Minoritāšu konvencija – glābiņš pret asimilāciju? 3

Minoritāšu pārstāvji vēlas, lai viņu tiesību aizsardzības konvencija tiktu ratificēta pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES, citādi krievu organizācijas varot sākt kampaņu pret ES, lai piespiestu valsti pārtraukt asimilācijas politiku.

Iesaki citiem:

Minoritāšu konvencijas saistība ar referendumu par dalību Eiropas savienībā, krievu valodas oficiālais statuss, 2004.gada izglītības reforma un, visbeidzot, diskusiju nepieciešamība starp valsti un mazākumtautībām – šādas izrādījās visnozīmīgākās tēmas līdz šim nebijušā mazākumtautību pārstāvju forumā, kas pulcēja lielu skaitu minoritāšu organizāciju “ierindas” biedru. Eiropas Padomes Informācijas centra un Naturalizācijas pārvaldes februāra sākumā rīkotais seminārs par minoritāšu aizsardzības konvenciju bija pirmais šāds pasākums plašam minoritāšu pārstāvju lokam, turklāt noritēja gan latviešu, gan krievu valodā[1].

Diskusijas laikā tika cerēts noskaidrot mazākumtautību attieksmi pret konvencijas ratifikāciju, un klātesošo pārstāvju viedoklis pārliecinoši izskanēja par konvencijas ratificēšanu tikai un vienīgi pilnā apjomā, neizdarot nekādas deklarācijas vai atrunas. Neapzinoties to, ka konvencija ir tikai “rāmis”, nevis norma, mazākumtautību organizācijas uztver katru atkāpšanos no konvencijas teksta kā nozīmīgu mazākumtautību tiesību ierobežojumu. Turklāt šīs organizācijas ir pārliecinātas, ka Saeimai jāratificē konvencija pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tādejādi tiktu nodrošināts demokrātijas mehānisms un pierādīta valsts lojalitāte mazākumtautībām. Pretējā gadījumā seminārā izskanēja aicinājums uzsākt krievu organizāciju kampaņu pret Latvijas iestāšanos ES. Pēc mazākumtautību pārstāvju domām tā būtu pietiekami ietekmīga svira, kas piespiestu valsti beigt īstenot, viņuprāt, piespiedu asimilāciju. Tika skaidri pateikts, ka mazākumtautību pārstāvji ir par ES, bet, ja tas būs nepieciešams, viņi savu viedokli var mainīt.

Šie izteikumi ir ievērības cienīgi vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā liecina socioloģiskās aptaujas, nelatviešu atbalsts ES ir lielāks par latviešu atbalstu. No visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem mazākumtautību pārstāvji veido aptuveni ceturto daļu. Otrkārt, aicinājumu izteica ietekmīgās Krievu sabiedrības Latvijā pārstāvis, un šī organizācija apvieno 11 krievu sabiedriskās organizācijas, turklāt aicinājumam pievienojās gandrīz visu seminārā pārstāvēto mazākumtautību organizāciju biedri.

Manuprāt, valstij nav jāsteidzas ratificēt konvencija, bet tai ir jāuzsāk ratifikācijas sagatavošanas priekšdarbi un plašs skaidrojošs darbs, tajā iesaistot mazākumtautību pārstāvjus. Arī Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks ir atzinis, ka jautājums par to, vai konvenciju vajadzētu ratificēt pirms vai pēc referenduma, vēl nav izlemts. Uzskatu, ka konvencija vien neatrisinās asākos ar mazākumtautību tiesībām saistītos jautājumus, piemēram, krievu valodas izmantošanu saziņā ar pašvaldībām. Tās ratifikācija drīzāk ļaus izstrādāt valstij paškontroles mehānismu un zināmai Latvijas un ārvalstu sabiedrības daļai atņems iespēju pārmest Latvijai mazākumtautību tiesību neievērošanu.

Semināra laikā tika izteikts vēl kāds pretrunīgs aicinājums – krievu valodai Latvijā jātiek atzītai par otro valsts valodu, par ko liecinot arī paša semināra darba valoda. Līdz ar to iecere sarīkot semināru mazākumtautībām saprotamā valodā, iesaistot viņus diskusijā par aktuāliem jautājumiem, kļuva par krievvalodīgo organizācijām izdevīgu argumentu, lai pieprasītu divvalodību Latvijā. Aicinājums ieviest divas valsts valodas tika uztverts ar tik sakāpinātām emocijām, ka vienu brīdi šķita - zālē sēdošie tūlīt pat dosies uz Saeimu, lai īstenotu savu prasību. Vienīgais, kas atklāti iebilda pret divām valsts valodām, bija Latvijas Krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Igors Pimenovs. Viņš sacīja, ka latviešiem valoda ir viens no galvenajiem neatkarības simboliem un valsts valodas statusa noteikšana krievu valodai tikai pasliktinātu mazākumtautību stāvokli, tāpēc kā alternatīvu Pimenovs piedāvāja izglītības saglabāšanu krievu valodā.

Zināms, ka mazākumtautību pārstāvji 2004. gada izglītības reformu uzskata par sākumu mērķtiecīgai krievvalodīgās izglītības sagrāvei. Semināra dalībnieki pilnībā atzina pamatskolas izglītības programmas atbilstību konvencijai, bet par neatbilstošu nosauca paredzēto vidējās izglītības reformu. Mazākumtautību organizācijas maldīgi uzskata, ka konvencija uzliek valstij par pienākumu nodrošināt vidējo izglītību dzimtajā valodā un tādējādi varētu kalpot kā glābiņš mazākumtautību izglītības pastāvēšanai Latvijā. Patiešām, konvencijas 12.panta 3.punkts nosaka: “Puses apņemas nacionālajām minoritātēm piederošām personām nodrošināt vienlīdzīgas iespējas iegūt visu līmeņu izglītību”. Taču ne šis pants, ne arī paskaidrojošais ziņojums neparedz valstij nodrošināt visa līmeņa izglītību tieši mazākumtautību valodās. Turklāt šo konvencijas pantu izpilde neuzliek pusēm nekādas finansiālas saistības un nedrīkst ietekmēt valsts valodas apguvi. Protams, mazākumtautībām ir svarīgi saglabāt savu identitāti, kultūru un valodu. Bet tikpat svarīgi tām ir nodrošināt iespēju ar latviešu valodas zināšanām iekļauties darba tirgū.

Mazākumtautību pārstāvji pauda uzskatu, ka Latvijā notiek piespiedu asimilācija un kultūras dialoga vietā tiek īstenota krievu kultūras iznīcināšana. Viņuprāt, ir pienācis pēdējais laiks valstij pētīt mazākumtautību kultūras vajadzības un beidzot ieviest kārtību haotiskajā valsts dotāciju sadalē mazākumtautību kultūrai. Turklāt, pret mazākumtautībām Latvijā tiekot īstenots klaji diskriminējošs režīms, lai veidotu monoetnisku valsti. Netika uzklausīti ne profesora Leo Dribina centieni skaidrot dažādus etnopolitiskus terminus, ne arī piezīme par to, ka Latvija ir demokrātiska nacionāla valsts, kurā visām tautām ir vienādas tiesības. Tas apliecināja, ka pirms šādu diskusiju rīkošanas ir nepieciešami skaidrojoši semināri par dažādu etnopolitisku terminu nozīmi. Citādi dialogs neveidojas, jo abas puses, izmantojot vienus un tos pašus terminus, ietver tajos radikāli pretēju informāciju.

Seminārs parādīja, ka mazākumtautību organizāciju pārstāvju vairumam nav izpratnes par konvencijas saturu un pat vēlēšanās tajā iedziļināties. Tā vietā tika pausti šovinistiski apgalvojumi, aicinot nevis uz sabiedrības saliedētību, bet gan šķelšanos. Vēl izskanēja viedoklis, ka valsts institūcijām vajadzētu izvairīties no šādu semināru organizēšanas, jo tajos tiek pausti valsts institūcijām nepatīkami uzskati. Manuprāt, šādus seminārus būtu nepieciešams rīkot pēc iespējas biežāk, lai izveidotu dialogu un pārvarētu pretrunas starp mazākumtautībām un valsti.
__________________________

[1] Seminārs “Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un paskaidrojošais ziņojums” notika Rīgā, šā gada 7.februārī un tajā piedalījās 37 minoritāšu organizāciju pārstāvji, tajā skaitā no krievu, baltkrievu, ukraiņu, gruzīnu, tatāru, u.c minoritāšu biedrībām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

repat 13.07.2004 09:49
Konvencijas piemērošana krieviem Latvijā būtu ņirgāšanās par konvencijas mērķi. Konvencija ir izstrādāta, lai aizsargātu tautas, kurām nav izveidojusies sava valsts (baski, čigāni, sāmi jeb lapi), kā arī tādām tautām piederīgos, kuru izcelsmes teritorija nesakrīt ar valsts robežām, no asimilēšanās, vienlaicīgi nodrošinot, ka tām piederīgie spēs konkurēt darba tirgū ar majoritāti. Krievi Latvijā neatbilst ne pirmajam, ne otrajam kritērijam. Asimilācija Latvijā notiek galvenokārt krievu valodas ietekmē un tai ir pakļauti ne tikai citām slāvu tautām piederīgie, kuriem vieglāk iemācīties krieviski nekā latviski, bet arī paši latvieši, piemēram, Latgalē, kuru rusifikācija skārusi daudz lielākā mērā nekā pārējo Latviju. Konkurences iespējas darba tirgū nodrošinošo konvencijas 14.panta nosacījumu, ka skolās mācībām jānotiek oficiālajā (valsts) valodā*, krievi paši ignorē.

*Lasot konvenciju angliski, šis nosacījums ir nepārprotams. Tulkojums latviešu valodā, diemžēl, ir dažādi interpretējams un neskaidrs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 26.03.2003 18:52
Manuprāt, šeit spilgti parādās problēma, kad minoritāte sevi neapzinās par minoritāti. Nevienā rietumvalstī situācija, ka minoritāte ierosina savu valodu padarīt par vēl vienu valsts valodu, nebūtu iespējama. Krievu minoritātei jāapzinās, ka, esot minoritātei kādā valstī, visādā ziņā jāapgūst šīs valsts valoda, vēsture un kultūra. Diemžēl, lai arī cik ironiski tas nebūtu, tieši šī minoritāte ir izrādījusi spēcīgas ksenofobiskas, pat antidemokrātiskas noslieces (dažkārt ierosinātās rīcības metodes ir ar izteikti antidemokrātisku raksturu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Claudio 23.02.2003 08:30
Valsts valodas statusa pieshkhirshana krievu valodai L:atvijaa atnhemtu tai taas patreizeejo pagriides un kulturaalo sharmu. Riiga ir runaajusi, runaa un runaas krieviski, sharmantajaa Riigas akcentaa. Atstaasim tachu krieviem kaut kaadu motivaaciju apguut latvieshu kaa vieniigo valodu un netrauceesim vinhiem to dariit ar savu paarmeeriigo skepsi un augstpraatiibu. Agri vai veelu visi vairaak vai mazaak runaas latviski, ja tam tiks radiiti vajadziigie priekshnoteikumi un sniegts nepiecieshamais atbalsts. Krievu kopiena Riigaa lielos vilcienos orienteejas ne tikai uz latvieshu, bet arii vismaz vairaaku citu Eiropas valodu apguushanu, taa ka vinhi shai zinhaa draud muus apsteigt. Un tad latvieshu valoda kaa vieniigaa valsts valoda vareetu buut muusu kapracis, ja krievi buus fluenti piecaas, bet latvieshi -- vienaa valodaa. Krievu valodas ignoreeshana var mums smagi atkosties, taa ka ar to ir itaaliski jaakokhetee, nevis latviski jaapretojas. Un nekritiisim belhghu galeejiibaas, jo valonhi tieshaam bez flaamu valodas var pilniigi iztikt.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā 0 Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina