Foto: A. Jansons © AFI
Kopš 2001. gadā pieņemta likuma ASV skolu galvenais uzdevums ir mācīt angļu valodu, nevis gādāt par minoritātes valodas saglabāšanu. Kaut likums nespiež skolotājus sekot dominējošai retorikai, tomēr rīcības brīvību ierobežo standartizētie testi, kas jākārto visiem skolu beidzējiem.
Nav viena federāla izglītības likuma, ko citēt, raksturojot multikulturālo izglītību ASV, kura ir viena no etniski krāsainākajām valstīm pasaulē. Izglītības joma Savienotajās Valstīs atrodas pavalstu kompetencē. Ar to atšķirības mācību saturā vēl nebeidzas, jo ievēlētām skolu apriņķu valdēm ir sava teikšana par to, kas notiek klasē. Turklāt ASV ir arī tādas skolas, kuras izglītības politiku nosaka sev pašas[1].
Tomēr būtu kļūdaini sacīt, ka federālajai ASV valdībai nav nekādas ietekmes uz to, ko mācās ASV esošie un topošie pilsoņi. Federālās valdības ietekmes svira uz norisēm izglītībā ir federālā budžeta nauda, kas skolām top pieejama tikai tad, kad tās rīkojas atbilstoši federālajām prasībām. Attiecībā uz multikulturālo izglītību, šāda svira ir 2001. gadā pieņemtais federālais likums „Angļu valodas apguves akts”[2]. Šis likums ir mainījis līdz tam pastāvējušos bilingvālās izglītības mērķus. Iepriekšējie bilingvālās izglītības mērķi, kuriem pamati tika likti 1968.gadā cilvēktiesību kustības laikā, bija aizsargāt minoritātes valodu, vienlaicīgi mācot angļu valodu. Taču saskaņā ar 2001. gadā prezidenta Džordža Buša administrācijas pieņemto likumu, ASV skolu galvenais uzdevums ir mācīt angļu valodu un nevis gādāt par minoritātes valodas saglabāšanu. Te jāatgādina, ka noteiktas valodas mācīšana ir saistīta arī ar noteiktas kultūras iepazīšanu – šajā gadījumā eiropiešu izcelsmes ASV sabiedrības daļas kultūru.
Šādai Buša administrācijas stratēģijai nepiekrīt daudzi. Amerikas meksikāņu, pamatiedzīvotāju un puertorikāņu kopienas aizstāv bilingvālo izglītību, lai saglabātu kā dzimto valodu, tā arī kultūru.
Multikulturāls izglītības modelis atzīst dažādu kultūru ieguldījumu un to pieredzi sabiedrībā. Multikulturālam mācību saturam būtu jāatspoguļo šis princips. Piemēram, multikulturāla pieeja vēstures mācīšanā atzīst daudzo etnisko grupu, tādu kā Amerikas pamatiedzīvotāju, afrikāņu, ķīniešu, meksikāņu un citu nozīmi un pieredzi Savienoto Valstu attīstībā. Vēsturisko notikumu interpretācija mainās atkarībā no perspektīvas, kādā tie tiek skatīti. Piemēram, ASV vēsturnieks Hovards Zinns, rakstot par Eiropiešu ierašanos Amerikā, paver atšķirīgu ainu no tās, ko piedāvā vairums Savienoto Valstu skolu mācību grāmatu[3]. Proti, Zinns atklāj vēsturi no Amerikas pamatiedzīvotāju kā Eiropiešu rīcības upuru perspektīvas, kamēr oficiālajā skolu mācību saturā tipiski ir uzsvērts tieši no Eiropas ieradušos iekarotāju un imigrantu skatījums. Reformas, kas vērstas uz to, lai mācību saturā tiktu iekļauts arī maz atzīto sabiedrības grupu skatījums, parasti izvēršas par sīvu cīņu lauku starp konservatīvajiem un liberālajiem spēkiem, kur liberāļi vēlas vairāk sociāli taisnīgas daudzveidības, bet konservatīvie pieturas pie vienotības uzturēšanas pēc savas izpratnes[4].
Kaut gan skolotāji ASV nav ar likumu spiesti iet dominējošās retorikas pavadā, kas piedāvā vienu noteiktu skatījumu, viņu rīcības brīvībai mācīt multikulturāli ir robežas. Šīs robežas nosaka kopiena, kurā atrodas skola, un vairumā pavalstu noteiktie akadēmiskie standarti, kuru sasniegšana tiek pārbaudīta standartizētu testu veidā. Pārbaudot skolēnu akadēmisko izaugsmi ar standartizētu testu, uz katru jautājumu tiek sagaidīta viena pareiza atbilde, kura skolēnam jāielāgo, apgūstot noteiktu mācību programmu. Protams, gan konservatīvi, gan liberāli vecāki vēlas, lai viņu bērni iegūtu labu, akadēmiskiem standartiem atbilstošu izglītību. Taču akadēmisko standartu jautājums te kļūst sarežģīts, jo runa ir par to, kādu pieredzi un uzskatus šie standarti atspoguļo. Piemēram, 1994. gada sākumā domstarpību krustugunīs nonāca Kalifornijas Visaptverošais mācību novērtējuma tests. Liberālā grupa „Tauta Amerikas ceļam” nostājās pret pavalsts izglītības amatpersonu lēmumu izslēgt no testa prasībām Alises Volkeres (Alice Walker) stāstu. Pret šī Volkeres stāsta „Roselilī” iekļaušanu testā iebilda konservatīvā grupa „Tradicionālo vērtību koalīcija”, jo šis stāsts par kristiešu sievieti nomaļā Misisipi apgabalā, kas precējusies ar musulmani, esot antireliģisks. Testa satura iztirzāšana izvērtās asā politiskā cīniņā starp liberālajiem un konservatīvajiem sabiedrības pārstāvjiem. Rezultātā Kalifornijas likumdevējinstitūcija pieņēma likumu, pieprasot izslēgt no testa visus jautājumus, kas saistīti ar uzskatiem par ģimenes dzīvi, seksu un reliģiju[5].
Jautājums par minētā Volkeres stāsta saglabāšanu Kalifornijas Visaptverošā mācību novērtējuma testa saturā ir būtisks, jo tas ir saistīts ar mācību saturu. Izslēdzot šo multikulturālo perspektīvu pārstāvošo stāstu no testa jautājumiem, tā iztirzāšana mācību stundā pēc būtības kļūst par skolotāja izvēli. Skolotājam jāizlemj, cik daudz laika veltīt mācību vielai, ko prasa pavalsts standartizētais tests, un cik daudz laika veltīt tam mācību materiālam, kas nav tieši saistīts ar testā pārbaudāmajiem akadēmiskajiem standartiem. Skolu vadība gaida labus rezultātus standartizētajos testos un atbildība par to gulst uz skolotājiem. Prasību par augstiem skolēnu sasniegumiem šajos testos ignorēt ir grūti, jo testu rezultāti ir saistīti ar finansējumu skolām, kā arī bieži ar atalgojumu skolu vadībai un mācībspēkiem. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka skolotāji nav tikai bandinieki šajā mācību satura, testu un izglītības finanšu spēlē – daudzi no viņiem ir aktīvi multikulturālās izglītības kustības dalībnieki.
Multikulturālās izglītības kustība ASV, kas ietver universitāšu mācībspēkus, skolotājus, sabiedriskos darbiniekus un pilsoniskās sabiedrības grupas, darbojas, lai panāktu maz atzīto sabiedrības grupu vēstures un kultūras iekļaušanu skolu mācību saturā un grāmatās. Šīs kustības mērķis ir mazināt aizspriedumus, izskaust seksismu un gādāt par vienlīdzīgām izglītības iespējām. Tomēr multikulturālās izglītības mērķu sasniegšana ASV nenākas viegli. To drīzāk var raksturot kā procesu, kur zaudējumi mijas ar uzvarām.
______________________________________
[1] Raksts sagatavots, izmantojot materiālus no Džoela Springa grāmatas „Izglītība Amerikā”. (Spring, J. (2002). American education. Boston: McGraw Hill.)
[2] “English Language Acquisition Act”
[3] Zinn, H. (1995). A people’s history of the United States, 1492 – present. New York: HarperPerennial.
[4] Tradicionāli Republikāņu partija pārstāv konservatīvo, bet Demokrātu partija liberālo spārnu ASV.
[5] Spring, J. (2002). American education. Boston: McGraw Hill, p. 184.