Daina Saktiņa, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauku vides attīstības nodaļas vadītāja, pētījuma “Eiropas Savienības līdzfinansētās un nacionālās lauku atbalsta programmas Latvijā: gatavojoties jaunajam programmēšanas periodam” autore, sabiedriskā diskusijā "Jaunais ES fondu programmēšanas periods esošās pieredzes kontekstā" 2005. gada 7. decembrī (http://politika.lv/3018/).

Komentējot NSID aprakstošo daļu, jājautā, vai cilvēks Balvos un Liepājā redz savu nākotni un iespējas attīstīties? Mans priekšlikums tiem, kas veidos operacionālās programmas, ir koncentrēties uz jauniem nosacījumiem reģionālā sadalījuma līmenī. Tas ir īpaši svarīgi, lai neizveidotos tāda situācija, ka cilvēks ir mācījies, izveidojis savus projektus, izstrādājis dokumentus, maksājis lielu naudu par konsultāciju, lai būtu gatavs startēt projektu konkursos, bet beigās viņš ar savu projektu ir par vēlu, visa nauda jau ir sadalīta.

Tas atkārtojas nepārtraukti tikai tāpēc, ka mēs šeit visi runājam tikai par vispārīgo un valstisko līmeni, kas saistās vairāk vai mazāk ar Pierīgu. Savukārt cilvēkam Balvos nekas cits neatliek, kā braukt uz Īriju.

Es ieteiktu valodniekiem aizliegt vārdu kombināciju “Eiropas Savienības struktūrfondu apguve”. Jo jautājums jau nav par apguvi, bet gan – kur un kas šo naudu iegūst? Var izlietot šo naudu visu Pierīgā un varbūt vēl kaut kur lielās pilsētās, bet tas jau neatrisinās mērķi izlīdzināt reģionālās atšķirības!

Tās laikam arī būtu tās lielākās kritiskākās piezīmes un ierosinājumi ekspertiem, kas strādā ar nākošo programmēšanas periodu.