Nekustamā īpašuma nodoklis – pienākums un strīdus ābols 0

Administrējot nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldības ir tiesīgas pieņemt vairākus administratīvus aktus – aprēķināt nodokli, pagarināt apmaksas termiņu u.c. Visi šie akti ir pārsūdzami administratīvajā tiesā, un statistika liecina, ka bieži pašvaldības zaudē, jo ir pieļāvušas kļūdas.

Iesaki citiem:

Nekustamā īpašuma nodoklis ir nasta, kas jānes jebkurai personai, kura vēlas baudīt sev piederoša īpašuma labumus. Šis maksājums jāveic pašvaldību budžetos, un nereti īpašnieku un pašvaldību starpā rodas strīdi, kas nonāk administratīvajā tiesā.

Sabiedriskās politikas centrs “Providus” šobrīd pēta administratīvo tiesu nolēmumus attiecībā uz pašvaldību un to iestāžu pieņemto administratīvo aktu kvalitāti un rīcības tiesiskumu. Šī pētījuma ietvaros atsevišķi izvērtēti arī tiesu spriedumi nekustamā īpašuma nodokļu administrēšanas jautājumos, kas ir būtiska pašvaldību kompetences daļa. No 263 kopumā izvērtētajiem spriedumiem 36 strīdi bija saistīti tieši ar nekustamā īpašuma nodokļa jautājumiem, galvenokārt, par pašvaldības aprēķinātā nodokļa apmēru.

Administrējot nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldības ir tiesīgas pieņemt vairākus administratīvus aktus – aprēķināt nodokli, pārrēķināt tā summu, atteikt pārrēķinu, pagarināt nodokļu apmaksas termiņu u.c. Visi šie akti saskaņā ar likumu ir pārsūdzami administratīvajā tiesā (precīzāk, vispirms mēneša laikā pašvaldības domes priekšsēdētājam[1] un pēc tam tiesā).

Savos nolēmumos administratīvā tiesa vērtējusi gan pašvaldību pieļautos procesuālos pārkāpumus, gan tās pieļautās kļūdas pēc būtības, vērtējot likuma piemērošanas pareizību. Ja pirmā līmeņa tiesa jeb Administratīvā rajona tiesa vairāk spriedusi par labu pašvaldībām (60% gadījumu), tad otrā līmeņa tiesa jeb Administratīvā apgabaltiesa tomēr vairumā gadījumu (70% gadījumu) atzinusi pašvaldības pārkāpumus. Iespējams, tas un arī nodokļu likumu sarežģītība ir iemesls, kāpēc 50% gadījumu zemāka līmeņa tiesu nolēmumi tiek pārsūdzēti augstākā instancē.

Lai arī biežāk tiesa izvērtējusi pašvaldību lēmumus pēc satura, dažos gadījumos pašvaldības lēmums tiek atcelts tieši procesuālo pārkāpumu dēļ, piemēram, ja nav ievērota likumā noteiktā administratīvā akta forma. Izvērtējot tiesas spriedumos norādītās procesuālās kļūdas, jāatzīst, ka lielākoties pašvaldības pieļauj kļūdas administratīvā akta pamatojuma daļā – vai nu pamatojuma nav vispār, vai tas ir nepilnīgs.

Administratīvā akta nepamatošana ir būtisks pārkāpums, jo šī procesuālā prasība netieši ietekmē lēmuma saturu pēc būtības[2]. Piemēram, pašvaldībai negatīvā spriedumā[3] tiesa norādījusi, ka lēmuma pamatojums ir “skaidrojums par administratīvā akta izdošanu un saturu”. Kaut arī lēmumā bija atsauce uz normatīvajiem aktiem, tiesa norādīja, ka lēmuma pamatojumam jāsatur visi apsvērumi, kāpēc attiecīgais normatīvais akts jāpiemēro veidā, kādā pašvaldība to izdarījusi. Respektīvi, norādot konkrētu likuma normu, pašvaldībai ir pienākums lēmuma pamatojumā paskaidrot, kā un kāpēc šis likuma pants attiecas uz konkrēto gadījumu.

Jāņem vērā vairākos tiesas spriedumos[4] norādītais, ka atbilstoši Administratīvā procesa likumam pašvaldība nevar tiesvedības procesa gaitā atsaukties uz citu pamatojumu un argumentāciju, kas nav minēta pašā apstrīdētajā lēmumā. Proti, lēmumā nenorādītus apstākļus tiesa nav tiesīga ņemt vērā. Tāpēc pašvaldībām un to iestādēm rūpīgi jāizvērtē lēmuma pamats un tikpat rūpīgi tas jāatspoguļo rakstveidā administratīvajā aktā, lai tādējādi pārliecinātu privātpersonu, ka pašvaldība ir izvērtējusi visus konkrētā gadījuma apstākļus un privātpersonas norādītos iebildumus.

Izvērtējot strīdus pēc būtības, tiesa parasti konstatē pašvaldības kļūdu likuma pareizā piemērošanā. Piemēram, kādā vērā ņemamā spriedumā[5] Administratīvā apgabaltiesa tulkojusi likumu un norādījusi, ka likums ir precīzi noteicis amatpersonu, kuras kompetencē ietilpst sūdzību izskatīšana nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina jautājumos – domes priekšsēdētāju. Tomēr konkrētajā tiesā izskatāmajā gadījumā lēmumu pieņēma domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Atbilstoši tiesas spriedumam, “ja domes priekšsēdētājs atrodas prombūtnē un konkrēta amatpersona izpilda viņa pienākumus, tad šim apstāklim ir jābūt konstatējamam, izvērtējot konkrēto administratīvo aktu”. Pašvaldības lēmums tika atzīts par spēkā neesošu, jo bez norādes par to, kā vārdā lēmums tiek pieņemts, tiek pārsniegtas amatpersonas pilnvaras, un tādējādi lēmums atzīstams par prettiesisku.

Cits spilgts piemērs ir par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Atbilstoši Administratīvās apgabaltiesas nolēmumam[6], lai nepārkāptu likumā noteiktos tiesiskās paļāvības, tiesiskuma un tiesību normas saprātīgas piemērošanas principus, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā pašvaldībai jāvadās tikai un vienīgi no Valsts zemes dienesta noteiktās īpašuma kadastrālās vērtības uz kārtēja gada 1.janvāri un maksāšanas paziņojums attiecīgi jānosūta likumā noteiktajā termiņā. Ja Valsts zemes dienests nekustamajam īpašumam noteicis jaunu kadastrālo vērtību un par to paziņojis pašvaldībai gada vidū, šāda vērtība piemērojama tikai no nākošā gada 1.janvāra. Tā kā pašvaldība šo gada vidū noteikto vērtību piemēroja par administrējamo gadu, nosūtot novēlotu maksāšanas paziņojumu, lēmums tika atcelts.

Minētie piemēri ir tikai tipiskākie un spilgtākie gadījumi nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas jautājumos, vispusīgāks komentārs tiks sniegts pētījuma apkopojumā.

Konstatējot kļūdas, tiesa vienlaicīgi tulko un skaidro normatīvos aktus, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu un pareizu likuma piemērošanu, pieņemot administratīvo aktu. Tomēr diskutējams vēl paliek jautājums par administratīvo tiesu pieejamību. Pētījuma gaitā apkopotā statistika rāda, ka visievērojamākā daļa tiesu nolēmumu nekustamā īpašuma nodokļu jautājumos skar tieši Rīgas pašvaldības pieņemtos lēmumus (tas ir, 72% gadījumu). Protams, tas skaidrojams ar lielāko nekustamā īpašuma koncentrāciju šīs pašvaldības teritorijā, bet vienlaikus jāatgādina, ka Administratīvās tiesas atrodas Rīgā un tādējādi praktiski vispieejamākās tās ir tikai galvaspilsētas iedzīvotājiem.
_________________________________

[1] Parasti lēmumi, ko pieņem pašvaldības institūcijas vai amatpersonas ir apstrīdami domē/padomē, bet likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 10.pants un likuma Par nodokļiem un nodevām 37.1 pants nosaka speciālu kārtību – šādi lēmumi apstrīdami pašvaldības priekšsēdētājam

[2] J.Briede. Administratīvā akta tiesiskums.//Jurista vārds. – 2004.gada 23.martā. – Nr.11

[3] 2004.gada 17.novembra Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā Nr.A42107604; A1076-04/3

[4] Skatīt, piemēram, 2004.gada 17.novembra Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā Nr.A42107604; A1076-04/3

[5] 2004.gada 8.novembra Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr.C40114803; AA364-04/5

[6] 2004.gada 18.oktobra Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr.A143-04/4; AA672-04/3

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi