Mans solis saliedētas sabiedrības virzienā 30

Jau kādu laiku esmu briedinājusi ideju – priekšlikumu, kā palīdzēt, lai Latvijā veidotos saliedētāka sabiedrība. Tāpēc, ka es vēlos, lai beigtos etniskie balsojumi vēlēšanās. Tāpēc, ka es vēlos, lai mēs visi kopā veidotu vienu sabiedrību, nevis dzīvotu paralēlās pasaulēs. Tāpēc, ka es vēlos, lai visiem šīs valsts iedzīvotājiem ir plašākas iespējas pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Tāpēc, ka es vēlos, lai beidzas līdzšinējā vainīgo meklēšana un pirkstu rādīšana vienam uz otru, atsakoties meklēt patiesu risinājumu, lai sāktu dialogu.

Iesaki citiem:

Man ir apnicis klausīties pāridarījumu uzskaitījumos no abām pusēm. Daudzi etniskie latvieši kladzina, ka daudzi ‘krievvalodīgie’ neprot latviešu valodu. Daudzi ‘krievvalodīgie’ kladzina, ka viņus sauc – vārdos vai domās – par okupantiem. Abi kori izskatās apņēmības pilni turpināt kladzināšanu, kamēr Latvijas valstī vien būs kāds ‘krievvalodīgais’, kurš neprot latviešu valodu, un kāds etniskais latvietis, kurš – vārdos vai domās – sauks viņus par okupantiem. Koriem ir palīgi politiskajās partijās, medijos. Dažkārt grūti saprast, vai piedāvājums apmierina pieprasījumu vai pieprasījums tiek apzināti kultivēts, piemēram, uzturot pāridarījumu uzskaitījumu aktualitāti, abiem koriem prasot reaģēt uz prasībām par valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā vai valsts valodas statusu krievu valodai.

Šo virteni varam turpināt, un skriet kā vāvere ritenī. Bet varam arī izlauzties no riteņa, nopietni un paškritiski izvērtējot to, kā mēs jau 20 gadus esam kopā dzīvojuši, lai no tā mācītos un vienotos, kā dzīvosim tālāk. Lai šo izvērtējumu sāktu, mums visiem jāspēj savos vārdos un darbos parādīt, ka mēs apzināmies – mūsu attiecības veidojas mijiedarbībā; mūsu attiecībās nav viena puse, kas vainīgāka par otru. Bet ir nepieciešams vēl kas – emocionāls lūzums, kas, manuprāt, var nākt pēc patiesas atvainošanās viens otram par līdzšinējo 20 gadu kopdzīvi un pieļautajām kļūdām, kas mūs novedušas tur, kur šobrīd esam. Ir jāatvainojas par to, ka atmodas laikos tika solīta automātiska pilsonība visiem, bet vēlāk tika pārdomāts un nepietiekami skaidrots, kāpēc*. Ir jāatvainojas par to, ka viena sabiedrības daļa tika maldināta ar apgalvojumiem, ka pēc skolu reformas mācības notiks tikai latviešu valodā**. Ir jāatvainojas par to, ka vienai sabiedrības daļai šķita - latviešu valodas lietošanu cenšas panākt vairāk ar sodiem, nevis motivāciju. Ir jāatvainojas, ka daļa sabiedrības tika maldināta ar apgalvojumu „nav nepieciešams mācīties latviešu valodu”, kas šobrīd praktiski ir atņēmusi iespēju daļai vecākās paaudzes kļūt par Latvijas pilsoņiem. Ir jāatvainojas par rīcībām, kuras šķietami vadīja pašnoteikšanās alkas, izmainīto varas pozīciju izmantošana, upuru lomas uzņemšanās, traumas.

Negaidot, kad atvainosies nacionāļi, saskaņieši vai Latvijas prezidents, atvainošos es – Latvijas pilsone, kura par latviešiem sauc visus Latvijas iedzīvotājus. Es atvainojos aizvainotajiem ‘krievvalodīgajiem’ latviešiem, jo arī es kā šīs sabiedrības locekle esmu līdzatbildīga – ja ne aktīvi veicinot, tad pasīvi noskatoties, kā daļai Latvijas iedzīvotāju cita daļa Latvijas iedzīvotāju liek justies kā svešiniekiem savās mājās tāpēc vien, ka viņi ir pārcēlušies uz dzīvi šeit Padomju Savienības politikas rezultātā. Es atvainojos arī apdraudētajiem etniskajiem latviešiem, jo arī es kā šīs sabiedrības locekle esmu par to līdzatbildīga – ja ne aktīvi veicinot, tad pasīvi noskatoties, kā daļai Latvijas iedzīvotāju cita daļa Latvijas iedzīvotāju liek justies kā apkarotājiem tāpēc vien, ka tā ir norūpējusies par latviešu valodas un kultūras nākotni.

Es neaicinu nevienu sevi apbērt ar pelniem, bet gan atzīt savas kļūdas, atvainoties par tām un pieņemt realitāti – mēs šeit dzīvojam un dzīvosim kopā! Es aicinu katru pašu neturpināt pāridarījumu uzskaitīšanu un to neļaut darīt arī citiem, īpaši politiķiem. No viņiem mums jāprasa nevis turpināt vicināt prasību lozungus par to, kas jādara citiem, bet gan sniegt savus priekšlikumus par to, ko mēs kopā varam darīt, lai veidotu saliedētāku sabiedrību.

Es ticu, ka tagad tam ir pienācis laiks. Es ticu, ka mēs šobrīd esam gatavāki kā jebkad sākt mainīt līdzšinējos uzvedības modeļus, atsakoties no pāridarījumu uzskaitīšanas un savas līdzatbildības neatzīšanas. Tad mēs varēsim sākt citu, daudz kvalitatīvāku sarunu par līdzšinējo 20 gadu kopdzīvi – sarunu, kurā abas puses viena otrā ieklausās un cenšas saprast, nevis viens otram ‘zāģēt’. Un tad varbūt atmirs daļa ideju, kas daļu sabiedrības kacina un tracina (piemēram, izglītība tikai latviešu valodā un krievu valodai otrās valsts valodas statuss), bet par citām mēs varēsim diskutēt no citām, mierīgākām pozīcijām.

Manuprāt, šo jūtīgo jautājumu risināšanu nevajag atlikt, jo apspiestas emocijas ne tikai kaut kad sprāgs, bet arī neļaus šai sabiedrībai atveseļoties un attīstīties. Manuprāt, pārtraucot skriet kā vāverei ritenī, mēs varam atbrīvot mūsos tādu attīstības potenciālu, kas mums lieti noderētu tieši tagad.

P.S. Es uzskatu sevi par Latvijas patrioti. Es atgriezos Latvijā pēc mācībām un darba pieredzes ārzemēs, lai savas zināšanas un enerģiju ieguldītu šeit. Es ceru, ka Latvijā vienmēr skanēs latviešu valoda un būs Dziesmu svētki; ka mēs nepazaudēsim ciešo kontaktu ar dabu. Latvijas himnu es bieži nespēju nodziedāt, jo gribas raudāt – par mūsu senču ciešanām, sviedriem un asinīm, kas bija vajadzīgi neatkarības izcīnīšanai un par to, ko mēs ar savu neatkarību šajā zemē esam paspējuši izdarīt.

*Latvijas Tautas Frontes 2.kongresa programmā teikts: „LTF iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti”, ko daļa sabiedrības interpretēja kā pilsonības nulles variantu, lai arī tā paša kongresa 7.rezolūcija piemin naturalizācijas nepieciešamību. Avots: LTF 2.kogress. Programma, Statūti, Rezolūcijas. Rīga. LTF izdevniecība. 1990.gads.
**Vēl 2004.gada vasarā izskanēja saukļi, ka mācības ar 1.septembri visās vidusskolās, sākot no 10.klases, notiks tikai latviešu valodā, kā tas bija paredzēts 1998.gadā pieņemtajā likumā. Taču tas 2004.gada februārī tika grozīts, pieņemot, ka latviešu valodā mācības notiks 60% priekšmetu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (30) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Vadimam 09.09.2011 00:15
>>> Ja apskatīt pilsonību pēc tautības, tad pirms atveras „naturalizācijas logi” Latvijā bija apm. 230 tūkst. krievu, kuri ir Pirmās Latvijas pilsoņi un viņu pēcteči. Viņi nav emigranti. Viņi ir „latviJNIEKI”.======Nu lieliski. Es ne par viņiem (un arī ne par 136 tūkstošiem naturalizēto pilsoņu vai 300 tūkstošiem nepilsoņu). Ir etniskās minoritātes, minoritātēm ir viņu skolas - pieņemsim, ka tas ir OK.Runa ir par tiem imigrantiem, kuri ir ieradušies Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas; vai varbūt iebrauks šeit turpmākajos gados (tādas izredzes pastāv, jo daudzu citu bijušās PSRS republiku iedzīvotājiem Latvija var šķist pievilcīga vieta, uz kuru pārcelties). Tātad jautājums "vienkāršāks par rāceni" - ja uz Rīgu 2012.gadā atbrauc krievvalodīga ģimene no Ukrainas vai Baltkrievijas un viņu ģimenē ir bērns, kuram jāiet bērnudārzā vai pirmajā klasē. Vai šis bērns dodas uz skolu ar latviešu mācību valodu, vai arī vecāki drīkst viņu pēc vēlēšanās pieteikt arī skolā, kur (vismaz jautākajās klasēs) vairumu priekšmetu māca krieviski.Es uzskatu, ka nav taisnīgi, ja viņi mācās krieviski, jo latviešu ģimenei, kura 2012.gadā brauc uz jebkuru citu pasaules valsti, nav iespējas mācīt bērnus dzimtajā valodā. Domāju, ka (jaun)imigrantiem ir jāmācās valsts valodā jau no pirmās klases.>>> Ja kādu tāds piegājiens aizvainoja, tad kāpēc kāds uzskata, ka tāds pats neaizvaino tos, kurus nevis Jūs bet „jūs” saucat par imigrantiem? Vēl reizi saku, uz „imigrantbūtnes” pamata nekādas integrācijas nenotiks. ====Imigrants nav nekāds apvainojums. Imigranti ir tie, kuri ir iebraukuši kādā teritorijā (emigranti - tie, kas ir izbraukuši). Nu un imigrantu bērnus sauc par otrās paaudzes imigrantiem, un viņu bērnus savukārt - par trešās paaudzes imigrantiem. (Par "ceturto" un "piekto" imigrantu paaudzi parasti nav jēgas runāt, jo ap to laiku viņi ir vai nu saplūduši ar vietējiem iedzīvotājiem, vai kļuvuši par autohtono iedzīvotāju daļu.) Ja es pārceltos dzīvot uz kādu citu zemi, tad arī es, protams, būtu imigrants. Tas nav apvainojums, bet fakta konstatācija. Runājot par etniskajiem krieviem Latvijā - ir daļa, kuri ir pamatiedzīvotāji (dzīvo šeit gadsimtiem ilgi), un daļa ir PSRS laiku imigranti un viņu pēcnācēji. Runāt par "kolonistiem", kā bieži saka, nav īsti korekti (jo Latvijas PSR nebija "kolonija" no starptautisko attiecību viedokļa). Vēl jo vairāk, nav pamata saukt visus iebraucējus (kam nav sakara ar represīvajām iestādēm vai PSRS valsts/partijas nomenklatūru) par "okupantiem". Tātad, PSRS okupācijas gados iebraukušie ir imigranti. Cits, precīzāks termins, manuprāt, nav izdomāts. Vai viņiem pašiem patīk, ka viņus sauc par imigrantiem - neesmu pētījis. Nedomāju, ka ir kāds pamats stilistiski neitrālu vārdu "imigrants" aizstāt ar kaut kādu eifēmismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols > Vadimam 09.09.2011 00:10
>>> Ja apskatīt pilsonību pēc tautības, tad pirms atveras „naturalizācijas logi” Latvijā bija apm. 230 tūkst. krievu, kuri ir Pirmās Latvijas pilsoņi un viņu pēcteči. Viņi nav emigranti.
=============
No kurienes nāk šādi dīvaini dati? Saskaņā ar Latvijas centrālās statistikas pārvaldes datiem 1935.gadā (tātad pirms 2.pasaules kara un pirms Latvijas okupācijas) Latvijā bija tikai 8,8% krievu. Un tas ir kopā ar Abreni, kuras tagad mums vairs nav. Līdz ar to par pamatu ņemot tagadējo Latvijas teritoriju šis cipars ir vēl mazāks. Protams šie nieka ~8% nav imigranti, bet absolūtais vairākums Latvijas krievu ir imigranti, jeb precīzāk kolonisti (okupanti) vai viņu pēcteči.




>>> Ja runa iet par Rīgu, tad Rīga, ka pilsēta nekad nebija latviešu pilsēta.
==============
Atkal muļķības. Saskaņā ar tiem pašiem statistikas datiem 1935.gadā Rīgā bija 63% latviešu. Tātad tikai "pateicoties" okupācijai latvieši savā galvaspilsētā kļuva par minoritāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.09.2011 23:55
>>> Ka teica Staņislavskis - "Neticu!" :)
=====
Und warum denn nicht? Drei Amtssprachen würde viel besser sein als zwei. Und ist recht - jede Stadt un jedes Dorf Lettlands kann man
auf Deutsch nennen. "Saldus" wird "Frauenburg" und "Rēzekne" - "Rositen".

Die Hymne singe ich lieber im Original :) Doch die Soldatenlieder sind oft ganz ähnlich. Z.B. http://youtu.be/iHPcKYMGdMo?t=0m33s (auch "Nav skaitā lieli mūsu pulki, bet liels ir viņu brīvais gars"); http://youtu.be/cJPOnVnstLQ ("Man krietns biedrs bija, kāds reti atgadās") oder "SS marschiert in Feindesland" ("Zem mūsu kājām lielceļš balts, uz Latviju tas ved").

Das Referendum von Osipov und Linderman ist nichts interessantes. In Kirgisistan ist Russisch als die zweite offizielle Sprache benutzt - und das finde ich ganz normal, weil Russisch ist eine Kultursprache im Raum von Zentralasien. Aber in Lettland haben Deutsch und Englisch diese Funktion. Wir haben kein historischer oder gesetzlicher Grund um hier neues Kirgisistan schaffen. Janis Urbanowitsch allein hat gedroht, das wir Bischkek bekommen könnten.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vadims Klavam 08.09.2011 23:28
> "stāvēt un krist" - laikam no Zatlera Reformu partijas programmas, bet varbūt arī kļūdos.

Zatler to atdzīvijaja. Es šo teikumu dzirdeju ļoti sen, jau pirms kādiem 25 gadiem. Un kad izlasīju ZRP programmā, pirmā doma bija - déjà vu, izrādās - jaunā un svaigā programma. Viss jaunais ir labi aizmirstais vecais... :)

V.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vadims 08.09.2011 23:21
= = = = =

Klavs

ja ir runa par minoritātēm, bet ne par imigrantiem.

= = = = = =

Tā ir otra visbiežākā un ļoti bīstama kļūda

1. Ja apskatīt pilsonību pēc tautības, tad pirms atveras „naturalizācijas logi” Latvijā bija apm. 230 tūkst. krievu, kuri ir Pirmās Latvijas pilsoņi un viņu pēcteči. Viņi nav emigranti. Viņi ir „latviJNIEKI”.

2. Ja runa iet par Rīgu, tad Rīga, ka pilsēta nekad nebija latviešu pilsēta. Un Rīgā ir emigranti – latvieši, kuri emigrēja uz Rīgu no Talsiem, Alūksnes, Siguldas u.t,m. Ja iet runa par valodām uz „imigrantitātes” pamata, tad vai nu imigrantiem no provinces Rīgā ir jāzina pamatiedzīvotāju valodu, vai

… čemodāns, stacija, Tukums! Ardievu, dzimtene sauc!..

Ja kādu tāds piegājiens aizvainoja, tad kāpēc kāds uzskata, ka tāds pats neaizvaino tos, kurus nevis Jūs bet „jūs” saucat par imigrantiem? Vēl reizi saku, uz „imigrantbūtnes” pamata nekādas integrācijas nenotiks. Jo šeit dzīvojošās minoritātes neuzskata sevi par imigrantiem. A ja mēģināt dziļi parakņāties vēsturē, tad latviešu priekšteči atnāca uz lībiešu (somu-ugru) zemi, izdzina pamatiedzīvotājus no apdzīvotas zemes un tagad nezin kāpēc pasludināja sevi par pamatnāciju. Bet tie pamati Latvijas teritorijā nav daudz ilgāki par citu tautu dzīvošanas termiņiem. Ja kas, krievi dzīvo Rīgā, tieši Rīgas pilsētas teritorijā kops 1212.gada. Tolaik Rīga neviena un nekāda latvieša nebija, jo apkārt pat dzīvoja lībieši. Un Indriķa hronikā latvieši pat nav minēti, ir minēti latgaļi.

Tātad, atgriežoties pie „seklām”, nekādas saliedētības un integrācijas nebūs, ka integrējošos uzskatīs par kādiem imigrantiem un kaut kādiem okupantiem. Viņi ir tadi paši pamatiedzīvotāji, jo viņi dzīvoja šeit uz 1991.g. 21.augustu. Un nevis viņi imigrēja Latvijas Republikā, bet Latvijas Republika imigrēja viņu dzīvē.

Un šo attieksmes ļoti svarīgu momentu ir jāsaprot visiem kandidātiem un integrācijas vadoņa krēslu.

Kas notiks ar imigrantiem, kas drizumā brauks uz Latviju meklēt saulaino paradīzi - nezinu. Varbūt viņi sevi tā uzskatīs pirmaja paaudzē. Bet - ne otrajā. Jā, otrā paaudze zinās latviešu valodu, būs pārstāvēta varas iestādēs. Ar savu tīcību un savu kultūru. Tas, otrais etaps, notiks jau pēc kādiem 40 gadiem. Kur pēc 40 gadiem būs latvieši, ir gan visai grūti pareģot...

P. S.
Par tantiņām – paldies!

V.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.09.2011 22:51
Starp citu, interesanti kā nesen ikdienas apritē ieviesies frazeoloģisms "stāvēt un krist" - laikam no Zatlera Reformu partijas programmas, bet varbūt arī kļūdos.

Reiz ar krievu kolēģi apspriedām, kas rakstīts Zatlera partijas īsajā 10 punktu programmā - baušļi bija uz kaut kādas lapeles uzrakstīti un mētājās tur, kur programmētājiem bija jāēd. Mans pirmais tulkojums "стоять и падать" viņam šķita nepiedienīgs - tas vairāk asociējas ar vīriešu erekciju. Beigās nonācām pie domas, ka "stāvēt un krist" vajadzētu tulkot kā "стоять горой" vai sliktākā gadījumā - "стоять насмерть".

Zatlers pirmajā brīdī šķiet diezgan vienkāršs un naivs - bet ja tā padomā, viņš spēcīgi strādā uz zemapziņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vadims 08.09.2011 22:25
= = = =
Kalvis

Ja būtu runa arī par vācu valodu, būtu pamats kaut kādai diskusijai.

= = = =

OK. Labprāt. Diskutējam. :)

Brīvības iela - улица Свободы - Freiheitsstraße
Rātslaukums - Ратушная площадь - Rathausplatz

Liepāja - Либава - Libau
Daugavpils - Двинск - Dünaburg

Ka teica Staņislavskis - "Neticu!" :)

Denken Sie, bitte, bevor etwas zusagen! Ihr Sprechpartner kann das mit großen Vergnügen erwarten.*

*Domajājiet, lūdzu, pirms pateikt. Jūsu sarunu biedrs var tieši to ar lielu prieku gaidīt.

Tātad, kad es drikstēšu iesniegt iesniegumu vāciski? :)

Lettland, Du Heimatland,
Erblüh'n und gedeih!**

**Latvijas himnas vācu teksta pēdējas divas rindas.
Tiešais tulkojums
"Latvija, Tu Dzimtene,
ziedo un plauc!"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Vadimam 08.09.2011 22:24
>>> - par latviešu valodu būs gatavi „stāvēt un krist” visi Latvijas iedzīvotāji tikai tad ...
=====
Aizbrauciet uz mūsu kaimiņzemi Baltkrieviju. Tur krievu valodai ir visas Jūsu aprakstītās priekšrocības. Un visi gatavi vārdos "stāvēt un krist" par baltkrievu valodu kā par otru valsts valodu. Bet reti kurš krievvalodīgais to rūpīgi mācās. Jo nav pēc tā nekādas vajadzības. Lietuvas lielkņazistes laikā baltkrievu valodai līdzīga valoda kalpoja oficiālajai saziņai lielas valsts teritorijā, bet tagad to reti kurš lieto.


>>> par latviešu valodu būs gatavi „stāvēt un krist” visi Latvijas iedzīvotāji tikai tad, kad viņi būs pārliecināti un jutīs, ka viņu dzimtas valodas lietošanai netiek liekti šķērsli, to var brīvi izmantot ikdienas dzīvē, saskarsmē ar varas iestādēm un iegūt izglītību.
=====
(1) Par ikdienas dzīvi, protams, var tikai piekrist- neviens nedrīkst jaukties cilvēku privātajā dzīvē; vai, piemēram, reglamentēt valodu, kādā piegādātājs sazinās ar saviem klientiem.

(2) Saziņa ar varas iestādēm nav tik vienkārša lieta. Piemērs par pašvaldības klientu, kas raksta iesniegumu par malku, protams, ir aizkustinošs. (Parasti šādos piemēros iesniegumu pašvaldībā raksta "tantiņa" (=старушка), nevis "vecene" (=старая баба) - kas ir vārds ar emocionāli negatīvu nokrāsu.) Arī es, ikreiz kad apciemoju VID nodaļu dzirdu šīs valsts iestādes darbiniekus kaut ko skaidrojam krievu valodā. Man tas absolūti netraucē - varbūt ir pat labi, ja tik sarežģītu lietu kā nodokļu maksāšanas procedūras katram izskaidro viņam saprotamākā valodā. No otras puses, to absolūti nevar padarīt par pienākumu nedz arī tērēt tam kādus ievērojamus papildu resursus. Pretējā gadījumā tas uzliktu visu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem pienākumu prast tieši krievu valodu. Nav nekas slikts, ja ierēdņi māk svešvalodas - bet neredzu nekādu iemeslu, kādēļ diskriminēt tos, kuri ir mācījušies, teiksim, angļu, vācu un franču valodas. Mēs dzīvojam nevis Krievijā, bet Eiropas Savienībā. Es neesmu pret krievu valodu - bet esmu pret PRIVILĒĢIJU piešķiršanu krievu valodai. Ja VIDā ir darbinieks, kurš labprāt sniedz paskaidrojumus visuresošajai "tantiņai" poļu vai ķīniešu valodā - nekādu problēmu. Bet iesniegumi tomēr ir jānoformē latviski, ja vien nav kāds ļoti būtisks iemesls to nedarīt. Jo tie kādam būs pēc tam jālasa un jāsaprot.

(3) Jautājums par izglītības iegūšanu dzimtajā valodā - tas būtu pilnīgi OK, ja ir runa par minoritātēm, bet ne par imigrantiem. Imigranti visā pasaulē mācās mītnes zemes valodā. Tagad vairs nav Minsteres latviešu ģimnāzijas - tātad latviešu bērni, kuru vecāki ir aizbraukuši uz Īriju, Angliju, Vāciju, ASV vai Krieviju - mācās tur attiecīgo zemju valodās. Augstākais ko mītnes zeme viņiem sponsorē - tas ir svētdienas skolas, kur apgūt dzimto valodu.

Latvijā jau tagad ieplūst jauni imigranti no bijušās PSRS (Ukrainas, Moldovas, u.c). Protams, ne jau Talsos vai Valdemārpilī, bet gan Rīgā, Liepājā vai Jelgavā, kur ir darba vietas. Jautājums - ja viņi atbraukuši ar visām ģimenēm - kādā valodā mācīsies viņu bērni?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vadims 08.09.2011 21:28
= = = = = =

pauansons - Cik tautas pieminētas Latvijas himnā?pareizi tikai viena-latvieši!

= = = = = =

Nevienas.

Latvju meitas un Latvju dēli.

Latvieši tur nav minēti. :-)

Līdz ar to, ka latviešu valodā nav dažādu jēdzienu – latvieši un piem. latviJieši vai tatviJNIEKI, Latvijai piederīgos cittautiešus, ka arī visu iedzīvotāju kopu, nevar apzīmēt ar kādu citu (salīdzini: латышский – латвийский, lettisch – lettländisch, Lettish – Latvian) vārdu vai jēdzienu nekā – latvieši.

Starp citu arī valsts ir Latvijas Republika nevis Latviešu Republika

Ja vadaties pēc vācu Latvijas himna teksta, tur nekādas tautības minētas nav

Dir uns’re Söhne glüh’n
Dir uns’re Töchter blüh’n

Ja runāt par tieksmi uz konsolidāciju, tad dalīšanās uz „savējo” un „citus” to tikai attālina.

Un tad vai visi ir „Latvju dēli” vai ir
latviešu dēli un „kādas mātes” dēli

Bet ar tādu piegājienu tālu saliedētībā netiksi…

= = = = = =

Kalvis - Tostarp - tiesības vērsties varas iestādēs dzimtajā valodā, kas nozīmē tiešu izaicinājumu latviešu valodai kā valsts valodai.

= = = = = =

Tā ir vislielākā kļūda

1. Ja kāda vecene atnākot uz sociālo dienestu jau ar to, ka viņa uzrakstīs iesniegumu par malkas pabalstu krieviski, apdraud latviešu valodas valsts valodas statusa pastāvēšanai, nozīmē tikai vienu – izteicējs pats jau galīgi nonivelēja latviešu valodas stiprumu un dzīvotspēju…
Īsāk sakot, vaidi par latviešu valodas mazspēju dēļ kādas vecenes, ir apzināti un nepamatoti kultivēti baidekļi. Pie reizes, vienalga tā nabaga vecene neraksta iesniegumu latviski, bet to, tērējot laiku un valsts naudu, tulko un no jaunā raksta sociāldienesta darbinieki. Rodas jautājums – priekš kam? Ja tik un tā visiem ir saprotams, kas tajā „sacerējumā” ir uzskribelēts. Kas notiks ar latviešu valodu, ja nedod Dievs, šīs vecenes lūgumraksts par malku paliks uzrakstīts ar slāvu burtiem? Ja domāt loģiski. Ar prātu.

Starp citu, latviešu valoda izturēja 700 gadu vācu valodas dominēšanu, 100 gadu poļu valodas dominēšanu, 100 gadu zviedru valodas dominēšanu, gandrīz 260 gadu krievu valodas dominēšanu un tagad kāds vēl grib iestāstīt, ka brīvajā valstī tā ir tik tālu panīkusi, ka dēļ kādas vecenes ar iesniegumu krieviski par malku – zaudēs savu spēku?..

Nevajag taču tik dramatiski pašiem savās domās pazemot latviešu valodas stiprumu un dzīvotspēju…

2. Pašlaik, diemžēl, notiek nevis cīņa par latviešu valodu, bet cīņa pret krievu valodu.

Bet ka šeit jau rakstīja cien. Gunta Leona, labākus rezultātus dod cīņa par.

Varu atkārtot to pašu, ko jau rakstīju iepriekš

- par latviešu valodu būs gatavi „stāvēt un krist” visi Latvijas iedzīvotāji tikai tad, kad viņi būs pārliecināti un jutīs, ka viņu dzimtas valodas lietošanai netiek liekti šķērsli, to var brīvi izmantot ikdienas dzīvē, saskarsmē ar varas iestādēm un iegūt izglītību. Tad viņi labprāt atbalstīs latviešu valodu.

= = = = = =

Cien. Dace,

paldies par Jūsu atbildi.

Notiekti visiem bija argumenti. Cits jautājum par ko vai pret ko tie bija versti. Det tik un tā, uzvareja balsojuma spēks, nevis argumetācija.

„ļaujot katram izstāstīt savu redzējumu un tiešām klausoties un cenšoties saprast, iejusties otra perspektīvā“

Šeit visi ir pieaugušie cilvēki ar saviem uzskatiem, meģināt tos „pārpārliecināt“ un panākt, lai viņi mainītu savus uzskatus, ir visai naivi. Katrs paliks pie saviem uzskatiem.

= = = =

varbūt, ka šobrīd galvenais ir tas, kā mazākumtautības daļu aicinās ceļā uz saliedēšanu.

= = = = = =

Šodienas ministrijas plāna formā tas nav aicinājums. Jo izvirzīti priekšnoteikumi, kuri daudziem nevar būt pieņēmami. Bet ir pamats teikt: "mēs viņus aicinājam, bet viņi atteicas".

Minoritates negrib nevienam neko "atņemt". Bet grib lai viņus beidzot vienkārši "liktu mierā".

Un jo stiprāks būs spiediens, jo stiprāka būs pretestība. No abām pusēm. Fizikas likums.

Bet tomēr to kopēju ceļu meklēt nāksies visiem. Jo cita ceļa nav.

Cieņā,
V.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Andrim_ 08.09.2011 20:39
>>> - bet galā vēl tieši melojam "Jūs Andri ar savu atbalstu krievu kā valsts valodai vēlaties".
Jau pirmajā Jūsu tekstā man nācās iebilst, ka Jūsu brašais apgalvojums neatbilst faktoloģijai - un tagad atkal!
====
Nu bet kas tur ko daudz nodarboties ar sofistiku. Mani galīgi nesatrauc, ko Jūs par mani domājat - nesapratu arī to domu par "eksaktās domas epicentru". Nerakstu, lai kādam iepatiktos; vēl jo vairāk - lai izteiktos skaisti.

Mana tēze ir vienkārša: Mums ir normāls valstiskums, kurš adekvāti turpina pirmskara Latvijas tradīcijas. Lindermana piedāvājums ir krietni vien citāds (saziņa ar valsts iestādēm krieviski - par ko Vadims raksta, utml.). Apvienot abus nevar - ir jāizvēlas, vai nu būs latviska Latvija vai vēl viena Baltkrievija.

Ja Jums ir pierādāma cita tēze - tad uz priekšu. Par visiem pārpratumiem jau iepriekš atvainojos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_ Kalvim 08.09.2011 20:05
Jums vajadzētu zināt un piekrist, ka pareiza formula/pierādījums vienlaikus ir skaists, vienkāršs (bez "saķīmiķotiem iestarpinājumiem) - kur nu vēl iedomātie, ka tajā tiktu pielietotas viekārši aplamības (izzīdumi no pirksta).
Tad lūk - Jūsu argumentācija nav skaista, kas liek domāt, ka ir nepareiza.
Tā satur beletristiskus izcakinājumus - "faktiski ", "labi zinām", piepinam Ero_bla-bla - bet galā vēl tieši melojam "Jūs Andri ar savu atbalstu krievu kā valsts valodai vēlaties".
Jau pirmajā Jūsu tekstā man nācās iebilst, ka Jūsu brašais apgalvojums neatbilst faktoloģijai - un tagad atkal!
Par jebkura cilvēka teiktā patiesumu es varu cerēt, ja tas, ko es tiešam zinu no viņa teiktā, ir patiess (atbilst faktiem) - tad pārējam arī ir pamats uzticēties.
Nu kā viens eksakts cilvēks, nācionālās (revolucionārās ?) pārliecības dzīts, var upurēt faktus un loģiku ideoloģijas vārdā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

83-Kalvis. 08.09.2011 19:32
Nav šaubu, ka Rīgā ir daudz interešu pulciņu. Kādam patīk tamborēt, kāds reizi nedēļā grib parunāt poliski. Bet fakts ir tas, ka šī grupa (daļēji arī mana!) ir sadalīta starp divām...nepatīk vārds "kopiena", tad teiksim, starp divām kultūras vidēm. Nemaz nerunājot, ka 1/5 no LV poļiem ir nepilsoņi.

Tādēļ salīdzināt veselu "krievu" vidi (kurā ietilpst arī ievērojama daļa to pašu poļu) ar poļu kultūras biedrību, manuprāt, nav korekti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to Andris_ 08.09.2011 19:07
@83
"Latvijā tiešām dzīvo poļu izcelsmes cilvēki. Bet ikdienā viņi runā krieviski vai latviski un tādēļ pieder vienai vai otrai kopienai."
=======
Latvijā, manuprāt, ir tikai viena iedzīvotāju kopiena - Latvijas tauta (Satversmes 2.pants). Latvijā faktiski ir arī poļu minoritāte - nu nav viņi asimilēti. Pietiek apciemot Sv.Jāzepa draudzi (Rīgā pie Dzegužkalna), aizdoties svētceļojumā uz Aglonu vai tml. Ikviens poļu valodas pratējs varēs atrast sev sarunu biedrus. Pieļauju, ka Rēzeknē un Daugavpilī ir līdzīgi - neesmu pētījis.

Ir tātad jautājums - kamdēļ poļu minoritātei Latvijas valsts etniskā politika nerada nopietnus iebildumus (drīzāk jau tā ļāva atjaunot PSRS gados pārtraukto kultūras biedrību darbu, izveidot skolas, u.c.), bet krievu minoritāti pārstāvošiem politiķiem šī pati politika rada nopietnus iebildumus. Divas hipotēzes:
(1) Poļu minoritātei tiek dots kaut kas vairāk, kā krievu minoritātei nav (neizklausās ticami - drīzāk jau krieviski tiek dublētas valsts iestāžu mājaslapas, raidījumi radio, TV, teātris)
(2) krievu minoritāti pārstāvoši politiķi uzskata krievvalodīgos par tādu īpašu minoritāti, un uzstāj uz ekskluzīvām lingvistiskām u.c. tiesībām, kādu nav citām minoritātēm. (Šī hipotēze šķiet ticamāka.)


=======
@Andris
>>> Latvijas valsts 18. gadā netika veidota kā nacionāla (neatrodu neko par to Satversmes sapulces 1922. gada 15. februāra sēdē pieņemtajā tekstā, un būšu tikai priecīgs, ja iepazīstināsiet mani ar dokumentāliem avotiem par pretējo), bet tieši un tikai 91. par tādu tapa.
====
Satversmes 4.pantu pārmainīja 1998.gadā, šķiet. Nu bet vai Jūs vēlaties apgalvot, ka latviešu valoda pirmskara Latvijā faktiski nefunkcionēja kā valsts valoda, jo nebija vēl ierakstīta attiecīga frāze Satversmē? Funkcionēja - turklāt visus 22 gadus.

Nesāksim pierādīt viens otram ar dokumentāliem avotiem. Mēs labi zinām, kāds bija reālais valodu lietojums pirmskara Latvijā. Saeimas sēdēs, teiksim, tika reizēm lietota gan krievu, gan vācu, gan latgaliešu valoda. Arī valsts iestāžu darbiniekiem parasti prasīja "trīs vietējo valodu" zināšanas. Savukārt pēc K.Ulmaņa apvērsuma iestādēs faktiski lietoja vienīgi latviešu valodu, kaut arī šo izmaiņu Satversmē neatspoguļoja.

Bet te jau ir visa sāls - Valerijs Kravcovs (SC deputāts - nesenajā intervijā IMHOclub.lv) runā par atbalstu krievu valodai kā valsts valodai, t.i. Lindermana referendumam. Bet par to, ka būtu jāapgūst vācu un latgaliešu valoda, šajā Lindermana referendumā nav nekas teikts. Tātad viennozīmīgi - tā nav pirmskara Latvijas kārtība.

Ja būtu runa arī par vācu valodu, būtu pamats kaut kādai diskusijai. Es esmu par valodu mācīšanos, integrēšanos Eiropā, utml. Bet atkal ir runa par privilēģijām vienai pašai krievu valodai. Runa tātad ir nevis par progresu (lai Latvijas iedzīvotāji iemācītos vēl kādas valodas klāt; lai mūsu valsts kļūtu eiropeiskāka, lai atjaunotu vecas un labas tradīcijas), bet par regresu - faktiski pāreju uz krievu valodu, kuru te jau tāpat visi prot.

Jūs Andri ar savu atbalstu krievu kā valsts valodai vēlaties šeit vēl vienu Baltkrieviju - tas laikam arī visu izskaidro. Nu tad nebūs man ar Jums pa ceļam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 08.09.2011 19:06
cik tsutas piemineetas Satversmee kaa pamattautas-manuprat 2-latvieshi un liivi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puansons 08.09.2011 18:36
Cik tautas pieminētas Latvijas himnā?pareizi tikai viena-latvieši!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_ 08.09.2011 18:28
Kalvis 08.09.2011 17:28 @Dacei
...jautājums ir par to - kāda veida valsti...
...ir divi gandrīz nesavietojami skatījumi: Latvija kā nacionāla valsts, 1918.g. Latvijas republikas turpinātāja, ar latviešu kā valsts valodu. Nu un ir otrs skatījums - ka Latvija turpina to pašu Latvijas PSR, kas ieguvusi "suverenitāti" pēc PSRS sabrukuma...
---------------------
Kalvi!!!
Jūs takš' esat eksakti skolots un lielāko daļu mūža pavadījis Latvijas eksaktās domas epicentrā - kā var sludināt šādus loģikas kalambūrus?!

Latvijas valsts 18. gadā netika veidota kā nacionāla (neatrodu neko par to Satversmes sapulces 1922. gada 15. februāra sēdē pieņemtajā tekstā, un būšu tikai priecīgs, ja iepazīstināsiet mani ar dokumentāliem avotiem par pretējo), bet tieši un tikai 91. par tādu tapa.
Kurš tad ir par pēctecību un kurš par jaunumu kultivēšanu un pēctecības parraušanu?!
Turklāt pilnīgi visi šajās nedēļās intervētie politiķi kā viens apgalvo, ka kategoriski un nekādā gadījumā neapšauba 18. gada Latvijas valsts pēctecību. (tas - kā reizi - vajadzētu darīt bažīgus "nacionāļus", jo aizplīvurotā veidā paģēr' nacionālā iztīrīšanu no Satversmes).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

83 - Kalvis 08.09.2011 18:12
Latvijā tiešām dzīvo poļu izcelsmes cilvēki. Bet ikdienā viņi runā krieviski vai latviski un tādēļ pieder vienai vai otrai kopienai. Ir poļi, kas balso par VL!, ir tie, kas pulcējas pie Uzvaras pieminekļa. Līdz ar to viņi nevar "pretendēt" uz kaut ko kā vienotā kopiena.
Pavisam cits stats ir Lietuvā, kur poļi apzinās sevi kā vienoto kopienu ar saviem politiķiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.09.2011 17:28
@Dacei
"... esmu mudinājusi valsts institūcijas domāt par to, lai palīdzētu imigrantiem mācīties latviešu valodu, nevis atstāt lietas pašplūsmā."


Valodas prasme, protams, ir nepieciešama lieta, bet vai valodas prasmēs ir meklējama integrācijas problēmas būtība? Latvijā kādi 80-90% pieaugušo iedzīvotāju ciešamā līmenī prot abas divas valodas - bet integrācijas nepietiekamības sajūtu tas nav mazinājis.

Domāju, ka jautājums ir par to - kāda veida valsti Latvijas teritorijā vēlas redzēt katrs Latvijas iedzīvotājs. Un ir divi gandrīz nesavietojami skatījumi: Latvija kā nacionāla valsts, 1918.g. Latvijas republikas turpinātāja, ar latviešu kā valsts valodu. Nu un ir otrs skatījums - ka Latvija turpina to pašu Latvijas PSR, kas ieguvusi "suverenitāti" pēc PSRS sabrukuma - ar atbilstošu "taisnīgu" pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas PSR pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Arī nacionālie svētki ir katrā nometnē savi. Vieniem valsts (Latvijas Republikas) nozīmīgākā diena ir 18.novembris; otriem atskaites punkts ir 9.maijs.

Protams, katru no šīm valsts vīzijām (gan LR, gan arī "suverēnu LPSR") var pilnveidot, virzīt tās institūcijas pretī kaut kādam optimālam lietu stāvoklim, kaut kādai jābūtībai. Bet abas šīs vīzijas vienlaicīgi (sākt) piepildīt nav iespējams.

Un atšķirības ir uz katra soļa - un nelīdz te kosmētiski pasākumi kā emocionāls lūzums vai 3 gadu moratorijs uz kaut ko vai vēl viena jauna integrācijas programma. Latvijā, piemēram, dzīvo mazākumtautība - poļi. Viņiem ir pieejamas poļu skolas, kur iespējams bērniem apgūt poļu valodu. Bet poļu minoritāte nepretendē nedz uz savu īpašu, konkurējošu skatījumu uz Latvijas vēstures notikumiem (poļi neprotestē pret 16.marta gājieniem, teiksim). Un arī neprasa, lai viņi varētu savā valodā vērsties pie Latvijas varas iestādēm.

Te ir atšķirība starp etnisku minoritāti nacionālā valstī (kuru intereses Latvijas Republika vairāk vai mazāk sekmīgi nodrošināja jau pirmskara gados) un to modeli, kuru nupat aprakstīja Vadims. Tostarp - tiesības vērsties varas iestādēs dzimtajā valodā, kas nozīmē tiešu izaicinājumu latviešu valodai kā valsts valodai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kamene 08.09.2011 16:31
Paldies, Dace!

Paraugs par sabiedrības integrācijas un valodas politikas kļūdām atbildīgiem cilvēkiem.

Patiesībā tas pat neprasa drosmi, bet tikai parastu pašapziņu: pateikt, "es kļūdījos" vai "partijas programmā/valdības deklarācijā/pamatnostādnēs utml. bija sliktākais, kļūdainākais formulējums/lēmums, jo labāku nespējam panākt".

Joprojām gaidu publisku atvainošanos no ne tik senā "sociālajā atmiņā" iestrēgušajiem lēmumu pieņēmējiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 08.09.2011 16:03
Iesaku izlasiit sho rakstu.Nacionaalradikaalisms biezhi sekls un labu rezultaatu nedod.Taapat kaa krievu shovinisms. http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/13580/
Arii cits -naida kurinashana pret taam pashaa seksualajaam minoritatem.Arii to organizee.Bet mees diezheel esam to pieljaavushi

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 08.09.2011 15:49
Domaaju,ka autore atzimeeja vienu n o svariigaakajiem etniskaas sashkeltiibas iemesliem,kas veicina nacionaalo balsojumu-„LTF iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti”Solits tika ,bet kas dots?Nepilsonja statuss-taa ir izsleedzosha retorika.Taa atsveshina no valsts.Un otrs iemesls-pasuutijums no aarzemeem.Virkne mediju straadaa uz to"piektaas kolonnas" psihologijas veidoshanu.Diemzheel ari taadi kaa "chas" un "vesti."Apmelojumi tomeer ir apmelojumi.Tas arii rezulteejas-palasiet delfi.lv vai ru par politiku.Tik daudz naida,nicinaajuma .man tas liekas par daudz.Taapat mees atrodamies dazhaadaa informaacijas telpaa attieciiba uz veesturi.Piemeeram liidz 1965.g. PSRS nesvineeja 9.maiju.nebija iemesla.Kaa psihologiski juttisies daudzi krievi,kad uzzinaas,ka patiesaa vinja zemes veesture ir ieveerojami savaadaaka.Kaada buus attieksme pret savas valsts eliti.Diemzheel arii tas meerktieciigi plaanots((( Arii Krievija ir riskantaa staavokli-labaak draudzeeties nekaa karot

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 08.09.2011 15:37
Vadimam - paldies par komentāru! Es negribēju pretnostatīt SC un VL-TB/LNNK, bet gan minēju viņus kā tradicionālos politisko partiju pretpola piemērus, kas šobrīd ir pārstāvēti un, visticamākais, tiks pārstāvēti arī nākamajā Saeimā.

Par izglītības reformu - es saprotu Jūsu argumentus un daļēji tiem arī piekrītu. Tajā pat laikā domāju, ka arī reformas ieviesējiem bija savi argumenti par latviešu valodas nākotni, kurus arī var saprast. Cits jautājums - kādā veidā un ar kādiem instrumentiem šo mērķi centās panākt, un tas ir jautājums, par kuru, manuprāt, varētu būt ļoti interesanta saruna šobrīd, ļaujot katram izstāstīt savu redzējumu un tiešām klausoties un cenšoties saprast, iejusties otra perspektīvā.

Par latviešu valodu es Jums pilnīgi piekrītu un domāju, ka daļa problēmas ir sodu, represiju, ierobežojumu pārsvarā pār atbalstošiem un motivējošiem pasākumiem. Turklāt tas viss ir bijis uz aizvainojuma, traumu un visādu citu sadarbību neveicinošu emociju fona...

Visubeidzot, varbūt, ka šobrīd galvenais ir tas, kā mazākumtautības daļu aicinās ceļā uz saliedēšanu. Tomēr es ceru, ka mazākumtautības būs aktīvas un nesēdēs, tikai gaidot uz pareizo uzaicinājumu, kur neviens netiek nosaukts par imigrantiem kā KM pamatnostādnēs (šim vārdam latviešu valodā un Latvijā ir izteikti negatīva nozīme, lai gan akadēmiskajā vidē PSRS laikos šeit iebraukušie ir pirmās vai otrās paaudzes imigranti. Taču nu sanāk, ka 20 gadus mēs esam nepilsoņiem un starptautiskajai sabiedrībai teikuši - nepilsoņi ir kas īpašs, mēs viņus nesaucam par imigrantiem, bet tagad, 20 gadus kopš neatkarības atgūšanas, mums ir uzaugusi drosme pateikt, kas jūs īsti esat). Mums visiem ir iespējas aktīvi palīdzēt, aktīvi darboties šajā divvirziena kustībā, lai panāktu saliedētāku sabiedrību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vadims 08.09.2011 15:13
Labdien!

Sen jau nenācās lāsīt ko tādu… Revolucionārs raksts.

Tomēr ir jāatzīmē, ka cien. autorei, diemžēl, ne visai izdevās pacelties virs mūsu sūras dzīves mākoņiem.

Un proti SC nav PCTVL, un ja salīdzināt vektorus, tas visdrīzāk būtu pēc flangiem likt
VL! - PCTVL
Bet tā kā PCTVL netika pārstāvētā 10.saeima, par „kreisiem” mēģina „turēt” saskaņiešus, kuri pēc argumentācijām, saukļiem un programmām ir visai tālu no VL! retorikas. Tādas retorikas pat PCTVL nav.

Par izglītības reformas jautājumam Jūs, manuprāt, izlaižat no redzesloka vienu mazu sīkumu

- protestētāji gribēja, lai VIŅU bērni varētu iegūt izglītību bērniem dzimtajā valodā

- reformas īstenotāji gribēja, lai SVEŠI bērni iegūtu izglītību bērniem svešajā valodā

Varat traktēt ka gribat, bet, diemžēl, tā tas ir.

Līdz tādam pat padomju vara neiedomājās, lai ar likumu piespiest latviešu bērnus skolās iegūt izglītību krievu valodā vai bilingvāli (nav svarīgi 60/40, vai 80/20, vai citās proporcijās). Skolās bija 7 krievu valodas stundas nedēļā un jau ar tādu bagāžu skolu ar latviešu mācības valodu absolventi veiksmīgi iestājās ārpus Latvijas izvietotās augstskolās, strādāt jebkādās profesijās un posteņos visur no Karaļaučiem līdz Vladivostokai. Lūk, ja tad ar septiņām valodas stundām nedēļā varēja iemācīt krievu valodu latviešu bērniem, kāpēc kāds pēkšņi izdomāja, ka krievu bērniem līdzīgajā kārtā nevarēs iemācīt latviešu valodu? Kāds teikt, - bet nezināja. Par to, tomēr, ir jājautā viņu pasniedzējiem. Jo latviešu valodas pasniedzēji skolās ar krievu mācību valodu bija un ir nevis „krievvalodīgie”, bet latviešu valodas „nesēji”. Īstie latvieši. Neviens cits! Kāpēc tad viņu audzēkņi ne visai labi zināja latviešu valodu? Vai apzināta kaitniecība? :-)

Tagad ļaušu pieskarties pie Jūsu raksta pamatjautājuma. Tas varbūt ir nevienam nevajadzīgs skaidrojums, bet ir jāsaprot

- etnisks balsojums izzudīs tikai tad, kad etniskais jautājums, tā negatīvajā nozīmē, netiks vienmēr celts un tirzāts valsts un sadzīves līmenī.

- par latviešu valodu būs gatavi „stāvēt un krist” visi Latvijas iedzīvotāji tikai tad, kad viņi būs pārliecināti un jutīs, ka viņu dzimtas valodas lietošanai netiek liekti šķērsli, to var brīvi izmantot ikdienas dzīvē, saskarsmē ar varas iestādēm un iegūt izglītību. Tad viņi labprāt atbalstīs latviešu valodu.

Ceļš uz saliedēšanu ir ceļš ar divvirzienu kustību. Un pašlaik viss ir atkarīgs no tā, ka mazākumtautības daļu aicinās ceļā uz saliedēšanu. Ja ar esošo kārtēju nevienam nederīgo Kultūras ministrijas „integrācijas programmu”, tad nekas labs i neiznāks…

Bet tie visi ir diskutējami jautājumi.

Gaišu dienu visiem!

Vadims.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 08.09.2011 14:45
Armandam - prieks ar Jums diskutēt :) Ja esat lasījis citus manus rakstus, tad varbūt arī būsiet pamanījis, ka esmu mudinājusi valsts institūcijas domāt par to, lai palīdzētu imigrantiem mācīties latviešu valodu, nevis atstāt lietas pašplūsmā. Kā Jūs pareizi sakāt, daļa imigrantu nāk un, visticamāk, nāks no tām valstīm, kuru iedzīvotāji saziņā var izmantot krievu valodu, un līdz ar to pastāv risks, ka - neko nedarot - viņi vieglāk iekļaujas krieviski runājošajā vidē. Taču to var mainīt, ja ir attiecīgi uzstādījumi, motivēšana un atbalsts (tas, manuprāt, pienācīgi iezīmējas Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projektā). Bet, protams, te svarīga arī plašākas sabiedrības attieksme - ja nenotiek šis emocionālais lūzums, nav garantijas, ka imigranti nenosliecas domāt un rīkoties līdzīgi kā tie cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ nenovērtē latviešu valodu kā šīs sabiedrības saliedētības pamatu.

Par idejām, kurām, manuprāt, ir jāatmirst - domāju, ka ideja par izglītību tikai latviešu valodā šobrīd neveicina saliedētību un augstākajā izglītībā ierobežo konkurētspēju. Bet neizslēdzu, ka citos apstākļos - pēc emocionālā lūzuma, kļūdu izvērtēšanas un atzīšanas - varam par to diskutēt konkrētu izglītības līmeņu kontekstā. Ideālajā pasaulē es gribētu redzēt, ka arī bērnu dārzā dzīve notiek pārsvarā latviešu valodā, bet ir arī dzimto valodu stundas tiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, kā, piemēram, tas ir Zviedrijā (kur latviešu bērniņam tiek nodrošināta 1 stunda latviešu valodas nodarbības nedēļā).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 08.09.2011 14:16
@Dace
>>> "Un tad varbūt atmirs daļa ideju, kas daļu sabiedrības kacina un tracina (piemēram, izglītība tikai latviešu valodā un krievu valodai otrās valsts valodas statuss), bet par citām mēs varēsim diskutēt no citām, mierīgākām pozīcijām."
=====
Dace savos agrākajos rakstos izteikusies par to, ka Latvijā vajadzīga imigrācijas politika. Tagad, pieņemsim, ka pēc pāris gadiem būs notikušas abas lietas - (1) "atmirusi" ideja par izglītību tikai latviešu valodā (t.i. saglabātas skolas, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas), un (2) Latvijā pamazām iebrauc imigranti (protams, saskaņā ar valsts politikas nostādnēm, saņem darbu, tiek integrēti, utml.).

Kā šajos apstākļos Dace iztēlojas šo imigrantu bērnu skološanu? Vai viņi (piemēram, ja būs iebraukuši no bijušās PSRS un nonāks kādā no Latvijas lielajām pilsētām) varēs savus bērnus laist t.s. "krievu skolās" - tādējādi integrējoties Latvijas krievvalodīgo vidē. Vai arī tiks uzskatīts, ka šīs skolas ir privilēģija, kura attiecas tikai uz jau esošajiem LR pilsoņiem un nepilsoņiem, bet jaun-imigrantiem bērni jālaiž parastās, latviešu skolās? Un kā mēs pamatosim šo atšķirīgo attieksmi pret 6-7 gadus veciem bērniem?

Sk. divus R.Našenieces rakstus par šo tēmu - http://www.diena.lv/blogi/par-neradikalo-priekslikumu-780368 ; http://www.delfi.lv/news/comment/comment/rita-naseniece-krie... .

Es te saredzu pretrunu. Man nav nekādu bažu par krievu skolām tad, ja var garantēt, ka Latvijas etniskais sastāvs apmēram "paliek uz vietas". Nu, ļoti iespējams, 2-3 paaudžu laikā atšķirības starp latviešiem un iebraucējiem pieslīpēsies, izveidosies viena sabiedrība ar līdzīgām vērtībām, ar savstarpēju solidaritāti, utml. Bet, ja viena sabiedrības grupa (krievvalodīgie) sāks aktīvi integrēt savā vidū arvien jaunus un jaunus imigrantus no bijušās PSRS, tad tas var ātri novest mūs pie Balkānu scenārija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 08.09.2011 14:06
Armandam - paldies par pārdomām! Es tomēr uzskatu, ka mēs visi sabiedrībā esam aktīvi indivīdi, kas vienā vai otrā veidā līdzdarbojamies - vai nu pasīvi vai aktīvi - un kopā veidojam to sabiedrību, kādā dzīvojam. Es, piemēram, nevaru teikt, ka esmu personiski solījusi automātiski piešķirt pilsonību visiem, jo 1989.gadā biju tam par jaunu. Taču es varu atvainoties par to, ka, acīmredzot, nepietiekami izdevās skaidrot skolas reformas būtību un saturu, kad strādāju Radio Brīvā Eiropa. Tomēr galvenais - es neaicinu cilvēkus bērt sev pelnus uz galvas, neaicinu sevi padarīt par pāridaritājiem, pārspīlējot ar savas vainas uzņemšanos. Kā jau rakstīju - es ticu, ka visās attiecībās vienīgi vainīgas ir visas iesaistītās puses, šajā gadījumā visa sabiedrība - jo mēs dzīvojam mijiedarbībā. Viens nokliedz ar savu sāpi, otrs reaģē. Viens uzrūc ar savu prasību, otrs noreaģē. Viens palēkā vienos svētkos, otrs reaģē, utt. Es aicinu šo virteni lauzt ar citu piedāvājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 08.09.2011 13:46
Nu kaut kāds lūzums domāšanā jau droši vien ir vajadzīgs. Bet es ļoti piesardzīgi raudzītos uz ideju, ka par kaut kādiem iepriekšdefinētiem punktiem visi tagad izjutīs nožēlu. (Starp citu, Aigars Kalvītis pavisam nopietni uzskatīja, ka NĪ burbuli un krīzi izraisījušas bankas un iedzīvotāji, kuri neapdomīgi ņēmuši kredītus. Aizmirstot par to, ka viņa varā bija kontrolēt noteikumus - nepieļaut situācijas izeju no kontroles). Tādējādi katram tomēr ir jāatbild pašam par savu rīcību. Par ģimenes naudas grūtībām - neapdomīgam kredīta ņēmējam, bet par dziļo finanšu krīzi - tomēr valdībām.

Tāds blogeris Alehins (iekš ir.lv) par "emocionālo lūzumu" raksta jau kādu laiciņu - viņš vēlas, lai Latvija kļūtu līdzīgāka garlaicīgai ziemeļvalstij. Viņš arī saredz galveno šķērsli - padomisko mantojumu. No kura ir iespaidojušies gan krievi, gan latvieši (arī 50 gadi PSRS režīmā bija gana ilgs laiks, lai piesavinātos netikumus).

Starp citu, arī saprātīgākie komentētāji krievu portālā IMHOclub.lv - kritizē latviešu presē pieņemto etnisko problēmu diskursu par šādu lietu: Ļoti labprāt par okupācijas laiku grēkāžiem uzskata nepilsoņus, krievvalodīgos, "okupantus". No otras puses, latviešu mēdijos ļoti bikli tiek kritizēti paši latviešu kolaboranti, kuri pēc 1991.g. savas pozīcijas taisni nostiprināja. Bija tāda simboliska "vainas izpirkšana" - bija vienīgais komunists A.Rubiks, vienīgais čekists J.Bojārs, utt. Latviešu žurnālisti bija gatavi pieprasīt, lai iebraucēji un pat vietējie krievi nožēlo visus esošus un neesošus padomju laika grēkus, bet nebija gatavi kaut ko līdzīgu pieprasīt no latviešiem, kuri arī taču sadarbojās ar režīmu. Protams, krieviem šāds diskurss šķita divkosīgs un viņi tanī nepiedalījās.

Bet NEKĀDAS KOLEKTĪVĀS ATBILDĪBAS nav un nevar būt. Es pats zinu tos grēkus, ko vajadzētu nožēlot, par kuriem un kam man vajadzētu atvainoties - mani pārsteidz, ja Dace Akule (tāpat kā Sartra lugas varonis Egists, vai Aigars Kalvītis) man pasaka priekšā, kas man būtu jānožēlo.

Ir pat pārsteidzoši, ka humanitāri tik vispusīgi sagatavotā un pieredzējusī D.Akule tik viegli iekrīt uz diskursu, ka visi esot "mazdruscīt vainīgi". Izsmērējot vainu uz pietiekami daudziem cilvēkiem, beigās neviens nav vainīgs. Jeb kā rakstīja H.Gulbis (luga "Aijā žūžū bērns kā lācis") - "It visi atbildīgi ir, bet neatbild neviens".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 08.09.2011 13:07
Andrim - paldies par izturības vēlējumiem! Es, protams, labi apzinos, ka manam viedoklim var būt dažādas reakcijas, bet es ceru uz saturīgu diskusiju nevis emcionālu apmētāšanos.
Par PSRS migrācijas politiku un tās dalībniekiem (cilvēkiem, kas iebrauca Latvijā) - protams, ka arī paši cilvēki pieņēma lēmumu braukt vai nebraukt, bet tajā pat laikā nenoliegsiet, ka tā bija arī spēcīgi vadīta politika. Iespējams, ka mans formulējums šajā teikumā nav bijis veiksmīgākais.

Armandam - žēl, ka jūs manā skatījumā kā galveno redzējāt atvainošanās diskursu, lai gan es rakstu, ka tas, manuprāt, ir sākums, lai sāktu būtiski citu sarunu par to, kā esam dzīvojuši šos 20 gadus. Es arī uzskatu, ka ir nepieciešama konkrēta rīcība, bet ticu, ka šīs rīcības var mainīties, ja notiek šis emocionālais lūzums un sākas cita veida saruna.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 08.09.2011 12:12
>>> Es atvainojos aizvainotajiem ‘krievvalodīgajiem’ latviešiem, jo arī es kā šīs sabiedrības locekle esmu līdzatbildīga
=====
Turpināsim tanī pašā garā - "Es atvainojos par 2008.g. finansu krīzi, jo arī es kā šīs sabiedrības loceklis esmu līdzatbildīgs; esmu ņēmis kredītu zviedru bankā, esmu piekritis tam, ka man darba devējs paaugstina algu. Es atvainojos visiem mirušajiem, kuriem viņu dzīves laikā esmu nodarījis pāri un vairs nevaru savu rīcību ne ar ko izpirkt. Es atvainojos par to, ka esmu dzimis kā Latvijas pilsonis, kaut arī citiem cilvēkiem bija jāgaida vairāki gadi, lai iegūtu Latvijas pilsonību." Par šo vainas sajūtas tēmu rakstīja Žans Pols Sartrs - lugā "Mušas". D.Akule, iespējams, ir ar šo literatūras darbu pazīstama.

Manuprāt, ļoti precīzi akcentus salika intervija ar Egilu Levitu šī mēneša "Rīgas Laikā". Latvija ir nacionāla valsts, kur pašnoteikusies latviešu tauta - un arī citu, mazākumtautību esamība ne mazākā mērā netraucē tam, ka šī ir latviska valsts.

No otras puses, lai valsts varētu demokrātiski attīstīties, tās pilsoņiem ir jāvēlas Latvijas pastāvēšana arī turpmāk. Ir arī apzinīgi jāpiedalās vēlēšanās. Un tādas partijas, kuras neatzīst Latvijas valsts kontinuitāti (faktiski vēlas šajā teritorijā realizēt kādu stipri savādāku valstiskuma sistēmu) tiek pieļautas, bet apzinīgs pilsonis par tādām nebalso. Apmēram tāpat kā Vācijā apzinīgs pilsonis, kurš zina vācu tautas vēsturi, nebalso par ultralabējām partijām. Tiktāl pārdomas par E.Levita rakstu - sk. fragmentu http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2011&month=9&artic... .
=====

Vai atjaunotās Latvijas 20 gadu valstiskuma pieredzi vajag skatīties "atvainošanās kontekstā" (autore min garu litāniju, par ko visu kāds kādam varētu atvainoties), neesmu īsti drošs. Atjaunotā Latvijas valsts ne visos aspektos atvadījās no PSRS okupācijas laiku pārvaldes formām un elites tradīcijām - bija gan nepotisms, iedzīvošanās uz valsts rēķina, pat vecā kaluma nomenklatūras palikšana svarīgos amatos (gan ZZS, gan SC partijas vada augsti stāvoši padomju darbinieki - A.Lembergs un J.Urbanovičs).

Te var saredzēt arī lielas daļas latviešu sabiedrības nekonsekvento attieksmi - ja ļoti labprāt par okupācijas sekām uzdodam PSRS laiku imigrantus (tagadējos nepilsoņus), bet pārāk maz esam izvērtējuši pašu latviešu un citu Latvijas pilsoņu kolaboracionismu padomju varas gados, un vēl trakāk - šie cilvēki un viņu idejas gūst atbalstu vēlēšanās un var netraucēti turpināt savas izdarības.

Atvainošanās tamdēļ diez vai būs pats piemērotākais vārds. Drīzāk jau ir jārunā par lustrāciju, jeb denacifikāciju. Kas būtu ne vien ārēja (ļoti viegli kaimiņu apsaukāt par "okupantu"), bet arī iekšēja - t.i. vajag principā atteikties rīkoties pēc PSRS laiku klišejām. Pēckara Vācijā denacifikācija nozīmēja ne vien to, ka vācieši parādīja ar pirkstu uz dažiem grēkāžiem, bet gan visa sabiedrība PĀRSTĀJA IZTURĒTIES KĀ NACISTI. Un pārstāja samierināties ar nacismu sev līdzās.

Tas prasa konkrētu RĪCĪBU (nevis atvainošanos) - kā mēs balsojam vēlēšanās, vai attīstām latviešu valodas lietošanu arī tur, kur varbūt ērtāk ir runāt krieviski, vai cenšamies maksāt nodokļus, vai cenšamies pēc katra ārzemju brauciena paņemt kaut ko derīgu, lai izveidotu Latviju vēl labāku.

Un, protams, Uzvaras parkam Pārdaugavā ir jāpagodina latviešu karavīru uzvara Brīvības cīņās un pret Bermonta karaspēku - tāda iecere bija jau pirmskara Latvijā. Nevis staļinisko okupantu "varoņdarbi". Igaunija šo denacifikācijas pasākumu jau veica - viņi savu bronzas karavīru no trolejbusu pieturas aizvāca.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_ 08.09.2011 12:03
Ak Dievs, ak Dievs, Dace - kādu samazgu straumi Jums tagad nāksies izturēt un cik daudz jaunu mērglību par sevi uzzināt !

Es daudzus gadus un daudzkārt esmu stastījis, ka, būdams VEF-ā viena ceha LTF grupiņas vadītājs, esmu pats personīgi saticis daudzus gaišus cittautiešus, saņemis no viņiem atbalstu gan Barikadēs, gan puČa laikā, pats solījis viņiem visu to, ko Jūs pieminat no LTF dokumentiem...
Vēl ļaunāk - es tam visam esmu pats no sirds ticējis!!!
Tāpēc zinu visu to, ko Jums tagad pateiks īsteni latvieši.

Bet Jūsu "...kā daļai Latvijas iedzīvotāju cita daļa Latvijas iedzīvotāju liek justies kā svešiniekiem savās mājās tāpēc vien, ka viņi ir pārcēlušies uz dzīvi šeit Padomju Savienības politikas rezultātā... "
arī man ir nedaudz par stipru.

Cilvēkam, kurš labprātīgi ir pametis savu Dzimteni - vai krievam uz latviju, vai latvietim pāri dīķim kādreiz un uz Īriju šodien - neatkarīgi no ieganstiem un politikām, var un vajag likt justies nekonfortabli.
Savukārt, ja jau Augstāki Spēki, ir izrīkojuši kādam piedzimt šeit vai citur, tādā vai citādi runājošā ģimenē, tad tas, kurš šādu Dieva izvēli neciena, gan lamājot nepareizos un dzenot tos prom no Dzimtenes, gan liekot viņiem salauzt savu Tautību, gan pareizajiem pametot Dzimteni -
tā vienkarši ir Dieva gribas nerespektēšana - ne vairāk, ne mazāk.

Izturību, Jums Dacīt !

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule