Atslēgvārdi:

Mazizglītoto mazākumtautību jauniešu integrācija darba tirgū 4

  • Autors:Brigita Zepa, Inguna Tomsone, Inese Šūpule, Līga Krastiņa
  • Organizācija:Baltijas Sociālo Zinātņu institūts
  • Gads:2006

Autori no pētījuma rezultātiem secina, ka jaunieši cenšas darba tirgū iesaistīties salīdzinoši agri un mācībām atliek mazāk laika. Tas negatīvi ietekmē jaunieša nodarbinātības iespējas nākotnē.

Iesaki citiem:

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi ir būtiskākie šķēršļi, kas traucē mazākumtautību jauniešiem iegūt pilnvērtīgu izglītību un veiksmīgi iesaistīties darba tirgū. Īpaša uzmanība pētījumā tiek pievērsta latviešu valodas zināšanām un tam, kā tās ir ietekmējušas jauniešu izglītības ieguvi un iespējas iesaistīties darba tirgū.

Pētījuma mērķa grupas ir mazākumtautību jaunieši vecumā no 15 līdz 35 gadiem – vakarskolēni, bezdarbnieki un jaunieši, kuri neregulāri apmeklē skolu. Pētījumā intervēti arī darba devēji no dažādām nozarēm.

Pētījumā secināts, ka visapdraudētākie darba tirgū ir tie jaunieši, kuri ir ieguvuši pamata vai vispārējo vidējo izglītību un par bezdarbniekiem ir kļuvuši atkārtoti. Atkārtoti nonākot bezdarbnieka statusā, bezdarba ilgums pagarinās.

Strādāt darbu, kurā būtu nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, spētu ceturtā daļa mazākumtautību jauniešu, liecina pētījuma rezultāti.

Viens no visbiežākajiem darba zaudēšanas iemesliem ir neapmierinātība ar darba samaksu.

Autori no pētījuma rezultātiem secina, ka jaunieši cenšas darba tirgū iesaistīties salīdzinoši agri un mācībām atliek mazāk laika. Tas negatīvi ietekmē jaunieša nodarbinātības iespējas nākotnē.

(.pdf?1326902705]Pievienotais failspdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inguna (pētījuma autore) - Aleksim 07.04.2006 15:43
Aleksi, gribu norādīt, ka esam precīzi norādījuši informācijas avotu un veidu, kā mēs aptuveni centāmies noteikt problēmas (cik daudz cittautiešu jauniešu tiek atskaitīti no skolām) izplatību. Šajā ziņā viss ir korekti atspoguļots, secinājumus katrs var izdarīt pats.

Savukārt attiecībā uz tautību sadalījumu ir jānorāda uz būtisku apgrūtinājumu šajā ziņā - Latvijā ir daudz jaukto laulību, kas sarežģī situāciju attiecībā bērna tautības noteikšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Pētījuma autoriem 06.04.2006 21:56
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā ir ievietota statistika par atskaitīto skolēnu, kā arī otrgadnieku un trešgadnieku skaitu. Vienīgais trūkums šī pētījuma kontekstā ir tas, ka ir kopējā informācija par šiem jauniešiem, taču nav sniegts salīdzinājums, vadoties pēc jauniešu tautības. Tādēļ var tikai aptuveni pieņemt, ka no skolām atskaitīto otrgadnieku un trešgadnieku tautību proporcija līdzinās skolu apmeklējošo jauniešu tautību proporcijai. Tātad, ja 2003./2004.m.g. no skolām tika atskaitīti 10 242 bērni un jaunieši, tad no tiem aptuveni 3 tūkstoši varētu būt cittautieši (4. tabula). [Citāts no pētījuma 14.lpp.]

Man patīk Jūsu optimisms -- ja datu nav, tad vajadzīgos skaitļus iegūstam, pareizinot ar tautību procentiem. Pētījuma virsraksts taču pretendē iztirzāt tieši mazākumtautību specifiskās problēmas (jo citādi jau varētu aplūkot vienkārši visu jauniešu nodarbinātības jautājumus, nešķirojot pēc tautības). Ja dažādām tautībām mēdz būt visai dažāds īpatsvars gan cietumnieku, gan AIDS slimnieku vidū, varbūt ka arī atskaitīto skolēnu īpatsvars arī ir būtiski atšķirīgs? Šajā gadījumā "3 tūkstoši cittautiešu, kas atskaitīti no skolām" var izrādīties galīgi neprecīzs novērtējums. Vispār žēl, ka nav dropout statistikas pa tautībām - Latvijas tautai ir tiesības zināt, kuras tautības cilvēki mūsu valstī biežāk rada problēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Fīreram 06.04.2006 21:27
Ja Tev ir tikai ceļa rullis, tad jebkura problēma izskatās kā cements un asfalts :)) [If you only have a hammer, you tend to see every problem as a nail. Abraham Maslow]
http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=blocks&page_id=3248 - šī raksta autors ir Genadijs Kotovs (to publicēja arī avīze "Rakurss"). Pamatdoma - atkal Rīgā vairāk skolēnu ir skolās ar krievu mācību valodu; pēc reformas izraisītajām jukām notiek zināma krievu skolu renesanse - vairāku nekrievu mazākumtautību vecāki labprātāk sūta bērnus krievu skolās; arī latviešu skolēnu krievu skolās ir jūtami vairāk nekā krievu bērnu latviešu skolās, un Rīgas krievu skolās skolēnu skaits pēdējā mācību gada laikā pieaudzis par pusotru tūkstoti, bet Rīgas latviešu skolās skolēnu skaits par tūkstoti samazinājies. Ja par spīti reformas radītajiem traucējumiem (un arī šajā rakstā minētajām mazākumtautību jauniešu bezdarba problēmām) krievu skolas izrādās populārākas nekā pirms dažiem gadiem, tad varam stādīties priekšā krīzi, kura skar latviešu skolas, lai gan to darbam tik ļoti netraucē nedz reformatori, nedz arī neapzinīgie štābisti.

Tiem, kuriem tagad mostas nostaļģija pēc padomju laikiem, pēc stabilas un kvalitatīvas izglītības sistēmas un labiem skolotājiem, tomēr teikšu tikai to, ka padomju skolu panākumu cēlonis bija daudzu izcili apdāvinātu sieviešu pašaizliedzīgs darbs, kurām nebija daudz citu profesijas izvēļu. Šobrīd to esam pārvarējuši - mums ir karjeras sievietes, augsta līmeņa ierēdnes, un var taču arī braukt uz Īriju... Šobrīd varam ieguldīt izglītībā cik patīk daudz budžeta līdzekļu, bet rezultāts vienalga būs viduvējs, jo skolās strādā atbilstošs kontingents. Iespējams, krievu skolās ideālisti skolotāji/skolotājas ir izturējuši nedaudz ilgāk, jo ir mazāka valsts darbu izvēle - nav jau īpaši liels krievu ierēdņu korpuss. Vienīgais mierinājums, ka neizbēgamā degradācija drīz skars arī viņus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 04.04.2006 17:40
Tādus integrēt cementā un asfaltā, nevis darba tirgū!!!

Saistītie raksti
Citi autora darbi