Nobalsošana un tautība jeb izmērāmā integrācija 0

“Pret” Latvijas pievienošanos ES balsojuši 16% jeb aptuveni viena sestdaļa latviešu, kamēr nelatviešu vidū 80% bijuši “pret”, liecina balsojuma rezultātu salīdzinājums ar vēlētāju etnisko sadalījumu Latvijas rajonos.

Iesaki citiem:
Palstikls 255x203
Foto:Freeimages

Vakarā pēc nobalsošanas tūliņ bija skaidrs, ka tās iznākums ir visnotaļ pārliecinošs, un vienīgais līdzeklis publikas uzmanības noturēšanai ir valdības krīzes realitātes šovs. Vairāk vērības varēja pievērst arī “par” un “pret” attiecībai dažādās Latvijas vietās. “Pret” līdere bija Daugavpils, tad sekoja Rēzekne. Ap pusi svārstījās iznākums Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes rajonā. Arī pārtikusī Rīga nebija tālu no 50% robežas. Secinājums uzprasījās pats – kārtējo reizi tautība noteic cilvēka izvēli un līdz ar to balsošanas iznākumu. Bet vai tā ir?


Atrodi desmit atšķirību!

Lai pārbaudītu pirmos iespaidus, var uzmest aci nobalsošanas iznākumiem un latviešu īpatsvaram pašvaldībās (skatīt 1.attēlu). Līdzība ir pārsteidzoša (ja iepriekš par to nav domāts un pētīts) un nepārprotama (jebkurā gadījumā).

Palikušie neticīgie vai neapmierinātie var iebilst: pirmkārt, salīdzināts tika ar iedzīvotājiem, bet nobalsošanā piedalās pilsoņi; otrkārt, balsstiesības ir no 18 gadu vecuma; treškārt, tautskaite notika 2000.gadā un tikām jau mazliet laiks pagājis. Pareizi! Tālab nobalsošanas iznākumus vērts salīdzināt otru reizi – ar vēlētāju tautību.


Piezīmes par korelāciju

Taču pirms tam atsvaidzināsim dažus faktus par korelāciju, ko turpmāk pieminēšu un izmantošu vairākkārt. Proti, korelācija ir sakarība starp lielumiem, kur viens lielums atkarīgs ne tikai no otra, bet arī no citiem lielumiem. Piemēram, cilvēka svars atkarīgs no garuma, bet tas nenozīmē, ka vienāda auguma cilvēki sver vienādi.

Lielumu atkarības pakāpi raksturo korelācijas koeficients, kas svārstās no –1 līdz 1. Neatkarīgi lielumi ir nekorelēti (koeficients ir 0). Ja koeficients ir 1 vai -1, starp lielumiem ir lineāra atkarība. Koeficienta zīme norāda, vai atkarība ir pozitīva vai negatīva, proti, vai, vienam lielumam augot, otrs arī aug vai samazinās.


Latvieši par, citi pret

Salīdzinātas tika ziņas par 26 rajoniem un 7 lielajām pilsētām, vienkāršības labad izmantojot “pret” balsu īpatsvaru. Nederīgo zīmju īpatsvaram (kaut niecīgam) ir pozitīva korelācija ar “pret” balsīm (0,803), kas liecina, ka daudz nederīgo zīmju tika bojātas apzināti, un to darīja eiroskeptiķi.
ses
No tautībām tika izmantots galvenokārt latviešu un krievu īpatsvars: pirmkārt, Latvijā nav citu pašpietiekamu etnisko kopienu; otrkārt, tikai 2% Latvijas iedzīvotāju (un pilsoņiem vēl mazāk) dzimtā valoda nav ne latviešu, ne krievu (proti, vairākums citām tautām piederīgo īstenībā ir pārlatviskojušies vai pārkrievojušies); treškārt, jo mazāks ir tautai piederīgo skaits, jo vairāk to izvietojumam ir gadījuma raksturs.

Korelācijas aprēķini apstiprina pārliecību par balsošanas iznākuma atkarību no tautības (skatīt 1.tabulu). Redzams, cik ļoti atšķirīga ir latviešu un krievu izvēle pēc vērtības un – cik līdzīga tā ir pēc moduļa. Zinot vienu, praktiski skaidra ir arī otra.

1.tabula. Tautības korelācija ar “pret” balsīm.


Tāpat redzams, kurai izvēlei lielākoties pievienojušies citi mazākumtautībām piederīgie. To apliecina arī fakts, ka, pieskaitot nelatviešus krieviem, korelācija attālinās no nulles.


Sestdaļa pret piektdaļu

Tā kā iegūtie dati rāda ļoti augstu korelācijas koeficientu, kas tuvojas lineārai atkarībai, tas ļauj aprēķināt “par” un “pret” īpatsvaru dažādu tautību balsotāju vidū (skatīt 2.attēlu). Ja balsošanas iznākumu aprēķinātu tikai pēc latviešu balsojuma, tad izrādītos, ka “pret” Latvijas pievienošanos ES balsojuši 15,7% jeb aptuveni viena sestdaļa latviešu.

Zinot arī latviešu īpatsvaru vēlētāju vidū un to, cik bija “pret” balsu pavisam, var aprēķināt otru skaitli. No “pret” balsu kopskaita atņemot latviešu “pret” balsis, iegūst, ka 80,1% nelatviešu balsoja “pret” un tikai piektā daļa – “par” ES.

Bet vai ir iespējams noteikt tieši krievu izvēli? Nevienā Latvijas rajonā vai pilsētā krievu nav tuvu 100%, kas mazliet pazemina aprēķinu ticamību. Tomēr iespējams noteikt, ka apmēram 91% krievu balsoja “pret” un desmitdaļa – “par”. Un no tā izriet, kā balsojuši mazākām tautībām piederīgie (skatīt 3.attēlu).


Partijas bez pārsteigumiem

Līdzīgā veidā salīdzinot partiju panākumus pērn Saeimas vēlēšanās ar nobalsošanu, nekādi pārsteigumi neatklājas, jo arī partiju elektorātu lielā mērā noteic tautība (skatīt 2.tabulu). Latviešu partijām korelācija ar nobalsošanas iznākumu ir zemāka – neviena nespēj tā aptvert savas tautības vēlētājus kā PCTVL: “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija pilsētu latviešu partijas, bet Tautas partija, Pirmā partija un Zaļo un Zemnieku Savienība – lauku partijas.

2.tabula. Partiju balsu korelācija ar “pret” balsīm.



Integrācija darbībā

Cilvēkam, kas seko Latvijas politiskajiem notikumiem kopš atmodas, tautības nozīme politikā nav nekas jauns – to var redzēt katrās vēlēšanās un tautas nobalsošanā. Piemēram, arī 1998.gadā, balsojot par pilsonības likuma mīkstināšanu, latvieši un nelatvieši balsoja atšķirīgi: 55% latviešu bija par toreizējā likuma saglabāšanu, bet gandrīz visi krievi balsoja par mīkstināšanu, tā izšķirot galīgo iznākumu.

Nu var secināt, ka tautības nozīme nebūt nemazinās. Drīzāk otrādi, šogad latviešu un krievu viedokļa atšķirība bija lielāka nekā pirms 10 gadiem Saeimas vēlēšanās. Šai ziņā ES nobalsošanas iznākumi ir vēl viens pierādījums, kas mudina apšaubīt oficiālās etnopolitikas būtību – integrāciju. Salīdzinot nobalsošanas iznākumus dažādos rajonos, redzams, ka dažādu tautību pilsoņu izvēle tuvinās tur, kur latviešu īpatsvars pārsniedz 75%. Taču latviešu īpatsvars valstī ir 58%, vairāk nekā 2/3 nelatviešu dzīves vietā latvieši ir mazākumā, un integrācijas politikas iznākums ir redzams.

Zīmīgi, ka tautības nozīmi cenšas noklusēt vai noliegt divi it kā pretpoli. No vienas puses iebilst nacionālie latviešu eiroskeptiķi (D.Svīlis www.latvians.lv: “Vēl es gribētu apstrīdēt dažu demagogu pausto, ka “pret” vairumā gadījumu balsoja nelatvieši.”), no otras puses – par integrāciju atbildīgie (E.Aldermane 23.septembra “Dienā”: “Tā var būt liela kļūda, ja mēs atbildību par to uzkraujam cittautiešiem…”). Tas ir viegli izprotams, jo citādi viņiem būtu jāatzīst savas darbības nelietderība un jāpievēršas izdarāmākām lietām, piemēram, Baltijas jūras izsmelšanai vai kultūras sakariem ar Marsu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi