Maldi konvencijas brikšņos 4

Minoritāšu pārstāvjus Rēzeknē uztrauca, kā tiks nostiprināts minoritātes statuss - kur būs jāiet reģistrēties saņemt apliecību, kas apstiprinās cilvēka piederību minoritātei. Iebildumi, ka šādas apliecības netiks izsniegtas, neguva atsaucību.

Iesaki citiem:

Saeima pēc 10 gadu ilgām diskusijām un politiskiem strīdiem steidzamības kārtā ir ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tomēr jājautā, vai skaidrība par savām tiesībām ir cilvēkiem, uz kuriem šī konvencija attieksies. To, ka šī skaidrība nav sevišķi liela, apliecina Rēzeknē un Jelgavā nesen rīkotos semināros uzklausītie minoritāšu pārstāvju viedokļi[1]. Situāciju labi raksturo kāda Jelgavas krievu skolas direktora atziņa: “Mēs, krievvalodīgie, ļoti gaidām šo konvenciju”, taču konkrētāk paskaidrot, ko tieši gaida, viņš diemžēl nevarēja.

Runājot par minoritātes definīciju, daļa dalībnieku, īpaši Rēzeknē, pauda vienotu nostāju, ka tajā nedrīkst tikt iekļauts pilsonības jēdziens. Pretēja nostāja bija tiem semināru dalībniekiem, kuri pārstāvēja valsts un pašvaldību institūcijas. Īpaši asi tika uztverta valdības nostāja, ka konvencijas izpratnē pie minoritātes nepiederēs arī tie pilsoņi, kas naturalizējušies, jo viņi neatbildīs tādam svarīgam kritērijam kā “paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā”. Cilvēkus interesēja, kāds būs jaunais sabiedrības dalījums - vai līdzās pilsoņiem un nepilsoņiem tagad būs arī minoritāte, neminoritāte un pusminoritāte (te domāti naturalizētie pilsoņi).

Seminārs Rēzeknē bija pārsteidzošs vēl ar kādu jautājumu. Klātesošos uztrauca, kā tiks nostiprināts minoritātes statuss - kur būs jāiet reģistrēties, kādi dokumenti būs jāiesniedz un kur varēs saņemt apliecību, kas apstiprinās cilvēka piederību minoritātei. Arguments, ka katrai personai ir tiesības brīvi izvēlēties, vai to uzskata vai neuzskata par nacionālai minoritātei piederošu, un neviena valsts vai pašvaldību iestāde īpašas minoritātes apliecības neizsniegs, neguva atsaucību. Tas ļauj secināt, ka Latvijā joprojām spēcīgi iesakņojusies tradīcija “ir dokuments, ir cilvēks, nav dokumenta, nav cilvēka”.

Kas attiecas uz minoritāšu iespējām sazināties ar administratīvajām iestādēm savā valodā, prakse ne vienmēr saskan ar normatīvajos aktos noteikto. Ir skaidrs, ka pašvaldību darbinieki savā ikdienas darbā izmanto gan latviešu, gan krievu valodas. Tāpat tiek meklēti un atrasti veidi, kā no kādas nevarīgas večiņas pieņemt iesniegumu krievu valodā. Tāpēc lielai daļai semināru apmeklētāju nav īstas skaidrības, kāpēc valdība izvēlējusies ierobežot konvencijas 10. panta 2. punkta piemērošanu (par minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās ar varas iestādēm teritorijās, kur tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo minoritātes), ja prakse šobrīd lielā mērā atbilst konvencijā noteiktajiem principiem.

Pārsteidzoši, taču izglītības jautājums asas debates neizraisīja. Neviens no klātesošajiem neaicināja izglītības reformu atcelt. Arī pēdējā Izglītības un zinātnes ministrijas informācija liecina, ka no skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem jūtama pozitīva attieksme pret pārmaiņām. Diemžēl iezīmējās kāda cita tendence. Konvencija bilingvālo izglītību atzīst par piemērotu modeli minoritāšu izglītībai. To arī pierādījusi pieredze citās valstīs, piemēram, Austrijā, Polijā, Igaunijā. Taču Rēzeknes semināra dalībnieku viedoklis bija kategorisks – bilingvālā izglītība ir bīstama, tā noved pie absurdas situācijas, kad jauniešiem neveidojas piederība kādai konkrētai kultūrai, tāpēc bilingvāli ir jāvada vienīgi ārpusklases nodarbības. Tika pausts uzskats, ka mazo minoritāšu pārstāvjiem pietiek tikai ar svētdienas skolām, kuras veicina šo minoritāšu valodas, kultūras, tradīciju un reliģijas apguvi, bet valsts finansētai vispārējai izglītībai jābūt tikai latviešu vai krievu valodā. Šobrīd valsts finansē poļu, igauņu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu, ebreju pamatskolas un vidusskolas, kurās mācības notiek latviešu vai krievu valodā, bet minoritāšu dzimtajās valodās tiek pasniegts tā saucamais etniskais mācību bloks.

Līdzdalības jautājums, kas pētniekiem, sociologiem un politikas veidotājiem liekas viens no būtiskākajiem konvencijas pantiem, minoritāšu pārstāvjiem semināros šķita mazsvarīgs. Iespēja ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu tika noraidīta jau pašā saknē, jo minoritātēm tas neesot pa spēkam. Visus lēmumus un likumus tāpat pieņem vairākums, bet pašvaldību līmenī daudz kas ir atkarīgs no personālijām un to personīgās attieksmes pret lemjamo jautājumu. Kā izteicās lietuviešu biedrības pārstāvis Jelgavā: “Līdzdalība nav aktuāla, jo ar to viss ir kārtībā”. Arī Rēzeknē nostāja bija viennozīmīga – tie kas grib kaut kur piedalīties, to var darīt un jau dara (piemēram, Rēzeknes domes sabiedrības integrācijas komisijā), savukārt tos, kuriem nekas neinteresē, neviens nepiespiedīs.

Galvenie secinājumi nevieš optimismu. Desmit gadi, kas pagājuši kopš konvencijas parakstīšanas, izskatās “zemē nomesti”. Tā vietā, lai laiku izmantotu lietderīgi - analizējot, skaidrojot un informējot, neskaitāmās valdības un politiskās partijas izvēlējušās vieglāko ceļu – vai nu jautājumu ignorēt, vai izmantot kā savas partijas ideoloģijas neatņemamu sastāvdaļu. Tāpēc arī rezultāts ir šāds – jo tālāk no Rīgas, jo mazāka cilvēkiem ir izpratne par to, kādas tiesības konvencija nosaka un garantē. Rēzeknes kultūras biedrību pārstāvji pat atzinās, ka par tā saukto minoritāšu konvenciju dzird pirmo reizi un neviens līdz šim nav uzskatījis par vajadzīgu atbraukt uz Rēzekni un informēt par to.

Kopumā minoritātes, jo īpaši kultūras biedrību pārstāvjus neinteresē tā saucamā lielā politika. Bieži vien viņi nedomā un nevēlas domāt tālāk par tautas dziesmām un dejām, kas neapšaubāmi ir būtiski identitātes saglabāšanas elementi. Kultūras organizāciju pārstāvjiem ir svarīgi, lai vietējās pašvaldības un valsts neliek šķēršļus viņu darbībai, un finansiāli atbalsta to kultūras centienus, bet viss pārējais tiek atstāts politiķu ziņā.

[1] Semināri notika projekta “EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanas prakse dalībvalstīs” ietvaros. Projektu īsteno Eiropas padomes Informācijas Birojs, Fridriha Eberta fonds, LU Cilvēktiesību institūts, LU Etnisko pētījumu centrs un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. Projektam ir divi galvenie mērķi: 1) izvērtēt atsevišķu konvencijas normu, kas Latvijā izsaukušas visasākās debates, īstenošanu praksē citās EP dalībvalstīs (pētījuma rezultāti gaidāmi oktobrī); 2) organizēt seminārus minoritāšu pārstāvjiem Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī, lai informētu viņus par konvencijā ietvertajām tiesībām un iegūtu plašāku priekšstatu par to, cik būtisks šis dokuments ir cilvēkiem, uz kuriem tas tiešā veidā attieksies.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 14.07.2005 12:34
Bet varbūt viņu uzskats par savu augstvērtību ir pamatots, a?

Ir gan pamatots, un šim pamatam ir arī nosaukums - Viņa Majestāte Krievu Kulaks. Taču, ja šo skarbo patiesību atzīstam, tad tā būs tā pagrūtāk savienojama ar gaušanos par "apspiešanu" un "diskrimināciju".

Ir skaidrs, ka mēs viens otru nepārliecināsim, un tāpat ir skaidrs, ka Latvijā arvien dzīvos cilvēki, kas nepratīs latviešu valodu.

Kungs laikam būs varens gaišreģis. Nu tad - cepuri nost!

Jo vairāk par žurnālistiem latviešu valoda nav vajadzīga kādam krievu biznesmenim: visi, kam viņa pakalpojumi ir vajadzīgi, sarunāsies ar viņu krievu valodā

Ja šis iedomātais bizņesmens ir monopolists savā nozarē, tad tas nozīmē, ka Latvijā kaut kas ĻOOOOOOTI stipri sagājis grīstē ar ekonomiku, un ir daudz izdarāms, lai stāvokli labotu. Turpretī ja tas šeptmanis nav monopolists, tad lai cer tikai uz šepti savas diasporas ietvaros, jo neviens latvietis, kam ir kaut vai kripatiņa pašcieņas, tam šeptmanim neiedos ne santīma.

Es saprotu latviešu vēlēšanos būt tik pat varenajiem (un uz ko viņus aicina šī burve ragana no prezidentpils), kā angļi vai amerikaņi

Garām gan, godātais. Mums tā kā labāk pa prātam būtu dāņu "varenums".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 03.07.2005 18:37
Par to krievu austprātību, ko pamanījis Bezvārdis: "Fakts, ka krievi uzskata sevi par kaut kaadu augstaakas raudzes minoritaati, saliidzinot ar citaam, arii netiek analizeets, kaut arii to buutu veerts dariit". Bet varbūt viņu uzskats par savu augstvērtību ir pamatots, a? Labi, nerunāsim par Krievijas valsts varenumu, zinot latviešu fiksa ideju, ka tā valsts drīz sabrukšot, bet skatīsimies uz objektīvākajiem rādītājiem, literatūru, kino, teātri, sportu, ieročiem , AK-47, SU-27, MiGiem, balistiskajām raketēm (tikai nevajag man atkal citēt padomju dziesmas par raketēm, baleti un Jeniseju)... - sasniegumu tā kā vairāk, nekā latviešiem. Un tagad citāts no tā paša Odiņas raksta: "Tāpat tiek meklēti un atrasti veidi, kā no kādas nevarīgas večiņas pieņemt iesniegumu krievu valodā.""Nevarīga večiņa" tā kā neskan pārāk politkorekti. Ir skaidrs, ka mēs viens otru nepārliecināsim, un tāpat ir skaidrs, ka Latvijā arvien dzīvos cilvēki, kas nepratīs latviešu valodu. Un tie būs ne tikai nevarīgās večiņas: latviešu valoda nav vajadzīga dzīvošanai kaut tajā pašā Daugavpilī, Rēzeknē var pilnīgi mierīgi dzīvot bez latviešu valodas, pat Rīgā es pazīstu angliski runājošus žurnālistus, kas neprot ne latviski, ne krieviski (latviešu ierēdņi ar viņiem arvien sarunāsies angliski, bet bez ierēdņiem, deputātiem un ministriem nekas cits šiem žurnālistiem arī nav vajadzīgs). Jo vairāk par žurnālistiem latviešu valoda nav vajadzīga kādam krievu biznesmenim: visi, kam viņa pakalpojumi ir vajadzīgi, sarunāsies ar viņu krievu valodā, un ja tie būs ļaudis no Rietumiem, sazināsies angliski. Es saprotu latviešu vēlēšanos būt tik pat varenajiem (un uz ko viņus aicina šī burve ragana no prezidentpils), kā angļi vai amerikaņi ar savu visaptverošo valodu, bet tamdēļ vajadzēja vairoties tik pat ražīgi, kā to darīja anglosakši, būt tik pat kareivīgajiem, uzņēmīgajiem utt. Saprotiet to kā nelielu rūgtu pilienu jūsu etniski viendabīgajā medus kausā, un novēlu jums ražīgu diskusiju, jo pats neesmu gribētājs bezjēdzīgi strīdēties, ka tas, manuprāt, bieži vien tiek darīts šajos interneta forumos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 09.06.2005 18:23
Manuprat raksts visai virspusejs un secinajumi tadi ir kadi ir. Nav saprotams, kapec biezhi vien autorei ir parsteigums par visaadam lietaam un vinja briinaas, ka konvenciju aarpus Riigas izprot vaaji. Arii Riigaa diskusija par to, kas tad iisti ir sii konvencija un ko taa nodrosina, kaadaa formaa utt, saakaas tikai shogad. Taa ka veel pirms gada pat augsti izgliitotaas aprindaas Riigaa daudzi nezinaaja ne buu ne bee par sho konvenciju. Es arii nedomaaju, ka videejam straadniekam Riigaa ir skaidrs, ko taa konvencija noziimee. Taa ka shajaa zinjaa vinji drosi vien ir ljoti liidziigi reezeknieshiem. Fakts, ka krievi uzskata sevi par kaut kaadu augstaakas raudzes minoritaati, saliidzinot ar citaam, arii netiek analizeets, kaut arii to buutu veerts dariit.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.06.2005 15:59
Klātesošos uztrauca, kā tiks nostiprināts minoritātes statuss - kur būs jāiet reģistrēties, kādi dokumenti būs jāiesniedz un kur varēs saņemt apliecību, kas apstiprinās cilvēka piederību minoritātei.

Kālab knapināties? Ir daudz vienkāršāks un efektīvāks vartiants: http://www.latvia.mid.ru/gragd.html (nemaz jau nerunājot par http://www.ldz.lv/Latv_train.htm ...) :-)))

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina