Atslēgvārdi:

Par krievu slēpto reklāmu 3

Savu komentāru par pētījuma "Iespējamās slēptās reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8.Saeimas vēlēšanām" rezultātiem attiecībā uz krieviski rakstošajiem medijiem sākšu ar anekdoti iz dzīves, bez sakara ar vēlēšanām.

Iesaki citiem:
Enas 255x203
Foto:I. Pumpure

Iedomājieties, jūs strādājat kādā Latvijas krievu laikrakstā un intervējat Valsts Ieņēmumu dienesta, Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. Pēkšņi savā mobilajā tālrunī saņemat īsziņu, ceļaties kājās un atvadāties: “Atvainojiet, priekšnieka kungs, vēlu jums veiksmi cīņā ar korupciju, bet mūsu redakcijas grāmatvedībā atveduši melno kasi, un man jāsteidzas, jo naudas visiem žurnālistiem nepietiks".

Šo anekdoti pastāstīja viens no maniem kolēģiem no konkurējoša uzņēmuma, kur algas dienā patiešām naudas pietiek ne visiem, un tad jāgaida, kamēr atvedīs to melno naudiņu, kuras arī visiem nepietiek. Lai atvaino šie mani kolēģi un šis uzņēmums, es nevēlu viņiem ļaunu, jo, ja pat ar negodīgiem ceļu policistiem neviens nevar tikt galā, diez vai kādas nepatikšanas gaidāmas laikrakstiem. Ar šo anekdoti varētu arī beigt stāstu, kāpēc deviņos krievu nacionālajos laikrakstos atrasti 238 iespējamas slēptās reklāmas gadījumi, un septiņos latviski rakstošajos nacionālajos laikrakstos šo gadījumu skaits ir tikai 54. Par kādiem gan profesionāliem un morāles kritērijiem var runāt tie, kas nevar organizēt darbu bez melnās naudas. Kāda slēptā reklāma, ja mēs citādāk rakstīt, varbūt, neprotam. Mūsu līmenis ir mazliet savādāks, lai par tādu greznību domātu. Protams, ja tas būs aizliegts ar likumu, tad mēs pacentīsimies atbilst likuma burtam. Mūsu mērķi, principi un vērtības vispār ir īpašas.

Kaut, protams, tīkotājam vienmēr ir iespējams apšaubīt pētnieku godīgumu. Vai pētījuma lietderīgumu. Ko uzskata pati krievu prese? Viens no laikraksta Vesti Sevodņa pazīstamākajiem žurnālistiem jau pirms vēlēšanām noformulēja Latvijas krievu mediju slēptās reklāmas ideoloģiju, kuru īsi var izklāstīt šādi: “Latvijas latviskā valdošā elite nāca pie varas atmodas laikā plašsaziņas līdzekļu labvēlīguma rezultātā. Tajā laikā mediji gan ar atklāto, gan slēpto reklāmu slavēja Latvijas Tautas fronti. Neviens medijiem to nepārmet. Tagad mūsu stunda ir situsi, un mēs aģitējam balsot par PCTVL.”

Prese ir daļa no Latvijas ekonomikas un tautas, un krievu prese acīmredzami ir vēl tuvāk vidēji statistiskajai tautai. Ja ēnu ekonomika ieņem 20 līdz 40% ekonomikas kopumā, nevajag domāt, ka mediji no šiem procesiem stāv malā. Domājams, krievu prese ir ekonomiski mazāk attīstīta nekā latviešu, un tāpēc ēnu īpatsvars tai, acīmredzami, ir lielāks. Kāpēc tā ir, nevar atbildēt viennozīmīgi, bet Latvijas krievu atsvešināšana no valsts un izslēgšana no politiskiem procesiem nepilsonības dēļ noteikti ir viens no objektīviem iemesliem. Kādēļ kvalitatīvi rakstīt par politiku, ja mēs un mūsu dzimtā valoda no aktīvās politikas ir izslēgta? Kurš tad mūs lasīs? Lai runātu par subjektīviem cēloņiem, jāiedziļinās vēsturē un mentalitātes iedabā, ko diez vai ir vērts darīt šajā rakstā.

Ja dažos vārdos, tad Austrumi vispār vairāk tendēti nevis uz profesionālismu, bet gan personisku uzticību priekšniekam - vadonim, nevis uz līguma attiecībām un konkursu rīkošanu, bet uz personiskām saitēm, paziņu un radu būšanu. Jāatceras kaut vai Arta Pabrika pētījumā par nodarbinātības etniskajām proporcijām minētie skaitļi, ka 58% mazākumtautību un 44% etnisko latviešu darbu ir sameklējuši, pateicoties neformāliem sakariem. Šie cipari it kā nav tik briesmīgi, skatoties no malas. Bet tie izskatās citādāk tiem godīgajiem profesionāļiem, kas nav atraduši darbu, jo darba vietas ir aizņēmuši kādu radu vai paziņu ķermeņi. Pētījumā par slēpto reklāmu kā viens no preses trūkumiem ir atzīmēts profesionālisma trūkums. Tas piemīt Latvijas medijiem vispār un krievu medijiem īpaši.

Slēpto reklāmu rada dzīves veids. Bez noteiktiem principiem un vērtībām, izņemot "mums jāpelna nauda", "mūsu lasītājs jūsu prasīto godīgumu nesapratīs" un "mūsējos sit!". Kādu tad vēl var gribēt demokrātiju?

Vienā no semināriem kolēģis no BNS nevarēja saprast slēptās reklāmas loģiku – sak, ja jūs strādājat godīgi, jums ir lasītāja uzticība un nākotne. Kādēļ jācenšas pēc īslaicīgās peļņas ar slēpto reklāmu? Grūti saprast, ka daži dzīvo tikai šodienai un ka peļņu vai algu var ne tikai ieguldīt nākotnē un nopirkt kādu papildu tehnisku aprīkojumu, bet var arī vienkārši nodzert pa dažām dienām. Starp citu, kāda pētnieciskā žurnālistika ir iespējama medijos, kuros pat nav pieejas Lursoft datiem, darbs notiek ar novecojušām programmām utt. Un galvenais - nav tiekšanās attīstīties. Jo vienmēr var cerēt uz krievu lasītāju, kurš nav izvēlīgs, neprot latviešu valodu, nelasa latviešu presi un vienmēr mūs lasīs, jo mēs esam savējie. Un demokrātija, kā jūs paši saprotat, ir tikai skaists vārds, kas apzīmē labus apstākļus naudas pelnīšanai.

Esmu jau daļēji pateicis, ka krieviski rakstošai presei pēc neatkarības kopumā klājies sliktāk. Atcerēsimies kaut vai Latvijas krievu laikrakstu simtos tūkstošu mērāmos metienus perestroikas laikā. Tagad gan peļņas, gan cieņas pamaz. Ja dzīve kļūst grūtāka materiāli un tevi turklāt mazāk ciena, mēdz sākties arī problēmas ar morāli. Labāk teikt, robeža, kas ir morāli pieņemams un kas nav, līdz ar peļņas krišanos pakāpeniski tiek atbīdīta malā, kamēr pavisam marginalizējas. Man gribētos domāt, ka pastāv arī pretēja likumsakarība: ja ir problēmas ar morāli, sākas arī materiālas ķibeles. Varbūt visas krievu preses neveiksmes sākušās no morāles trūkuma. Tātad, lai izkļūtu no šī purva, vienkārši jācenšas būt godīgākiem un labākiem, kaut tas, protams, nav īstenojams bez sāpēm. Zinot, ka dažiem šis priekšlikums izsauc ciniskus smieklus, tieši ar to arī beidzu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Homo novus 11.11.2002 15:40
Krievu mediji pašpietiekami, ja turpinot šo domu par čūsku, kas rij savu asti. Un uzrunāt viņus? Kādā veidā?

Īpaši jo šis spēles laukums, ko piedāvā raksts, vispār krievu presei nav izdevīgs. Apstiprināt, vai apstrīdēt, ka darbojamies ar melno kasi? Kādēļ? Ienākumus šis raksts neietekmē, tātad, var viņu nemanīt.

Cilvēkam ir dabiskas vajadzības (ar to es domāju ēst, gulēt, arī drošību), tikai ja tie ir apmierināti, cilvēks var domāt par kaut ko vēl, tātad, garīgo. Slēptā reklāma, labāk teikt, cīņa ar viņu, pieder pie tām izsmalcinātām vajadzībām, līdz kurām krievu prese acīmredzami vēl nav izaugusi. Un ar to arī ir viss pateikts. Mēs savācam humanitāru palīdzību čeceniem (nevaru atcerēties, kam ap 2-3 gadiem atpakaļ Rīgā vākuši palīdzību, vai baltkrieviem?), vai cietušiem no plūdiem Prāgas iedzīvotājiem, bet blakus dzīvo ne mazāk nabadzīgie, vismaz, garīgi. Un ar tiem neko nevar padarīt un nevar palīdzēt. Tie vienkārši jāpieņem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 11.11.2002 15:09
Bet vai tomēr nav tā, ka jautājums ir un paliek par lasītāja attieksmi vai izvēli. Vai tomēr nevar apgalvot, ka lielie latviski rakstošie laikraksti var mazāk atļauties paust viena vai cita oligarha intereses atklātā veidā? Viņiem vienkārši mazāk tic. Viens no šī ziņojuma mērķiem faktiski bija likt sabiedrībai kristikāk raudzīties uz to, kas tai tiek piedāvāts no laikrakstu slejām. Tas lielākā vai mazākā mērā izdevās un vairāki mediji pārmeta, ka ziņojums grauj to reputāciju. Kādā veidā ar šādu vēstījumu uzrunāt krievu auditoriju, lai arī tajā sētu kādu šaubu ēnu? Liekas, ka krievu mediju viszinīgais paģērējums, ka vini zina, ko auditorija vēlas un tad arī tai to un tieši to piedāvā, neko pozitīvu nevieš - tas tikai liek čūskai rīt pašai savu asti.

Nevaru vairāk kā piekrist tam, ka politiskās partijas, kā haizivis plūctoties ap latviešu elektorātu, ir ļāvušas lielai daudzveidīgā krievu elektorāta daļai sacepties vienas parijas atbalstītāju plācenī līdz tādai pakāpei, ka balsošana par PCTVL jau kļūst par principu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hameleons 07.11.2002 17:41
Sveicinaati,

es gribeetu paskaidrot situaaciju kur no 9 krievu laikrakstiem ir atrasti tik daudz sleeptas reklaamas paziimju. Pienjemsim ka Juus atrastu tur nevis 238, bet, teiksim - 350 paziimjus. Shajaa gadiijumaa "melnaa kase" nebuut nepalielinaasies. Mediju ietekmiigie cilveeki, nosauksim vinjus par oligarhiem, paliks tajaa pashaa skaitaa. Vinji, tachu nemaksaa par to cik reizhu paraadiijas (shaajaa gadiijumaa) vards pchela vai veel kaut kas. Uz Juusu peetiijuma rezultaatu ietekmeeja tas, ka Juus neanalizeejat to, kam pieder shie laikraksti, jo tieshi shiem cilveekiem arii kalpo. Buutu arii nepareizi domaat, ka prese krievu valodaa neatbalstiitu (kaut vai ar sleeptu reklaamu) "saveejos", tos kuri aizstaav vai censhas aizstaaveet vairaakuma krievu intereses. Es pat nevaru iedomaaties, kas buutu, ja aviize "Vesti Segodnja" vai cits krievu laikraksts publiceetu Lielo interviju ar Maari Grinblatu, kuraa vinjsh izklaastiis cik vinjsh ir lojaals pret krieviem. To pashu var attiecinaat arii uz Aivaru Gardu.

Saistītie raksti
Citi autora darbi