Atslēgvārdi:

Pašiem sava Belfāsta 8

„Gan latviešu, gan krievu vidū ir vienlīdz daudz tādu, kuriem ir aizspriedumi par citu tautību cilvēkiem,” pēc Panorāmas eksperimenta ar krievu un latviešu skolu audzēkņu apmaiņu secina žurnālists. Pretējā puse nereti netiek pieņemta vai pat klusi nīsta.

Iesaki citiem:
0 kolbas 255x203
Foto:A. Jansons

Klusi un rāmi beidzas šis mācību gads, kas sākās ar daudzgalvainu skolēnu pūļu skaļiem protestiem pret mazākumtautību izglītības reformu. Pagaidām nav pētījumu, kas ļautu analizēt, cik sekmīgi iedzīvināta likuma prasība mazākumtautību vidusskolās vismaz 60% mācību satura mācīt latviski. Ir tikai dažādi vērojumi un mēģinājumi iejusties to skolēnu vietā, uz kuriem šīs pārmaiņas attiecas.

Vienu no interesantākajiem eksperimentiem ir īstenojis Latvijas televīzijas ziņu raidījums Panorāma, kas uzaicināja pa trīs skolēniem no Ziemeļvalstu un Zolitūdes ģimnāzijas uz trim dienām apmainīties vietām. Pāriet otrā pusē un saprast, kā ir mācīties Zolitūdes ģimnāzijā, kur mācības notiek pēc mazākumtautības izglītības programmas, un kāda ir ikdiena Ziemeļvalstu ģimnāzijā, kur skolēni allaž mācījušies latviešu valodā. Sešus skolēnus, kuri atsaucās Panorāmas aicinājumam, tagad vieno ne tikai pārliecība, ka skolas netika pietiekami labi sagatavotas pārejai uz mācībām latviski, bet arī draudzība. Taču vienlaikus viņi ir spiesti atzīt, ka Latvijā patiesi ir divkopienu sabiedrība un daudzi gan latviešu, gan krievu jaunieši dzīvo gluži kā Belfāstā, kur tie tur, no ielas pretējās puses, ne tikai netiek pieņemti, bet tiek arī klusi nīsti.

Projektā iesaistās jaunieši no multikulturālas vides

Šī eksperimenta ideja balstījās vēlmē aptvert, kā notiek izglītības reforma, un cik atvērti pret citu tautību cilvēkiem ir latviešu un krievu jaunieši, skaidro Panorāmas žurnālists Jānis Geste, kurš kopā ar kolēģiem Dmitriju Petrenko un Vladimiru Novodvorski īstenojis šo Panorāmas galvenās redaktores Intas Lases ideju. Zolitūdes un Ziemeļvalstu ģimnāzijas izvēlētas, jo atrodas vienā mikrorajonā un daudzi abu skolu bērni ir kaimiņi.

Visi seši 10.klašu audzēkņi no abām skolām, kas atsaucās Panorāmas aicinājumam trīs dienas pamācīties citā skolā, stāsta, ka darījuši to ziņkārības un intereses dzīti. Spriežot pēc viņu stāstītā, šie jaunieši ir auguši multikulturālā vidē. Tā Nadeždai Babuckovai, kas eksperimenta laikā mācījās Zolitūdes ģimnāzijā, bet tagad Rīgas 6.vidusskolā, dzimtā valoda ir krievu valoda, taču latviski viņa runā gandrīz bez akcenta. Pēc Nadeždas vārdiem, vecāki veduši viņu uz latviešu bērnudārzu un līdz ar to latviešu sarunvaloda viņai nekad nav sagādājusi grūtības. Viņas bijušais klasesbiedrs Sergejs Hedorenko, kas arī latviski runā gandrīz tikpat labi cik krieviski, stāsta, ka vienmēr draudzējies ar latviešu bērniem un tieši tādēļ allaž gribējis zināt, vai viņa vienaudžu attiecības „latviešu skolās” atšķiras no tā komunikāciju stila, kas ir „krievu skolās”.

Savukārt divas no trim Ziemeļvalstu ģimnāzijas meitenēm, kas iesaistījās eksperimentā, pēc tautības ir krievietes. Lizai Parfjomovai gan mamma, gan tētis ir krievi, taču meitu nolēmuši jau no bērnudārznieka vecuma izglītot latviskā vidē. Lidijai Batarei tētis ir krievs. „Rados un draugos man ir daudz krievu tautības cilvēku un man bija interesanti, kā mani pieņems, nezinot, ka esmu krieviete,” saka Lidija.

Latviešu jaunieši piesaka auksto karu

„To siltumu, kas ir mūsu Zolitūdes skolā, Ziemeļvalstu ģimnāzijā nesajutu,” saka Nadežda Babuckova. Tie ir teju visskarbākie vārdi, ko Zolitūdes ģimnāzijas skolēni, uzmanīgi lavierējot starp patiesību un pieklājību, pasaka par Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolēnu attieksmi pret krieviem. „Iespējams, viņiem traucēja kameras, kas mums visu laiku sekoja,” teikto mēģina mīkstināt Nadežda. „Trešajā dienā viņi jau kļuva draudzīgi. Nebija jau tā, ka neteica pat „čau”. Tajā klasē, kur es trīs dienas mācījos, bija viena meitene, ar ko gājām kopā vienā bērnudārzā. Ar viņu parunājos. Vēl bija pāris cilvēki, kuri bija draudzīgi. Bet pārējie – atturīgi.”

„Latvieši nav tik draudzīgi, cik krievi. Ir jāpaiet laikam, lai iegūtu viņu uzticību,” secinājis Sergejs Hedorenko. Viņš eksperimentā esot iesaistījies aiz vēlmes sameklēt sev jaunus draugus. Sameklējis arī, tikai nevis jaunajā klasē, bet sadraudzējies ar eksperimentā iesaistītajām meitenēm no Ziemeļvalstu ģimnāzijas. „Man vienmēr draugos ir bijuši latvieši, jo, ar draugiem runājot latviski, arī valodu var viegli apgūt,” paskaidro Sergejs. „Tomēr gribētu uzsvērt, ka es draudzējos ar cilvēkiem, kuru tautībai manās acīs nav nozīmes. Draudzēties var jebkurā valodā. Mācīties gan tikai dzimtajā.”

Krievi ir nesalīdzināmi draudzīgāki par latviešiem, saka Ziemeļvalstu ģimnāzijas 10.a klases skolniece Irmgarde Puriņa. Tagad viņai esot daudz draugu krievu jauniešu vidū, ar kuriem viņa apmainoties īsziņām, satiekoties interneta portālā draugiem.lv vai gluži nejauši vilcienā. „Zolitūdes ģimnāzijā mūsu klasesbiedri bija ļoti komunikabli un draudzīgi. Pirmās dienas laikā mēs jau bijām iepazinušās gandrīz vai ar pusi no visiem skolas audzēkņiem. Daudzi no viņiem man kļuvuši par labiem paziņām vai draugiem, viens pie otra ejam ciemos. Brīnišķīgi!” priecājas arī Lidija Batare. „Taču apbēdināja latviešu attieksme pret krieviem. Mūsu klase nepieņēma krievus, nekomunicēja ar viņiem. Tikai daži no klases runāja ar viņiem. Klasē ir daži cilvēki, kuri personīgi ienīst krievus. Pat nezinu, kādēļ. Iespējams, ka latviešiem ir vēl lielāki aizspriedumi par citu tautību cilvēkiem, nekā krieviem,” domā Lidija.

„To trīs dienu laikā, ko pavadīju Ziemeļvalstu un Zolitūdes ģimnāzijā, es apjautu, cik ļoti labprāt atkal mācītos skolā, turklāt nevis latviešu, bet krievu. Tur ir jauki, atvērti cilvēki. Latviešu skolā – nedaudz citādāki,” stāsta žurnālists Jānis Geste. Viņš paskaidro to, ko paši skolēni tā arī atklāti nepateica – latviešu skolēni savus krievu tautības vienaudžus nepieņēma, turklāt nemaz necentās slēpt savu negatīvo attieksmi pret viņiem. Esot teikuši: „Kāpēc mums melot un teikt, ka mums patīk krievi.” Arī skolotāji neesot centušies papūlēties, lai krievu skolēni iedzīvotos viņu skolā. Tomēr no sarunām Zolitūdes ģimnāzijā J.Geste sapratis, ka ir gana daudz arī krievu jauniešu, kuri latviešus labākajā gadījumā uzlūko kā svešos. „Gan latviešu, gan krievu vidū ir vienlīdz daudz tādu, kuriem ir aizspriedumi par citu tautību cilvēkiem,” secinājis žurnālists.

Skolas nav sagatavotas reformai

Apmainoties skolām, seši Rīgas jaunieši ir ieguvuši arī vienotu platformu attieksmē pret mazākumtautību izglītības reformu. Tagad Ziemeļvalstu ģimnāzijas trīs audzēknes gluži tāpat kā daudzi mazākumtautību skolēni ar pilnu pārliecību stāsta, ka reforma nebija gatava īstenošanai. Skolotājiem ir grūti stundās izskaidrot mācību vielu, bilingvālu mācību materiālu nav.

„Man ar latviešu valodu nav nekādu problēmu, tomēr matemātikā mans sekmju līmenis ir pazeminājies, jo es nesaprotu daudzus vārdus, līdz ar to neizprotu arī uzdevumus,” stāsta Nadežda. „Ziemeļvalstu ģimnāzijā vienā no matemātikas nodarbībām bija mazs kontroldarbs par polinomiem. Mēs visi trīs, kuri bijām no krievu skolas, skatījāmies viens uz otru un nesapratām, ko tas nozīmē. Ja mācās, tad mācās dzimtajā valodā.” Arī Sergejs nav mainījis pārliecību, ka skolēniem zināšanas jāiegūst dzimtajā valodā. Jo, lai gan viņa latviešu valoda ir laba, viņš tuvu ne visās nodarbībās spēj iedziļināties latviski stāstītajā un, pēc paša vārdiem, atzīmes viņam kļuvušas sliktākas.

„Pārliecinājos, ka daudzi no krievu jauniešiem labi prot latviešu valodu, bet tādos mācību priekšmetos kā matemātika un fizika viņi latviski visu uztver lēnāk nekā dzimtajā valodā,” saka Liza no Ziemeļvalstu ģimnāzijas. „Skolotāji noteikti bija labāk jāsagatavo šim darbam. Jo skolotāji tomēr nerunā latviski tikpat brīvi kā dzimtajā valodā, un tas traucē viņiem mācību tēmu pareizi un precīzi izskaidrot, bet skolēniem – izprast.” Arī Irmgarde un Lidija, lai gan principiāli piekrīt, ka mācībām lielākoties jānotiek valsts valodā, ar nožēlu atklājušas, ka skolas nav tam gatavas.

Kristina Homičenko ir vienīgā no apjautātajiem Zolitūdes ģimnāzijas skolēniem, kas sarunvalodā dod priekšroku krievu valodai, tomēr gluži kā Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolnieces uzskata, ka mācībām mazākumtautību skolās jānotiek latviski. „Lai gan lieliski saprotu latviešu valodu, pati baidos runāt. Uzskatu, ka jāmācās latviski, turklāt jau no paša sākuma – no 1.klases,” saka Kristina, nevēlēdamās īpaši kritizēt reformu.

Jānis Geste no sarunām ar skolēniem secinājis, ka skolas ikdienā diezgan pierasts stundās pāriet no latviešu valodas uz krievu. „Tajā nevar vainot skolotājus, jo viņiem taču kaut kas jādara, kad redz, ka lielākā daļa klases nesaprot mācību vielu,” saka žurnālists. Tagad viņš pārliecinājies, cik ļoti reformai traucē tas, ka nav bilingvālu mācību materiālu. 10.klases skolēni matemātiku, fiziku un ķīmiju apgūst no grāmatām, kas rakstītas tiem bērniem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, un šajās mācību grāmatās valoda tomēr esot diezgan sarežģīta.

Kad maija vidū Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikās ar visu reformai pakļauto skolu administrāciju, tad teju visas izvaicātās skolas atzinušas lielu mācību līdzekļu trūkumu. Direktori uzskata, ka smagā valodā sarakstītās latviešu grāmatas mazākumtautību skolēniem nav piemērotas. Secināts arī, ka nav tādas skolas, kur latviski mācāmie priekšmeti tiktu skaidroti tikai un vienīgi latviešu valodā. Neesot atrisināts arī jautājums par individuālu nodarbību nodrošinājumu skolēniem ar nepietiekamām valodas zināšanām. Skolu viedoklis par zināšanu kvalitāti dalās: vieni uzskata, ka reforma to neietekmē, otri — ka ietekmē, bet trešie lēš — par to varēs spriest eksāmenos 2007.gadā.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lidija 08.12.2006 16:31
Dzirdot tik daudz kritikas no cilveekiem rodas iespaids,ka tik tieshaam latvieshi nemaak rast diplomaatisku pieeju citu tautiibu cilveekiem.....es piedaliijos shajaa projektaa un varu pateikt ka krievu tautiibas cilvveki tik tieshaam censhaas apguut maaciibu materiaalu latvieshu valodaa, bet piedodiet, sarezhgjiiti fizikas termini, kuri nav pat katram latvietim saprotami......brutaali.
Sheit viens cilveeks izteica kritiku par samaakslotiibu un 5 krieviem un latvieti.....taatad....teikshu vienu...es esmu paarliecinaata,ka neviens latvietis shajaa projektaa nebuutu piedaliijies,bet ja arii buutu tad nebuudu centies integreeties krievu kolektiivaa.....atshkjiriibas kolektiivos.....kaa pienjeema muus un kaa pienjeema krievus....man maacoties latvieshu skolaa,valsts valodaa un to noskatiities bija neizsakaami beediigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 07.06.2005 14:28
Rex Vienkārši mācībām latviešu valodā jāsākas jau no 1.klases. Tad turpmāk nebūs nekādu problēmu. Dzimto valodu varēs iemācīties mājās, ģimenē

Un mācoties angļu valodā no 1. klases, arī varētu novērst lielas problēmas... Atļaujiet vecākiem pašiem izvēlēties prioritātes - viņiem var būt svarīga ne tikai dzimtās valodas prasme, bet arī etnsikas identitātes saglabāšana ģimenē. Un latviešu valodu var pasniegt (un arī izmantot bilingvālā apmācībā), nodrošinot iespēju studēt latviski - to pierāda tie Latvijas pārstāvji, kas studē angliski, vāciski, franciski.

Aleksis Mums nav vajadzīga ne Belfāsta, ne Maķedonija - šie attīstības modeļi vismaz man nešķiet vilinoši.

Attīstības modeļi, kas ir tur pieņemti (vairākām kopienām garantēta izdzīvošana) vai tomēr ceļš uz to pieņemšanu (terorisms vai atbrīvošanās karš - kā lai vērtēt)?

Ir vajadzīga normāla latviska Latvija, kur minoritātēm ir tiesības uz kultūrautonomiju

Man šīs nostādnes šķiet pretrunīgas - par kādām minoritāšu autonomijas tiesībām var runāt, ja valsts varapiederēs vienas tautības pārstāvjiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 07.06.2005 00:49
Tieši tā: idiotisks, dzeltenās preses sensacionālisma garā ieturēts virsraksts, itkā etnisko atšķirību uzsvēršana un stereotipizēšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rems 06.06.2005 19:37
Maigi sākot, pasākums ir sanācis visai samākslots...

Pirmkārt, tikai 6 cilvēku piedalīšanās 3 dienu garajā izrādē izskatās visai nenopietni. Kaut kas līdzīgs maģistra grāda iegūšanai, noklausoties 3 stundu garu lekciju.

Otrkārt, mēģinot pievērst uzmanību latviešu un krievu attiecībām, tiek izvēlēti 5 krievi un 1 vienīgais latvietis (latviete), laikam dekorācijai, lai pēc tam varētu pateikt "jaunieši ir ieguvuši arī vienotu platformu attieksmē pret mazākumtautību izglītības reformu". Tikpat labi varēja krievu skolēnus sūtīt no vienas krievu skolas uz citu krievu skolu.

Treškārt, ja būtu vēlme pētīt skolu sagatavotību reformai, tad lietderīgāk būtu mainīties ar ... skolotājiem. Nosūtot latviešu skolotāju krievu skolā, krievu skolēniem būtu priekšstats par to, kā būtu jāizskatās stundām latviešu valodā. Savukārt, latviešu skolēni, noklausoties "krievu" (no krievu skolas) skolotāja stāstīto, varētu novērtēt viņa atbilstību skolotāja amatam. Ja latviešu skolēni nav ar mieru mācīties pie šāda skolotāja, tad šāds skolotājs ir atlaižams. Šādā veidā varētu ātri pārbaudīt visu skolotāju sagatavotību reformai.

Ceturtkārt, Krievijas specdienestu darbībai raksturīgie militārā rakstura epitēti "sava Belfāsta", "latviešu jaunieši piesaka auksto karu", un propagandiskas "brīnumainas augšāmcelšānās liecības" kā, piemēram, "es apjautu, cik ļoti labprāt atkal mācītos skolā, turklāt nevis latviešu, bet krievu" norāda, ka pasākuma mērķis bija nevis noskaidrot kaut ko, bet gan sameklēt pseidoapstiprinājumus kaut kādiem jau iepriekš sagatavotiem "atzinumiem".

Esmu mācījies gan krievu vidū (krievu skolā un krievu grupā augstskolā), gan latviešu vidū (augstskolā), tāpēc labi zinu, ar ko atšķiras latviešu un krievu mentalitātes un kā tās ietekmē dzīvi. Latviešu mentalitātei vairāk raksturīgs individuālisms, krievu - kolektivisms. Vienkāršoti teikt, ka kāds no tiem ir labāks vai sliktāks, ir visai nenopietni. Katram ir savi plusi un mīnusi.

Taču rakstā vienpusīgi tiek parādīti tikai krievu mentalitātes it kā "plusi" un latviešu mentalitātes it kā "mīnusi" (vai tie ir plusi vai mīnusi - tas gan vēl ir liels jautājums), un mērķtiecīgi tiek mēģināts iestāstīt, ka krievu mentalitāte ("krievi ir nesalīdzināmi draudzīgāki par latviešiem") ir labāka par latviešu mentalitāti ("latvieši nav tik draudzīgi", "klase nepieņēma krievus"), un ka latviešiem bezmaz vai jāpielāgojas krievu mentalitātei.

Es no savas pieredzes šādus "plusus" un "mīnusus" gan vērtēju pavisam citādi. Krievu "karstajām" attiecībām piemīt ne tikai draudzīgums, bet arī cilvēka individualitātes apspiešana, kad visi vārās vienā katlā, kā rezultātā cilvēks lielā mērā ir spiests pakļauties kopīgajam virzienam - neatkarīgi no tā, vai tas ir pozitīvs vai negatīvs. Savukārt latviešu "vēsajās" attiecībās tiek saglabāta individualitāte - cilvēks pats nosaka savu attīstības virzienu. Kas ir svarīgāks skolā - draudzīga izklaidēšanās vai lielāka disciplīna un pievēršanās izglītībai? Starp citu, kas attiecas uz draudzīgumu, tad ātra un sēkla "draudzība" (vai tiešām draudzība?), manuprāt, nebūt nav labāka par lēnāk un nopietnāk veidojušos, uz kopīgām interesēm un vērtībām balstītu draudzību. Bet tas, protams, ir gaumes jautājums - izvēlēties sociālo "poligāmiju" vai "monogāmiju".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.06.2005 15:01
Kā informātikas skolotājs piekrītu - krievu skolu reforma tiešām ir vāji sagatavota. Ir labi, ja krievi to kritizē un aizstāv tiesības uz lielāku izglītības iestāžu autonomiju - vai vismaz skolotāja brīvību runāt stundās tā, kā viņš atzīst par lietderīgāku.

Savukārt stāstiņš par Belfāstu un "eksperiments" 3 dienu garumā - tā ir tāda muļķošanās vai, labākajā gadījumā, realitātes šovs. Skaidrs, ka tik īsā laikā nevar neko salīdzināt - bērni nepagūst iejusties citā kolektīvā. Turklāt, kā jau apliecina Šrēdingera princips kvantu fizikā - eksperimenta vērošana no malas var būtiski iespaidot tā norisi. To atzīst arī viens no iesaistītajiem skolēniem - bērniem klasē, kurā viņš viesojās, traucējušas kinokameras.

Pati "eksperimenta" nostādne bija pakoķetēt ar domu, ka Latvijā it kā pastāv divkopienu valsts ar divām nošķirtām kopienām (tādēļ arī salīdzinājums ar Belfāstu). Mums nav vajadzīga ne Belfāsta, ne Maķedonija - šie attīstības modeļi vismaz man nešķiet vilinoši. Ir vajadzīga normāla latviska Latvija, kur minoritātēm ir tiesības uz kultūrautonomiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 06.06.2005 12:32
Pirmkārt ir jāatzāst realitāte. Reforma ir slikti sagatavota, pienemta bez nopietnām diskusijām ar adresātiem un bezatbildīga, jo nav nodroshināta izglītības kvalitātes kontrole. -------- Ar labiem nodomiem vēl nepietiek. Manuprāt secinājums ir nevis, ka jāmācas tikai latvieshu valodā no pirmās klases, bet ka ir jārunā ar adresātiem, jāatzīst viņu esme un līdz ar to reāla situācija, kuru vēlāmies pārveidot. Šķiet, ka dzīvojām mītos. ---------- Nesen dzirdēju vienas cienījamas kundzes uzstāšanos, kur viņa slāvēja mūsu ekonomisku attīstību un spožas perspektīvas. Taču pēc pāris dienām ES publicēja statistiku, ka Latvijas IKP līmenis uz vieu personu ir viszemākais Eiropā. Kaut kas līdzīgs notiek ar izglītību. Mūsu izglītība ir konkurētspējīga, galvenais lai tikai mācās latviski, tad uz zināšanām balstīta ekonomika nāks jau rīt, mēs būsim vislabākie pasaules tirgu... Tas taču ir pasakas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 06.06.2005 11:55
Vienkārši mācībām latviešu valodā jāsākas jau no 1.klases. Tad turpmāk nebūs nekādu problēmu.

Dzimto valodu varēs iemācīties mājās, ģimenē. Turklāt jebkuru dzimto valodu - arī ukraiņu, baltkrievu, poļu. Skolās varētu nodrošināt fakultatīvus ukraiņu, baltkrievu, krievu, poļu vai citu valodu kursus - lai nostiprinātu ģimenē gūto, papildinātu to ar zināšanām gramatikā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 02.06.2005 22:47
Interesanti, ka raksta varoņi uzskata, ka starp skolēniem normāla ir aktīva saskarsme...

"mācībām mazākumtautību skolās jānotiek latviski. „Lai gan lieliski saprotu latviešu valodu, pati baidos runāt. Uzskatu, ka jāmācās latviski, turklāt jau no paša sākuma""

- visiespaidīgākā argumentācija par labu izglītības pārlatviskošanai, ko es rakstā saskatu. Diezgan vāja - citi skolēni tai pašā rakstā rāda, ka spēj brīvi sazināties latviski, mācoties pārsvarā krieviski [tātad informācijas nodrošināšana latviešu valodā ļautu tiem viegli sagatavoties studijām latviešu valodā], tāpēc absurdi būtu visiem uzspiest to, pēc kā jūt nepieciešamību šo vārdu autore.

Citi autora darbi