Nr 5. TB/LNNK atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu programmu 0

1. Vai dalībvalstu suverēnās pilnvaras ārpolitisko jautājumu izlemšanā paredzētu atteikšanos no ES kopējās ārējās un drošības politikas?

Iesaki citiem:
Logo fons

Esošie līgumi Ārējās un drošības politikas jomā ES Ministru Padomes līmenī tiek pieņemti pēc vienprātības principa, un tas ļauj jebkurai dalībvalstij nozīmīgos jautājumos bloķēt sev nepieņemamus lēmumus. Konstitucionālā līguma projekts Ārējās un drošības politikas jomā arī paredz parasti lietot vienprātības principu lēmumu pieņemšanā. Eiropadome var paplašināt kvalificētā balsu vairākuma iespējamo jautājuma loku tikai tad, ja Eiropadome par to ir lēmusi vienprātīgi. Pašlaik ES konstitūcijas projekts paredz 4 gadījumus un esošie līgumi 3 gadījumus, kas izlemjami ar kvalificētā balsu vairākumu un neviens no šiem gadījumiem nav tāds, kas liegtu dalībvalstīm sev svarīgos jautājumos saglabāt savu nacionālo pieeju. Tāpēc, atbildot uz Jūsu jautājumu, mūsu Apvienības programmā Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir uzsvērts, ka mēs aizstāvam šo pastāvošo principu saglabāšanu, kas ļauj ES dalībvalstīm lemt par sev svarīgiem jautājumiem Ārējā un drošības politikā.

2. Kādi mehānismi būtu jāizmanto imigrantu novirzīšanai uz konkrētām valstīm un kā TB/LNNK deputāti to iespaidos Eiropas Parlamentā?

Imigrācijas jautājumi Eiropas Savienībā sākotnēji bija 2.pīlāra jautājums. Tas nozīmē, ka skatot šos jautājumus tika pielietota starpvaldību metode – par šiem jautājumiem lēma dalībvalstu valdības, savukārt Eiropas Komisija neiesaistījās, bet Eiropas Parlaments iesaistījās tikai daļēji. Amsterdamas līgums veica būtiskus grozījumus Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā iekšlietu un tieslietu jomā – imigrācijas jautājumi tika pārcelti uz 1.pīlāru. Tamperes Eiropadome nolēma, ka jāveido vienota imigrācijas politika. Tas nozīmē, ka šobrīd imigrācijas jautājumi tiek skatīti piemērojot Kopienas metodi: Eiropas Komisija izstrādā tiesību akta priekšlikumu, kuru pieņem Ministru Padome un piemērojot līdzlemšanas procedūru arī Eiropas Parlaments. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības un pienākums izvērtēt tiesību aktus imigrācijas jomā, izsakot par tiem savu viedokli. Pašreizējie ES tiesību akti nenosaka konkrētus kritērijus pēc kādiem tiek novirzīta imigrācijas plūsma pa dalībvalstīm, tomēr pastāv vispārējs princips, ka šajā jomā jāievēro līdzsvars starp dalībvalstīm. Pašlaik diskutējot, ES Konstitucionālajā līgumā ir iekļauta konkrēta atsauce uz solidaritātes principu imigrācijas jomā, tajā skaitā finansiālo solidaritāti. Konstitucionālā līguma projekts paredz palielināt to jautājumu skaitu, kuri jāpieņem līdzlemšanas procedūrā, tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam būs jāpieņem lēmumi arī imigrācijas jomā. Ņemot vērā to, ka jau arī šobrīd imigrācijas joma ir 1.pīlāra jautājums, Eiropas Parlamenta deputāti piedalās tiesību aktu, kas saistās ar imigrācijas jautājumiem, lēmumu pieņemšanas procedūrā jau to agrīnajā stadijā un tas saglabā iespēju TB/LNNK deputātiem argumentēt savas pozīcijas virzīšanu.

3. Cik gados būtu jāveic lauksaimniecības maksājumu izlīdzināšana vecajās un jaunajās dalībvalstīs? Vai tas paredz maksājumu pieaugumu jaunajās dalībvalstīs vai samazinājumu vecajās?

Pašreizējais maksājumu izlīdzināšanas grafiks līdz 2013.gadam mūsuprāt ir diskutējams. Mūsu Eiropas Parlamenta deputāti iestāsies par to, lai 2002.gada oktobrī Eiropadomē pieņemtais izlīdzināšanas grafiks līdz 2013.gadam tiktu mainīts un izlīdzināšana notiktu straujākos tempos, kaut gan apzināmies, ka tas var notikt veicot ES kopējās lauksaimniecības politikas reformu un līdz jaunās finanšu perspektīvas apstiprināšanai jāpanāk dalībvalstu vienošanās par jauniem soļiem reformas ieviešanā, kur minimālais solis ir sadalīt sasaisti starp maksājumiem un saražotās lauksaimniecības produkcijas daudzumu. Kopumā šī reforma iezīmē maksājumu samazinājumu vecajām dalībvalstīm, kas dotu iespēju lauku attīstībai novirzīt lielākus resursus jaunajām dalībvalstīm.


4. Kādas dzimstību veicinošas ES programmas TB/LNNK deputāti Eiropas Parlamentā plāno atbalstīt?

Eiropas Parlaments var piedāvāt programmas struktūrfondu ietvaros. Mūsu deputāti Eiropas Parlamentā līdz ar citiem parlamentāriešiem strādās pie vadlīniju sagatavošanas struktūrfondu izmantošanai, tajā skaitā Sociālajam fondam. Šobrīd Latvijā Sociālā fonda ietvaros tiek īstenots atbalsts sociālā riska grupām sociālās atstumtības mazināšanai. Vairākās ES dalībvalstīs darbojas atbalsta programmas jauno māmiņu atgriešanai darba tirgū un šīs pieejas atvieglošanai. Mūsu deputāti atbalstīs šādu programmu virzīšanu uz Latviju, tāpat iesakot iekļaut vadlīnijās atbalsta programmas jaunajiem vecākiem. Šobrīd Latvijā varētu izmantot struktūrfondu programmu bērnu novietnēm. Mūsu deputāti izstrādās vadlīnijas Darba un sociālajai likumdošanai un varēs virzīt tādas normas, kas paaugstina sociālās garantijas jaunajiem vecākiem.



Atbildes sagatavojis Jānis Tomels

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi