Netīrā enerģija? Latvija var iztikt bez 32

Latvijas Ekonomikas ministrija saka — būs elektrības piegādes pārrāvumi. Kā tad tā? Jūs esat 15 gadus sēdējuši krēslos, zinādami, ka Ignalinas slēgšana tuvojas, un pilnīgi neko neesat darījuši?

Iesaki citiem:
Jan 255x203

Intervija angļu valodā

Jūs plānojat apmeklēt Latviju regulāri un savā dienas kārtībā esat iekļāvis tikšanās ar Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu. Ar kādu ziņu pie viņa dodaties?

Ja mēs vēlamies apturēt klimata izmaiņas, tad mums ir nepieciešama paradigmas maiņa sabiedrisko pakalpojumu un enerģijas plānošanas institūcijās. Zinātnieku vidē kopš IPCC[1] ziņojuma pastāv konsenss — lai novērstu plašu un nelabojamu ekosistēmu bojājumu, mums būtu šajā gadsimtā jācenšas noturēties zem 2 grādu [temperatūras pieauguma] līmeņa. Pastāv arī plaša saskaņa jautājumā par to, ka, ja mēs gribam to sasniegt, tad Eiropas Savienībai (ES) būs jāspēlē sava loma. Skaitlis, kas ir vistuvāk saprātīgam iespējamajam līmenim, ir 30% emisiju samazinājums līdz 2020.gadam. Pagājušajā gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu plānu, kurā teikts, ka 30% ir zinātnieku mērķis, pret kuru mums nav iebildumu, taču, ja dažas valstis tam nepievienosies, mēs joprojām darīsim, ko varēsim, bet mēs nevaram cīnīties ar pasauli, kas neuzņemas atbildību. Un tādā gadījumā mūsu mērķis būs 20%. Tas, kas mūs patlaban satrauc, ir ES nemitīgās runas par 20%. Ja mērķējam uz 20%, tad izredzes sasniegt līmeni zem 2 grādiem ir tikai kādi 40%.


Cik liels ir bijis temperatūras palielinājums līdz šim brīdim?

Kopš industriālās revolūcijas sākuma palielinājums ir bijis 0,7%. Un mēs jau tagad varam novērot izmaiņas mūsu ikdienas dzīvē. Tendences ir pamanāmas — šī nebija pirmā siltā ziema Ziemeļeiropā. Astoņi no pēdējiem deviņiem gadiem ir sasnieguši siltāko gadu rekordus ziemeļu puslodē. Un tā ir nepārprotama, skaidra tendence, mēs konsekventi labojam rekordus.

Divu grādu paaugstinājums nozīmēs, ka būs jauni rekordi un jaunas problēmas. Bet, ja mēs pārsniegsim divu grādu līmeni, tad mūs gaida īstas nepatikšanas. Piemēram, Sibīrijas sasalušie kūdras purvi sāks kust, izmetot atmosfērā vēl papildu CO2. Tātad, es gribētu, lai enerģijas uzņēmumi uzņemtos atbildību tā vietā, lai savu īstermiņa interešu vārdā cīnītos par katru soli. Viņiem būtu jāplāno un jāīsteno plāni, uzmanības degpunktā paturot reālo lietu stāvokli.


Vai enerģijas uzņēmumi joprojām atsakās atzīt realitāti?

Tie nenoliedz, ka klimata izmaiņas ir realitāte, bet neatzīst savu lomu tajā. Viens uzskatāms piemērs — ir projekts Latvijā būvēt lielas vēja turbīnas. Taču projekta autori nevar vienoties ar Latvenergo par pieslēgšanos tīklam. Gribētos, lai Latvenergo katru iniciatīvu uztvertu kā iespēju, nevis kā draudu no konkurenta puses. Uzskatīt citus par konkurentiem ir īstermiņa skatījums. Latvenergo dara visu iespējamo, lai neļautu viņiem pieslēgties tīklam.


Jūsuprāt, tā ir apzināta šķēršļu likšana?

Jā, bez šaubām. Viņi domā, ka, ielaižot citus ražotājus tirgū, viņi zaudēs savu tirgus daļu.


Latvijas apstākļos — diezin vai, jo Latvenergo kontrolē tirgu.

Jā, bet tādā gadījumā kādi 0,003% nāks no ārējā ražotāja un uzņēmums, iespējams, domā, ka, iedodot mazo pirkstiņu, tiks paņemta visa roka. Nezinu, no kā viņi baidās. Pašreizējajā Eiropas Komisijas [klimata] paketē teikts, cik daudz atjaunojamās enerģijas Latvijai būtu jāsaražo līdz 2020.gadam. Un tā vietā, lai teiktu — labi, slieksnis izskatās augsts, bet mēs apzināmies, ka klimata izmaiņas ir svarīga lieta, un tādēļ mēģināsim to sasniegt, valdība jeb, šajā gadījumā, Ekonomikas ministrija, Latvenergo spiediena ietekmē saka — nē, mēs to nevaram, tas nav iespējams. Viņi ir atraduši kaut kādu kļūdu aprēķinos vai saka, ka ir atraduši. Eiropas Komisija datus ņēmusi no Eurostat, kas parasti tos iegūst no Ekonomikas ministrijas, tāpēc nezinu, kur tad tā kļūda ir radusies. Dokumentā teikts, ka patlaban Latvijā aptuveni 35% enerģijas tiek iegūts no atjaunojamiem resursiem, lielākoties tā ir hidroenerģija. Ministrija saka — nē, nav taisnība, mums ir tikai 31,4% atjaunojamās enerģijas. Un tādēļ, ja mērķis ir līdz 2020. gadam panākt 42%, tad mēs to nevaram sasniegt. Bet es iebilstu — uzskatiet to par augstāko latiņu un centieties to sasniegt. Ja pārsniegsit, varēsit būt lepni bērnu priekšā, sasodīts!

Problēma ir nevis apstāklī, ka tas nav iespējams, bet gan tajā, ka nepieciešama cita veida domāšana. Viņi tagad domā par to, kā novērst elektrības trūkumu pēc Ignalinas [AES] slēgšanas. Tātad, viņi neko nav darījuši kopš 1992.gada… Pēkšņi iestājusies panika. Ministrija saka — būs elektrības piegādes pārrāvumi. Kā tad tā? Jūs esat sēdējuši savos krēslos, zinādami, ka slēgšana tuvojas, un pilnīgi neko neesat darījuši? Tagad viņi saka — jāatrod ātrs risinājums un tādēļ mums jābūvē gāzes koģenerācijas stacija Rīgā. Ļoti laba ideja, efektīvs risinājums. Bet viņi grib būvēt arī ogļu staciju. Kāpēc ogļu?


Varbūt tāpēc, ka tā ir pazīstama teritorija?

Jā, tas ir kaut kas zināms. Un tas ir kaut kas liels, nevajadzēs noņemties ar dažādiem maziem projektiem. Taču Latvijai nav iemeslu būvēt ogļu staciju, vienīgais iemesls ir, ka tas ir pazīstami un vienkārši. Bet par to pašu naudu var būvēt selgas vēja ģeneratorus, parastos vēja ģeneratorus, vairāk mazu koģenerācijas staciju u.t.t. Mēs vairs nedzīvojam pasaulē, kurā varējām izvēlēties "vienkāršos un pazīstamos" risinājumus. Klimata izmaiņas ir visaptverošas. Kad mēs runājam ar Latvenergo, mēs viņiem sakām — lūdzu, uztveriet to nopietni.


Vai jūs plānojat paturēt Latvenergo redzeslokā arī turpmāk?

Manos pienākumos ietilpst vērot procesus Baltijas valstīs. Un, tā kā manas uzmanības centrā ir "netīrā enerģija"— ogles un īpaši atomenerģija —, tad Baltijai tiek pievērsta arvien lielāka vērība. Citiem vārdiem, es vēl atgriezīšos.

Latvenergo ir bijušais valsts uzņēmums, kurš veidots uz centralizētu struktūru pamatiem. Mums ir pieredze darbā ar līdzīgiem uzņēmumiem un mums ir izdevies ietekmēt, piemēram, finansējumu. Bankas arvien vairāk domā par ilgstpējīgākām investīcijām. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas nozīmē lielāku peļņu. Otrkārt, bankas satraucas par savu tēlu. Kaut kādā brīdī Latvenergo būs jāfinansē līdzdalība Ignalinas projektā. Latvenergo ir ļoti ierobežotas ķīlas iespējas, ko piedāvāt bankām. Uz Eiropas fona tas nav liels uzņēmums, bet viņi grib aizņemties no viena līdz diviem miljardiem eiro. Tā ir liela naudas summa tik nelielam uzņēmumam.

Atšķirība starp vecajiem laikiem un šodienu ir tā, ka regulētā tirgus laikos valsts uzņēmums nolēma, ko pārdos un kam būs priekšroka elektrības tīklā, bet pārējos izslēdza. Tagad uzņēmumiem jāienāk tirgū un jāpiedāvā cena. Un investori grib, lai nauda, kuru viņi ieguldījuši, nes peļņu, turklāt pēc 15, nevis pēc 50 gadiem. Bulgārija tagad nevar atrast finansētāju savam Belene [AES] projektam. Tā ir realitāte.


Vai domājat, ka līdzīgs scenārijs gaidāms Latvijā?

Esmu par to pārliecināts. Belene gadījumā mēs runājām ar 13 bankām. 12 no tām mums izdevās atrunāt [no projekta finansēšanas]. Mēs piedāvājām informāciju, kuru Bulgārija nekad nebija sniegusi — par dizaina problēmām, ilgtermiņa riskiem. Tikai viena no 13 bankām gatava dot papildu finansējumu un ļoti nelabprāt runā par lielākām summām. Nedomāju, ka situācija ar Ignalinu atšķirsies.

Starp citu, nevalstiskās organizācijas ir izrēķinājušas, ka Latvija spēj pāriet uz 100% atjaunojamo enerģiju[2]. Tas ir ambiciozi un nemaz nav nepieciešams, bet tas ir iespējams. Tātad, sistēmā pastāv fleksibilitāte!


Gribētu sarunas nobeigumā uzdot vienu amatierisku jautājumu. Kādēļ kodolenerģija ir slikta? CO2 emisiju ziņā tā nav lielāko grēkotāju sarakstā.

Emisiju ziņā tā atrodas tajā pašā līmenī, kur gāzes koģenerācijas stacijas. Vējš ir daudz labāks, biomasa atrodas nedaudz zemāk par atomu. Vienīgā problēma, ka kopumā kodolenerģija var nodrošināt tikai bāzes jaudas. Tā nav fleksibla, šādi var saražot tikai daļu no enerģijas. Ja jūs parēķināt, cik jums ir jāinvestē un cik lielu CO2 emisiju samazinājumu jūs rezultātā iegūsit, tad cipars sanāks neliels. Un tad būs jājautā — vai tad mēs nevaram panākt tādu pašu samazinājumu, to pašu naudu iztērējot efektīvāk? Ja vēlaties strādāt efektīvi, tad kodolenerģija nav atbilde, jo tā ir pārāk dārga. Tātad, emisiju arguments nav gana spēcīgs. Turklāt ir vēl arī citi trūkumi. Kodolatkritumu problēmai nav risinājuma — jā, mēs varam tos kaut kur iebāzt uz 3000 gadiem. Bet es nezinu, ko cilvēki pēc 30 000 gadu varētu izdomāt darīt ar granītu vai meklēt pazemē, un tad viņi uzdurtos koncentrētiem kodolatkritumiem, kuri joprojām būs nāvējoši! Nav tehnoloģisku iespēju šo problēmu atrisināt.

Otra problēma ir vietas, kur reaktori tiks būvēti. Lietuva ir relatīvi stabila valsts, bet tai ir robeža ar divām mazāk stabilām. Citas kodolspēkstacijas patlaban aug kā sēnes pēc lietus Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos. Ieskatieties vēsturē — Izraēla uzbūvēja atombumbu, liekot lietā civilās tehnoloģijas, Indija un Pakistāna tāpat. Saraksts ir diezgan garš. Ja mēs dubultosim reaktoru skaitu, tie netiks vis uzbūvēti tikai ASV vai ES, un noplūdes draudi būtiski palielināsies. Citiem vārdiem, pamata problēmas ar kodolenerģiju ir tās, ka tā ražo par maz un rada problēmas ar atkritumiem un noplūdi. Turklāt jebkurā kodolspēkstacijā jebkurā mirklī kaut kas var saiet greizi.

_____________________

[1] Intergovernmental Panel on Climate Change jeb ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome 2007.gadā laida klajā ziņojumu par klimata pārmaiņām, kura pamata atziņas bija šādas: Zemes klimata sistēmās notiek nepārprotama sasilšana; Zemes klimata sistēmās pēdējo desmitgažu laikā palielinājies sasilšanas līmenis; Sasilšana ietekmē visus klimata sistēmas aspektus (gaisu, zemi, ūdeņus); cilvēku darbības izraisītā globālā sasilšana ietekmē visus kontinentus, izņemot Antarktiku; sasilšanai 21.gasimta laikā ir tendence paātrināties, ja vien nekas netiks darīts, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisijas.

[2] Skat. 'Sustainable Energy Strategy for Latvia's: Vision 2050', http://www.politika.lv/index.php?id=14757

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (32) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

martinsm 13.11.2008 12:16
Latvijai optimālākais būtu atoelektrostacija. Tas nu ir vairāk kā skaidrs. Vēl varam paši ražot vēja gēneratorus. Pašiem būs strāva un citiem varēsim tos verķus pārdot. Ja iedomājamies Latviju kā savu privātu saimniecību, mēs tak domātu kā sevi nodrošināt un citiem saražoto pārdot, lai labi dzīves apstākļi saglabātos. Patreiz dzīvojam pilnīgākajā kredīta režīmā, bet tas tak kādreiz būs jāatdod!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Martins - Elektriķis 30.06.2008 11:05
Pilniba piekritu, ka kodolenergija, skiet, ir vienigais logiskais risinajums! Un diemzel zalajiem te butu japakluse!

Vel variants ir palielinat Daugavas HES kaskades jaudu, so to vel appludinot, ka tas bija planots sakotneji, ja atmina nevil, bet detalas vairs precizi neatceros.

Alternativie energijas veidi, protams, skiet loti pievilcigi, bet...tikai viens jautajums: cost effectiveness?!

Saules baterijas, veja generatori uc (varbut iznemot bioreaktorus) tomer ir parak neizdevigi pagaidam! Tie ir OK, lai paniekotos majas pagalma un ar to varbut pietiktu, lai uzvaritu rita kafiju, bet tautsaimniecibai kopuma, ka jau pats teicat, tas nav nekads risinajums. Saules paneli LV pilnigi nerentabli (tas der Arizonai a vinu saulaino dienu skaitu) un veja generatoriem LV ari nav gluzi ideali piemerota. Sada niekosanas tikai sadardzina gala produktu, jo jau tagad alternativi ieguto elektroenergiju Latvenergo ieperk no razotajiem par augstaku tarifu. Un taas 4 kap/kW/h ir loti svarigas jau ta panikusajai rupniecibai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Elektriķis 29.06.2008 09:06
Sekojot šeit rakstītajam un salikot to kopā ar reālo dzīvi,man protams tomēr ir jāpiekrīt,ka pilnībā rūpniecību nodrošināt ar enerģiju varēsim tikai izmantojot kodolspēstaciju.Ir skaidrs,ka ir jācenšas cik iespējams izmantot visas alternatīvās rezerves,visas bet ne kādu vienu pārsvarā.Kad nepūš vējš,tad spīd saule,bet reizēm ir abi.Tie smirdošie cūku un citi mēsli ir jāliek bioreaktoros,bet ne ar tiem jāspīdzina cilvēki apkārtnē,ir jāizmanto koksnes atkritumi,salmi un viss ko vien var izmantot,lai iegūtu energiju.Bet mēs esam nozombēti uz kautkādu vienu dominējošo un galveno enerģijas avotu,kā tās zemās pierītes saeimā,kuras rausta Krievijas solījumi.Laukos kaut pie katras mājas varam uzlikt vēja mašīnu ar akumulātoriem un pārveidotāju,vēl arī saules baterijas.Arī pilsētā šur tur varam.Latvenergo jau tagad spiež par to domāt,jo cenas viņu produktam nenormāli aug.Tāpat varētu izmantot bioreaktorus.Mūsu domāšana ir pieradusi,ka elektrība nāk no Daugavas hesiem pa dižiem vadiem un maksā 4kap.par kW/h.Šodien tas vairs neder.Ir jākombinē,bet iespējas ir milzīgas,jo samērā viegli varam vājstrāvu pārveidot zemspriegumā ar dažādajām "soft start" ierīcēm,kuras piedāvā veikalos.Bet uzlādēt akumulātoru no vēja arī nav problēmu.Bet kad vēja nav,tad maksājam Latvenergo.Tomēr iznāks smuka ekonomija.Vajag tikai sākt un aizies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hvz - Jānis Ozols 22.06.2008 20:00
nevienā normālā puslīdz attīstītā valstī vairs neceļ ogļu stacijas.

Tas nav arguments.

Ja to enerģija lielāka nekā gāzei uz izmaksu vienību, tad kāpēc gan nē.
Dūmus var arī filtrēt, ir tehnoloģijas. Kvēpus varēs izmantot riepu ražošanā, sēra oksīdus ķīmijas rūpniecībā.

Bez tam, ja lielākajā daļā valstu būs gāze, kā reiz ir izdevīgi lietot ogles. Piemēram, ja krievija sadomā aiztaisīt ventili, visas "normālās" valstis būs uz ceļiem, "nenormālās" jutīsies lepnas.

Vajag darīt atšķirīgi nekā vairums, tad arī var būt kādi panākumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Martins - agd1 20.06.2008 17:05
Pilniba Jums piekritu, cik saja jautajuma esmu meginajis iedzilinaties, ari man rodas iespaids, ka globala sasilsana ir maksligi uzpusts burbulis, kurs radies loti precizi registrejot pilnigi normalas globala klimata svarstibas (vards normalas gan seit nenozime absoluti neko, jo to diezvai iespejams definet). Ir ticis parvetets CO2 nopelns, bet deglis jau bija aizdegts un iesakas vispasaules ´environment friendly solutions´ proponesana un, galvenais, uzspiesana ar starptautiskiem ligumiem un regulam. Kas aiz ta stav? Ne jau zalie aktivisti, kas vadas no emocijam (Our planet is in danger!) un virspusejas iedzilinasanas zinatniskajos petijumos, vini ir tikai efektivs bezmaksas riks isto spelmanu rokas.

Daudzi starptautiski investiciju konsultantu biroji jau labu laiku iesaka videi draudzigas tehnologijas ka pat vel potenciali ienesigaku investiciju lauku par biotehnologijam. Tad kam no sibriza varenajiem tas liktos loti pievilcigi? Seit, protams, ir iejaukusies industrija... un man skiet visai ticami, ka ari naftas industrija, jo cita globala problema - energijas krize gan skiet visai reala un nenoversama un vecie milzi loti aktivi mekle ari jaunas iespejas sev, jo nafta vienalga agrak vai velak beigsies! Skiet absurdi, bet...

Apskatamies, kas notiek visi giganti - Exxon Mobil, Royal Dutch Shell uttt ar sasoditu lepnumu prezente savas nakotnes vizijas un jau realas programmas ´in environment friendly solutions´, censoties uznemties nozares lideru lomu. Vini nosauj divus zakus, jo vides draudzigam tehnologijam var dabut milzigus lidzeklus un milzigi lidzekli tiek iegulditi netiesi (veicot valdibu sponsoretus petijumus universitates, no kuriem kaposts vienalga tiek korporativajai pasaulei) un vienlaicigi vel pelnot MILZIGAKAS summas ka jebkad agrak ar naftu (prognozets, ka Exxon Mobil ienakumi sogad parsitis visu laiku un naciju rekordus)!

So... kartejo reizi industrija pelnis milzigu naudu uz musu rekina lidzigi ka tas auksta kara laikos bija ar militaro tehniku un ka tas vel joprojam ir ar biotehnologijam (nu jau gandriz citeju Chomski)! Jo veja, saules, geotermiskas energijas izmantosana industrialos apjomos IR LOTI dargs prieks ipasi ieviesanas stadija un to jaudas... nu nav tas lielakas, ja, protams negribam dzivot solaro panelu mezha! Tas jau jauki redzams LV, kur par dubulto tarifu uzvaaras veja generatoru ierikotaji un zivju slaktetaji mazajas upites un cik vini ienes kopeja energijas tirgu???

Ja aiz ta nestav korporativas intereses, kapec tik kuslas ir valdibas atbalstot ITER - kodolu saplusanas reakciju izpetes projektu, kas paredz radit tokamaku, kas jau gandriz, gandriz varetu razot energiju un kas ir nakamais lielais solis sis nozares talaka attistiba? Tapec, ka pelna bus nevis pec 15, bet 50 gadiem, kad bus palaists DEMO un visi nakamie, kas tie par industrijas standartiem, lemjot par nodoklu maksataju naudu un iespejams civilizacijas nakotni? Kapec korupcijas citadele ASV izrada tik niecigu velmi piedalities saja projekta ar lidzfinansejumu? Sodien NSF (National Science Foundation) terini energetikas jomai (DOE) atpaliek vairs tikai no NIH (veselibas sfera) un DOD (dep. of def.), bet to sadalisana prioritate ir nevis kodola petijumi, bet gan resustainable un visadi citadi enviorenment friendly orientetai energijai! ASV kodolfizika ir pilniga postazha (nesen Nature bija zinas, ka Fermi lab u.c. vadosajiem ASV centriem pamatigi apcirpti lidzekli, lai kaut ko tomer sagrabinatu dalibai ITER projekta). Nesaprotiet mani nepareizi, man skiet, ka saules un veja energija ir labs risinajums, pat pasreizeja saules panelu efektivitate (kaut ta paredzams pavisam driz gandriz dubultosies) un tehnologijas veja energijas izmantosanai ir parak vajas - vispasaules energijas apgade no siem resursiem tuva nakotne skiet daudz utopiskaka par kodolu saplusanas r-jam, kur, protams, ari netrukst nopietnu problemu.

PS

Vel neliela kritika agd1 kritikai, kodolu saplusanas reaktori mus atbrivos tikai no problemas ar kodoldegvielas ieguvi, bet ne no radioaktivajiem atkritumiem - materiali, kas bus ap toroidu, kur ka traka rinkos plazma, paklausies masivai bombardesanai ar neitroniem, nolietosies un bus jamaina, sie nolietotie materiali bus radioaktivi. To radioaktivitate gan nesaglabasies tukstosiem gadu, bet vairakus simtus gan un ,pec aprekiniem, so atkritumu bus ... pietiekami daudz!

PPS

´The planet is fine. The PEOPLE are fucked!´

George Carlin

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

peļuks - Vladimirs Vladimirovičs 19.06.2008 12:53
Dārgo Vladimir Vladimirovič .....! Protams ,ka neesmu speciāliste:) Bet Jūs kā speciālists k;a ieteiktu risināt enerģetikas problēmas?Un tā ,lai būtu risinātas gan vides,gan ekonomikas,gan valsts drošibas un citas vajadzības? Un tā ,lai es noticu,ka jūs situāciju analizējat kaut cik objektiivi,nevis nodarbojieties ar populistiskām manipulācijām.

Ir bez koksnes un tās atkritumiem tāds resurss kāa kūdra.Šobrīd nodrošina 1% no visas patērētāas energijas.Bet reāli var pat 2-3% bez problēmām.Bet es jau saprotu-kūdra mūsu ekspertiem ir par prastu,labāk lai šveicieši dedzina musu kūdru,lai zviedri izmanto mūsu sķeldu.

B et cik ilgi vēl?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hvz 16.06.2008 11:04
Es te sāku matīt, ka mežos krauj tagad milzīgas zaru čupas, velk ārā bezmaz vai visus celmus, nu un tad tos visus saberž šķeldā.

Ja šitā saimniekos, tad sanāk, ka mežam no to kokiem nepaliks nekas pāri, nebūs kam trunēt, tas nozīmē, ka mežu zeme ar laiku noplicināsies, vienas vienīgas smiltiņas, jo visas organiskās un līdz ar to minerālvielas kopā ar stumbriem, zariem, celmiem tiks izvestas ārā no meža.

Tā ka, ja kurina ar malku, tad vajadzētu vismaz visus pelnus aizvest uz mežu atpakaļ. Nez vai tos kāds mēslos ar minerālmēsliem, kā to dara lauksaimnieki. Un pat ja mēslotu ar minerālmēsliem mežus, neviens nezina, kā tas viss atsauksies uz meža ekosistēmu.

Runājot par siltumsūkņiem, esmu skeptisks. Ar tiem var iegūt uz 1kWh līdz 4kWh elektroenerģijas. Man šķiet, ka vēl pagaidām ir kurināmie, kas ir vismaz 4 reizes lētāki par elektroenerģiju.

Turklāt, ja būs problēmas enerģētikā, tie paši siltumsūkņi sparīgi sadārdzināsies, jo to izveidei vajadzīgas salīdzinoši augstas tehnoloģijas, kas droši vien neatmaksāsies kurināmā cenu pieaugšanas gadījumā, vai vismaz nebūs finansiāli paceļamas vidusmēra patērētājam.

Tā, ka tie, kas pagūs tagad uzlikt šo tehnikas brīnumu, droši vien būs arī pēdējie, kas to varēs atļauties. Domāju, ka tas ir pietiekami labs motivators. Viņu bērni diez vai to varēs atļauties. Bet arī šeit ir viens bet. Siltumsūkņus nāksies ekspluatēt, t.i., tie bojāsies, dils. Tātad tos vajadzēs remontēt. Labs ir, mazāk problēmu būs ar pašu sūkni, bet ja sabojāsies (būs sūce, vai pārkaļķosies, aizsērēs citādi) kādā vietā kontūrs, kas ir zem zemes, tad gaidāmi pamatīgi rakšanas darbi. Droši vien nebūs nemaz tik viegli atrast problēmas vietu.

Ja vēl kāds atrastu ekonomisku veidu, kā daļu no zemes izpumpētās enerģijas pārvērst elektroenerģijā, un ar to barot pašu siltumsūkni, tad vēl šim enerģijas iegūšanas veidam varētu būt nākotne.

Es domāju, nākotnē varētu būt labas tādas mājas, kādas tās bija senākos laikos. T.i. dzīvojamās istabas novieto virs kūts, kur lopi caur grīdu iesilda dzīvojamās istabas. Apkārt kūtij un istabai, jānovieto siena krājumi, kas ziemā kalpos arī par siltumizolatoru. Jumta vietā virs dzīvojamām telpām varētu lietot stiklu, kas laiž gaismu cauri, un pie reizes nodrošina siltumnīcas efektu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - peļukiem & co 13.06.2008 10:30
Laikam jau būs taisnība, ka populistiskas runas un raksti ir sagrozījuši galvu ne tikai tādiem cilvēkiem kā "peljuks". tā sanācis, ka gana daudz darba laika esmu veltījis energoefektivitātes jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī plašākā kont5ekstā Eiropā, citviet pasaulē.

Ja nopietni, tad beidzot ir jāpārtrauc ražot mītus par Latviju kā mežiem noaugušu zemi. Vēl jo vairāk, ka nu tik būvēsim baigās elektrostacijas, kurās svilinās tos kokus. Ja atlikušo koksni tā likvidēsim, nudien, mūsu mazbērni varēs taisīt, piedodiet, sūdu čupas un mūsu kapiem. To būsim nopelnījuši godam.



Savukārt, ja kāds sāks te nopietni piesaukt šķeldai audzētos ātraudzīgos kārklus, iesaku parunāt par šo monokultūras ieviešanu ar ekologiem, orniitologiem un visādi citādi ar vidi reāli un nopietni saistītiem cilvēkiem. (Starp citu, tas pats attiecas uz mūsdienu kretīnismu - rapša monokultūras uzvaras gājiens pāri Eiropai).

Un vēl, nav ekonomiski izdevīgi būvēt el.stac. kuru apgādā ar koksni, jo koksnes piegāde sadārdzinās produktu - elektrību tiktāl, ka pašu "peļuku" izģērbs pliku augstais tarifs.



Starp citu, šodien pēc meža izstrādes no koka nekas daudz nepaliek vairs pāri. tā kā šie it kā zaļie aicinātāji varētu izkāpt no galvaspilsētas mūriem un paši mežā painteresēties, kas un kā tur tiek darīts.

Starp citu, kā te jau minēts komentos iepriekš, tieši šādus populistiskus argumentus, kas tā patīk plašai nezinošai publikai, mīl izmantot tāda tipa politikāņi, kā šīs intervijas varonis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs - peljuks 11.06.2008 17:16
Jā, protams, tikai nezin kāpēc šeit neviens investors uz Latviju nemetas steidzīgi sliet jaunas koksnes elektrostacijas un smelt naudu ar lāpstām ;) Ja tas būtu tik izdevīgi, tad sen jau tādas tiktu celtas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


peljuks 10.06.2008 17:48
Mani izbriina diskusijas par atomelektrostacijas vai oglju stacijas nepiecieshamiibu!Mums visapkaart ir tik daudz malkas... Un muusdienaas ir izstraadaatas tehnologijas ,kas to ljauj izmantot leeti un efektiivi. Absoluuti stulbi ir sapnjot par AES pie Latvijas robezhaaam ,kad ir citas-ekonomiski daudz izdeviigaaki varianti.Un labaaki arii no areejaas droshiiibas viedoklja.Kurshs buus tas viirs,kas pieklauvees pie muusu politiku galvas un pateiks"attopieties jel!"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elektriķis 29.05.2008 15:54
Un te nu faktiski esmu atgriezies pie mūsu seņču gudrībām.Viņi taču veiksmīgi izmantoja vējdzirnavas graudu malsanai un droši vien tās ļoti reti stāvēja dikā.vini lieliski mācēja "paņemt" arī niecīgu vēja pūsmu un piespiest to strādāt,griezt varenos dzirnakmeņus,tāpat kā burinieki jūrās.Bet tajā pašā laikā vetrā neko nesalauza,viss palika neskarts.Viņi izmantoja ļoti lielu spārnu virsmu,kad uz redelēm uzvilka buru audumu.Bet dzirnavu torni pagrieza tā,lai burās pūstu tieši tik daudz vēja,cik ir nepieciešams labai graudu malšanai.Vētrā no spārniem noņēma buras un tie bija ar tik mazu pretestību vējam,ka palika nesabojāti.Vēl tos sagiza arī tā,lai tie būtu aizvējā.Viņi lieliski bija piemērojušies vietējiem laika apstākļiem.Tāpēc mums faktiski neder tās Amerikāņu konstrukcijas,jo šeit nepūš tādi vēji,kā turienes prērijās,bet gadās arī ļoti stipras vētras.Nu protams,ka tādēļ nesāksim masveidā atjaunot un celt tās milzu vējdzirnavas,lai iegūtu dažus simtus kilovattu elektrības.Bet varbūt ka kautko no tā visa varētu arī šodien izmantot,pārveidojot pēc mūsdienu tehnoloģijām un iespējām?Tikai vai tā spēle būs to sveču vērta?Bet varbūt ka arī ir kādas iespējas kautko tādu radīt,kas darbotos tāpat kā vecās labās vējdzirnavas,tikai ar mūsdienu prasībām atbilstošu konstrukciju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elektriķis 29.05.2008 14:50
Es netā papētīju dažādus tur piedāvātos vēja ģenerātorus ar domu to izmantot lauku mājas apsildīšanai ziemā.Skatījos 2-5Kw ģenerātorus.Es secināju pēc ģenerātoriem pievienotajām līknēm,ka viņi kaut cik pietikamu jaudu sak attītīt pie 7-8 m/s vēja ātruma.Diemžēl pie mums šādi vēji pūš samērā reti,īpaši ziemā,kad ir vajadzīgas lielas jaudas.Jā, viņus labi var izmantot sadzīves elektropatēriņa kompensēšanai.Tikai viņu cena ir tik liela,ka par to naudu es varu nopirkt šo elektrības daudzumu diviem mūžiem no Latvenergo.Bet saules baterijas ir vēl dārgākas un attīsta niecīgu jaudu.To pat sadzīves elektropatēriņam vajadzētu samērā daudz un atkal parādās tā pati attiecība cenā.Visreālāk mājas apkurei būtu izmantot siltuma sūkni.Ar to varētu ietaupīt elektrību.Tomēr manis pieminētie vēja ģenerātori to nepavilks.Cita lieta ir tad,ja ir uzcelta jauna māja,kurai nepienāk elektrība.Tad gan atmaksāto alternatīvo elektroagregātu iegāde un uzstādīšana.Elektrolīniju projektu un ierīkošanas izmaksas ir tik milzīgas,ka nosegtu ne tikai alternatīvo energobloku, sadzīves vajadzībām, iegādi un uzstādīšanu,bet dotu arī krietnu peļņu no tā.Man tas nav nepieciešams,jo līnija ir pieslēgta,bet avārijas atslēguma gadījumiem esmu nopircis nelielu,800 w benzīnģenerātoru.Viņa frekvences stabilitāte ir laba,varu skatīties arī TV un darbināt datoru no tā.Tas ir pārbaudīts.Tikai nedrīkst aizmirst,ka darbinot jebkuru autonomo energoierīci,obligāti ir jāatslēdz pienākošais ievds.Tas ir pamatlikums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols 25.05.2008 13:04
Lai nu kā, bet vienā lietā nu viņam ir taisnība...Kāpēc ogles? tas taču ir nožēlojami...nevienā normālā puslīdz attīstītā valstī vairs neceļ ogļu stacijas. Bez tam mums ir vismazāk izmešu kvotu no visām Eiropas Savienības valstīm, jo mūsu ierēdnīši slikti mācēja angļu valodu un nemācēja paskaidrot kāpēc mums šīs kvotas ir nepieciešamas.

Es domāju, ka ikviens normāli domājošs cilvēks apzinās cik valdības piedāvātais risinājums ir stulbs. Pirksim gāzi par nenormālo summu un piesārņosim Liepāju ar Ogļu izdedžiem... Bez tam šīs jaunās stacijas radīs papildus izdevumus Latvenergo, bet tas savukārt, lai nomaksātu kredītus pacels tarifus elektroenerģijai. Savukārt tas atsauksies uz ražošanas izmaksām, bet ražošanas izmaksas tiks kompensētas paceļot cenas, kas atkal atsauksies uz mūsu maciņiem. Dabūsim inflaciju, kas līdzīga mozambikai un varēsim priecāties.

Šie plāni ir vienkārši nožēlojami un nāk par vēlu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


agd1 23.05.2008 12:53
Nedaudz kritikas:

Haverkampa kungs saka, ka zinātnieku vidū pastāv konsenss - "lai novērstu plašu un nelabojamu ekosistēmu bojājumu, mums būtu šajā gadsimtā jācenšas noturēties zem 2 grādu [temperatūras pieauguma] līmeņa."

Šāda konsensa zinātnieku vidū nav. Vēl vairāk - aizvien vairāk un vairāk zinātnieku atklāti publicē datus, kas pierāda to, ka nu jau 10 gadus zemeslode nemaz nesasilst. Tā vietā (iespējams) tuvākos 20-30 gadus ir sagaidāms zemeslodes vidējās temperatūras kritums (saistībā ar Saules aktivitātes ievērojamo samazināšanos).

IPCC ziņojumi ir politiski veidoti (gluži kā Ala Gora filma vai Greenpeace paziņojumi), tie gan balstās dažādos pētījumos, taču konsekventi atsakās publicēt pilnus datus, no kuriem rezultāti iegūti. Kāpēc? Tāpēc, ka katru reizi, kad tiek šie dati publicēti, tā nepaiet ne mēnesis, kas tie tiek uzskatāmi apgāzti. Vislielākais kauns šajā jautājumā ir bijis saistībā ar slaveno "hokeja nūjas" grafiku, kas izrādījās prasta krāpšana.

Haverkampa kungs saka, ka "Un mēs jau tagad varam novērot izmaiņas mūsu ikdienas dzīvē. Tendences ir pamanāmas — šī nebija pirmā siltā ziema Ziemeļeiropā. Astoņi no pēdējiem deviņiem gadiem ir sasnieguši siltāko gadu rekordus ziemeļu puslodē." Un vienlaikus šie ir bijuši relatīvi vēsi gadi dienvidu puslodē.

Novērojumi par klimata izmaiņām ir objektīvi. Taču ir arī skaidrs (par to liecina neskaitāmi ģeoloģiski pētījumi), ka klimata izmaiņas ir pastāvīgs process. Cilvēka ietekme uz šo procesu ir niecīga, daudz lielāks efekts ir Saules aktivitātei, kā arī magnētiskajiem procesiem kopumā.

Orientācija uz CO2 samazināšanu ir balstīta nepamatotās un zinātniski nepierādītās prognozēs, ka CO2 samazināšana veicinās temperatūras kritumu. Taču Bjerna Lomborga koordinētie Kopenhāgenas konsensusa darbi ļoti veiksmīgi pierāda, ka iedomātais efekts uz klimatu būs vienkārši niecīgs (ir runa par dažu promiļu efektu), bet izdevumi grandiozi.

Pasaules valdībām tā vietā, lai investētu dažādās oglekļa izmešu samazināšanas regulācijās (piespiežot ekonomikas neattīstīties), būtu jāinvestē zinātnē, lai atrastu energoefektīvākus mehānismus un samazinātu atkarību no ogļūdeņražiem.

No šāda viedokļa AES ir efektīvākais un drošākais energoresursu ražošanas veids. AES tikpat kā nerada CO2 izmešus, AES ražošanas jaudas ir relatīvi viegli palielināt. Vides riski, kas saistīti ar radioaktīvajiem atkritumiem, attīstītajā pasaulē tiek efektīvi risināti. Attīstot kodolsintēzes tehnoloģijas, arī tā problēma atkritīs.

Tā kā es ieteiktu vides aizstāvju aktivitāti orientēt uz tiem mērķiem, kas ir objektīvi svarīgi (piemēram, sadzīves atkritumu saimniecība, lauksaimnieciskās ražošanas ķīmiskais piesārņojums utt.), nevis cīnīties ar iedomātu problēmu, prasot nereāli dārgus risinājumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs 22.05.2008 11:33
Ir jāsaprot, ka Haverkampa kungs savā būtībā ir politiķis, kas realizē savas organizācijas mērķus, un nav nekāda pamata no viņa gaidīt, lai viņa paustais viedoklis būtu objektīvs, līdzsvarots ar "par" un "pret" argumentiem un tehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem.

Nav grūti nepamanīt to, ka "Greenpeace" un tai līdzīgās zaļo politikāņu organizācijas operē galvenokārt emocionāliem argumentiem un subjektīvu faktu interpretāciju. "Greenpeace" savā darbībā nav izvairījusies arī no jebkuriem citiem politiķiem raksturīgajām metodēm - meliem, apšaubāmām aģitācijas kampaņām, faktu sagrozīšanas.

Piemēram, Haverkampa kunga apgalvojums, ka viens no atomelektrostaciju viens no trūkumiem ir to darbība bāzes režīmā, priekš jebkura cilvēka, kuram ir kaut pamatzināšanas enerģētikā, ir vienkārši smieklīgs! Jebkurai energosistēmai lielākā vai mazākā apjomā šīs bāzes jaudas ir VITĀLI NEPIECIEŠAMAS, un tas, ka atomelektrostacijas spēj nodrošināt šīs bāzes jaudas, ir viena no to lielākajām priekšrocībām. Otrkārt - tam, ka atomelektrostacijas galvenokārt darbojas bāzes režīmā, ir ekonomiski, nevis tehniski pamatojumi - no tehnoloģiskā viedokļa jebkurā atomelektrostacija spēj regulēt savu izstrādu tāpat kā jebkura cita elektrostacija, kurā elektroenerģija tiek ražota ar tvaika turbīnu.

Savukārt kodolatkritumu glabāšanas problēma ir problēma galvenokārt tikai pateicoties pašu politiķu, tādu kā Haverkampa kungs, aktivitātēm. No tehniskā viedokļa, ja vien būtu politiskā griba, visus pasaules kodolatkritumus bez jebkādām īpašām grūtībām būtu iespējams novietot dažus hektārus lielā teritorijā kaut kur vienā vietā uz planētas, un tie kopumā uz pasaules ekoloģiju atstātu ĻOTI niecīgu iespaidu - ja to salīdzinātu ar kopējo cilvēka darbības atstāto iespaidu, kaut vai ar lielpilsētu apjomīgajām atkritumu izgāztuvēm u.t.t.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Žeņa 21.05.2008 17:46
Jaunzem, tici man - diskusija ar ortodoksālajiem zaļajiem nav iespējama ...

Ja nav grūti, vai varētu uzzināt, kādu vārdu cien. Jans Haverkamps lietoja latviskā "sasodīts' vietā? Vienkārši "damned" vai kaut kas smagāks? Ir no viņa šis tas dzirdēts :(((

Bet atgriežoties pie Haverkampa kompeteces. Viņa zināšanas raksturo, ka Latvenergo ir nosaukts par "bijušo" valsts uzņēmumu, tiek apgalvots ka Ziemeļāfrikā kodolspēkstacijas augot kā sēnes pēc lietus, par kodolatkritumiem jau nedaudz Andris pieminēja... Varētu jau vēl turpināt, bet no tā absolūti nekas nemainīsies (skat. pirmo teikumu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaunzems - R.Ruduša 19.05.2008 17:48
Manuprāt, Haverkampa intervijā ir vairāki aplami vai vismaz strīdīgi argumenti. Vai nebūtu pareizāk un efektīvāk sarīkot ne tikai interviju, bet diskusiju / konferenci (klātienē) par šiem jautājumiem. Diskusija e-vidē starp pāra cilvēkiem nav nopietni. Konkreti - kāda NVO (vai tad nosaukums ir noslēpums?) ir devusi aprēķinu par atjaunojamo energoresursu pietiekamību Latvijas elektroapgādē? Labprāt paskatītos, cik tie ir reāli. Abstrakti teorētiski daudz ko varētu, bet tehniski un ekonomiski? Kādēļ Haverkamps atrunā bankas dot naudu AES, bet nesaka ne vārda par tām 1000 atombumbām, no kurām ar dažiem % pietiek, lai noslaucītu Zemeslodi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs 19.05.2008 11:10
Redektore, pilnībā piekrītu. Lieta jau tāda, ka dēļ šādiem cilvēkiem daudzas labas lietas tiek diskreditētas pilnībā. Piekritīsiet, Greenpeace agresīvā politika izraisa bieži vien neizpratni, riebumu un beigās noraidījumu. Turklāt piekritīsiet, viņu rīkoto akciju un darbība kopumā, bieži vien nav nemaz tik nevainīga, kā izskatās no sakļajiem lozungiem. Vieniem piever durvis, lai citus ielaistu caur logu...

Nu un tagad ierodas šeit viens tāds, piedodiet, sprukstiņš, un sāks visus pēc kārtas mācīt kā, viņaprāt būtu pareizi jādzīvo.

Man bija iespēja diezgan daudzus gadus nostrādāt valsts pārvaldē, kā rezi jautājumos, kas saistīti ar enerģētiku un energoefektivitāti. Jau toreiz gana saskatījos šādus "konsultantus" un "speciālistus". Energoefektivitātes likumu esam pieņēmuši, turpinās darbs pie jautājumiem par energosertifikāciju mājokļiem, standartiem, metodiku.

Ja vien pašiem būs gana prāta atrast pareizās sviras to visu jēdzīgi iedarbināt un, galvenais, no valsts puses ar dažādu programmu palīdzību sniegt palīdzību efektīvāku metožu un paņēmienu ieviešanai, būs OK.

Starp citu, te jau diskusijas dalībnieki pieminēja, ka dažu ārvalstu un šejienes "špesiālistu" proponētie agregāti un paņēmieni ir bezdievīgi dārgi, kā arī viņu "ekoloģiskā pēda" ir tiiiik netīra...

It kā atkāpē, no tiešās tēmas, bet mēs (Latvijā, Eiropā, pasaulē) ne tik tālā nākotnē līdz mielēm varēsim izbaudīt tā saucamā biodīzeļa ieviešanas histērijas radītās sekas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Vladimirs Vladimirovičs 19.05.2008 10:22
Priecājos par argumentēto diskusiju. Piebildīšu - es neapgalvoju, ka Jans Haverkamps ir vienīgais kodolenerģijas eksperts un neapstrīdams guru, vien norādīju, ka diskusija būtu vērtīgāka, ja tiktu piedāvāti argumentēti alternatīvie viedokļi, nevis nicinošas piezīmes. Nievas padara diskusiju pagalam garlaicīgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - Rudušas kundze 18.05.2008 15:12
Nu lūk, te bez manis jau viens otrs diezgan argumentēti pierādījis šī jaunā Greenpeace POLITIKĀŅA "mūžameža maldus" un interesie šai organizācijai kopumā taisīt pašai savu politiku. Turklāt tādu, kam ar jēdzīgu attīstības progresu cilvēcei kopumā ir pamaz argumentu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 18.05.2008 12:41
Jans Haverkamps: Kodolatkritumu problēmai nav risinājuma — jā, mēs varam tos kaut kur iebāzt uz 3000 gadiem. Bet es nezinu, ko cilvēki pēc 30 000 gadu varētu izdomāt darīt ar granītu vai meklēt pazemē, un tad viņi uzdurtos koncentrētiem kodolatkritumiem, kuri joprojām būs nāvējoši! Nav tehnoloģisku iespēju šo problēmu atrisināt.
Šeit viens piemērs, kur Jans Haverkamps runā kā politiķis (t.i. cilvēks, kura amata pienākums ir apgrūtināt kodolspēkstaciju celtniecību, pārliecināt bankas neizsniegt kredītus, utml.) . Parasti par kodolatkritumiem rāda šādu bildīti: http://www.world-nuclear.org/images/info/hlw.gif (sk. http://www.world-nuclear.org/info/inf04.html ). Šis attēls var šķist mulsinošs, jo ir zīmēts divkārši logaritmiskā skalā (t.i. attālums no 10 līdz 100 ir tāds pats kā no 100 līdz 1000). Bet tajā ir skaidri redzams, ka jau pēc 10000 gadiem kodolatkritumu radioaktivitāte ir ZEMĀKA nekā rūdai, no kuras iegūst urānu, t.i. zemāka nekā dabas fons tajās vietās, kur iegūst urānu. Un jau pēc 100-300 gadiem radioaktivitāte ir pietiekami zema, lai par šo materiālu nevajadzētu pārāk uztraukties, jo stipri radioaktīvie savienojumi (ar pussabrukšanas periodiem - daži desmiti gadu) tur būs palikuši niecīgā koncentrācijā.

Nezinu, kādēļ šim Grean Peace aktīvistam šķiet, ka pēc 30 000 (trīsdesmit tūkstošiem!) gadu tie joprojām būs nāvējoši kodolatkritumi?! Var jau drusku melot, bet kādēļ ignorēt plaši zināmus datus un kādēļ jaukt kopā 3000 ar 30000?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Elektriķim 18.05.2008 12:09
Mēģināju atcerēties dažādus argumentus pret atomstaciju būvi un arī iebildumus pret šiem argumentiem:
Atomstaciju ekspluatācija var būt nedroša; ir notikusi Černobiļas avārija; reizēm rodas noplūdes vai atomstacijas nākas apturēt tehnisku iemeslu dēļ. Iebildums: Mūsdienu atomstacijas mēdz būt daudz drošākas nekā Černobiļas tipa reaktori; tos būvē arī attīstītās valstīs (Somija, Francija, ASV; pietiekami tuvu apdzīvotām vietām - atomstaciju drošības aspekti noteikti nav vienkārši, bet tie ir risināmi). Turklāt pašreizējais Irākas karš ir sava veida "naftas Černobiļa" ar daudz lielāku skaitu cietušo un bojā gājušo - nez vai ASV konflikts ar Sadama Huseina režīmu iegūtu tādas aprises, ja nepastāvētu naftas jautājums. Ar lidmašīnām vai raķetēm bruņotiem teroristiem, manuprāt, būtu vieglāk pārraut Pļaviņu HES dambi un izraisīt lejtecē katastrofālus plūdus, nekā izdomāt, kā radīt ievērojamu radioaktīvo materiālu noplūdi no mūsdienīgi aprīkotas atomelektrostacijas.
Kodoldegvielas ieguve pati par sevi ir energoietilpīga, piesārņo vidi vietās, kur ir urāna raktuves, raktuvju strādnieku darbs nav veselīgs. Iebildums: Enerģijas izmaksās, protams, ir jāierēķina arī šie izdevumi; kodolenerģijas kopējie izdevumi (piemēram, dolāros par uzstādīto megavatu jaudu) joprojām ir zemāki par vēja un saules enerģiju. Kodolenerģijas gadījumā iespēja 30 gadus ražot 1 gigavatu izmaksā apmēram 1 miljardu dolāru. Savukārt saules paneļu gadījumā - 1kW (elektrība vienai ģimenes mājai) izmaksā pat pēc ļoti konservatīviem aprēķiniem apmēram 3000 tūkstošus dolāru. T.i. tā joprojām ir 3 reizes dārgāka (un paneļos ietilpstošā silīcija un germānija attīrīšanai arī ir ekoloģiskā pēda.). Šos datus citē augšminētajos videomateriālos minētais Bērklija profesors.
Viens no reaktoru darbības blakusproduktiem ir plutonijs. Ja visur pasaulē ir atomstacijas, tad tiek veicināts starptautisks plutonija tirgus, kas var novest pie teroristu iespējas uzbūvēt bumbu. Iebildums: Šobrīd pret šo argumentu ir grūti iebilst. Varētu veikt rūpīgu kodolmateriālu uzskaiti, veicot starptautiskas inspekcijas reaktoru vietās. Bet kā mēs redzam ASV un Irānas gadījumā - reizēm tik viegli nemaz neiet. Te gan drīzāk ir vainojams elementāras uzticēšanās trūkums valstu starpā (t.i. politiskas problēmas), nevis tas, ka tehnoloģiski šo plutonija uzskaiti nevarētu paveikt.
Radioaktīvie atkritumi - jāgaida 10 tūkstoši gadu, kamēr radioaktīvās sašķelšanās produktu radiācija atkal sasniedz fona līmeni; teorētiski kāds varētu taisīt "dirty bomb" - radioaktīvā piesārņojuma bumbu. Iebildums: Jau pēc 300 gadiem radioaktīvo atkritumu radiācija ir tikai 3 reizes lielāka nekā fona līmenis; pēc 100 gadiem - 100 reizes lielāka nekā fona līmenis. Tātad, ja 100 gadus var uzglabāt produktus tā, ka ir tikai 10% izredzes, ka 10% no tiem noplūst, tad ir OK. Tātad - jānodrošina, lai kodolatkritumu glabātuve būtu puslīdz kārtībā apmēram 100-300 gadus; cisternas ar kodolatkritumiem nevajadzētu slīcināt Baltijas jūrā (kā to kara beigās darīja ar Vācijas ķīmisko ieroču krājumiem.) "Dirty bomb" scenārijs ir mazticams - pie jebkurām tehnoloģijam visticamākie cietēji no šādas bumbas būs tie, kuri tādu centīsies izgatavot.)

T.i. manuprāt, iespējamais plutonija tirgus (un tātad teroristu spēja izveidot kodolieroci) izskatās būtiskākais arguments pret kodolenerģiju. Mans iebildums pret Janu Haverkampu - manuprāt, šis cilvēks ir erudīts un izglītots, bet viņš savas zināšanas izmanto nevis pētniecībai vai tehnoloģiju progresam, bet gan, lai sasniegtu politiskus mērķus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Elektriķis 18.05.2008 09:09
Nu gan iekritu.Ūdeņraža oksīds taču ir ūdens un saprotams ka tas ir visur.Kautkāds sviests.Bet šitā jau šodien tiek veidota visa valsts politika,paķerot uz muļķa.Tieši tā jau izdodas realizēt arī tās blēžu ievēlēšanas visos valdības līmenos.Paldies par mācību stundu.Tikai vēlreiz pārliecinājos, ar kādām metodēm tiek bīdīti projekti Latvijā.Paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elektriķis - Andrim 17.05.2008 20:05
Pēc būtības te nu nevaru Jums nepiekrist.Gan par ēku siltināšanu,gan par vēja/solārās enerģijas uztvērēju pētījumiem,kā arī par nopirkto laiku.Tomēr mani ļoti biedē tieši kodolenerģijas zvērīgā jauda,kura nonāks tiešā manā tuvumā un arī atkritumu savākšana.Černobiļa man laimīgi pagāja secen,jo kara komisariātā strādāja labs draugs.Es pat ļoti ilgi neko nezināju par tām šausmām.Bet tās ir ļoti bīstamas spēlītes un ja vien kaut kā būtu iespējams no tām izvairīties,to noteikti būtu jādara,kaut arī risks ir minimāls.Es strādāju Latvijas Finierī par elektromontieri.Pie mums izmanto diezgan modernas spēka iekārtas.Gandrīz visi dzinēji ir aprīkoti ar "draiveriem",Induktīvos kropļojumus kompensējam ar kondensātoru baterijām,pat apgaismojums pusdienu pārtraukumos cehā tiek izslēgts.Bet patēriņš ir ļoti liels,precīzi nepateikšu,jo uzskaite tiek veikta vairākās vietās.Un tas liekas arī nav izpaužams.Bet priekšstats man par to ir.Man ir lauku māja,kuru prombūtnē piesildu ar elektrību.Lūk no šejienes arī man ir tā ideja par solāro bateriju,akumulātoru un pārveidotāju.Varētu uzlikt arī vēja ģenerātoru,bet tas ir par dārgu.Arī par akumulātoriem Jums ir taisnība.To mūžs ir īss.Ja būtu valstij kaut kāda konkrēta koncepcija un atbalsts šādiem pasākumiem,to izmantotu katrs.Tie būtu kā smilšu graudiņi,bet kopējā masa sanāktu varena.Dāņi taču iztiek tikai ar saviem energoresursiem.Viņiem gan pūš ziemeļjūras vēji,bet viņi skurpulozi pārstrādā enerģijā visu,ko vien var pārstrādāt.Man ļoti gribetos redzēt arī Latviju uz šī ceļa.AES to nobremzēs.Mēs nopirksim laiku,bet zaudēsim neatkarību un perpektīvu nākotnei.Tāda enerģijas krīze pie šādiem attīstības tempiem mums nemaz nedraud tuvākajā nākotnē.Ŗīga jau ir pārblīvēta ar darba vietām,bet provincēs visi atlikušie ļautiņi guļ un neko nedara.Es šaubos,vai energijas trūkums tuvākajā nākotnē būs par iemeslu atpalicībai,drīzāk valdību nespēja visu sakārtot un organizēt.Mani bērni vēl ilgi būs spiesti strādāt Anglijā,bet es vārtīties pa Rīgas pažobelēm.Cita lieta būtu,ja pienāktu enerģētisdkā krīze,bet tāda liekas te nebūs.Par ūdeņraža oksīdu gan neko nezinu,kāds ir viņa īpatnējais svars,nav dzīvē iznācis.Bet sprāgstošā gāze sper vareni.Savā laikā pat saprāga akumulārtors,jo neatskrūvēju to lādējot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Elektriķim 17.05.2008 18:15
Runājot par petīcijām (sal. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/127785 ) nāk prātā gadījums, kad kādi 3 kaliforniešu studenti augstskolas projekta ietvaros vāca parakstus pret ražošanas blakusprodukta - ūdeņraža (I) oksīda (dihydrogen monoxide) nonākšanu vidē. Katras petīcijas parakstu lapas augšdaļā bija minēts, ka ūdeņraža oksīds uzkrājoties zem rūpnīcu ēkām un ieplūstot upēs; tas nonāk arī augos un pat industriālos rajonos dzīvojošu mazu bērnu organismā var atrast ūdeņraža oksīdu. Pats interesantākais, ka visi šie apgalvojumi bija patiesi. Un nabaga amerikāņu iedzīvotāji parakstījās arī :) Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Dihydrogen_monoxide_hoax .

Par atomu sašķelšanas izmantošanu un atomstacijas būvi Ignalinā nemāku spriest - esmu fizikas specialitātē nomācījies tikai divus gadus. Bet man ir aizdomas, ka daudzi petīcijas parakstītāji nav daudz informētāki par mani. Protams, ka tas nevar būt vienīgais enerģijas avots. Bet manuprāt ar atomstacijas palīdzību var "nopirkt nedaudz laika" un sagaidīt brīdi, kad solāro paneļu un vēja ģeneratoru tehnoloģijas kļūs lētākas un efektīvākas. Lai par pašreizējiem saules/vēja variantiem un to pētniecību maksā vācieši, amerikāņi un citi turīgi ļaudis. Latvijā toties jau tagad var nopelnīt un taupīt enerģiju ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu - kad būsim novērsuši viskliedzošāko izšķērdību, tad varēsim ķerties arī pie eksotiskākiem risinājumiem. Pagaidām ikviens, kuram ir brīva nauda ko investēt solārajos paneļos, lai labāk aiznes šo naudu uz banku, lai banka to var aizdot namu siltinātājiem un siltummezglu modernizētājiem - domāju, ka tad kapitāla atdeve būs lielāka.

Arī hibrīdautomašīnas (vismaz tās, kuras uzkrāj elektrību), manuprāt, tuvākajā laikā nebūs īpaši efektīvas. Līdzšinējiem akumulatoriem ir slikta jaudas/masas attiecība, vai nu tie ir ļoti dārgi, vai nu tiem ir eksplozijas risks. Akumulatorus turklāt var uzlādēt tikai ierobežotu skaitu reižu (dažus simtus, varbūt dažus tūkstošus reižu). T.i. hibrīdautomobiļa izmaksās ir jāierēķina ne vien enerģijas ietaupījums, bet arī papildu izdevumi par akumulatoriem. Ja benzīna litrs maksātu 5-10 LVL, tad varbūt varētu sākt domāt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elektriis - Andrim 17.05.2008 17:08
Ja runa iet par hibrīdautomobīļiem,tad manuprāt tie tāpēc pagaidām ir tik dārgi,ka to attīstība ir pašā sākumā,nav vēl izveidotas lētas tehnoloģijas un konveijeri uz kuriem tos masveidā ražot.Pagaidām jau it kā kurpe vēl tā īsti nespiež.Arī klasiskie automobīļi taču sākumā bija ļoti dārgi un tos varēja atļauties tikai ļoti turīgi ļaudis.Šodien ar tiem brauc katrs skolas puika.Manuprāt tieši tāpat ir ar alternatīvajiem enerģiju avotiem.Tiem pašiem vēja ģenerātoriem tiek pielietots tikai viens pamata modelis ar trīslāpstiņu propeleri.Bet vai tas ir tas labākais variants?Pagaidām cita nelitojam,kaut gan noteikti ir simtiem labāku risinajumu,kuri darbotos jau pie nelielām vēja pūsmām.Protams,ka pagaidām rūpniecību nodrošināt tikai ar alternavījaiem enerģijas avotiem mēs nevaram.Bet mēs varam masveidā nodrošināt individuālos patērētājus ar šo enerģiju gan lauku sētās,gan atpūtas zonās un arī pilsētā.Tikai griezt siltuma sūkni pagaidām vajadzētu ar Latvenergo piegādāto elektrību.Tomēr tas ievērojami atslogotu kopējos tīklus un dotu pamatīgu ekonomiju priekš lielajiem patērētājiem.Un te nu mēs varētu arī necelt to atomstaciju,bet tālāk attīstot šīs individuālās stacijas, panākt līdzsvaru.Milzīga loma ir arī saprātīgai un ekonomiskai elektroenerģijas izmantošanai,kas šodien nepavisam netiek pielietota.Bet alternatīvos energijas ieguves veidus var attīstīt, tikai tos lietojot,tāpat kā ir attīstījies autotransports,vai elektrotehnika un viss pārējais Pasaulē.Uzceļot un lietojot AES,mēs šo enerģiju attīstību apturēsim uz daudziem gadiem.Bet ja nu kas saiet grīstē un notiek nelaime?Ko tad?Protams,ka mēs necelsim Černobiļas variantu,bet ļoti drošo,Rietumu pasaulē pielietoto staciju.Bet 100% droša nav arī tā un tad atkal upuru skaits būtu milzīgs.Vai tā spēle ir to sveču vērta?Ir taču tūkstošiem reižu drošākas spēles.Vai nupat Fraņči nebija spiesti apturēt vienu savas stacijas bloku avārijas draudu dēļ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris - Elektriķim 17.05.2008 15:52
Man personīgi nav iebildumu ne pret kādiem enerģijas veidiem - t.sk. vēja ģeneratoriem un saules paneļiem (vai pat hibrīdu automašīnām - Toyota Prius u.c., kas izmanto elektrību - lai gan ir par dārgu normālam patērētājam.) Enerģija vajadzīga mums visiem un daudzveidība, protams, uzlabo mūsu izredzes uz stabilitāti.

Vienīgi mani neapmierina dažu cilvēku vēlme enerģētikas risinājumos saredzēt vienkāršotas morālās shēmas - "tīri" vs. "netīri" enerģijas avoti. (Kādi tad ir mazie HES - tīri vai netīri? Vai nepastāv atšķirība starp atomelektrostaciju Černobiļā un atomelektrostacijām Ziemeļvalstīs un Francijā?) Ar jebkuru no enerģijas avotiem ir jāprot strādāt un jāapzinās tehnoloģiju izmaksas un to robežas. Un, lūdzu, nevajag visus, kuri domā mazliet citādi, uzskatīt par "monopolistiem" vai kaut kādām sazvērestības teoriju izpausmēm.

Un vēl viens punkts - šobrīd lielākā siltumnīcas gāzu emitētāja valsts ir ne vairs ASV, bet Ķīna. Jebkuram nopietnam priekšlikumam saistībā ar klimata izmaiņām ir jābūt pietiekami lētam un efektīvam, lai to izmantotu arī nabadzīgākas valstis - Indija, Ķīna u.c. Ja Haverkamps nevēlas, lai atmosfēra uzsilst vēl par 2 Celsija grādiem, tad lai piedāvā reālistiskus risinājumus arī viņiem. Citādi - pat ja visur Latvijā ieviesīsim hibrīdautomobiļus, iepirksim par dārgu naudu solāros paneļus, utml., tad mūsu valsts var šī 2 grādu temperatūras pieauguma sasniegšanu aizkavēt vien par dažām dienām.

T.i. tehnoloģijas pazīt vajag, bet pieejai jābūt ilgtspējīgai. Iesaku paklausīties "Physics for Future Presidents" - Bērklijā lasītu populāru fizikas kursu, kur liela vērība piegriezta enerģētikai: http://webcast.berkeley.edu/course_details.php?seriesid=1906... .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elektriķis 17.05.2008 10:15
Es atvainojos,jo šeit es oponēju Andrim,bet ne Janam Haverkampa k-gam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elektriķis 17.05.2008 10:13
Jans Haverkamps acīm redzot pazīst tikai pagājušā gadsimta vēja mašīnas un to iespējas tāpēc vienkārši jauc mums te galvu.Pirmkārt šodienas iekārtas,kaut vai tie paši "drtaiveri",kurus lieto dažādu elektrodzinēju vadīšanai,Jebkuru maiņstrāvu vispirms iztaisno līdzstrāvā,bet tad pats veido attiecīgi nepieciešamās frekvences un fāžu nobīdes maiņstrāvu.Tieši to pašu dara arī mūsdienu vēja mašīnas,kuras lieto individuālie lietotāji.Bet lielo,rūpniecisko vēja mašīnu darbība tiek lieliski stabilizēta.Vibrācijas un infraskaņu rada jebkas,kas griežas,arī atomstaciju turbīnas.Būtībā alternatīvās enerģijas projektiem faktiski pretojas monopolisti,tādi kā Latvenergo un viņu atbalstītāji.Šodienas individuālo dzīvojamo māju energopatēriņš var būt pavisam neliels pie absolūta komforta nodrošinājuma un tās pilnībā varētu apgādāt individuāli saules enerģijas uztvērēji,gan baterijas,gan kolektori,kā ziemeļvalstīs.Enerģiju var uzkrāt akumulatorā,kad tās ir par daudz,bet pēc tam ar pārveidotāja palīdzību nodrošināt vajadzīgo spriegumu un frekvenci.Tāpat var uzkrāt silto ūdeni no kolektora.Bet nolietoto akumulātoru utilizēšna nav tas pats kas radioaktīvo materiālu utilizēšana.Tā ir daudzkārt vienkāršāka un to jau šodien veiksmīgi dara daudzas firmas,iegūstot izejvielas jauniem akumulātoriem.Un ja tehnoloģijas tiek lietotas,tad tās attīstās un kļūst arvien pilnīgākas.Protams,ka monopolisti tam visam pretosies ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Vladimirs Vladimirovičs 16.05.2008 14:19
Atvainojiet, bet Jūsu zināšanas par Greenpeace ir paviršas. Jūs pats atzīstat, ka esat dzirdējis par viņiem tikai garāmejot. Dīvaini, ka šādu informāciju uzskatāt par pietiekamu, lai izradītu secinājumus. "Jaunajam cilvēkam" Janam Haverkampam ir grādi ķīmijā un dabaszinātnēs un viņš ir astoņu grāmatu autors.
Ir viegli noniecināt otra teikto, jo viņš ir "jauns cilvēks", blondīne, ārzemnieks, latgalietis u.tml., jo oponenta noniecināšana atbrīvo no nepieciešamības konstruēt un pārliecinoši aizstāvēt pašam savu viedokli. Ja jums ir viedoklis par atomenerģiju un tās "netīrības" pakāpi, kura pamatā ir citi, ne Greenpeace pētījumi, es tomēr gribētu Jūs mudināt tajā dalīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs 15.05.2008 17:06
Izlasīju. Ir jautājums - tajā Greenpeace arī pārējie speciālisti ir tik "zinoši" amatieri? Par šo organizāciju līdz šim biju dzirdējis tik tā, garāmejot pēc kārtējās viņu paskaļās akcijas. Varbūt arī vērts zirdot bišķi laiku un pameklēt vēl info par viņiem un viņu pārējo speciālistu domugraudus. Vien bail, ka nāksies nožēkot velti tērētais laiks.

lai piedod portāla cilvēki, kas vēlējās varbūt še redzēt kādu kritiku no sērijā - punts 1, punkts 2 utt. Bet te jau patiesībā nav ko diskutēt. Jaunajam cilvēkam ir tāda pārliecība un viss. Es savējo balstu profesionālās zināšanās. Ko mums te diskutēt, ja viņam profesionāla saruna nav vajadzīga?

Lai jau brauc, parunā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 13.05.2008 20:56
Jans Haverkamps: Un, tā kā manas uzmanības centrā ir "netīrā enerģija"— ogles un īpaši atomenerģija —, tad Baltijai tiek pievērsta arvien lielāka vērība. Citiem vārdiem, es vēl atgriezīšos.
Manuprāt, tieši vēja ģeneratoros saražoto elektrību enerģētiķi sauc par "netīro", salīdzinot ar to, ko ražo termo- un atomstaciju turbīnas. T.i. vēja ātrums visu laiku mainās (ja pārāk vājš - nestrādā, ja pārāk stiprs - arī nestrādā); vēja ģeneratoru spriegums un fāze neturas konkrētos rāmjos, utml. Vēja ģeneratori turklāt rada zemes virskārtas vibrācijas un infraskaņu, kas atbaida putnus.

Neesmu pret alternatīvo enerģiju, bet jāapzinās, ka pietiekami "tīras" (t.i. gan ekoloģiski, gan pēc fizikālajiem parametriem) enerģijas avotu pagaidām nav. Arī, ražojot saules paneļus rodas piesārņojums - šie paneļi nekalpo mūžīgi. Vai, teiksim, iegūstot urāna rūdu, lai izgatavotu kodoldegvielu, rodas nopietns vides piesārņojums. Kad urāna stienis jau ir iegūts, atomenerģija, protams, ir tīrāka par citām - arī Somijā tagad būvē jaunas paaudzes atomspēkstaciju. Bet urāna ieguves vietās piesārņojums vienalga būs - tiks izkustināti ieži ar lielu smago metālu saturu.

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Sustainable Energy Strategy for Latvia's: Vision 2050 Autors:Gunnar Boye Olesen

Greenpeace greenpeace.org

Atomenerģijas anatomija videsvestis.lv

Citi autora darbi
Plates 255x203

Mēs esam kultūra 2 Autors:Rita Ruduša

394602 10200897502943873 390812678 n

Svētki bez Klāras 19 Autors:Rita Ruduša

394602 10200897502943873 390812678 n

Pēc Jordana 46 Autors:Rita Ruduša