Atslēgvārdi:

Nāciju Eiropas politiskā grupa – vai vienīgie nacionālo interešu aizstāvji EP? 0

Rodas aizdomas, ka Nāciju Eiropas politiskā grupa vienlaikus cenšas sasniegt savstarpēji konfliktējošus mērķus – gan stiprināt nacionālās valstis, gan arī ES kopīgo ārpolitiku un drošības politiku – jomas, kas tiek uzskatītas par vienu no būtiskākajiem valsts suverenitātes apliecinājumiem.

Iesaki citiem:

Nāciju Eiropas (NE) politiskā grupa šobrīd ar 30 deputātu vietām jeb nepilniem 4% Eiropas Parlamenta deputātu nav starp EP lielākajām politiskajām partijām un tās pārstāvji nāk tikai no piecām “vecajām” un četrām “jaunajām” dalībvalstīm. Toties par vienu no šīs grupas vicepriekšsēdētājiem pēc ES paplašināšanās maijā ir kļuvis TB/LNNK pārstāvis Guntars Krasts. NE priekšsēdētājs šobrīd ir Francijas deputāts Šarls Paskuā.

Nacionālistiem ierobežota ietekme parlamentā

Ja Eiropas liberāļu, demokrātu un reformistu partiju politiskās grupas gadījumā var strīdēties par to, vai glāze ir pa pusei pilna vai pustukša, tad NE gadījumā strīdiem nav vietas, jo, salīdzinot ar lielāko EP politisko grupu ietekmi, glāze ir patukša. EP šobrīd ir 8 politiskās grupas, un NE ir trešā mazākā no tām. Neatkarīgo deputātu ir vairāk par NE[1] pārstāvjiem, taču tie netiek izdalīti atsevišķi, jo nav pietiekami saliedēts politiskais spēks. Nacionāļiem nav sava priekšsēdētāja arī nevienā no EP komisijām, ne arī starp EP viceprezidentiem.

NE grupas kodolu veido 10 Itālijas, 6 Īrijas un 4 Francijas deputāti[2], ir parlamentārieši arī no Dānijas un Portugāles, bet no jaunajām dalībvalstīm pārstāvēta ir Polija, Latvija, Igaunija un Slovākija.


NE nākotne pēc vēlēšanām – miglā tīta

Iepriekšējā EP sasaukumā NE grupai bija 17 vietas. Līdz ar to pašreizējās 30 no 786 vietām var uzskatīt par zināmu progresu pat tad, ja lielākais pieaugums ir noticis uz jauno dalībvalstu rēķina[3]. Pirms gaidāmajām EP vēlēšanām ir publiskoti vairāki pētījumi, kuros tiek prognozēts vēlēšanu iznākums. S.Kurpasa, M.Incerti un B.Krama veiktajā pētījumā tiek prognozēts, ka NE politiskajā grupā nākamajā EP sasaukumā varētu būt 28 deputāti[4]. Skaitliskā samazināšanās paredzama tāpēc, ka jūnijā tiks ievēlēts mazāk deputātu, nekā EP strādā šobrīd – pašreizējo 786 vietā 732. Tas nozīmē, ka NE politiskajai grupai “draud” status quo saglabāšana. Šim viedoklim piekrīt arī S.Hikss un M.Māršs, kuru veiktā pētījuma rezultāti liek domāt, ka NE politiskās grupas lielums var svārstīties robežās no 20 līdz 33 deputātu vietām, jo daudzu partiju rezultāti iepriekšējās nacionālajās un EP vēlēšanās ir bijuši ļoti nestabili[5]. Piemēram, var gadīties, ka no Francijas nākamajā EP sasaukumā NE politiskajā grupā nebūs neviena pārstāvja. NE nākotne pēc jūnija vēlēšanām varētu būt atkarīga arī no viņu konkurentu rezultātiem, kas varētu izraisīt pārkārtojumus politisko grupu iekšienē un “deputātu staigāšanu”. Kā maza politiskā grupa NE ir vairāk pakļauta nestabilitātei.

Kas atrodams NE ideju maisā?

NE politiskā grupa apvieno politiskās partijas, kuras vieno tādas vērtības kā vienlīdzība, brīvība un brālība. Šie principi tiek attiecināti uz Eiropas Savienību (ES), kur, pēc NE pārstāvju domām, nācijas nedrīkst tikt pakļautas, tām ir jāsaglabā sava brīvība un suverenitāte. Līdz ar to NE politisko grupai ir īpašs skatījums uz ES integrācijas procesiem:

  • Eiropas valstu nācijām ir jāsaglabā brīvība un sava identitāte. NE politiskā grupa iestājas pret federālisma idejām. Atšķirības starp dažādām nācijām ir lielākā ES bagātība.

  • Demokrātiskai Eiropai ir jārespektē savi pilsoņi un nāciju griba, lai tās spētu pretoties birokratizācijas un tehnokrātijas tendencēm.

  • Eiropā ir jāveicina solidaritāte starp dažādām nācijām, lai no ES integrācijas iegūtu ne tikai centra, bet arī perifērijas reģioni. NE centīsies pasargāt vidi un laukiem raksturīgo dzīvesveidu, lai pilsētas neapdraudētu pārapdzīvotības problēmas, kas varētu novest pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās.

  • Eiropai ir jābūt spēcīgai. Tā nedrīkst nonākt kāda ārēja spēka kultūras, ekonomiskā vai politiskā pakļautībā. Tas nozīmē, ka Eiropai ir jāveido pašai sava ārpolitika un drošības politika.

  • Eiropai ir jābūt devīgai attiecībās ar mazāk attīstītajām nācijām. It īpaši tas attiecas uz Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras valstīm.




NE politiskā grupa ir tikusi raksturota kā ES integrācijas pretinieki, taču šīs grupas manifestā izklāstītie augstākminētie mērķi[6] liek domāt savādāk, jo, lai arī grupa savās prioritātēs iestājas par nacionālo valstu identitāšu aizsargāšanu, tomēr grupas darbība EP liek definēt savu attieksmi pret jau esošajām ES politikām. Šī iemesla dēļ NE grupa uzskata, ka ES ietvaros ir jāveicina reģionu attīstība, lai ES reģioni kļūst spēcīgāki un līdz ar to neatkarīgāki no Briseles, tādējādi izvairoties no iespējamā savas identitātes apdraudējuma.

Taču NE nostāja nav bez problēmām – grūtības var radīt mēģinājums vienlaicīgi stiprināt nacionālās valstis un tajā pat laikā stiprināt arī ES kopīgo ārpolitiku un drošības politiku – jomas, kas tiek uzskatītas par vienu no būtiskākajiem valsts suverenitātes apliecinājumiem. Kopīgas ārpolitiskās pozīcijas stiprināšana nozīmētu atteikšanos no vienprātības principa ārpolitisko lēmumu pieņemšanā par labu balsošanai ar kvalificēto balsu vairākumu. Rodas aizdomas, ka nacionāli noskaņotie EP deputāti vienlaikus cenšas sasniegt savstarpēji konfliktējošus mērķus.

NE politiskās grupas idejas atrodas pa vidu starp eiroskeptiķiem, kuri iestājas pret ES integrāciju, un labēji-centriskajām politiskajām partijām, kuras arī sola aizstāvēt nacionālās intereses. Vai vēlētājiem šāds sajaukums šķitīs pievilcīgs, par to pārliecināsimies jau nākošnedēļ.
__________________________________

[1] EP uz šo brīdi ir 44 neatkarīgie deputāti. Interesanti, ka neatkarīgo deputātu skaits ir palielinājies uz jauno dalībvalstu rēķina par 12 vietām. 10 Polijas deputāti EP nav pievienojušies nevienai politiskajai grupai.

[2] Īriju NE politiskajā grupā pārstāv Fianna Fail partijas pārstāvji, Itāliju – Alleanza Nazionale – Patto (Nacionālā Alianse un Sabiedrotie) partiju pārstāvji, bet Franciju – Rassemblement Pour La France (Kustība Francijai) partijas pārstāvji.

[3] Līdz 2004. gada 1. maijam NE politiskajai grupai bija 23 no 626 deputātu vietām EP.

[4] S.Curpas, M.Incerti, B.Crum “Preview of the 2004 European Parliament Elections”. EPIN Working Paper nr. 11. http://www.ceps.be/Default.php

[5] S.Hix, M.Marsh “Predicting the Future. The Next European Parliament”. Burson-Marsteller. http://www.bmbrussels.be/files/news_4.pdf

[6] Nāciju Eiropas politiskās grupas manifests. http://www.europarl.eu.int/uen/en/stru/F_grou_en.htm


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi
Es karogi

Bez mazuma piegaršas* 22 Autors:Toms Rostoks

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? 0 Autors:Andris Sprūds, Toms Rostoks u.c.