Atslēgvārdi:

Par migrāciju 6

Daudziem migrācijas politika šobrīd šķiet neaktuāla tēma, jo šobrīd situācija ir diametrāli pretēja tai, ko piedzīvojām 2006.-2007.gadā. Atcerēsimies, ka toreiz trūka darba spēka, jo daudzi emigrēja. Bija milzīgas darba sludinājumu kampaņas – ar mega vides reklāmu un televīzijas klipu palīdzību tika meklēti darbinieki! Ieteikmes svari nosvērās par labu darba ņēmējiem, kas izmantoja situāciju, lai ne tikai nostiprinātu savas likumā paredzētās darba tiesības, bet arī pieprasītu visādas ekstras (piemēram, man nācies dzirdēt par gadījumiem, kad nedēļas nogalē strādājošie no darba devēja sagaida klātu galdu).

Iesaki citiem:

Nu situācija ir krasi mainījusies. Bezdarba līmenis kāpis pa aptuveni 10% (svārstās ap 16%), darba devējs var izvēlēties labāko darbinieku. Ietekmes svari atkal novērsušies no darba ņēmējiem. Kur nu vēl tagad domāt, ko mainīt striktajā valsts migrācijas politikā?

Skaidrs, ka uzreiz migrācijas politiku mainīt nevajag un nav arī iespējams daudzu iemeslu dēļ - galvenokārt tāpēc, ka lēmumu pieņēmējiem un ietekmētājiem ir jānobriest argumentētai diskusijai, un jāsagatavo sabiedrība izvēlēties starp „viss pa vecam” vai „citādu” migrācijas politiku, izvērtējot Latvijas nākotnes attīstības perspektīvas.

Bet tikpat skaidrs, ka nedomāt par šo tēmu jau šobrīd nevar – jo demogrāfiskās tendences zīmē viennozīmīgu Latvijas nākotnes vīziju. Zema dzimstība, augsta emigrācija un sabiedrības novecošanās nenovēršami ved pie nepietiekama iedzīvotāju skaita, lai šajā teritorijā (Latvijā) nodrošinātu tos sabiedriskos pakalpojumus, kurus attīstītā valstī mēdzam uzskatīt par pamatnormu (ceļi, skolas, veselības aprūpe, utt.). Un tad nu mums ir jāizvēlas, ko darīt – kaut ko darīt, vai tomēr tikai vērot, kā Latvija kļūst par nacionālo parku (neapdzīvotu teritoriju) ar pāris aktivitāšu centriem, kuros dzīvo tie laimīgie, kas tiek pie visiem labumiem, tai skaitā vasaras mājas nacionālā parka teritorijā?

Piederu pie tiem, kas domā, ka kaut kas ir jādara, un es nebaidos no imigrācijas, ja mēs ieviešam līdz detaļām pārdomātu politiku.

Nezinu, vai pārdomāta vai nejauša ir patreizējā politika, kas aizsargā vietējos zemas kvalifikācijas strādniekus, jo likumdošana nosaka, ka darba devējam imigrantam ir jāmaksā vismaz vidējā strādājošo darba alga, kas šobrīd ir aptuveni 460 lati pēc nodokļu nomaksas. Tas ir pārāk augsts slieksnis, piemēram, lai nodarbinātu lauka strādniekus, tāpēc mēs arī redzam ļoti zemu nodarbināto imigrantu skaitu lauksaimniecībā, bet arī citās jomās.

Nezinu, vai pārdomātas ir ilgās gaidīšanas sekas, kad darba devēji aicināja valdību atvieglot noteikumus imigrantu nodarbināšanai, bet tas notika tikai 2008.gada vidū, un līdz ar to tā arī nepalīdzēja darba devējiem nodrošināt labāku līdzsvaru starp algu un produktivitātes kāpumu.

Nezinu, vai migrācijas politika ir pārdomāta Latvijas attīstības kontekstā, un te es nedomāju tādu Latviju, kur visi staigā ar prievītēm un auseklīšiem.

Šīs pārdomas manī raisīja piektdien notikusī ļoti interesantā diskusija par migrācijas politiku valsts attīstības kontekstā. Tika runāts par to, ka pārdomātas migrācijas politikas trūkums Latvijā radīja attīstības nevis finansu krīzi, jo naudas bizness ir nogalinājis attīstību. Tika runāts par to, ka, citām valstīm aktīvi meklējot kvalitatīvus cilvēkresursus, tādu valsti kā Latvija varot no cilvēkiem izsusināt dažu gadu laikā. Tika runāts, ka bez imigrantiem te nebūs arī latviešu, un ka imigranti ir ne tikai darba rokas, bet ģimenes, kuru labklājībai arī nepieciešamas preces un pakalpojumi, kas savukārt palielina vietējās ekonomikas apjomu. Tika runāts arī par migrācijas ceļiem un iespējamiem kritērijiem imigrantiem, kurus varbūt būtu Latvijai jāpiesaista (pēc iespējas jaunāks, augsti izglītots, bez plašas ģimenes, kas gribētu pievienoties).

Starp citu, pēdējos gados Latvijā visvairāk iebrauc imigranti no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas. „Baltie imigranti” ir skaidra prioritāte arī sabiedriskās domas aptaujās (mēs nevēlamies imigrantus no Ķīnas, Āfrikas valstīm, utt). Ja Latvijas migrācijas politika nemainās, un patreizējā realitāte turpinās, tad noteikti ir jādomā vismaz par imigrantu integrācijas politiku, lai mudinātu patreizējos jaunos šīs sabiedrības locekļus mācīties latviešu valodu, nevis integrēties uz krievu valodas bāzes.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 09.06.2010 18:43
dacit, bezdarba limeni gan skati Eurostat:):)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mareks 09.06.2010 13:49
Jau rakstīju komentāru Dombrovska blogā, ka pieņēmums, ka Latvijā ir iespējams īstenot "migrācijas politiku", ir patiesībā kļūdains. Migrācijas politiku (t.i. varēt un spēt kontrolēt cilvēku plūsmu) var īstenot ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija. Latvija, kas ir maza, atvērta (no dažādiem aspektiem) un atkarīga valsts, savu patstāvīgu "migrācijas politiku" īstenot nevar.
Ko iespējams tad darīt? Savu iespēju robežās ar likumu un nodokļu palīdzību sakārtot darba ņēmēju un darba devēju attiecības (diezgan minimāli, jo "griestus" un robežas iezīmē ES regulas un direktīvas) un investēt "cilvēkkapitālā", lai paaugstinātu darba ražīgumu. Viltīgas shēmas, kvotas, administratīvie instrumenti, informatīvās kampaņas un cits zilais sviests no ES mazajā Latvijā nav īstenojams. Jebkurā gadījumā būs arī nevēlamas "blaknes". Au revoir...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis DaceiA 08.06.2010 12:38
Piekrītu Dacei: Tas ir politiskās gaumes jautājums - mums var būt nelielāka un homogēnāka sabiedrība (potenciāli - arī ar augstāku savstarpēju uzticēšanos un augstāku sociālo kapitālu), bet tad visu laiku viss būs jāsamazina. Skolas un bērnudārzi jāslēdz, autobusu maršruti - jāslēdz, t.sk. arī Balvu rajonā :) Otrajā gadījumā var būt "Latvija kā iebraucamā sēta", kur pastāvīgi nāks iekšā imigranti - jo Ukrainas un Moldovas (varbūt pat Baltkrievijas) iedzīvotājiem Latvijas dzīvesveids varētu šķist pievilcīgs.

Daudziem cilvēkiem, protams, labāk patiktu Valmieras un Madonas dzīvesveids, nevis Bolderājas, Kauguru un Liepājas Karostas dzīvesveids - no otras puses var gadīties, ka Valmieras/Madonas dzīvesveids nav ilgtspējīgs, ja līdzās neatrodas Rīga, Sloka un Liepāja ar visiem viņu noziegumiem un sociālajiem konfliktiem. Man tomēr šķiet, ka sociālajām zinībām būtu jācenšas sabiedrība virzīt pa konstruktīvāku ceļu, lai mēs neiekļūtu R.Patnema (R.Putnam) aprakstītajā "Bowling alone" ellē. Jo nonākt tajā nebūtu nekāda liela māksla - tāda elle izveidojas pati no sevis jebkur, kur ir liels imigrantu pieplūdums.

>>> Tas nebija augsti kvalificētu darbinieku trūkums, trūka cilvēki celtniecībā, rūpniecībā. Ja mēs to nesaprotam un no tā nemācamies, nevaram izbēgt līdzīgus burbuļus arī nākotnē.
============
Nu jā - bet no otras puses nevajadzētu arī uzskatīt, ka mums Latvijā visi ir tik šausmīgi kvalificēti, ka trūktu cilvēkresursu dažādiem vienkāršākiem darbiem. Cita lieta, ka vietējais darbaspēks atrodas tādā "agregātstāvoklī", kurā to uzņēmējam ir grūti izmantot. Daži ir atradinājušies strādāt algotu darbu, citiem ir ģimenes rūpes vai veselības problēmas - un viņi nespēj strādāt pilnu laiku, ar viņiem ir piņķerīga noņemšanās. Savukārt viesstrādnieks pie mums atbrauc vislabākajā "agregātstāvoklī" - jauns, vesels, strādātgribošs, bez ģimenes saistībām. Cita lieta - cik ilgi viņš tāds te Latvijā paliks? Vai jau pēc 1 paaudzes imigrantu ģimenēs neizaugs jauna "banlieues" paaudze, kas tāpat kā Francijā terorizēs policistus un dedzinās automašīnas? Ja nebūsim uzmanīgi, tad mēs turpināsim šeit Latvijā pārvērst derīgu darbaspēku nederīgā...

Domāju, ka mums pieklātos sekot Eiropas humānisma tradīcijai: KATRS cilvēks ir vērtība, viņu nevar uzskatīt tikai par līdzekli un bezpersonisku darbaspēka resursu, kurš ļauj kādam citam ātri nopelnīt (vai politiķiem - atlikt sociālās un pensiju reformas). Tie no mums, kuriem ir mazi bērni, vēlas, lai bērni dzīvotu vismaz mazliet sakārtotākā vidē - nevis pasaulē, kurā ir atbaidošas kāpņu telpas, kuru apdzīvo "gansi" un "fašisti", kur cilvēki cits citam dod pa purnu. Pieļauju, ka politiķi un biznesa cilvēki jūtas pārliecinātāki par savu drošību, bet man nebūs tik daudz līdzekļu, lai dzīvotu apsargātā kopienā aiz žoga.

Manuprāt, humānisms prasa, lai mēs iemācītos ikviena Latvijas iedzīvotāja prasmes un spējas izmantot līdz pēdējai cīpsliņai. Lai mums nebūtu "nevajadzīgu", no darba tirgus izmetamu cilvēku. Lai mainītos mūsu priekšstats par mūžizglītību. Lai mēs ar sapratni raudzītos uz to, ka kafejnīcā mūs turpmāk apkalpos 50-gadīga vietējā kundze, nevis jauna meitene no Moldovas.

Tieši tādēļ uzskatu, ka 460 algas slieksnis imigrantiem ir vajadzīgs un paturams. Pirmkārt jau tādēļ, ka iebraucējs, kurš saņem pietiekami lielu algu, nevienam nav "jāintegrē". Man nav gadījies dzirdēt, ka Kanādas, Vācijas, Somijas menedžeri, kuri ilgstoši uzturas Latvijā, radītu kaut kādas integrācijas problēmas. Ja kādam vajag prast latviski, viņš noalgo privātskolotāju.

Otrkārt, daudzās nozarēs (t.sk. IT) nav nekādu problēmu maksāt šādas algas - un mēs no konkurences arī nebaidāmies. Bet kafejnīcā un lielveikalā es tomēr vēlētos redzēt strādājam vietējos. Vai vismaz tādus, kuri runā latviski brīvi (t.i. varbūt ar akcentu, bet nemeklē vārdus).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 08.06.2010 11:04
Kili - domāju, ka tādu apgalvojumu vispārināt arī nevar, lai gan sabiedriskās domas dati rāda, ka cittautieši ir nedaudz draudzīgāk noskaņoti pret imigrantiem kā latvieši (etniskajā nozīmē).

Kalvim - es nemēģināju pateikt, ka valstis nevar dzīvot ar mazāku apdzīvotības blīvumu, jo, protams, ka var. Bet tā ir izvēle, kas sabiedrībai ir jāsaprot. Ja mēs to saprotam, tad beidzam gausties par skolu slēgšanu, slimnīcu slēgšanu, sliktajiem ceļiem laukos, utt, un pasakiet visiem tiem, kas laukos dzīvo, ka viņi paši tādu dzīvi ir izvēlējušies, jo nerada pietiekami daudz bērnu un nav piekrituši imigrācijai. Vai arī pasakiet viņiem, ka mums visiem būs jāmaksā daudz augstāki nodokļi, lai visiem valsts iedzīvotājiem nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus. Vienkāršojot lietas, tādas ir mūsu izvēles - vai nu vairāk nodokļu maksātāju vai augstāki nodokļi un pieejamāki sabiedriskie pakalpojumi, vai arī mazāk nodokļu maksātāju un sabiedriskie labumi pieejami tikai centros.

Par to kāpēc pie mums brauc imigranti no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, utt - esmu to pētījusi un, protams, ka bez ekonomiskiem argumentiem galvenais iemesls ir ģeogrāfiskā bet arī kultūras tuvība, kur liela loma ir arī iespējai sazināties ar kolēģiem un sabiedrību krievu valodā. Un tie ir arī svarīgi faktori, kāpēc darba devēji meklē darbiniekus no šīm valstīm. Daži imigranti, kurus intervēju, jau ir paspējuši strādāt tādās valstīs kā Spānija, Portugāle, kur algu līmenis ir augstāks, tomēr dzīvojot Latvijā var biežāk apciemot ģimeni mājās, ir iespēja sekot līdz norisēm (mediji krievu valodā), utt.

Par to, kādu pozitīvu ieguldījumu imigranti dod ekonomikai - Jūs uz šo jautājumu raugāties no darba roku perspektīvas (imigranti strādā ražotnē), bet es runāju ne tikai par šo cilvēku saražoto ekonomikā, bet arī patērēto - tas tiek domāts ar vietējās ekonomikas palielināšanu (visiem cilvēkiem vajag kaut kur dzīvot, kaut ko ēst, izklaidēties, utt, un tas palielina pieprasījumu pēc šīm precēm un pakalpojumiem un līdz ar to rada jaunas darba vietas).

Visubeidzot, par migrācijas politiku, kas aizsargā mazkvalificētos strādniekus. Es jau bloga sākumā teicu, ka šobrīd mēs esam dramatiski citā situācijā nekā 2006.-2007.gadā tāpēc ir lieki atgādināt, ka šobrīd ir augsts bezdarbs. To mēs visi zinām. Tomēr ir jāsaprot, kādu lomu darba spēka trūkums spēlēja "treknajos gados", un - kā jau to ir teikuši vairāki vietējie ekonomisti - darbaspēka trūkums bija viens no iemesliem, kāpēc algas kāpa daudz ātrāk nekā produktivitāte, nebija iespējama ilgtspējīga attīstība (tā vietā bija nekustamo īpašumu burbulis un finanšu pakalpojumu burbulis). Tas nebija augsti kvalificētu darbinieku trūkums, trūka cilvēki celtniecībā, rūpniecībā. Ja mēs to nesaprotam un no tā nemācamies, nevaram izbēgt līdzīgus burbuļus arī nākotnē. Es tiešām ar nepacietību gaidu nākamgad notiekošās tautas skaitīšanas rezultātus - kad mēs beidzot uzzināsim absolūtus datus par to, cik Latvijas iedzīvotāju ir emigrējuši un, cerams, sāksim saprast ilgtermiņa sekas šai cilvēku aizplūšanai. Kā Jūs arī atzīstat - tas, ka mums šobrīd ir darbaspēka "pārpalikums" vēl nenozīmē, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku ir tādi, kas ir gatavi un spējīgi strādāt nozarēs, kas ir konkurētspējīgas, respektīvi, ka viņu prasmes ir pieprasītas. Un tad ir jautājums, ko darīt, lai darba devēji varētu atrast šos darbiniekus?

Rainim (komentāram pie Vjačeslava bloga par šo pašu tēmu) – es blogā minu sabiedriskās domas aptaujas rezultātus, kas skaidri rāda preferenci tā sauktajiem „baltajiem imigrantiem”, tai skaitā īpaši pozitīvi vērtējot kaimiņvalstu imigrantus. Tas nav mans viedoklis, bet gan sabiedriskās domas dati: SKDS 2005.gada, 2007.gada un 2008.gada aptaujas – vispozitīvāk Latvijas iedzīvotāji vērtē Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas imigrantu iespējamu nodarbināšanu, visnegatīvāk – Ķīnas, Vjetnamas, Turcijas, Āfrikas valstu un Āzijas valstu iedzīvotāju iespējamu nodarbināšanu Latvijā). Jūsu vērtējums, ka tas ir rasisms, tātad, attiecas uz mūsu sabiedrību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Dacei 07.06.2010 19:00
Zema dzimstība, augsta emigrācija un sabiedrības novecošanās nenovēršami ved pie nepietiekama iedzīvotāju skaita, lai šajā teritorijā (Latvijā) nodrošinātu tos sabiedriskos pakalpojumus, kurus attīstītā valstī mēdzam uzskatīt par pamatnormu (ceļi, skolas, veselības aprūpe, utt.)
========
Daži Daces argumenti ir druscīt savādi...

Somijā un Islandē ir vēl zemāks iedzīvotāju blīvums - un cilvēki arī tur dzīvo. Turklāt labi dzīvo. Tepat pāri austrumu robežai - Krievijas nemelnzemes joslā ir līdzīgs klimats un arī ir zemāks iedzīvotāju blīvums nekā Latvijas laukos. Un arī tur cilvēki dzīvo. Protams, daļa kādreizējās aramzemes un pļavu ir jāapaudzē ar mežu, pa dažiem reti lietotiem ceļiem varēs izbraukt tikai ar 4x4. Ja cilvēki būs gatavi attiecīgam dzīvesveidam, tad arī tā būs jādara.

Vai ar imigrāciju var atrisināt novecošanās problēmas? Īslaicīgi jau var - bet pēc 20-40 gadiem imigranti (pieņemsim, ka viņi iebrauc darbaspējīgā vecumā) arī paši noveco, ja vien kaut kādu īpašu iemeslu dēļ viņiem nav jūtami augstāka dzimstība kā vietējiem. Nu un tad ir vēl lielāks pensionāru skaits, kura līdzsvarošanai vajag vēl vairāk imigrantu utt. - lai šādi apturētu sabiedrības novecošanos imigrācijai būtu jāpieaug eksponenciāli. Sk. http://www.nytimes.com/2008/06/29/magazine/29Birth-t.html?pa... .

>>> Starp citu, pēdējos gados Latvijā visvairāk iebrauc imigranti no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas. „Baltie imigranti” ir skaidra prioritāte arī sabiedriskās domas aptaujās (mēs nevēlamies imigrantus no Ķīnas, Āfrikas valstīm, utt).
========
Šai tendencei var būt pavisam prozaisks cēlonis - krievvalodīgiem imigrantiem no bijušās PSRS ir zināms racionāls pamats braukt tieši uz Latviju, jo te ir ļoti krieviska vide, priekšā daudzi "savējie" (dažreiz pat tieši - radi un paziņas), bērnus var laist krievu skolās, utt. Savukārt talantīgiem indiešiem, ķīniešiem it kā nebūtu iemeslu, kādēļ no visām Šengenas joslas valstīm izvēlēties Latviju, kura ir nabadzīgākā un kur ir niecīga ķīniešu/indiešu diaspora. (Arī latvieši turpina emigrēt tieši uz britu salām, kaut gan darbaspēka tirgus ir kļuvis atvērts arī citās ES valstīs.)
Varētu pieļaut arī, ka daudziem Latvijas krievvalodīgajiem labāk patīk, ja šeit iebrauc citi krievvalodīgie, nevis dažāda veida "melnie" (šī vārda plašajā slenga izpratnē). Savukārt man neviens nav jautājis, kādi imigranti man patīk. Manuprāt, ir bīstami nonākt tikai vienas lielvalsts ģeopolitiskā atkarībā. Nebūs stabila mūsu nacionālā valsts, ja Latvijā 50% runās krieviski un 50% - latviski. Daudz stabilāk, ja 50% runās latviski, un vairākas citu valodu kopienas - katra zem 10%.

>>> Tika runāts, ka bez imigrantiem te nebūs arī latviešu, un ka imigranti ir ne tikai darba rokas, bet ģimenes, kuru labklājībai arī nepieciešamas preces un pakalpojumi, kas savukārt palielina vietējās ekonomikas apjomu.
==========
Jocīgi gan. Mēs bez imigrantiem nomirsim, vai? Protams, jau tagad Latvijā ir priekš daža veida ražotnēm nepietiekama kvalificēta darbaspēka koncentrācija (te nevar nodarboties ar liela mēroga mašīnbūvi, elektronisko rūpniecību un pat pieturēt lielus programmatūras un telekomunikāciju izstrādes projektus). Bet, lai tur kaut kas mainītos - nepietiktu pat ar to, ja Latvijas iedzīvotāju skaits imigrācijas dēļ dubultotos. (Mums kaimiņos ir Lietuva ar 3,4 miljoniem cilvēku - un arī viņi nespēj konkurēt ar Filipīnām un Bangalori Karnatakas štatā).

>>> Nezinu, vai pārdomāta vai nejauša ir patreizējā politika, kas aizsargā vietējos zemas kvalifikācijas strādniekus, jo likumdošana nosaka, ka darba devējam imigrantam ir jāmaksā vismaz vidējā strādājošo darba alga, kas šobrīd ir aptuveni 460 lati pēc nodokļu nomaksas. Tas ir pārāk augsts slieksnis, piemēram, lai nodarbinātu lauka strādniekus, tāpēc mēs arī redzam ļoti zemu nodarbināto imigrantu skaitu lauksaimniecībā, bet arī citās jomās.
=========
Sāksim ar to, ka Latvijā ir padsmit procentu bezdarbs... Protams, daudzi no šiem bezdarbniekiem nav viegli ievilināmi darba tirgū. Ļoti kārdinoši būtu ievest lētas kafejnīcu oficiantes no Baltkrievijas un lētas apteksnes no Filipīnām. Vienīgā nelaime - par sabiedrības integrāciju mēs tad varētu aizmirst uz ļoti ilgiem laikiem. Jau pašlaik mūsu sociālais kapitāls un uzticēšanās līmenis ir zems. Ja cilvēks saņem tuvu minimālajai algai, tad viņš ir jāintegrē ne vien etniski, bet arī sociāli. Zinot mūsu līdzšinējās "sekmes" šinī jomā - šāds gājiens būtu izdevīgs ļoti turīgiem cilvēkiem. Vienkāršoti sakot, šie cilvēki baudītu visus labumus, ko rada lēts "underclass" darbaspēks, bet varētu sevi izolēt no sociālām problēmām - izglītības sistēmā, medicīnā, drošībā uz ielas. Roberts Putnams (Hārvardas politologs) to ir aprakstījis šādi: http://www.infed.org/thinkers/putnam.htm .

Un par mani personīgi runājot - pašlaik manas simpātijas politiskajā spektrā ir kaut kur tuvu "Pilsoniskajai Savienībai" vai "Jaunajam laikam". Savukārt ja imigrācija Latvijā sasniegtu ievērojamus apjomus, tad manas (un varbūt ne tikai manas) politiskās simpātijas nosvērsies par labu A.Gardas LNF un galēji radikālam nacionālismam (ja vien citas partijas neaizņems šo nišu jau ātrāk). Tad radikālie nacionālisti saņems nevis 0.1%, bet vairāk nekā 5% balsu - turklāt tur darbosies daudz kvalificētāki un nesamierināmāki cilvēki. Arī tā ir cena, kas būs jāmaksā par lielāku imigrāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kili 07.06.2010 18:04
Tacu krievvalodigie ir daudz atsaucigaki, un vieglak pienem cittautiesus, tapec ari iebrauceji labpratak integrejas uz krievu valodas bazes...

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 5 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 137 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 2 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 23 Autors:Dace Akule