Nāksies vienoties 7

Ekonomiskā krīze ir laiks, kad no politiskās dienaskārtības var pazust tādi jautājumi kā cilvēktiesības, pretdiskriminācijas politika un sabiedrības integrācija.

Iesaki citiem:
Lego 255x203(1)
Foto:Amy Barker

Ir pagājuši trīs mēneši, kopš likvidēts Integrācijas sekretariāts un tā funkcijas pārņēmusi Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Tiesa, pārņemšana notikusi tikai formāli. Par to liecina kaut vai tas, ka joprojām Ministru kabinetā nav iesniegtas Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes, kuru izstrāde pērn izsauca politiķu un sabiedrisko organizāciju pretrunīgu attieksmi un kuru apstiprināšanu valdībā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (turpmāk – Bērnu ministrija) bija pasludinājusi par prioritāti.[1] Jau pēc diviem mēnešiem ministrijas vairs nebūs, jo valdošā koalīcija vienojusies to līdz 2009. gada 1. jūnijam reorganizēt, un sabiedrības integrācijas politika tiks sadrumstalota starp dažādām valsts iestādēm. Ir pamats aizdomām, ka sabiedrības integrācija no politiskās dienas kārtības klusām pazūd.


Funkcijas sadalīs

Kad 2008. gadā sākās runas par Integrācijas sekretariāta likvidāciju, pret to skaļi protestēja virkne nevalstisko organizāciju. Šobrīd, kad notiek Bērnu ministrijas funkciju pārdale, šīs organizācijas klusē. Iespējams, tāpēc, ka tām neveidojas saikne ar jauno integrācijas pārraugu un tās ir zaudējušas ticību savām spējām ietekmēt procesu. Arī ministrijas ierēdņi vairāk norūpējušies par to, kas turpmāk notiks ar bērnu un ģimenes politiku. Un tas ir saprotams, jo sabiedrības integrācija ministrijai tika uzspiesta ar politisku lēmumu.

Līdzīgi kā visas iepriekšējās valdības, arī Valda Dombrovska Ministru kabinets sola īstenot visaptverošu sabiedrības integrācijas politiku. Valdības deklarācija paredz „nodrošināt tādu politiku, kas veicinātu dažādu sociālo, etnisko, reliģisko un citu grupu iekļaušanos sabiedrībā; paaugstināt Latvijas pilsonības prestižu; mazināt informācijas telpu nošķirtību un veicināt latviešu valodas mērķtiecīgu nostiprināšanu visās sabiedrības dzīves jomās”.[2] Tomēr nav skaidrs, kas to darīs, kā tas tiks darīts un kādas būs integrācijas politikas prioritātes.

Visticamāk, pēc šī gada 1. jūnija mazākumtautību jautājums tiks nodots Kultūras ministrijai, līdz ar to minoritāšu līdzdalību kārtējo reizi ierobežojot līdz kultūras aktivitāšu atbalstīšanai. Kāda no integrācijas funkcijām varētu tikt Tieslietu ministrijai vai tās pakļautībā esošajām iestādēm, piemēram, Naturalizācijas pārvaldei, tādējādi pastiprinot maldīgo priekšstatu par integrāciju kā naturalizācijas procesa gala rezultātu. Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana tiktu deleģēta Valsts kancelejai, kas jau šobrīd koordinē nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbību. Bet Iekšlietu ministrija, iespējams, pārņems imigrantu un bēgļu integrāciju, ko tomēr labāk būtu uzticēt Labklājības ministrijai, nevis institūcijai, kas tiek saistīta ar represīviem mehānismiem. Daudz lielāku lomu sabiedrības integrācijas jautājumos būs pienācis laiks uzņemties arī pašvaldībām, kas līdz šim šajā jomā bijušas visai pasīvas. Kā liecina citu Eiropas valstu, piemēram, Dānijas un Zviedrijas, pieredze tieši pašvaldības var daudz efektīvāk īstenot integrācijas funkcijas, jo labāk apzinās savu iedzīvotāju specifiskās vajadzības un piemērotākos politikas īstenošanas mehānismus. Arī atbildīgo institūciju un sociālo partneru sadarbība vietējā līmenī īstenojama daudz veiksmīgāk.


Tuvredzība neattaisnojas

Iespējams minētais dalījums ir loģisks un pamatots, jo bijušā Integrācijas sekretariāta darbs vai drīzāk - bezdarbība nespēja attaisnot atsevišķas integrācijas institūcijas nepieciešamību. Lai arī sešu gadu laikā, kamēr sekretariāts darbojās, tapa virkne valsts programmu, to īstenošana nav bijusi pamanāma, līdz ar to arī palikusi neizvērtēta. Tomēr, pat ja integrācijas funkcijas tiek sadalītas starp vairākām ministrijām, politiskajā līmenī jābūt skaidri izstrādātai integrācijas stratēģijai. Mums jāspēj vienoties par to, kādu gribam redzēt Latvijas sabiedrību pēc pieciem, desmit un piecpadsmit gadiem. Lai to izdarītu, nav nepieciešams izstrādāt plašu un vispārīgu integrācijas programmu, paredzot pasākumus, kuri tāpat nekad netiks īstenoti naudas trūkuma vai kādu citu iemeslu dēļ. Pietiktu ar konceptuālu dokumentu, kurā precīzi nodefinēti integrācijas politikas mērķi un prioritātes, to īstenošanas mehānismu izvēli atstājot pašvaldību un sociālo partneru ziņā. Tas veicams, nodrošinot efektīvu funkciju deleģēšanu un resursu pieejamību caur Sabiedrības integrācijas fondu vai citām starptautisko finanšu instrumentu programmām.

Integrācija Latvijā vienmēr uztverta kā luksusa prece, kuru var atļauties tikai bagātas valstis, jo pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības mazākuma grupu tiesību un interešu aizstāvība ir dārgs prieks, kas nedod ātrus rezultātus. Tieši tāpēc ekonomiskā krīze ir laiks, kad no politiskās dienaskārtības var pazust tādi jautājumi kā cilvēktiesības, pretdiskriminācijas politika un sabiedrības integrācija. Cik daudzus uztrauks tas, vai laikā, kad bezdarbnieku rindas papildina tūkstošiem cilvēku, valstī ir izstrādāta visaptveroša imigrantu integrācijas politika? Cik daudzi uzstās uz to, lai valsts atvēl pietiekamu finansējumu romu skolotāju palīgu vai mazākumtautību skolu atbalstam, ja budžeta samazinājums izglītībā liek iziet ielās tūkstošiem skolotāju, no kuriem daļai, iespējams, nākamgad nāksies zaudēt darbu? Cik daudziem būs svarīgi, lai tiktu ievērotas mazākumgrupu, piemēram, mazākumtautību, invalīdu, seksuālo minoritāšu vienlīdzīgas iespējas, ja sabiedrības vairākums šodien jūtas atstumts un neuzklausīts?

Tomēr krīze nevar kļūt par attaisnojumu politiskajai tuvredzībai. Tieši šādos apstākļos sabiedrībā populāras kļūst radikālo kustību paustās idejas. Tiek veidoti aizvien jauni interneta portāli, piemēram, nacionālisti.lv, un rīkotas akcijas, kuru mērķis ir „apzināt agresīvi noskaņotos kolonistus”[3]. Savukārt aktīvas kļūst Krievijas „tautiešu” atbalsta programmas, piemēram, fonds „Russkij Mir”, kas izveidots ar bijušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2007. gada 21. jūnija rīkojumu. Šīs programmas it kā domātas krievu valodas, kultūras un izglītības popularizēšanai ārpus Krievijas teritorijas, taču aiz tām bieži vien slēpjas daudz plašāka Maskavas politiskā ideoloģija, kas saista aizvien vairāk mazākumtautību organizāciju arī pie mums Latvijā. Kā liecina pieejamā informācija, Krievijas „tautiešu” pasākumos iesaistījušās pat tās pašmāju organizācijas, kas vienmēr uzskatītas par politiski neitrālām, piemēram, Latvijas krievu kultūras biedrība.[4] Tāpēc viss patlaban notiekošais vēl un vēlreiz apliecina - kaut arī esam nonākuši situācijā, kad sabiedrības integrācijas politika būs sadrumstalota, valdībai būtu jāizrāda politiskā griba un jāapstiprina integrācijas stratēģija, tās īstenošanai nodrošinot atbilstošu nacionālo un starptautisko finansējumu.

________________________

[1] Mūrniece I., Integrācijas pamatnostādnes sola virzīt visdrīzākajā laikā, Latvijas Avīze (29.01.2009)

[2] Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2009. gada 11. marts), http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasd/

[3] Latviešu nacionālistu kluba akcija „Apzināsim piekto kolonnu!” Akciju atbalsta arī citas nacionāli radikālās organizācijas, piemēram, „Visu Latvijai”

[4] Mūrniece I. Krievijas ideoloģijas tīklā, Latvijas Avīze (09.02.2009) http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=47076

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bacilis 17.06.2009 11:31
Interesanti vai ir veikti kaut kādi pētījumi par integrējamo un integrētāju proporcionālo ietekmi. Nu, neticas man, ka 30% var integrēt pārējos 70%, un pie tam tādus, kas to nemaz nevēlās, un arī integrētāji nav tie, kuri stingri turas pie savas valodas. Un kādi, tad ir integrācijas kritēriji, vai tā būtu pilnīga valodas apguve, vai arī tās aktīva lietošana, bet varbūt par kritēriju var pieņemt atteikšanos no Krievijas televīzijas kanālu skatīšanos. Man liekas, ka tās ir kārtējais caurumiņš mūsu valsts makā, ko ļoti cītīgi urbina ierēdņi. Es gan varu piedāvāt savu integrācijas modeli, lai arī tas būtu dārgāks, tomēr daudz efektīvāks, proti: izmaksāt katram nepilsonim, kas aizbrauc ar savu ģimeni(2 pieaugušie + 2 apgādībā esošas personas)no Latvijas un atsakās no jebkādām prasībām pret Latvijas valsti-50000 Ls + kompensācija par atstāto mājokli. Un pat, ja gadā, tur saskries daži desmiti miljonu latu, tad tomēr, tas būs lētāk nekā zaudēt valsti. Un vēl, tas būs humāni, jo palīdzes cilvēkiem atgriezties dzimtene, citādi bieži runājot ar krieviem viņi sūdzas, ka labprāt būtu aizbraukuši, jo nejūtas piederīgi šai valstij, taču, tā nauda ko viņiem sola ir gaužām niecīga, lai uzsāktu jaunu dzīvi Krievijā. Vēl krievi mēdz teikt, ka mācās to valodu, kas viņus baro, no tā izriet, ka tuvākajos gados latviešu valoda pat nebūs pēdējā, kuru viņi mācīsies. Bet par valsts zaudēšanu es runāju pilnīgi nopietni, ja kāds nav izdarījis secinājumus pēc šīm pašvaldību vēlēšanām, tad pēc saeimas vēlēšanām, jau būs par vēlu, jo Krievijas ideoloģijas propagandas mašīnai, mēs, diemžēl, pretstatīt neko nevaram.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bacilis 17.06.2009 01:54
Par kādu integrāciju te iet runa, tas taču ir bērnišķīgs naivums vai pat muļķība! Vieni raujas uz rietumiem, bet citi uz austrumiem. Jā mēs dotos vienā virzienā, tad krievvalodīgajiem būtu savas proeiropeiski orientētas partijas. Mūsu vārgie demokrātijas asni nekad nevarēs izspraukties cauri Krievijas ideoloģijas propagandas sastingušajam asfaltam - aizmirstiet. Visi kuri gribēja integrēties to jau sen ir izdarījuši, bet pārējos vienkārši ir jāsūta mājās, kamēr nav par vēlu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rūta - sasaiste@inbox.lv 10.04.2009 11:19
Nepārprotami ,integrācijas jautājumu risināšana vislabāk var notikt tieši pašvaldībās , bet diemžēl arī tur trūkst kompetences un lielākajai daļai nav izstrādātas programmas.Par mazākumtautību skolām - diemžēl arī tur nav k;artības. Mūsu pilsētā ir poļu pamatskola, kurā mācās ap 70 bērnu, bet mazāk kā puse no viņiem ir poļi. Tāpat kā visām mazajām skolām, kuras paredzēts slēgt, te nevarētu būt izņēmumam .Risinājums jāmeklē svētdienas skolās vai ar mājskolotāju palīdzību tiem bērniem, kas patiešām to vēlas no valsts šim nolūkam atvēlot noteiktus līdzekļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 09.04.2009 17:10
Lūk "piektās kolonnas autoparka" bildes - http://www.nacionalisti.lv/galerija/77/ . Zinot, ka bija tādi Latvijas Republikas pilsoņi, kuri ar ziediem sagaidīja Sarkano armiju 1940.gadā; nemaz nebrīnīšos, ja atrastos tādi, kuri priecāsies par Krievijas karaspēka parādīšanos pārējā Latvijas teritorijā.

Tiem, kuri uzskata, ka tas nav iespējams, jautāšu - kurš no mums ticēja, ka krievu tanki 2008.gada augustā parādīsies stratēģiski svarīgās Gruzijas pilsētās (Poti un Gori). Kurš varēja iztēloties, ka Krievijai nāksies atdot ne vien Abreni un Punduru dzelzceļa staciju, bet arī daļu no Liepnas un Pededzes pagastu teritorijas, kuras nekad nav atradušās Abrenes teritorijā un pēckara gados skaitījās Latvijas PSR teritorija.

Interesanti, ka arī "Latvijas pasta" auto un Rīgas pasažieru mikroautobusi izmanto Krievijas simboliku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dünaburger 08.04.2009 15:21
Problēma nav finansējumā pašā par sevi, bet gan darbībās, kuras nav savietojamas ar Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts interesēm. Nav jēgas prasīt no Latvijas valsts respektēt īpaši Krievijas ietekmes izplatīšanai paredzētas institūcijas, ja pati Krievija tādas nerespektē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rigaer 08.04.2009 01:05
Savukārt aktīvas kļūst Krievijas „tautiešu” atbalsta programmas, piemēram, fonds „Russkij Mir”, kas izveidots ar bijušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2007. gada 21. jūnija rīkojumu. Šīs programmas it kā domātas krievu valodas, kultūras un izglītības popularizēšanai ārpus Krievijas teritorijas, taču aiz tām bieži vien slēpjas daudz plašāka Maskavas politiskā ideoloģija, kas saista aizvien vairāk mazākumtautību organizāciju arī pie mums Latvijā. Kā liecina pieejamā informācija, Krievijas „tautiešu” pasākumos iesaistījušās pat tās pašmāju organizācijas, kas vienmēr uzskatītas par politiski neitrālām, piemēram, Latvijas krievu kultūras biedrība

Grūti noticēt: vai tas ir atbalsts "raganu medībām" pret tām NVO, kas uzdrīkstas meklēt finansējumu arī ārzemēs? Tas atgādina visai skumjus notikumus, kas norisinās, piemēram, tai pašā Krievijā - un arī uzbrukumus daudzām Latvijas NVO, pašu LCC ieskaitot, par "sorosismu".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 07.04.2009 22:05
Problēmu, protams, var uztaisīt no jebkā. Bet šoreiz integrētāji ir mazliet pārcentušies

>>>> Integrācija Latvijā vienmēr uztverta kā luksusa prece, kuru var atļauties tikai bagātas valstis, jo pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības mazākuma grupu tiesību un interešu aizstāvība ir dārgs prieks, kas nedod ātrus rezultātus.
=====
Varbūt ir gluži otrādi - bagātas valstis tieši tādēļ ir bagātas, ka tur integrācija notiek dzīvē, nevis ierēdņu sarakstītos dokumentos un NVO grantu atskaitēs? ASV bija ļoti daudz imigrantu laika posmā no 1890. līdz 1930. gadam - toties viņiem tolaik nebija integrācijas ministru. Bija Ellis Island - maza saliņa pie Ņujorkas, kur iebraucējus pārbaudīja - darbaspējas, izglītību, tuberkulozi, iespējamo saistību ar noziedzības pasauli, utml. Šajā saliņā tagad ir imigrācijas muzejs.



Tieši šādos apstākļos sabiedrībā populāras kļūst radikālo kustību paustās idejas. Tiek veidoti aizvien jauni interneta portāli, piemēram, nacionālisti.lv, un rīkotas akcijas, kuru mērķis ir „apzināt agresīvi noskaņotos kolonistus”
=====
Nacionalisti.lv - tie taču ir mūsējie! Viņi piedāvā normālu veidu, kā apzināt PSRS un Krievijas simbolikas lietošanas izplatību. Ar okupantiem jārunā tādā valodā, kādu tie saprot. Tie jau nav imigranti, bet Latvijai naidīgi imperiālisti.



>>>>Savukārt aktīvas kļūst Krievijas „tautiešu” atbalsta programmas, piemēram, fonds „Russkij Mir”, kas izveidots ar bijušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2007. gada 21. jūnija rīkojumu. Šīs programmas it kā domātas krievu valodas, kultūras un izglītības popularizēšanai ārpus Krievijas teritorijas, taču aiz tām bieži vien slēpjas daudz plašāka Maskavas politiskā ideoloģija, kas saista aizvien vairāk mazākumtautību organizāciju arī pie mums Latvijā.
=============
Ja ir problēmas ar Krievijas specdienestu darbību, tad attiecīgo centru darbību var aizliegt vai ierobežot. Ir precedenti ar t.s. British Council pārstāvniecību slēgšanu pašā Krievijā (sk. http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/7139959.stm ).
Taupības laikos arī mums ir jādarbojas ar vienkāršām un efektīvām metodēm. Es neesmu pārliecināts, ka Latvijā būtu kāds krievu valodas un kultūras deficīts, lai mums vajadzētu tik izmisīgi turēties pie šīs iespējas saņemt Krievijas kultūras programmas un krievu valodas apmācību šādos centros. Mūsu valstī krievu valodas prasmes ir pat visai labā līmenī. Kā liecina Somijas pieredze, lai izdevīgi sadarbotos ar Krieviju, nav nepieciešams, lai visi valsts iedzīvotāji prastu krieviski.Somijā krieviski prot varbūt 2-3% no iedzīvotājiem. Latvijā - apmēram 80%.

Saistītie raksti
Araja

Baštiks Vienotājs 15 Autors:Dita Arāja

Maria Golubeva`s blog politika.lv

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā 0 Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina