Par toleranci nerunājiet 23

Skolotāju viedokļi par toleranci būtiski neatšķiras no sabiedrības kopumā. Viņiem piemīt tendence uzskatīt, ka tolerances mācīšana skolā ir „uzspiesta dienaskārtība”.

Iesaki citiem:

Latvijas skolās nesen tika veikts pētījums „Skolotāju tolerances barometrs”[1]. Tā uzmanības fokusā bija dažādi Latvijas skolotāju tolerances aspekti. Šī raksta mērķis ir, nepārstāstot visus pētījuma rezultātus, pievērst uzmanību atsevišķiem mērījumiem, kas projektā tika veikti un kuri sniedz būtisku informāciju Latvijas pēdējo gadu sabiedrisko notikumu sapratnei. Sākumā īsi raksturošu divas skalas, kuras tika izmantotas reprezentatīvā Latvijas skolotāju aptaujā. Pēc tam paskaidrošu, kāpēc šo mērījumu rezultāti ir pelnījuši plašāku ievērību.


Skolotājiem — labējā autoritārisma tendences

Labējā autoritārisma skala (LAS, Right-Wing Authoritarianism Scale)[2] radīta, lai mērītu trīs svarīgas cilvēku individuālās atšķirības raksturojošas īpašību grupas — konvencionālismu, autoritāru agresivitāti un pakļaušanos autoritātei. Veicot mērījumus, izmantojot šo skalu, varam sagaidīt, ka mērījuma rezultāti pozitīvi būs saistīti ar citām cilvēkus raksturojošām īpašībām, pirmkārt — kļūdainiem secinājumiem. Cilvēkiem, kuriem ir augsti LAS rādītāji, piemīt tendence pieļaut lielāku kļūdu skaitu, analizējot neviennozīmīgu informāciju (tas ir, pievēršot uzmanību tikai vienai interpretācijas iespējai) un lielāku skaitu problēmas raksturojot kā “būtiskas” un “kritiski svarīgas”. Tāpat cilvēki, kam augstāki LAS rādītāji, ir nekritiski, pieņemot pierādījumus, kas it kā apstiprina viņu pārliecību, un viņi arī nekritiski tic cilvēkiem, kuri sniedz informāciju, kas apstiprina viņu pārliecību. Tāpat viņi biežāk lieto dubultus standartus, analizējot informāciju un izdarot secinājumus.

LAS raksturo arī naidīgums pret citu sociālo grupu pārstāvjiem. Cilvēki, kuriem ir augsti LAS rādītāji, atzīst, ka viņi gūst prieku no citu sodīšanas, ir aizspriedumaini pret etnisko, nacionālo lingvistisko minoritāšu pārstāvjiem un ka viņiem nav raksturīga augstsirdība pret tiem, kas kļūdījušies. Šiem cilvēkiem arī raksturīgas sekojošas rakstura īpašības — dogmatisms, fanātisms, liekulība, viņi vēlas dominēt pār citiem, visai labprāt sāk un uztur starpgrupu konfliktu, vēlas dominēt situācijās, kas prasa sadarbību. Jāpiemin arī „aklums” pret saviem un savu autoritāšu trūkumiem — cilvēki ar augstiem LAS rādītājiem uzskata, ka viņiem nepiemīt trūkumi, nemācās no savām kļūdām, ir paštaisni. Tāpat LAS korelē ar politisko konservatīvismu.

Otra sociālās psiholoģijas pētījumos bieži lietota skala, kas izmantota arī pētījumā un kam šajā rakstā ir pievērsta uzmanība, ir orientācija uz dominēšanu sabiedrībā (ODS, Social Dominance Orientation). Tā ir personības īpašība, kas prognozē sociālas un politiskas attieksmes un pakāpi, kādā cilvēks atbalsta sabiedrības hierarhisku uzbūvi[3]. Augsti rezultāti ODS ir saistīti ar vēlēšanos panākt savai sociālajai grupai dominējošu stāvokli sabiedrībā, piemēram, vienas tautības tendence dominēt pār citām vai vīriešu tendence dominēt pār sievietēm.

Skolotāju tolerances barometra pētījuma rezultāti parādīja, ka Latvijas skolotājiem ir relatīvi izteiktas labējā autoritārisma tendences — visai izlasei kopumā aritmētiskais vidējais bija 3,75, kas bija statistiski nozīmīgā līmenī virs skalas viduspunkta (3,5). Šajā gadījumā neiedziļināšos sīkākā analīzē (atšķirībās starp dažādu mācību priekšmetu skolotājiem vai skolotājiem no skolām ar latviešu vai citu mācību valodu). Lai gan tiešā veidā nevaram salīdzināt šos rezultātus ar citu zemju skolotāju viedokļiem, bažām ir pamats, atceroties sociālajās zinātnēs kopumā noskaidroto, kā tiek definēti izteikti rezultāti LAS un ar ko korelē šīs skalas mērījumi.


Tolerance — uzspiestā dienaskārtība

Nekādā gadījumā nevēlos nomelnot skolotājus, tas ir, parādīt, kādi šausmoņi ir Latvijas pedagogi. Mans minējums ir, ka, veicot reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju, iegūsim rezultātus, kuri būtiski neatšķirsies no šajā aptaujā iegūtajām skolotāju atbildēm. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka skolotāji savu personības īpašību vai ideoloģisko nostādņu ziņā būtiski atšķirsies no pārējās sabiedrības. Par to liecināja arī skolotāju paustie viedokļi par dažādiem ar toleranci saistītiem jautājumiem, kas pētījuma gaitā tika apspriesti fokusgrupu diskusijās. Mans viedoklis ir, ka skolotāju uzskati par toleranci būtiski neatšķiras no sabiedrības kopumā.

Skolotājiem kopumā piemīt tendence uzskatīt, ka tolerances mācīšana skolā pēc būtības ir „uzspiesta dienaskārtība”. Piemēram, citējot kādu pētījumā aptaujātu skolotāju: „Es vispār domāju, ka ar toleranci kā ar narkotikām — vislabāk, ja skolēns vispār par tām problēmām nezina. Tad arī nav problēmu”. Skolotāji šajā kontekstā runā par to, ka skolā tāpat kā sabiedrībā kopumā neiecietību izraisa tieši noteiktu jautājumu aktualizēšana, kā piemēru minot praidu: „Jo mazāk par to tiek runāts, jo iecietīgāk pret to izturas cilvēki”. Domāju, ja reprezentatīvā aptaujā Latvijas iedzīvotājiem pavaicātu, cik lielā mērā viņi piekrīt minētajiem skolotāju viedokļiem, lielākā daļa piekristu.

Lai gan man nav pieejami pētījumi, kuri būtu empīriski analizējuši labējā autoritārisma saistību ar tādu Latvijā publiskajās diskusijās maz lietotu, bet interesantu jēdzienu kā naivais reālisms, tomēr dažas hipotētiskas domas šajā ziņā gribētos izteikt. Naivais reālisms nozīmē, ka cilvēki ir ļoti nekritiski attiecībā uz sevi, bet visai naski citu trūkumu (parasti iedomātu) pamanītāji[4]. Cilvēkiem šķiet, ka viņu idejas, viedokļi, pārliecības un secinājumi ir objektīvi un pārdomāti, tas ir, viņi ir tie, kas ņem vērā notikumu objektīvo sarežģītību, redz pasauli, kāda tā ir. Taču svarīgais jautājums — salīdzinājumā ar ko cilvēks pats sev šķiet objektīvs secinājumu izdarītājs — var tikt atbildēts vienīgi, ja salīdzinām to, ko cilvēki domā par sevi, ar to, kādu domu gājienu piedēvē citiem. Citiem (parasti atšķirīga viedokļa vai uzskatu paudējiem) tiek piedēvēts sagrozīts pasaules skatījums. Citi ir tie, kas apmātības vai savtīgu interešu dēļ pasauli redz sagrozītu, un, ja vien spētu kaut reizi palūkoties uz pasauli ar „mūsu acīm”, visi maldi pazustu uz mūžīgiem laikiem.

Mana hipotēze ir, ka viens no izskaidrojumiem, kāpēc Latvijā jebkuras sabiedriskās diskusijas tā īsti nemaz nekļūst par diskusijām, bet gan izvēršas par atšķirīgo viedokļu paudēju vārdiskās un reizēm fiziskās cīņām, ir naivā reālisma kombinācija ar visai augstajiem labējā autoritārisma rādītājiem.

Un ir arī labā ziņa. Skolotāju tolerances pētījums parādīja, ka orientācija uz dominēšanu sabiedrībā Latvijas skolotāju vidū (un, jādomā, sabiedrībā kopumā) nav tik izteikta kā labējais autoritārisms. Orientācijas uz dominēšanu mērījuma aritmētiskais vidējais bija labu gabaliņu zem skalas viduspunkta (2,71, viduspunkts — 3,5). Šādi rezultāti ir saskaņā ar faktu, ka Latvijā starpgrupu (pirmkārt jau etniskās) attiecības raksturo relatīvi mierīga gaisotne.



___________________________

[1] Austers, I., Golubeva, M., Strode, I. (2007), „Skolotāju tolerances barometrs.”

[2] Altemeyer, R. (1996), “The Authoritarian Specter”, Harvard University Press. Altemeyer, R. (1998). "The other ‘authoritarian personality.’" In M. Zanna (Ed.) Advances in Experimental Social Psychology, 30 (pp. 47–92). San Diego: Academic Press.

[3] Sidanius, J. and Pratto, F. (2001). Social Dominance: An Intergroup Theory of Social Hierarchy and Oppression. Cambridge: Cambridge University Press.

[4] Robinson, J.R., Keltner, D., Ward, A., & Ross, L. (1995). Actual versus assumed diferences in construal: “Naïve realism” in intergroup perception and conflict. Journal of Personality and Social Psychology, 68, 404 – 417.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis Lazda - psihologam 21.01.2008 15:15
Nepiekrītu, ka darba produktivitāte nevarētu ietekmēt izdegšanu. Skolotājs bieži vien neredz sava darba rezultātus, kaut vai tādēļ, ka paiet ilgs laiks, līdz skolēni izaug, pie tam, tad jau viņi vairs nekontaktējas ar skolotājiem. Līdz ar to skolotājam ir diezgan grūti izvērtēt sava darba ilgtermiņa efektivitāti, var rasties sajūta, ka no darba nav nekādas jēgas.
Bet kopumā - spriežot no minētā citāta, autori vienkārši ir bijuši konservatīvi spriedumu izdarīšanā un lieku reizi nav izvirzījuši pieņēmumu par vienvirziena sakarību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris headline@inbox.lv - pasaulīgā gudrība 16.12.2007 13:18
Skolotājam izdegšanas sindroms rodas no tam, ka jūs visi, gudrie spriedēji, gribat uz viņa pleciem novelt vai visas sabiedrības problēmas.

Garie, ar sveršvārdiem un smalku terminoloģiju piesātinātie teksti nespēj noslēpt vienu - jūs paši esat neziņā, bet to negribat atzīt.

Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības iesākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi. (Ps. 111)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 20.11.2007 16:14
stalins ir miris

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Psihologs 20.11.2007 16:04
Petijums noteica, ka izdegšanas sindroms Latvijas skolotājiem pastāv. Bet skaidrojums, kāpēc (cēlonis vai cēloņu grupa) šīs sindroms pastāv ir neizsmeļošs un nevar atspoguļot realitāti. Paskatāmies, kas ir rakstīts pētījumā. Man šķiet, ka cēlonis vai cēloņu grupa šajā pētījumā nebija pētīti, bija tikai noteikts, ka sindroms ir.

"Izdegšana (burnout) ir socialajas zinatnes lietots jedziens, kas apzime ilgtermina iztukšotibas

sajutu un intereses zudumu par notiekošo, parasti profesionalo pienakumu un darba konteksta.

Psihologiski šo sindromu var raksturot depersonalizacija un cinisms. Vairuma zinatniskas

literaturas ka izdegšanas celonus min ilgstošu pulinu periodus, kam neseko atgušanas (atputas)

periodi. Izdegšanas sindroms var but saistits gan ar veselibas problemam, gan ar darba

produktivitati un kvalitati (Maslach, Schaufeli & Leiter, 2001). Izdegšana ir aktuala problema

skolotaju profesijas konteksta, un ta var ietekmet skolotaju tolerances limeni.

Proti, var redzēt, ka izdegšanas sindroms ir tāpēc, ka skolotājiem nav atpūtas.Proti, skolotāji piekust darbā. Teikums, ka izdegšanas sindroms var būt saistīts gan ar "veselības problēmam, gan darba produktivitāti un kvalitāti, vispār liekas kalambūrs un nesaprotams, jo darba produktivitāte un kvalitāte nevar būt par izdegšanas sindroma cēloni. Ja es labi jūtos, nepiekusu, tad mana darba produktivitāte un kvalitāte ceļas. Ja es jūtos izdedzināts, tad darba produktivitāte un kvalitāte krīt. Darba kvalitāti un produktiviti ietekmē izdegšanas sajūta nevis otrādi.

Peikrītu, ka veselības problēmas var ietekmēt izdegšanas sindromu, bet uzreiz ir jautājums, kāds ir cēlonis, ka pastāv veselības problēmas. Varbūt ir nepieejama veselības aprūpe? Pietrūkst līdzekļu? Kāds ir cēlonis. Psihologs - Turpinājums 20.11.2007 16:01

Ja paskatīties uz "izdegšanas sindroma" cēloņiem citā redzes fokusā, tad var redzēt, ka izdegšanas sindroma cēlonis var būt arī materiālais faktors.

Cilvēks "izdeg", jo viņš zaudē enerģiju un nevar to atjaunot. Kāpēc nevar atjaunot enerģiju? Cilvēks nevar gūt kvalitatīvo atpūtu. Tātad viņu var nomākt problēmas, kas ir ārpus skolas. Tās varētu būt ģimenes, materiālas, psiholoģiskās. Ja ejot pēc skolas, skolotājs domā, kā samaksāt neproporcionālo īri ar viņu algu par dzīvokli, nopirkt bērniem,ko ēst, tad protams nākamajā dienā skolotājs jūtīsies nomākts. Tātād, par cēloni varētu būt arī materiālas problēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Timofejevs - Autoriem 20.11.2007 10:24
Mans iespaids par pētījumu ir pozitīvs, jo tas paceļ dienaskārtībā nozīmīgu jautājumu. Proti, kāda vērtību orientācija ir raksturīga skolotājiem Latvijā? Kāda vērtību orientācija ir mana bērna audzinātājiem, tāda iespējams var būt arī maniem bērniem.



Atbilde uz uzstādīto jautājumu gan, liekas, ir visai pesimistiska. Jo, šķiet, ka autori visai pārliecinoši demonstrē, ka autoritārās vērtības caurvijas skolai, kas ir mūsu bērnu nozīmīgs socializācijas faktors un ārkārtīgi svarīga mūsu sabiedrības institūcija.



Zīmīgs ir arī veids kā šeit reaģējušie pētījuma kritiķi un skolotāji (vai vismaz personas, kas par tādiem uzdodas) atbild uz šādu pētījumu – proti, agresīvi un emocionāli noliedzot pētījuma rezultātus, nebūt ne paškritiski un objektīvi tos izvērtējot. Tas, manuprāt, norāda, ka problēma ir pareizi identificēta, jo pazemīgi uzskatu, ka demokrātiski orientēti skolotāji būtu gatavi vismaz diskutēt par problēmu vai vismaz percepciju, ka pastāv kaut kāda problēma profesijas pārstāvju vidū, ja tas ir konstatēts empīriskā pētījumā. Autoritāri skolotāji sabiedrībā, kura atrodas pārejas posmā no autoritārisma uz demokrātiju, manuprāt, ir ārkārtīgi biedējoša diagnoze.



Man rodas jautājums – vai mēs varam sagaidīt, ka mūsu pilsoņi kļūst uz demokrātiju orientēti, ja viņu skolotāji tos apzināti vai neapzināti indoktrinē ar autoritārām vērtībām?



Otrais - un manuprāt svarīgākais - jautājums: kāda ir autoru politikas rekomendācija, lai izlabotu radušos situāciju un novērstu nākotnē tās nostiprināšanos?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 18.11.2007 15:06
ir lietas ,kas attiecas arii uz homoseksuaali orienteeta berna tiesiibaam uz cienju un godu,nebut atstumtam arii tad ,ja ari citi uzina tavu orientaccija.Zinu vairakas lesbietes,vieenai no vinjaam pat maate atteicas no vinjas,shi fakta del.Un taapec vairums slepjas.Kad tas ir iedziits pagriidee,tad saak nolikt nelabas lietas.Tapec jau daudzi,homoseksuaalisti fanoja par ES,jo tad te busot taapat.nav.un vai vajag.Kuras ir taas organizaacijas,kas visvairak uzbruuk homos.?

1Veco,vel padomju laika slepeno homos.organizacijas.Pagridee taa krinalizeejas. ar gadiem cilveeks jaunaaks nepaliek un vinji velas jaunus puishus.It kaa jau tas buutu izdeviigi, jaa bet,tas nedotu var par cilvekiem.Ja tev ir kas slepjams no citiem,tad tas jau taa kaa skaitaas kompromats.Ljoti skaidri tas izlasaams Saeimas pedolijas"lietas komisijas galazinjojumaa.

2Laikrasti Riitdiena,DDD .org Nopride-nu tur veriigam cilveka Krievijas specdiestu azhja kkaja ir redzama. homoseksualitate,feminisms-taa teikt atverta sabiedriba-Krievijas ka impeerijas izpratnee-taa ir Rietumu vara.Krievijas imperisti vienmeer sapnjo par "izcirst llogu uz Eiropu".Tad nu pulaas cik nu var.Normali cilveki gan pa durviim ieiet,Vinji cer uz Jaltas ;liiguma slepenajiem papildprotokoliem .Tie paredzeeja ,ja atbriivotajaas teritorijaas atdzimst nacisms,tad tur ievest ierobezhotu militaaru kontingentu,kas atbrivotu,no taaa.Dzhentelmenji nekad neiekaro,vinji vienmeer.atbriivo ,tie kas sleedza sho liigumu bija dzhentelmenji .

Kads risinaajums.ir jaatrod gan ASV ,gan Krieviju ,gan Latviju apmierinoshs kompromiss..Domaaju ,ka Krievijai ir jaatsakaas no impeerisma,preti sanjemot garantijas par teritoriaallo vienotiibu.un jaaarunaa ar Latviju citaadi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite - Kalvis 18.11.2007 14:07
Es piekrītu, šī pētījuma rezultāti iespējams ir kā medus maize tai sabiedrības daļai, kam ir ļoti negatīva attieksme pret skolotājiem. Bet- vai tad zinātnieku un pētījumu mērķis ir uzlabot kādas sabiedrības grupas publisko tēlu? Nē, zinātnieku un pētījumu mērķis ir konstatēt faktus. Un fakti ir tādi kādi tie ir. Vai Jūs ieteiktu pētniekiem noklusēt faktus vai pat tos sagrozīt tikai tāpēc lai 'uzfrišinātu' skolotāju apsūbējošo tēlu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Everite 17.11.2007 14:03
Everite: Redziet, tieši tā ir mūsu izglītības problēma, ka skolnieki iemācās, ka tas ir "kauns doties pie savas skolas skolotājiem (gan pašreizējiem, gan bijušajiem), lai viņus sāktu mērīt un nokritizēt viņu rakstura iezīmes". Skola ir viena no sociālajām institūcijām, kur topošie pilsoni apgūst pirmo pieredzi saskarsmē ar autoritātēm (skolotājiem).

Labi apmaksātos politiķus, priekšniekus, manispēc, var kritizēt ar atvēzienu un aizrautību, ja ir par ko. Jo viņiem ir pietiekami daudz resursu, lai uz kritiku atbildētu (un ideālā gadījumā - pateicoties kritikai arī uzlabotu savu darbu). Savukārt skolotāji, kā jau minēju, ir tā sabiedrības daļa, kas pārāk daudz jau tiek no ārpuses tramdīta un regulēta - turklāt daudzi no viņiem aiz ikdienas darbu kalniem teju vai neredz dienas gaismu.

Es nezinu, vai Jūs strādājat izglītības sistēmā, bet vairums skolotāju, ko es pazīstu, parasti nesūdzas par to, ka skolēniem būtu pārāk liels respekts un pietāte pret skolotāju autoritāti. Drīzāk jau otrādi. Jūsu un mans nākotnes ideāls droši vien ir līdzīgs - mēs visi vēlamies pašapzinīgus un brīvus skolēnus, kurus audzina pašapzinīgi un brīvi pedagogi. Bet tas nav sasniedzams tikai spiežot uz vienu no sviras galiem - izceļot skolēnu tiesības pieprasīt uzmanību un visādi atšķirties, kamēr skolotāji turpina par niecīgu algu strādāt divas slodzes.

Pamēgjiniet iztēloties šo Politika.lv publikāciju no skolotāju viedokļa - psihologjijas profesors saraksta vispārinošus morālus vērtējumus par visām tām briesmīgajām lietām, ar ko korelē RWA skala , raksta ilustrācijai izmantoti kaut kādi pērtiķi, kas aizspieduši ausis... Tas viss ir pirmkārt jau nehumāni un aizvainojoši. Man arī bērnībā bija sapnis strādāt par skolotāju un manuprāt arī atbilstošas dotības, bet es strādāju privātuzņēmumā - tieši tādēļ, lai izvairītos no mūsu sabiedrībā valdošās attieksmes, ka ikviens var skolotājus nokritizēt, kontrolēt, pieprasīt visādas atskaites, likt darīt ar mācību procesu nesaistītus darbus, un arī "uzspiest dienaskārtību" - kristīgo, tolerances-, bezatzīmju vērtēšanas, utt.

Manuprāt, sabiedrība var normāli attīstīties tikai tad, ja mēs skolotājus respektējam. Skolā taču ir dažādi skolotāji - skolēns tikai iegūst no tā, ja viņš savos skolotājos redz dažādas attieksmes pret pasauli. Un arī aizspriedumiem pret tādu vai citu rīcību skolā un dzīvē ir sava vieta (protams, ne jau "citādo" diskriminācijai) - jo likt skolēniem un skolotājiem pēkšņi "atbrīvoties no visiem aizspriedumiem" un sākt apstrīdēt un kritizēt visu pēc kārtas - tas ir faktiski jauns sabiedrības kontrolēšanas veids, jo ne jau visiem iekšējā brīvība ir tik attīstīta, lai šādā liberalizētā vidē virsroku gūtu cildenākās cilvēka tieksmes un izpausmes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 17.11.2007 13:38
stalins: varbuut petijums ir veiksmiigs vai ne,bet tas ir meeginaajums ieviest kautkaadus objektiivus kriteerijus shiibriizha situaacijaa.

Vai Tev šķiet labi, ja sportistu bieži sver, mēra un pēta, bet nedod viņam ēst, un treniņu vietā organizē "tolerances" veicināšanas pasākumus? Vai nav nojaušams, ka šis pētījums ir domāts, lai pie izdevīgiem politiskiem apstākļiem skolotājiem un skolēniem uzspiestu visādas papildu indoktrinācijas un smadzeņu skalošanas - lai daļa no valsts izglītības budžeta daļa tiktu veltīta nevis bērnu izglītošanai un skolotāju atalgošanai, bet ieplūstu veiklu psihologu un "tolerances veicinātāju" kabatās?

Protams, labi atalgotu konsultantu firmā (atšķirībā no skolas) var paralēli darbam ieviest kaut kādu birokratizētu pasākumu virkni, teiksim, ISO-9001 sertifikāciju - darbinieki tur kādu brītiņu pastrādās virsstundas, apmeklēs apmācības, dokumentēs visas vajadzīgās procedūras un savu sertifikātu dabūs. Un viņiem pietiks laika un spēka, lai veiktu pamatpienākumus un vēl saskaņotu savus projektus ar QA (Quality Assurance) vadības prasībām.

Savukārt skolās notiks tas pats kas vienmēr, kad ir kāda politizēta kampaņa - kā bija jau ar izvēles priekšmetu sistēmu, ar atzīmju nelikšanu jaunākajās klasēs, ar kristīgās mācības pēkšņo pusobligāto mācīšanu līdzās ētikai utml. Tātad - vispirms skolotājiem vajag pieklājīgas algas, novērst nepieciešamību strādāt divkāršas slodzes, aizpildīt visas vakances. Un tad būs jēga runāt arī par toleranci, par kristīgo ētiku, par atzīmju aizstāšanu ar vārdiskiem vērtējumiem un sirsnīgām sarunām ar pirmklasnieku vecākiem, utml. Citādi ikviens šāds labi domāts papildu pasākums skolās ir kārtējā Potjemkina sādža - jo skolotāju joprojām trūks un viņi būs pārslogoti, toties visi būs instruēti, kā toleranti rīkoties, ja skolā izceļas konflikts, piemēram, starp šiītu un sunnitu ticības audzēkņiem.

stalins: Taja vidusskolaa ,kur naacies maaciities man,shis indekss noteikti bija virs videejaa:) un varaskaare bija izteikta daudziem,ne visiem.

Bet kas gan rada varaskāri un šos augstos LAS indeksus? Vai tie tomēr nav darba apstākļi un attiecības, kuros cilvēki ir spiesti dzīvot? Vai cilvēks, kurš pats jūtas brīvs, arī pārsvarā netieksies pretī labajam un spēs pieņemt sev līdzās atšķirīgus uzskatus? Vai tomēr caurmēra Latvijas skolotājs pēc savas dabas ir neiecietīgs un agresīvs - un viņam bez tolerances poļitrukiem nekādi neiztikt?

Ivaram Austeram, kurš raksta ievadā pukojas par skolotāju viedokli, ka tolerances mācīšana ir "uzspiesta dienaskārtība", ir iespējams izdarīt vienkāršu secinājumu: piedāvāt skolotājiem savus pakalpojumus kā brīviem, maksājošiem klientiem (kas varētu izvēlēties tolerances veicināšanas kursus kā vienu no daudzām iespējām, kā papildināt savu resume un celt savu kvalifikāciju). Tad arī beigsies runas par "uzspiestību". Bet tas nav izdarāms savus nākamos klientus aizplīvuroti apsaukājot par liekulīgiem, autoritāriem dogmatiķiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite - Kalvis 17.11.2007 13:21
Redziet, tieši tā ir mūsu izglītības problēma, ka skolnieki iemācās, ka tas ir "kauns doties pie savas skolas skolotājiem (gan pašreizējiem, gan bijušajiem), lai viņus sāktu mērīt un nokritizēt viņu rakstura iezīmes". Skola ir viena no sociālajām institūcijām, kur topošie pilsoni apgūst pirmo pieredzi saskarsmē ar autoritātēm (skolotājiem). Un ko viņiem, jūsuprāt tur ir jāapgūst? Būt paklausīgiem jēriņiem, kas nekad neiedomājas kritiski novērtēt autoritāšu izteiktos apgalvojumus, kas iemācās, ka ir viena patiesībā- autoritāšu (skolotāju) patiesība. Kas skolotājs (autoritāte) ir dievs visaugstākais, būtnes, kas nekad nekļūdās, kuru priekšā ir godbijīgi jāklasās par neidomājoties izvērtēt vai viņiem ir taisnība? Tā rezultātā mēs iegūstam pilsoņus, kurus kā aitu baru var vest jebkurā virzienā, kur vadonim sagribās..Jo apspriest autoritātes nav labi. Tieši tāpēc pētījuma autora konstatētais , ka skolotājiem ir tendence būt nekritiskiem pieņemot pierādījumus, kas it kā apstiprina viņu pārliecību, un viņi arī nekritiski tic cilvēkiem, kuri sniedz informāciju, kas apstiprina viņu pārliecību"
ir satraucošs.

Tas nozīmē, ka mūsu skolotāji audzina nākamo paaudzi, kas būs tikpat nekritiski. Katrs, kuram būs vara varēs viņus vest sev vēlamā virzienā. Tāpat kā tas notika 1930jos gados Vācijā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 17.11.2007 12:36
varbuut petijums ir veiksmiigs vai ne,bet tas ir meeginaajums ieviest kautkaadus objektiivus kriteerijus shiibriizha situaacijaa.

Taja vidusskolaa ,kur naacies maaciities man,shis indekss noteikti bija virs videejaa:) un varaskaare bija izteikta daudziem,ne visiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kasis 16.11.2007 22:55
Gribētu redzēt šo pētījumu, kur uz aptaujas pamata var noteikt, ka konkrētiem skolotājiem ir sekojošas īpašības:

naidīgums pret citu sociālo grupu pārstāvjiem.

viņi gūst prieku no citu sodīšanas, ir aizspriedumaini pret etnisko, nacionālo lingvistisko minoritāšu pārstāvjiem

"viņiem nav raksturīga augstsirdība pret tiem, kas kļūdījušies."

"Šiem cilvēkiem arī raksturīgas sekojošas rakstura īpašības — dogmatisms, fanātisms, liekulība, viņi vēlas dominēt pār citiem, visai labprāt sāk un uztur starpgrupu konfliktu, vēlas dominēt situācijās, kas prasa sadarbību."

"cilvēki ar augstiem LAS rādītājiem uzskata, ka viņiem nepiemīt trūkumi, nemācās no savām kļūdām, ir paštaisni. Tāpat LAS korelē ar politisko konservatīvismu."

Kā Jūs to noteicāt? Pēc kādiem kritērijiem? Kāds ir teorētiskais pamatojums ir šādu birku piekāršanai? Uz kādas informācijas pamata tika izdarīti šādi slēdzieni? Kā šī informācija tika iegūta?

Man šķiet, tā ir bijusi tikai anketas aizpildīšana. Ļoti šaubos, vai pamatojoties uz anketā rakstītām atbildēm var izdarīt šādus secinājumus.

Piekrītu skolotājai, kura delfos par šo pētijumu ir atstājusi sekojošu komentāru:

skolotāja, 15.11.2007 17:17šos pētniekus tagad vajadzētu tiesā iesūdzēt. Mūsu skolā bija šī aptauja(tagad lasot sāku piedomāt par tām atbildēm un secinājumiem). Ja pēc tik murgainiem un neizprotamiem jautājumiem var izdarīt šādus secinājumus, tad... Uz anketas neparādījās ne mērķis, ne SOROSS tika pieminēts, jautājumi bija tik muļķīgi, ka lielākā daļa aizpildīja aizpildīšanas pēc...

Neko nevaru pateikt par Ivaru, savukārt Marija un Ieva bija to cilvēku vidū, kas parakstīja Sorosa fonds – Latvija, Dialogi.lv un Mozaīka atklāto vēstuli Izglītības ministrijai ar sekojošiem ieteikumiem(te ir tikai daži no tiem): 1. Skolām: Daudzveidot skolās ārpusklases aktivitātes, iekļaujot to norisēs mākslas darbus ( piemēram, kino), kuros atspoguļota homoseksuālu cilvēku dzīve, un to analīzi. Izglītības politikā: 2. Skolotāju un skolu administratoru tālākizglītības programmās starpkultūru izglītības kontekstā ieviest seksuālās daudzveidības pamatojumu. 3. valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartos iekļaut sociālo zinību (veselības izglītības) mācību priekšmetos saturu, kas atspoguļo cilvēka seksualitātes daudzveidīgās izpausmes.

Iedomājaties, 10 gadīgam bērnam rādīt filmas ar homoseksuālām ainām. Absrurds. Tolerances jēdziens iesākumā nozīmēja, ka mierīgu līdzpastāvēšanu bez vardarbības, un nevis automātisku pieņemšanu, vai vēl vairāk pretdabiskas un amorālas uzvedības(kas ir homoseksuālisms) sekmēšanu. Tā vietā, lai mācītu, ka nevienam cilvēkam nevajag darīt pāri, maziem bērniem, kas nespēj izvērtēt kas ir labs un ļauns, ar visdažādākajiem propogandas līdzekļiem tiek skalotas smadzenes ar mērķi atzīt homoseksuāļu dzīvesveidu kā pareizu un vēlamu. Tas jau notiek daudzās pasaules valstīs.

Secinājums: ņemot vērā Ievas un Marijas iepriekšējo darbību, kļūst skaidrs, ka tas ir kārtējais ultraradikālās Mozaīkas sektas mēģinājums demonizēt noteiktu skolotāju grupu ar mērķi pamatot nepieciešamību ieviest skolās augšminētās prasības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Everite 16.11.2007 22:21
Everite: Palasot komentārus skaidrs, ka kārtējo reizi ir tā, ka viens latvietis pēc labākās sirdsapziņas izdara vērtīgu darbu, bet pārējie latvieši metas 'skaldīt matus' un piekasīties pie detaļām, kam tiešām šai rakstā un šai portālā nav vietas.I.Austers: Tāpat cilvēki, kam augstāki LAS rādītāji, ir nekritiski, pieņemot pierādījumus, kas it kā apstiprina viņu pārliecību, un viņi arī nekritiski tic cilvēkiem, kuri sniedz informāciju, kas apstiprina viņu pārliecību. Tāpat viņi biežāk lieto dubultus standartus, analizējot informāciju un izdarot secinājumus.

Varbūt es neizprotu pētījuma autoru pašironiju - No vienas puses, augsts rādījums pēc pareizi izmērītas RWA (Right-Wing Authoritarianism Scale jeb Labējā autoritārisma skalas) tik tiešām nozīmē to, ka cilvēks nekritiski tic sev tīkamām autoritātēm, izmanto dubultstandartus, tiecas dominēt situācijās, kas prasa sadarbību, vai nekavējas izrādīt savu morālo pārākumu. Savukārt pētījuma autori, noniecinot Latvijas pedagogu morālās īpašības (pamatojot to ar pašiegūto skaitli 3,75 un dažiem no konteksta izrautiem citātiem), demonstrē ļoti līdzīgas iezīmes. Jājautā, kāds būtu rezultāts, ja viņi paši tiktu pakļauti kādam RWA skalu mērošam testam?

Manuprāt, nevaram šādi pretnostatīt "pētniekus" "izpētes objektiem". Varbūt mani uzskati ir vecmodīgi - bet es par morāles īpašību kritēriju drošāk izvēlētos profesionālu, praktizējošu skolotāju viedokli nevis man nezināmos apstākļos lokalizētu "LAS skalu". Rīgas 1.vidusskolas absolventi, kuri ir arī pētījuma autoru vidū, droši vien atceras matemātikas skolotāju Ellu Detlovu - viņas pedagoģiskais šarms, ja tā var izteikties, balstījās tieši tolerances trūkumā pret skolēnu gara kūtrumu vai nedisciplinētību. Ja mēs vairs neuzskatām par mērķi uzturēt izglītības sistēmā skolotājus - individualitātes, kas ir spēcīgi savā mācību priekšmetā un savos uzskatos (bet gan sākam uz skolas izglītību raudzīties kā uz mērāmu, vadāmu, turklāt pārsvarā švakas kvalitātes patēriņa produktu), tad līdz ar to mēs zāģējam zaru, uz kura paši esam izauguši.

Man būtu kauns doties pie savas skolas skolotājiem (gan pašreizējiem, gan bijušajiem), lai viņus sāktu mērīt un nokritizēt viņu rakstura iezīmes. Drīzāk jau es gribētu ar bijību uzklausīt viņu viedokļus par sevi, par apkārtējo sabiedrību (un pēdējos gados - arī novērojumus par maniem bērniem, kuri iet skolā). Un ja labu pedagogu ar atbilstošu dzīves aicinājumu kādā skolā ir pārāk maz, tad izeja tik tiešām ir nevis uzspiesti "tolerances mācīšanas" pasākumi, bet gan labs atalgojums, sabiedrības respekts pret skolotāja aicinājumu, augsti profesionālie standarti mācāmajā priekšmetā un lielāka radošā brīvība, izvēloties mācību un audzināšanas metodes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite 16.11.2007 19:42
Palasot komentārus skaidrs, ka kārtējo reizi ir tā, ka viens latvietis pēc labākās sirdsapziņas izdara vērtīgu darbu, bet pārējie latvieši metas 'skaldīt matus' un piekasīties pie detaļām, kam tiešām šai rakstā un šai portālā nav vietas. Skalu adaptācija ir tehnisks jautājums, kuru ne jau politikas portālā būtu jāpublicē vai jākomentē. Visā pasaulē pētījuma vajadzībām (nevis diagnostikai!) skalas adaptē tieši tā kā to ir darījuši pētījuma autori, nevis kā iesaka Kalvis. Tās ir divas dažādas lietas- pētījums un diagnostika.

Kopumā pētījums ir vajadzīgs un īstajā brīdī. Piekrītu secinājuma, ka iespējams ne jau tikai skolotājiem ir raksturīga šāda orientācija. Izglītības sistēma jau tiek veidota un tajā strādājošie profesionāļi sagatavoti atbilstoši sabiedrībā vadošajām tendencēm. Prieks, ka Latvijā ir par vienu profesionāli izstrādātu un aktuālu pētījumu vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis Lazda - Kalvim 16.11.2007 19:33
"Psihometrijas speciālistu Latvijā taču ir pavisam nedaudz."

Un raksta autors ir viens no tiem :)

Tomēr jāatzīst, ka es arī labprāt iepazītos ar metodēm, kas ļauj iztulkotu testu pēc satura pielīdzināt oriģinālam ("kalibrēt"). Mani māc bažas, ka tas pilnā mērā nav iespējams, bez tam, patiešām labus testu tulkojumus latviski esmu redzējis ļoti, ļoti reti.
Lielākajā daļā gadījumu sekas var nebūt īpaši būtiskas, bet tik jūtīgā tēmā arī neliela jēgas nobīde var sagraut testa validitāti. Kā jau minēts, vidējais izlasē no testa vidējā atšķiras tikai par 0.25 (starp citu, kādā skalā?).
Otrkārt, 1000 cilvēku izlasē arī korelācija 0.1 ir nozīmīga, tomēr priekšplānā izvirzās saistības ciešuma (būtiskuma) jautājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Autoram 16.11.2007 09:07
Jūsu pētījuma apskatā, izskaidrojot LAS skalu, ir uzskaitīti visdažādākie negatīvie morālie vērtējumi: "LAS raksturo arī naidīgums pret citu sociālo grupu pārstāvjiem. Cilvēki, kuriem ir augsti LAS rādītāji, atzīst, ka viņi gūst prieku no citu sodīšanas, ir aizspriedumaini pret etnisko, nacionālo lingvistisko minoritāšu pārstāvjiem un ka viņiem nav raksturīga augstsirdība pret tiem, kas kļūdījušies. Šiem cilvēkiem arī raksturīgas sekojošas rakstura īpašības — dogmatisms, fanātisms, liekulība, viņi vēlas dominēt pār citiem, visai labprāt sāk un uztur starpgrupu konfliktu, vēlas dominēt situācijās, kas prasa sadarbību."

Ja būtu vismaz teorētiski zināms kāds ar LAS nesaistīts veids, kā izmērīt "augstsirdību", "dogmatismu", "liekulību", utml., tad varētu piekrist, ka tā ir zinātne. Pretējā gadījumā tā ir vienkārša atsaukšanās uz sekojošiem 2 apgalvojumiem: "Mūsu tests Latvijā pareizi mēra LAS skalu" UN "Augsts rezultāts LAS skalā nozīmē to, ka cilvēkam raksturīgas tādas un tādas morālās īpašības". Varbūt tas kaut ko liecina par paša pētījuma autoru dogmatismu un aizspriedumiem? Par aizspriedumiem, starp citu, sk. In Praise of Prejudice: The Necessity of Preconceived Ideas . Lai nenotiktu tā, ka šis pētījums un tam pievienotie morālie vērtējumi īsteno pētītāju relatīvo varas un autoritātes pārākumu attiecībā pret pētījuma objektiem.

Es arī nesapratu, kā Jūsu minētie Vikipēdijas linki var pamatot to, ka Latvijā lietotais LAS skalas mērīšanas paņēmiens tiešām ir bijis korekts. Varbūt Jūs varat vienkārši nosaukt to psihometrijas lietpratēju, kurš testu lokalizēja latviski un pirms tā praktiskas lietošanas, to pārbaudīja kontrolgrupai un kalibrēja (t.sk. pārbaudīja vai skalas viduspunkts 3.5 testa oriģinālā nozīmē to pašu ko testa latviskajā variantā)? Psihometrijas speciālistu Latvijā taču ir pavisam nedaudz - man vismaz kļūtu skaidrāks.

Par toleranci un mērīšanu jau pirms 2000 gadiem rakstīja evaņģēlists - sk. Mat.7:2.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Franciskus - Ivars 14.11.2007 21:18
Manā skatījumā "labējums" nebūt nav viendabīga ideoloģija. Labējais spārns ir vieta tik dažādām un nereti pretrunīgām ideoloģijām kā liberālisms, sociālliberālisms, neoliberālisms, konservatīvisms, kristdemokrātisms, un un ja Jums tīk - arī visādiem ekstrēmiem variantiem. Tomēr manuprāt šī skala visai neobjektīvā veidā "uzliek zīmogu" visam labējam spārnam - tas ir saistāms ar tās autoritārajiem un ekstrēmistiskajiem paveidiem, tā sacīt. Tanī pašā laikā kresie politiķi nereti ir bijuši tikpat dedzīgi savas ideoloģijas īstenotāji "ar varu", ka robeža starp abiem ekstrēmismiem izplūst. Kādēļ to vienkārši nesaukt par "autoritārisma skalu"?

Manuprāt, The Economist raksta autori implicīti lika noprast, ka mēs varam konstruēt visādas skalas, bet tās ir un tikai paliek mūsu konstrukcijas, kuras savukārt ir ietekmējušas konstruētāju vērtības. Un kā tādas tās ir subjektīvas konstrukcijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars - Franciskum 14.11.2007 20:59
Nezinu, vai Jūs esat labēji orientēts un autoritāri rientēts vienlaikus, pēc rakstītā spriežot nē. Par ko ir šajā skalā -- autoritārisms var būt arī kreiss, protams. Bet "labējumu" šajā gadījumā definē saturs --skalu caurvij labējas ideoloģijas apgalvojumi (par vielīdzību, tiesībām paust atšķirīgu viedokli, sodīšanu, seksuālās uzvedības kontrolēšanu utt.). Un šī skala mēra gan personības (vairāk vērtību ziņā), gan polistisko simpātiju aspektus. Sabiedriskie notikumi piespēlē cilvēkiem saturu spriešanai, un cilvēki noteiktā veidā domā. Vienmēr jau var atrast kādu pētījumu, kas disonē ar pārējiem (kas labi no zinātnes attīstības viedokļa), bet LAS gadījumā tā aina ir visai viendabīga. Un The Economist raksts ir tieši par šo, vienmēr jau jautājums vai izmantotā metode ir jēdzīga, citādi teorijai nav vērtības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars - Kalvim 14.11.2007 20:37
Jautājums vietā, skaidrs, ka visādu dīvainu izdomājumu kaktu tulkojumi Latvijā plauksts un zeļ. Jūsu ieskicētie tulkošanas principi gan attiecas uz testiem, kas nav tas pats, kas attieksmju skalas, kam pieder LAS. Ieskatam, ja sanāk, var iemest aci: http://en.wikipedia.org/wiki/Scale_%28social_sciences%29#Sca... http://en.wikipedia.org/wiki/Psychometrics
Un vēl, skalas latviešu versijas psihometriskās īpašības tika pārbaudītas, tur viss bija kārtībā, šajā rakstā nebija īstā vieta, kur par to rakstīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 14.11.2007 16:13
Nezinu, vai vajag apvainoties uz vārdu "labējais" :)) Termins "labējā autoritārisma skala" izmantots pēc tā paša principa kā 1959.gadā vārdu salikums "latviešu buržuāziskais nacionālisms". Mēs kļūtu traki, cenšoties noskaidrot, kādēļ toreiz nežēlastībā kritušais Latvijas PSR lauksaimniecības ministrs (Latgales krievs, kas cēlies no sīkzemniekiem) Aleksandrs Ņikonovs būtu pēc taisnības saucams par "latviešu-", "buržuāzisko-" un turklāt "nacionālistu" - bet tajos laikos, lai radītu negatīvas asociācijas par toreizējiem A.Pelšes kursa pretiniekiem, šis apzīmējums nostrādāja gluži labi.

Būtu interesanti uzzināt, vai šo "labējā autoritārisma skalu" kāds ir profesionāli lokalizējis Latvijas vajadzībām (t.i. būtu vajadzīgs profesionāls psihometriķis, kurš testu vispirms izmēģina uz 50-100 cilvēku kontrolgrupas, kuras locekļu psiholoģiskie raksturlielumi noteikti ar neatkarīgu metodi; jānoskaidro atbilžu sadalījums kontrolgrupā, jānosaka un jāpārformulē jautājumi, kuri izrādījās nerelevanti). Vai arī tika izmantots Latvijā izplatītais kaktu-psiholoģijas paņēmiens - kaut kādam ārzemēs sadabūtam testam vienkārši iztulkot jautājumus latviski un interpretēt rezultātus pēc gatavas shēmas - tāpat kā to dara žurnālu "Klubs" vai "Cosmopolitan" aizmugurējā vāka lasītāji?

Faktiski jautājums ir vienkāršs - kurš ir tas psihologs, kurš atbild par šīs LAS (labējā autoritārisma skalas) latviskās versijas pareizību? Un kādus paņēmienus izmantoja testa lokalizētā varianta jautājumu kvalitātes pārbaudei? Ņemot vērā neseno polemiku starp Viesturu Reņģi un Oļegu Ņikiforovu žurnālā "Psiholoģijas Pasaule" - šis nemaz nav vienkāršs jautājums arī profesionāļu vidē :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Franciskus - Autors 14.11.2007 12:14
Vai Jums neliekas savādi, ka LAS korelē ar labējo politisko autoritārismu. Esmu par toleranci pret sociāli mazaizsargātām grupām (etniskām minoritātēm, LGBT personām, invalīdiem, etc.), tomēr arī definēju sevi kā labēji politiski orientētu. Tomēr, kā minēts rakstā "Security check" žurnālā The Economist (May 17 2007), šādi pētījumi tiek bieži apstrīdēti , jo tie nevieš uzticību, ka tie būtu bezpartijiski un objektīvi. Turklāt līdzšinējie šāda veida pētījumi uzrāda pretrunīgus rezultātus par to, vai politiskā orientācija kaut kādā veidā korelējas ar indivīda pshiloģisko ievirzi.

Diemžēl arī manī šādi pētījumi nepārliecina, jo kaut vai termins "labējā autoritārisma skala" man liek jautāt, kādēļ tieši "labējā"? Vai tad kreisajiem ir citādas autoritārisma pazīmes? Vai arī termina autori uzskati, ka kreisie pēc definīcijas ir demokrātiski? Kas, protams, ir pēdējās muļķības.

(Links uz minēto žurnālu iespējams var nedarboties tiem, kuri nav žurnāla abonenti.)

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Tolerances jautājumi skolā 27 Autors:Ivars Austers, Marija Golubeva, Ieva Strode

Cilvēktiesības politika.lv

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Tolerances jautājumi skolā 27 Autors:Ivars Austers, Marija Golubeva, Ieva Strode

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Skolotāju tolerances barometrs Autors:Marija Golubeva, Ivars Austers, Ieva Strode

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Daudzveidība ienāk latviešu skolās. Mazākumtautību bērnu integrācija latviešu skolu vidusskolas klasēs Autors:Ivars Austers, Marija Golubeva, Maksims Kovaļenko, Ieva Strode