Raksts

LTV: ar 100 gramiem nepietiek


Datums:
25. marts, 2008


Autori

Jānis Juzefovičs


Foto: Chris Dessaigne

Latvijas televīzijai ir jāatjauno iedragātā uzticība un jānostiprina pozīcijas šodienas daudzveidīgajā mediju telpā.

Filmas par Krievijas prezidentu izņemšana no ētera[ 1 ] ir ļoti iedragājusi uzticību Latvijas televīzijai un jaunajai televīzijas vadībai kopā ar kolēģiem ir daudz jāstrādā, lai šo uzticību atjaunotu. Televīzijai ir jāspēj demonstrēt, ka tā ir brīva no politiskajām interesēm. Toreizējās televīzijas vadības mainīgie argumenti, skaidrojot filmas nerādīšanu ieplānotajā laikā, demonstrēja negodīgas attiecības ar auditoriju un lika šaubīties par Latvijas televīziju kā brīvu televīziju — brīvu no politiskās ietekmes.

Sabiedrisko televīziju nevajadzētu uztvert kā pašu par sevi saprotamu vērtību. Šī vērtība ir visu laiku jāapliecina un jāpārliecina par to televīzijas publika. Latvijas televīzija līdz šim pārāk maz uzmanības ir pievērsuši šim darbam. Arī nesen, kad Latvijas televīzijas (LTV) atpazīstamais ziņu raidījums Panorāma svinēja 50 gadus, tas nebija rosinājis Latvijas televīziju izmantot šo faktu, lai uzsvērtu sabiedriskās televīzijas vērtības. Ja sabiedriskās televīzijas vērtība ir spēcīgas ziņu programmas, tad to jubilejas reizē vajadzēja akcentēt.

Televīzijas auditorijas kvantitatīvie mērījumi rāda, ka Panorāmai pēdējos gados vairs nepieder pārliecinošas līdera pozīcijas. LTV vairs nevar apelēt tikai pie tradīcijas — pusdeviņos vakarā visi sapulcējas pie televīzijas kastes. Skatītāji viegli atsakās no šī ik vakara rituāla. LTV pašlaik jāpieliek lielas pūles, lai sabiedriskās televīzijas ideju padarītu konkurētspējīgu.

Satura prioritātes

Latvijas televīzijai jākļūst par spēcīgu spēlētāju televīzijas tirgū. Auditorijas kvantitatīvie dati norāda, ka komerctelevīzijas savu ideju pašlaik pārdod veiksmīgāk. Latvijas televīzija nevar ignorēt auditorijas rādītājus un kļūt elitāra, apkalpojot tikai to mazākumu, kas meklē alternatīvu komercmediju piedāvājumam. Taču LTV nav arī obligāti jāstājas pretī komerctelevīzijām, kopējot to piedāvāto izklaidi, kaut arī kvalitatīva izklaide nekonfliktē ar sabiedriskās televīzijas ideju. LTV prioritātei jābūt augstas kvalitātes produktiem un augsta kvalitāte nav pretrunā ar labiem auditorijas rādītājiem. Tieši tāpat arī ne-izklaides televīzijas žanri automātiski nenozīmē zemus reitingus. Piemērs — Latvijas televīzijas analītiskās žurnālistikas raidījums De facto.

Vispārējo interešu televīzija, apvienojot dažādu tematiku un žanrus, joprojām ir aktuāla, un arī Latvijas televīzijas 1. programmai vajadzētu turēties pie šādas koncepcijas, tomēr blakus tam jāveido spēcīgi nišas kanāli, kas pulcētu šaurāku auditoriju, kuru apvieno vienotas intereses (kultūra, sports, bērnu raidījumi, utt.). Latvijas televīzija multi-kanālu pieeju vairākus gadus ir apspriedusi, tomēr tā joprojām nav realizēta. Latvijas televīzijas pirmais piedāvājums varēja būt 24 stundu ziņu kanāls, tā pozicionējot sevi kā spēcīgu ziņu mediju. Pašlaik Latvijā šo nišu pamazām ieņem privātie mediji, pierādot, ka sākotnēji šādu projektu var realizēt arī ar nelieliem ieguldījumiem. Tikmēr LTV rīta ziņu programma joprojām ir ļoti vāja, bet dienas laikā ziņu nav vispār.

Taču, iekams veidot jaunas programmas, Latvijas televīzijai vajadzētu kritiski izvērtēt jau esošās divas. Pašlaik vairākiem raidījumiem ir neskaidra koncepcija un tie ir žurnālistiski vāji.

Jaunie patēriņa paradumi

Ļoti būtisks sabiedriskās televīzijas izaicinājums ir jauniešu auditorija. Parasti pirmajās nodarbībās žurnālistikas studentiem Vidzemes augstskolā jautāju par viņu mediju patēriņu. Jautāju, kur viņi iegūst informāciju par to, kas notiek Latvijā. Viņi vispirms sauc dažādos interneta ziņu portālus. Pārjautāju — bet kā tad ar televīzijas ziņām? Tad viņi vispirms nosauc LNT ziņas, arī TV3 Bez tabu. Panorāmu skatās reti, tā nav viņu ik vakara rituāls.

Latvijas televīzija joprojām nav aptvērusi, ka jaunieši ir viņu nākotnes auditorija. Jaunie cilvēki būs tie, kuri maksās abonentmaksu, ja Latvijā to tomēr ieviesīs. Abonentmaksas vispirms ir nevis naudas, bet uzticības jautājums. Eiropas valstu sabiedriskie mediji pieliek lielas pūles, lai sabiedrisko mediju lietošanas tradīciju pazītu arī jaunie cilvēki, lai sabiedrisko mediju ideja iegūtu jauniešu atbalstu. Latvijā sabiedriskā televīzija jauniešu auditoriju viegli atdod privātajiem medijiem, internetam.

Par jauniešu auditorijas nenovērtēšanu vispirms jau liecina nevērīga attieksme pret internetu un jaunajām tehnoloģijām. Tieši jaunieši visātrāk atsakās no vecajiem mediju lietošanas paradumiem un pievēršas virtuālās vides piedāvājumiem. Aptaujas rāda, ka arī Latvijā tieši jauno cilvēku vidū ir lielākais interneta lietotāju skaits. Latvijas televīzijai ir jāspēj palikt relevantai arī šai vecuma grupai.

Latvijas televīzijai ir rūpīgi jāpārskata savas attiecības ar auditoriju virtuālajā vidē. Auditorija ir vairāk jāiesaista, ne tikai ļaujot piekļūt saturam un lietot to dažādajos veidos (piemēram, ievietojot savu saturu arī populārajā youtube, kā to jau dara britu raidorganizācija BBC), bet arī ļaujot auditorijai līdzdarboties.

LTV piedāvājums online vidē līdz šim bijis ļoti vājš. Latvijas televīzija lapa internetā nav jauns medijs, bet tikai vēl viens kanāls, lai pārraidītu jau esošo saturu. Latvijas televīzijas savā online versijā vienkārši pārceļ saturu no ētera, neizmantojot papildu iespējas, kuras sniedz interneta vide (piemēram, dažādos multimediju risinājumus, interaktivitātes iespējas, lietotāju veidoto saturu). Turklāt, arhīvs internetā lielākoties ir maksas pakalpojums un arhīva lietošana nav ērta. Virtuālajā vidē veiksmīgi mēģina strādāt vien raidījums Kas notiek Latvijā?

Jaunie mediju lietošanas paradumi pieprasa jaunu domāšanu arī no televīzijas, tas ir, jaunu veidu, kā izstāstīt savu stāstu. Tradicionālā televīzija nav mirusi, tomēr tai līdzās ļoti pārliecinoši pastāv jaunās satura veidošanas, izplatīšanas un lietošanas tradīcijas. Un viens no būtiskākajiem Latvijas televīzijas uzdevumiem šodien ir pienācīgi reaģēt uz šīm pārmaiņām.

Tradīciju pārskatīšana

Piedzīvojot kritumu auditorijas rādītājos, tradicionālā lineārā televīzija Eiropā meklē jaunus veidus, kā veidot un piegādāt savu saturu, iekļaujot dažādos on-demand[ 2 ] pakalpojumus. Lai sekmīgāk spētu atbildēt uz pēdējo gadu straujajām pārmaiņām mediju industrijā, arī Latvijas televīzijai pašlaik visvairāk ir nepieciešamas jaunas idejas. LTV līdz šim ir pārāk cieši turējusies pie tradīcijas, baidoties to pārskatīt un pieņemt inovatīvus un radošus izaicinājumus. Pārskatīt tradīcijas un pieņemt jaunas idejas nenozīmē atteikties no sabiedriskās televīzijas vērtībām, kas vispirms un galvenokārt ir augsta kvalitāte.


Panorāmas 50.gadu jubilejas raidījuma kauna mirkļi

Pozitīvā Panorāmas jubileja

Televīzijas Kots


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!