Atslēgvārdi:

Pakustināt pirkstu: pārdomas pēc 4.maija 23

Es saulaino 4.maija rītu pavadīju dārzā, dzerot kafiju šūpuļtīklā zem plūmēm, klausoties, kā apkārtējo dārzu īpašnieki pļauj zāli. Šad tad dūca viens pļāvējs, citreiz paralēli dudināja vairāki. Pilnīgs miers ar putnu dziedāšanu iestājās pēc pāris stundām. Domāju, cik tas ir jauks veids, kā atzīmēt neatkarības deklarācijas pieņemšanas gada dienas rītu nevis ar pompu piedalīties pasākumos (kas, jāatzīst, vismaz no medijos atziņotā, bija izdevušies visai sirsnīgi un interesanti), bet pavisam konkrēti parādīt savu pozitīvo attieksmi pret vidi, kuru mēs veidojam. Pļaujot zālienu.

Iesaki citiem:

Domāju arī par 3.maija LTV Panorāmā dzirdēto kāda 1990.gada maija pasākumu dalībnieka citātu, ka viņš toreiz esot bijis gatavs aizstāvēt Latviju ar savu dzīvību. Bet tagad diezin vai pat pirkstu pakustinātu.

Mani šis paziņojums skumdina, jo šķiet, ka šī emocija vieno daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tos, kuri jūtas šīs valsts nodoti, nesaprasti, neatbalstīti, piekrāpti. Piemēram, cilvēki, kas atmodas laikā staigāja pa mājām, aicinot cittautiešus atbalstīt neatkarības ideju, šodien ir pensionāri ar nožēlojamu pensiju. Piemēram, tie, kas turpina protestēt pret valdības politiku, paliekot emigrācijā Īrijā vai citās valstīs. Piemēram, Latvijas cittautieši, kuriem atmodas laikā tika solīta automātiska pilsonība, bet tad nodomi mainījās un atvainošanās vietā par šī solījumu nepildīšanu politiķi vēl joprojām mētājas ar paziņojumiem, kas cittautiešiem justies negaidītiem valstī, kas ir viņu mājas.

Es saprotu šīs emocijas, bet nevaru nedomāt, kā šie cilvēki dzīvo ikdienā. Vai viņi aktīvi mēģina uzlabot vidi, kurā dzīvojam? Vai viņi savu sašutumu izsaka aktīvi, lai panāktu izmaiņas sev un citiem?

Un te nu es nonāku pie Kaspara, viena ļoti aktīva Latvijas iedzīvotāja, par kura varoņdarbiem nesen laimējās dzirdēt. Kaspars, tāpat kā daudzi citi, uzskata, ka daudz ko ir iespējams panākt, neklusējot un neciešot, sakostiem zobiem, aizmirstoties patēriņā vai dejā un dziesmā ar zvaigzni.

Ko Kaspars ir darījis? Kad pārdevēja veikalā atteicās pārdot maizi, kurai nebija svītrkods, un slēdza ciet kasi, viņš neaizgāja, dusmās sprāgstot, bet gan mēģināja argumentēt, kas gan noveda pie konflikta, kas, savukārt, beidzās policijas iecirknī, jo veikals viņu apsūdzēja zādzībā, lai gan naudu par maizi negribēja pieņemt, jo nebija taču svītrkoda, un tā, protams, ir pircēja problēma, jo citu maizi ar svītrkodu pārdevēja nevarēja sadabūt. Beigās, laimīgā kārtā, veikals pratās un apsūdzību pret Kasparu necēla, un Kaspars arī, noguris pēc stundām ilgā maizes pirkšanas procesa, kas beidzās policijā, vairs nevēlējās celt apsūdzību pret veikala apsargu, kas pat Kasparu iekaustīja, jo redz’ viņš taču zaglis.

Kad cita pārdevēja veikalā atteicās sagriezt desu, jo tas netiekot darīts pēc desmitiem vakarā, Kaspars nesamierinājās, bet gan gāja aiz letes un desu sagrieza pats. Kad to novērošanas kamerās ieraudzīja veikala vadītāja un nāca noskaidrot situāciju, “pa ausīm” dabūja nevis Kaspars, bet gan pārdevējas.

Kad Kaspars, cerot saņemt sūtījumu, kārtējo dienu pastā satikās ar garām rindām, viņš uzstāja, ka sūtījumu izsniegšana ir pasta pamatpakalpojums, un tāpēc viņam būtu jābūt prioritāram klientam, salīdzinot, piemēram, ar līzinga vai elektrības rēķinu maksāt-gribētājiem. Un Kaspars saņēma savu sūtījumu bez rindas, rindā stāvētājiem sakot, ka viņi ar savu klusēšanu šo valsti ir noveduši tur, kur tā ir.

Kaspars ir cīnījies arī pret nepamatotām ārsta apmeklējumu izmaksām, pret agresīviem autovadītājiem, kas brauc virsū motociklistiem, kā arī panācis labāku apgaismojumu tilta nobrauktuvēs, un tā tālāk.

Kaspars par šo valsti ik dienu kustina ne tikai vienu pirkstu, tādējādi panākot rezultātu, no kura iegūst ne tikai viņš, jo – es ceru – ka visi, kas Kasparu satiek, iegūst iespēju pārdomāt savu attieksmi pret darbu, vai savu vietu un atbildību šajā zemē, un – es ceru – ka tikšanās ar Kasparu ir laba mācība, kam seko pozitīvas izmaiņas.

Kasparam gribu teikt paldies par iedvesmu un vēlēt izturību, jo viņš (un viņam līdzīgie) cīnās arī par tiem, kuri šobrīd vairs vai vēl nav gatavi šīs valsts labā pakustināt pirkstu. Bet, ai, kā vajag…

P.S. Starp citu, šķiet, ka 4.maija svinēšana, pļaujot zālāju, bija masu pasākums, vismaz Rūjienā, jo tur 5.maijā nevienā no veikaliem un benzīntankiem nebija iespējams nopirkt pļāvējiem vajadzīgo eļļu. Bet Kasparu šodien viņa veikalā pazīst, pat jokojot vaicā, vai viņš desu negrib griezt pats!

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es arii nekustinaashu pirkstu 09.07.2008 15:51
Kaspars sanaak vareetu buut taads kaa muusu valsts jaunaas neoliberaalaas iekaartas prototips, kaut vai par to maizi un desu , lai vai uudens pluudi proti policijas iecirknis, kaut vai darba laiks citiem jaubeidzies vinjam vajag pateereet un vinjs pateerees vinjs noteiks toni jo vinjs tachu tuuliit dos savu naudinju veikalam (sabiedriibai) un paardeveeja ir tikai taads instruments starp vinju un veikalu, kaa gan lai kustina savo mazo pirkstinju par valsti kas cilveeka (paardeveeja) vieta dod beznosaciijuma prieksroku anoniimaam finansu sabiedriibaam (veikaliem kazino utt)> proti kaadeelj gankustinaat pirkstu par iekaartu kas absoluuti neintereseejas par indiviida dziives kvalitaates celshanu , un vieniigais kas tai ruup lai valsts izskatoties labi ciparos, raadiitaajos par ekonomisko izaugsmi nereekjinotoes ne ar ko citu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Gatis 03.07.2008 17:13
Nu nevaru gan piekrist.
Jo ja cilvēki iemācīsies rafinētāk savas tiesības aizstāvēt , tad citi cilvēki , vai arī vieni un tie paši cilvēki, iemācīsies citu cilvēku tiesību apgriešanu rafinētāk attaisnot. Visi kļūs baigi rafinēti un slikti klāsies tiem kas nebūs paspējuši kļūt pietiekami rafinēti. Ne tie mācēs savas tiesības pietiekami aizstāvēt pret rafinētu attaisnošanos , ne arī pietiekami rafinēti attaisnoties pret rafinētiem savu tiesību aizstāvjiem pat visai nenozīmīgas un tīri nejaušas neizdarības.
Tā ka domāju ka te ir tīri cilvēciskas robežas tam rafinēšanās lielumam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis -> IM 03.07.2008 16:47
Uzskatu, ka jo rafinētāk cilvēki pārstāvēs savas tiesības, jo mazāk izredžu paliks tiem, kuri cenšas cilvēku tiesības ierobežot.
Tāpat arī labi trennēts savu tiesību aizstāvis rāda ne tikai labu priekšzīmi tai sabiedrības daļai, kas neprot sevi aizstāvēt, bet arī liek uzmanīties tai sabiedrības daļai, kas iemācījušies apgriezt sabiedrības indivīdu tiesības. Vēl tādi cilvēki kā Kaspars liek uzmanīties arī tiem, kas slinkuma dēļ ir kļuvuši tik nolaidīgi, ka nepilda savas saistības un izvairās no atbildības.
Tiesību aizstāvēšanas iemaņas nav gluži tas pats, kas otra tiesību apspiešanas/apgriešanas iemaņas.
Tāpēc uzskatu, ka Kaspars veic labu darbu.

Protams, ja Kaspars pacels savu latiņu augstāk un tā vietā, lai strīdētos ar pārdevējām un pasta darbiniekiem, sāks iemācīsies vēl ciešāk pieskatīt pašvaldības darbu, tad viņa veikums iegūs pat vēl lielāku nozīmi sabiedrībā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita 14.05.2008 11:11
A, kapeec labos cilvekus nevar saukt uzvardos? Dace esmu neganti vilies Tevii!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 13.05.2008 16:49
Ritai - nav gan Kaspars ar uzvārdu Rūklis. Privātās dzīves un datu aizsardzības dēļ īsto uzvārdu neminēšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita 13.05.2008 15:44
labais Ruklis Kaspars!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 12.05.2008 12:40
Jā , nu man jau ar tā doma bija ka tas pareizais virziens būtu spiest uz to ka cilvēkam pašam sevi ir jāuzmana. Protams ka bez savstarpējās uzmanīšanas ar domāju ka patreizējā momentā un vēl ilgi , ja vispār , neiztikt. Bet nu tad tiešām nu uzmanīt citam citu par tik par cik tas tiešām ir nepieciešamības uzspiests pasākums.
Ja mēģina kaut kā saistīt ar Austrijas gadījumiem , tad nu domāju ka tiešām ja cilvēks jūtas visu laiku no citu puses uzmanīts , tad var aizmirst arī ka pašam būtu jāuzmanās. Un lai nu kā bet vislabāk sevi uzmanīt var tikai pats. Citi , lai arī kā necenstos , to darīs ar robiem. Nu un ja cilvēks iekļūst tādā robā , kur citi nevar tikt klāt ,un pats ir jau atradinājies sevi uzmanīt , tad jau ar viss kas var notikt.
Bet tas nu tā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 12.05.2008 11:43
Par citu uzmanīšanu nāk prātā Austrijas pieredze, kur kaimiņi regulāri ziņo viens par otru, kad kādā dzīvoklī notiek pasākums ar skaļāku mūziku, vai kliedz, ja kāds iedomājas pie tukšas ielas to šķērsot pie sarkanās gaismas. Man neliekas, ka tāda uzmanīšana ir apsveicama... jo tajā pat laikā Austrija ir valsts, kurā ir liela neiecietība pret ārzemniekiem/imigrantiem, un sabiedriskās diskusijās netiek kritizēti rasistiskie paziņojumi, piemēram, pret turkiem... un Austrija arī ir sabiedrība, kurā pēdējā gada laikā nākuši klajā noziedzīgi gadījumi ar cilvēku izmantošanu (meitene, kura daudzus gadus bija dzīvojusi, nolaupīta, kāda cilvēka mājās; vīrietis, kas bija seksuāli izmantojis savu meitu, ko ar viņas dzemdētiem bērniem (ne visiem) turēja pagrabā)... nezinu, bet varbūt tas ir saistīts ar to, kas ir pieņemts šajā sabiedrībā, proti, formāla nosūdzēšana par sīkumiem (staigāšana pāri sarkanai gaismai, skaļāka mūzika pēc 10:00 vakarā), bet ignorance par lielām, dziļām problēmām kā rasisms, netolerance, ģimeniskas attiecības...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>DaceA 12.05.2008 10:56
Kaut kur jau pie tās manas domas esat , bet tomēr ne gluži , manuprāt.
Ir divi gadījumi - 1. cilvēks uzrauga sevi , un 2. cilvēks uzrauga citus. Nu mana tā doma it kā bija taisni šo divu gadījumu salīdzināšānā un , ja tā var teikt , pat tādā matemātiskā iznākumā , vai.
Pirmājā gadījumā varētu teikt ka visumā varētu vēlēties lai cilvēki vairāk uzrauga tieši katrs pats sevi , un tā doma ir ka šajā gadījumā cilvēku nav iespējams pārslavēt , tas ir tādai slavēšanai par sevis uzraudzīšanu manuprāt nav nekādu robežu vai griestu. Jā , var tā saslavēt ka cilvēks tiešām kļūst tā teikt ar pliku roku paņemams. Bet nu cik tas varētu izvērsties masveidīgi , un galvenais , kāds tur sabiedrībai no tā būtu sliktums ja cilvēki masveidā kļūtu ar pliku roku ņemami? Kā jau iepriekš teicu , priekš paša cilvēka būt ar pliku roku ņemamam varētu ar izrādīties būt slikti (tāpēc tādos atsevišķos iespējamos gadījumos vajadzētu sniegt palīdzību cilvēkam paša cilvēka labā , pat mazliet pret sabiedrības interesēm vai? ) , bet sabiedrībai kopumā , nu manuprāt tas nekādi nevar kaitēt.
Otrajā gadījumā manuprāt tomēr izteikti pastāv zināms līmenis. Līdz noteiktam līmenim tiešām manuprāt sabiedrībai ir nepieciešams lai cilvēki uzmanītu cits citu. Un jautājums ir tāds filozofisks - kāda tad sabiedrība mums labāk patiktu , ar augstāku savstapējās uzmanīšanas līmeni , vai tomēr ar zemāku savstarpējās uzmanīšanas līmeni. Mans uzskats, un te varbūt arī tā mana pamatdoma , ka labāka būs tā sabiedrība kura varēs iztikt ar zemāku indivīdu savstarpējās uzmanīšanas līmeni.
Tāpēc es ar tā par to Kasparu , jo man likās ka nu tas virziens ar to Kaspara izcelšanu un tā , ir uz to savstarpējās uzmanīšanas līmeņa forsēšanu sabiedrībā , un šajā , otrajā gadījumā manuprāt tā forsēšana uz līmeņa paaugstināšanu var iznākt masveidīga un pati no sevis , jo manuprāt tā (savstarpējās uzmanīšanas līmeņa paaugstināšana)ir krišana , nevis celšanās uz augšu. Un kā zināms krist ir daudz vieglāk nekā celties uz augšu.
Nu nezinu vai var ko saprast , bet centos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 12.05.2008 09:57
IM - saprotu Jūsu domu, piekrītu, ka sevis uzmanīšana ir svarīga, un - no sevis zinu - ka pukojos, ja pašai neizdodas būt nevainojamai sīkās situācijās, nu, piemēram, pirms pāris minūtēm Alberta ielā satiku kārtējo tūristu pūli, kurš neiedomājas, ka arī man būtu pa trotuāru jāiet, un, ka man nevajadzētu mēģināt apiet visu viņu pūli... Nelepojos, ka angliski pateicu "excuse me, but I have to walk somewhere, too", ne visai pozitīvā tonī. Nelepojos. Bet tā "izdodas" retos gadījumos, kas nozīmē, ka ar sevi laikam diezgan tieku galā, lai nesāktu mācīt citus, pati dzīvē īstenojot citus principus. Jāsāk ar sevi, protams, lai nevar pārmest dubultos standartus - un ne jau tikai tad, ja kāds pieķer, bet, ja pats sevi pieķer ;) Piemēram, ka aizmirsies auduma maisiņš un jāiet mājās ar plastmasas maisiņu...

Nite - ļoti labi saprotu visus Jūsu jautājumus. īpaši mani satrauc smēķētāji transporta pieturās! Nesen autoostā Rīgā gadījās aizrādīt vienam tādam smēķētājam, jo mani iedrošināja sarkanais uzraksts - par smēķēšanu sods 10 lati... un smēķētājs, protams, reaģēja ar "vai tad jūs traucē, kas tad jūs tāda, ka man te aizrādiet, vai tad no policijas", utt. un jāatzīst, kad šis (mazliet ar alu iesilis) tipiņš gadījās manā autobusā un acīmredzami jutās slikti (alus?), neslēpšu - man likās, ka nu viņš tiek sodīts par savu cieņu pret citiem.
Manā kāpņu telpā ar smēķētājiem cīnījos visai ilgi, arī ar likuma citēšanu, kas aizliedz tur smēķēt. Bet tā kā pelnu trauku un smēķu smaku turpināju manā kāpņu telpā "satikt", tad beigās vienkārši pelnu trauku konfiscēju - un tagad tur neviens vairs nesmēķē (iet pagalmā...)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nite 09.05.2008 16:57
Bet es arvien prātoju, kā lai izlabo tās lietas, kas ikdienā mani kaitina visvairāk:
- cilvēki, kas lēnā gaitā pārvietojas pa trotuāra vidu un neiedomājas pamanīt, ka kāds grib tikt garām,
- cilvēki, kas ejot iekšā ēkā, neiedomājas, ka vispirms ir jāpalaiž tie, kas nāk laukā,
- cilvēki, kas savu mobilo telefonu vai mūzikas atskaņotāju uzskata par svarīgāku par citu cilvēku nodarbēm jebkurā vietā: bibliotēkā, vilcienā, autobusā, slimnīcā,
- cilvēki, kas uzskata par normālu smēķēt transporta pieturās, pūļa vidū, kapņu telpā, bērna klātbūtnē,
- skolotāji, kas uzskata, ka skolas pasākumos ir pilnīgi pieņemami dzert alkoholu bērnu acu priekšā,
- māmiņas, tēvi un pārējie pieaugušie, kas savus mazos, knapi skriet iemācījušos bēbjus lamā par nokrišanu un apsistajiem ceļiem, ievelšanos dubļos un citiem kreņķiem.

Ko es varu darīt? Kādi priekšlikumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>DaceA 09.05.2008 16:46
Es jau neko nesaku , bet tomēr manuprāt ir jāizšķir divas lietas. Viena lieta ir uzmanīt citus , un otra lieta ir uzmanīt pašam sevi. Es jau nesaku ka tie citi nav jāuzmana. Es tikai saku ka tie kas uzmana tos citus , un jebkurš kas konkrētā gadījumā uzmana citus , nav nekādi īpaši jāizceļ , jāslavē vai īpaši jāuzmundrina. Protams ka nav arī jāpeļ , ja nu vien tā uzmanīšana tiešām neaiziet galīgos sīkumos. Manā skatījumā tas (uzmanīšana)ir dabisks process , un par maz nekad neviens netiks uzmanīts. Drīzāk es uztraucos par to ka tiešām cilvēki sāks pārāk uzmanīt cits citu , it īpaši ja to uzmanīšanu vēl stimulē ar izcelšanu utt.. Un kā saka - kas par daudz , tas par skādi.
Kas gan būtu izceļams , slavējams utt. , tas ir ja cilvēks tiešām izceļas kaut kādi ar sevis paša uzmanīšanu. Manuprāt par to vajag vairāk runāt , jo tas nu tiešām nenotiek automātiski , drīzāk gan tam ir tendence pastāvīgi mazināties vai pat izzust.
Īsāk sakot - uz citu uzmanīšanu manuprāt neviens tā īpaši nebūtu jāskubina , jo uz to tāpat visi ir pietiekami naski. Vairāk uzmanīt pašam sevi - nu tāds paskubinājums samērīgā veidā manuprāt par ļaunu nenāk nevienam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 09.05.2008 15:10
OK, mēģināšu pārvērtēt mitoloģisko tēlu "kašķīgais pensionārs" (kas, protams, var būt iemiesots visa vecuma un dzimuma personās). Dziļākajā būtībā viņi noteikti visiem piekasās un sola "to tā neatstāt" sabiedrības uzlabošanas vārdā. Vismaz viņu pašu izpratnē (ko citi reizēm netaisni saista ar latvju literāro varoni Oļiņieti.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.05.2008 14:47
IM - viena lieta ir pastāvēšana uz savām tiesībām, bet Kaspars cīnās arī par labumu daudziem, piemēram, apgaismojums tilta nobrauktuvēs - vai tad tas ir vajadzīgs Kasparam vienam?
Krista jau pieminēja citus piemērus. Arī šeit blogos esmu aprakstījusi citas pilsoniskās aktivitātes, piemēram, ziņojumus darba inspekcijai par pārkāpumiem, ko novēroju no sava virtuves loga, par nepareizu Melnkalnes karti Airbaltic žurnālītī, utt. Jūs taču neteiksiet, ka šajos gadījumos es pastāvēju uz savām tiesībām izteikties vai pastāvēt uz savām tiesībām, jo ieguvējs neesmu es. Gadījumā ar darba inspekciju, cerams, ka ieguvējs ir neaizsargātais darba ņēmējs, kam CERAMS vairs nav jāstaigā pa jumtu bez aizsardzības pret iespējama kritiena un traumām. Gadījumā ar Melnkalnes karti ieguvējs varbūt pat ir tikai Melnkalnes iedzīvotāji un visi tie, kuriem rūp Melnkalnes kartes korektums (ka tiek atzīta šīs valsts neatkarība, nevis turpinās tāda veidojuma kā "Serbija un Melnkalne" tiražējums, lai gan jau gadu tāds vairs nepastāv).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>DaceA 09.05.2008 13:43
Uz Kaspara piemēru raugos no tāda viedokļa ka Kaspars labi prot pastāvēt uz savām un , teiksim tā paplašināti , arī uz savu tuvāko tiesībām. Jautājums ir vai tas ir labi vai slikti ja cilvēks prot viemēr pastāvēt uz savām tiesībām , un jautājums ir par to vai dzīve tiešām kļūs labāka ja cilvēki labāk iemācīsies pastāvēt uz savām tiesībām.
Kas attiecas par pirmo jautājums daļu tad mans viedoklis ir tāds - līdz zināmām līmenim protams ir jāprot pastāvēt uz savām tiesībām. Tai pāšā laikā tas nepieciešamais līmenis parasti tiek saniegts speciāli nemaz nekultivējot un neieaudzinot to spēju pastāvēt uz savām tiesībām , tā teikt ar apkārtējo vidi tiek ielikts automātiski. Ir protams gadījumi kad cilvēks tomēr nespēj pietiekamā līmenī pastāvēt uz savām tiesībām. Tādiem cilvēkiem protams ka ir jāpalīdz to nepieciešamo līmeni iegūt. Bez tam , kā jau teicu , tas katra nepieciešamais līmenis ir kopsakarībā ar vispārējo līmeni dotajā vidē , tas ir katra līmenis izriet no līmeņa kāds ir dotajā vidē. Līdz ar to manuprāt speciāli kultivēt katra indivīda pastāvēšanu uz savām tiesībām ir slikti un nevajadzīgi , jo dzīve nekļūs labāka no tā ja visi lieliski pratīs pastāvēt uz savām tiesībām. Manuprāt dzīve kļūs labāka tikai tad ja cilvēki iemācīsies pilnīgāk izpildīt savus pienākumus un reizēm arī atteikties no kādām savām tiesībām.
Viss ko gribu teikt ir ka galvenais manuprāt ir kultivēt , tā teikt , pienākumu apziņas līmeni , un pa tiešo. Nevis ar tādām aplinkus metodēm kā vispirms izkultivējot prasmi pastāvēt uz savām tiesībām un tad cerēt ka no tā izkutivēsies arī pienākuma apziņa.
Mani nepārliecina tas ka izkultivēta katra indivīda pastāvēšana uz savām tiesībām , kaut kādā veidā izkultivēs arī katra indivīda pienākuma apziņu. Nu teiksim ja kādā momentā kāds vēršas uz mani ar savām tiesībām , nu es taču ar nebūšu ar pliku roku ņemams , es taču izkultivēšu savu pastāvēšanu uz savām tiesībām (manuprāt pat būšu spiests izkultivēt , jo negribu taču lai mani paņem ar pliku roku), un likšu pretī savas tiesības. Un jo rafinētākas un sīkumainākas tiesības tiks vērstas uz mani , jo rafinētāk un sīkumaināk es savas tiesības vērsīšu pretī. Jeb vai kāds domā ka kāds varēs pastāvēt uz savām tiesībām , kamēr man ir nolemts tikai atcerētis savus pienākumus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.05.2008 12:51
IM - man liekas, ka Jūs uz Kaspara piemēru raugāties no tāda viedokļa, it kā Kaspars ar savu rīcību grib tikai pierādīt, ka viņš zina labāk, ka var izsist kaut ko sev, ka grib "zīmēties", nevis pēc būtības vēlas mainīt vidi sev apkārt SATURA nevis POZAS dēļ. Ja esmu Jūs sapratusi pareizi, tad jāsaka, ka šī arī ir būtiska atšķirība starp manu un Jūsu viedokli - jo zīmēties ar to, ka zinu labāk, manuprāt, ir galīga laika tērēšana, un liecina par neveselīgu attieksmi pret sevi, t.i. narcisismu, zvaigžņu slimību, utt. Tas taču ir smieklīgi kaut ko pierādīt tikai tāpēc, ka gribas izcelties. Un par tādu "pirkstu kustināšanu" es pilnīgi neiestājos. Bet Kaspara gadījumu par tādu neuzskatu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista>IM 09.05.2008 12:12
Tā arī nesapratu, ko tieši Tu vēlējies teikt Dacei un man adresētajos komentāros: ka nekas nav jādara, un lietas mainīsies pašas no sevis? Tā protams arī ir izvēle, uz ko Tev/katram cilvēkam ir tiesības. Žēloties, ka kaut kas nepatīk, vai klusējot paciest apkārt notiekošās nejēdzības, protams ir vienkāršāk, nekā "pakustināt pirkstu".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Krista 09.05.2008 11:51
Jā , nu man te jāsāk domāt vai esmu ar pliku roku ņemams vai ne? Protams ka neesmu. Bet kāpēc vispār man par to būtu jādomā , un kāpēc ir tādi kas grib paņemt visus tos kas ir ar pliku roku ņemami. Un tad , ja nevienu vairs nevarēs ar pliku roku paņemt , vai no tā izzudīs gribēšana paņemt. Manuprāt nē , ja nevarēs paņemt ar pliku roku , tad mēģinās paņemt jau ar ne tik pliku roku.
Es esmu vispār pret kāda paņemšanu , un uzskatu ka jācīnās ir pret paņemšanu vispār kā tādu , neatkarīgi no tā vai ar pliku roku , vai ne tik pliku. Un jācīnās ne tādā veidā kā piekopjot kaut kādus aizsardzības mērus pret paņemšanu ar aizvien neplikāku roku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>DaceA 09.05.2008 11:32
Nu jā , bet jautājums jau ir cik tālu mēs tā tiksim - ar cits cita piespiešanu , tā teikt ar parādīšanu cits citam. Beigās vispār ja neviens nespiedīs , tad neviens arī neko nedarīs.
Tas ko es gribu teikt ir ka jā , cits citu piespiest mēs mākam , un arī cits citam parādīt kā vajag mēs mākam un mīlam ,un šī māka un mīla manuprāt nemaz nav speciāli jākultivē un jāieaudzina. Manuprāt tas ir netikums ar kuru daudzi aplīp tīri automātiski , tā ka manuprāt absolūti nebūtu jāuztraucas ka kāds nemācētu parādīt kādām vai piespiest kādu. Drīzāk par ko būtu jāuztraucas , tad tas ir tas ka aiz tādas sakultivētas masveidīgas parādīšanas un piespiešanas var tiešām zust arī tā pienākuma apziņa pret citiem kas nu manuprāt tomēr katram kaut kādā mērā vēl tomēr piemīt.
Tā teikt , es tomēr gan vairāk liktu nevis uz tādu piespiešanu un parādīšanu , bet gan uz katra pienākuma apziņas kultivēšanu ar tādām labdabīgām metodēm , vai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista>IM 09.05.2008 11:10
Zini, jābūt vai nu pilnīgi aklam un/vai ļoti savtīgam cilvēkam, lai nesaskatītu, kā tas, ko dara Kaspars, nāk par labu it visiem. Jo tas uzlabo apkalpošanas kultūru un attieksmi pret klientu/cilvēkiem kopumā! Jo Kaspara dēļ tagad pārdevējas vairs neteiks uz priekšu citiem pircējiem, ka desu vakarā sagriezt nav iespējams.

Atceros gadījumu pirms pārus gadiem, kad Rīgas universālveikalā apkopēja negribēja ielaist māmiņu ar bērnu ratiņiem, jo tie lūk esot dubļaini. Māmiņa nebija ar pliku roku ņemama un piezvanīja televīzijai, kas sagatavoja ziņu sižetu, veikala vadība ļoti atvainojās un rezultātā visas māmiņas - tajā skaitā Tava dzīvesbiedre, ja Tev tāda ir - var droši ar ratiem doties iepirkties nebaidoties no iespējama pazemojuma. Visticamāk, arī citu veikalu vadība, noskatoties šo sižetu, steigšus brīdināja savus darbiniekus, kā jāizturas pret māmiņām ar ratiem, lai izvairītos no šādām nepatīkamām situācijām.

Atceros arī dažus savus mēģinājumus ieviest pārmaiņas attieksmē: piemēram, sākot sveicināt kaimiņus savas mājas kāpņutelpā un trepēs. Sākumā viņi uz mani skatījās kā uz jukušu, vēlāk priecīgi sveicināja pretī. Un es to darīju ne jau kādu ļoti savtīgu iemeslu dēļ: es vēlos izplatīt praksi, kas liek justies labāk gan man, gan citiem, gan sabiedrībai kopumā (jo vienas mājas iedzīvotāji ir maza kopiena, kas veido sabiedrību). Vēl vairāk: man sagādāja prieku redzēt, kā sveicināšanās un labu kaimiņattiecību iedibināšana sagādā prieku tiem, kas to priekš sevis ir atklājuši.

Ja visi cilvēki rūpēsies tikai un vienīgi par sevi vai rīkosies tikai savtīgās interesēs, dzīve būs vienkārši briesmīga - šāda attieksme ir viens no cēloņiem vienaldzībai, kas veicina vardarbību ģimenē (ne mana cūka ne mana druva, ka kaimiņos sit bērnu/sievieti, ko es tur jaukšos ... līdz kamēr bērns tiek nosists beigts vai sieviete slimnīcā un tad visi brīnās, kā gan tas varēja notikt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.05.2008 10:42
IM - Jūs sakāt, ka Kaspars ir piemērs tam, ka šajā valstī nevar bez īpašas pirkstu kustināšanas dabūt to, kas pienākas. Bet tas ir tieši tas, ko es gribu pateikt - ka tādi cilvēki kā Kaspars piespiež citus darīt savu darbu!!! Bet ir daudzi, kas neko nedara un pieņem visu "as it comes", turpinot ļaut daudziem būt slinkiem, haltūrēt, domāt, ka viņi zina labāk, utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Iesalnieks 09.05.2008 08:53
.. piemēram, cilvēki, kuri redz, ka Latvijas kosmopolītiski liberālie politiķi ir nodevuši un ieminuši zemē Atmodas ideālus par savu neatkarīgu valsti, par latvisku Latviju bez okupantiem un kangariem. Nacionāli noskaņotie latvieši patiešām jūtas šīs valsts piekrāpti!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 08.05.2008 23:04
Kaspars par šo valsti ik dienu kustina ne tikai vienu pirkstu, tādējādi panākot rezultātu, no kura iegūst ne tikai viņš, jo – es ceru – ka visi, kas Kasparu satiek, iegūst iespēju pārdomāt savu attieksmi pret darbu, vai savu vietu un atbildību šajā zemē, un – es ceru – ka tikšanās ar Kasparu ir laba mācība, kam seko pozitīvas izmaiņas.

Nu nezinu , man gan tas Kaspars nemaz nepatīk. Viņš tak tos pirkstus kustina tikai savā labā. Un tā doma ka no tās Kaspara pirkstu kustināšanas tādā netiešā veidā arī visiem pārējiem kas atlec mani itin nemaz nepārliecina. Drīzāk gan Kaspars ir tāds staigājošs piemērs tam ka šajā valstī vienkārši tā , bez īpašas pirkstu kustināšanas , tu nevari dabūt pat to kas tev bez kādām kustināšanām pienāktos. Un mācība var iznākt tāda ka , ja kāds neprot vai arī kautrējas , jo nav tā audzināts , speciāli kustināt pirkstus lai dabūtu to kas viņam pienākas , tad tāds vispār paliek nekā nedabūjis , jo pirkstu kustinātāji jau visu ir pievākuši sev. Man kaut kā neliekas ka uz to vajadzētu iet.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule