Atslēgvārdi:

LTV: ar 100 gramiem nepietiek 3

Latvijas televīzijai ir jāatjauno iedragātā uzticība un jānostiprina pozīcijas šodienas daudzveidīgajā mediju telpā.

Iesaki citiem:

Filmas par Krievijas prezidentu izņemšana no ētera[ 1 ] ir ļoti iedragājusi uzticību Latvijas televīzijai un jaunajai televīzijas vadībai kopā ar kolēģiem ir daudz jāstrādā, lai šo uzticību atjaunotu. Televīzijai ir jāspēj demonstrēt, ka tā ir brīva no politiskajām interesēm. Toreizējās televīzijas vadības mainīgie argumenti, skaidrojot filmas nerādīšanu ieplānotajā laikā, demonstrēja negodīgas attiecības ar auditoriju un lika šaubīties par Latvijas televīziju kā brīvu televīziju — brīvu no politiskās ietekmes.

Sabiedrisko televīziju nevajadzētu uztvert kā pašu par sevi saprotamu vērtību. Šī vērtība ir visu laiku jāapliecina un jāpārliecina par to televīzijas publika. Latvijas televīzija līdz šim pārāk maz uzmanības ir pievērsuši šim darbam. Arī nesen, kad Latvijas televīzijas (LTV) atpazīstamais ziņu raidījums Panorāma svinēja 50 gadus, tas nebija rosinājis Latvijas televīziju izmantot šo faktu, lai uzsvērtu sabiedriskās televīzijas vērtības. Ja sabiedriskās televīzijas vērtība ir spēcīgas ziņu programmas, tad to jubilejas reizē vajadzēja akcentēt.

Televīzijas auditorijas kvantitatīvie mērījumi rāda, ka Panorāmai pēdējos gados vairs nepieder pārliecinošas līdera pozīcijas. LTV vairs nevar apelēt tikai pie tradīcijas — pusdeviņos vakarā visi sapulcējas pie televīzijas kastes. Skatītāji viegli atsakās no šī ik vakara rituāla. LTV pašlaik jāpieliek lielas pūles, lai sabiedriskās televīzijas ideju padarītu konkurētspējīgu.



Satura prioritātes

Latvijas televīzijai jākļūst par spēcīgu spēlētāju televīzijas tirgū. Auditorijas kvantitatīvie dati norāda, ka komerctelevīzijas savu ideju pašlaik pārdod veiksmīgāk. Latvijas televīzija nevar ignorēt auditorijas rādītājus un kļūt elitāra, apkalpojot tikai to mazākumu, kas meklē alternatīvu komercmediju piedāvājumam. Taču LTV nav arī obligāti jāstājas pretī komerctelevīzijām, kopējot to piedāvāto izklaidi, kaut arī kvalitatīva izklaide nekonfliktē ar sabiedriskās televīzijas ideju. LTV prioritātei jābūt augstas kvalitātes produktiem un augsta kvalitāte nav pretrunā ar labiem auditorijas rādītājiem. Tieši tāpat arī ne-izklaides televīzijas žanri automātiski nenozīmē zemus reitingus. Piemērs — Latvijas televīzijas analītiskās žurnālistikas raidījums De facto.

Vispārējo interešu televīzija, apvienojot dažādu tematiku un žanrus, joprojām ir aktuāla, un arī Latvijas televīzijas 1. programmai vajadzētu turēties pie šādas koncepcijas, tomēr blakus tam jāveido spēcīgi nišas kanāli, kas pulcētu šaurāku auditoriju, kuru apvieno vienotas intereses (kultūra, sports, bērnu raidījumi, utt.). Latvijas televīzija multi-kanālu pieeju vairākus gadus ir apspriedusi, tomēr tā joprojām nav realizēta. Latvijas televīzijas pirmais piedāvājums varēja būt 24 stundu ziņu kanāls, tā pozicionējot sevi kā spēcīgu ziņu mediju. Pašlaik Latvijā šo nišu pamazām ieņem privātie mediji, pierādot, ka sākotnēji šādu projektu var realizēt arī ar nelieliem ieguldījumiem. Tikmēr LTV rīta ziņu programma joprojām ir ļoti vāja, bet dienas laikā ziņu nav vispār.

Taču, iekams veidot jaunas programmas, Latvijas televīzijai vajadzētu kritiski izvērtēt jau esošās divas. Pašlaik vairākiem raidījumiem ir neskaidra koncepcija un tie ir žurnālistiski vāji.



Jaunie patēriņa paradumi

Ļoti būtisks sabiedriskās televīzijas izaicinājums ir jauniešu auditorija. Parasti pirmajās nodarbībās žurnālistikas studentiem Vidzemes augstskolā jautāju par viņu mediju patēriņu. Jautāju, kur viņi iegūst informāciju par to, kas notiek Latvijā. Viņi vispirms sauc dažādos interneta ziņu portālus. Pārjautāju — bet kā tad ar televīzijas ziņām? Tad viņi vispirms nosauc LNT ziņas, arī TV3 Bez tabu. Panorāmu skatās reti, tā nav viņu ik vakara rituāls.

Latvijas televīzija joprojām nav aptvērusi, ka jaunieši ir viņu nākotnes auditorija. Jaunie cilvēki būs tie, kuri maksās abonentmaksu, ja Latvijā to tomēr ieviesīs. Abonentmaksas vispirms ir nevis naudas, bet uzticības jautājums. Eiropas valstu sabiedriskie mediji pieliek lielas pūles, lai sabiedrisko mediju lietošanas tradīciju pazītu arī jaunie cilvēki, lai sabiedrisko mediju ideja iegūtu jauniešu atbalstu. Latvijā sabiedriskā televīzija jauniešu auditoriju viegli atdod privātajiem medijiem, internetam.

Par jauniešu auditorijas nenovērtēšanu vispirms jau liecina nevērīga attieksme pret internetu un jaunajām tehnoloģijām. Tieši jaunieši visātrāk atsakās no vecajiem mediju lietošanas paradumiem un pievēršas virtuālās vides piedāvājumiem. Aptaujas rāda, ka arī Latvijā tieši jauno cilvēku vidū ir lielākais interneta lietotāju skaits. Latvijas televīzijai ir jāspēj palikt relevantai arī šai vecuma grupai.

Latvijas televīzijai ir rūpīgi jāpārskata savas attiecības ar auditoriju virtuālajā vidē. Auditorija ir vairāk jāiesaista, ne tikai ļaujot piekļūt saturam un lietot to dažādajos veidos (piemēram, ievietojot savu saturu arī populārajā youtube, kā to jau dara britu raidorganizācija BBC), bet arī ļaujot auditorijai līdzdarboties.

LTV piedāvājums online vidē līdz šim bijis ļoti vājš. Latvijas televīzija lapa internetā nav jauns medijs, bet tikai vēl viens kanāls, lai pārraidītu jau esošo saturu. Latvijas televīzijas savā online versijā vienkārši pārceļ saturu no ētera, neizmantojot papildu iespējas, kuras sniedz interneta vide (piemēram, dažādos multimediju risinājumus, interaktivitātes iespējas, lietotāju veidoto saturu). Turklāt, arhīvs internetā lielākoties ir maksas pakalpojums un arhīva lietošana nav ērta. Virtuālajā vidē veiksmīgi mēģina strādāt vien raidījums Kas notiek Latvijā?

Jaunie mediju lietošanas paradumi pieprasa jaunu domāšanu arī no televīzijas, tas ir, jaunu veidu, kā izstāstīt savu stāstu. Tradicionālā televīzija nav mirusi, tomēr tai līdzās ļoti pārliecinoši pastāv jaunās satura veidošanas, izplatīšanas un lietošanas tradīcijas. Un viens no būtiskākajiem Latvijas televīzijas uzdevumiem šodien ir pienācīgi reaģēt uz šīm pārmaiņām.



Tradīciju pārskatīšana

Piedzīvojot kritumu auditorijas rādītājos, tradicionālā lineārā televīzija Eiropā meklē jaunus veidus, kā veidot un piegādāt savu saturu, iekļaujot dažādos on-demand[ 2 ] pakalpojumus. Lai sekmīgāk spētu atbildēt uz pēdējo gadu straujajām pārmaiņām mediju industrijā, arī Latvijas televīzijai pašlaik visvairāk ir nepieciešamas jaunas idejas. LTV līdz šim ir pārāk cieši turējusies pie tradīcijas, baidoties to pārskatīt un pieņemt inovatīvus un radošus izaicinājumus. Pārskatīt tradīcijas un pieņemt jaunas idejas nenozīmē atteikties no sabiedriskās televīzijas vērtībām, kas vispirms un galvenokārt ir augsta kvalitāte.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skolniece 23.05.2008 15:16
iespējams, es ne pa tēmu, bet tikko pabiju visai interesantos kursos!!! "Mediju kursos" kurus vadīja neviens cits kā Elksnes kundze! Nu, tā kura skaitās Panorāmas galvenā redaktore un "100. panta" vadītāja! Varbūt citos gadījumos tiešām ,lai saprastu , ir vairāk jāzina pamatinformācijas un šādu tādu sakarību, taču te pat es redzu,ka kaut kas ir galīgi šķērsām! Kādu profesionalitāti un objektivitāti var prasīt no raidījuma, kura "galva" māca amatpersonas - kā neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem, vienvārdsakot - kā runāt, neko nepasakot!!! Man gan jāatzīst, ka Elksnes "100. p." es neko augstu nevērtēju. Bet, ir ļoti žēl, ja šāda spēlētāja uz "visām pusēm" regulē arī Panorāmas saturu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 30.03.2008 18:21
Mani interesētu lasīt analīzi vai 1.5 mil cilvēku sabiedrībai ir iespējams šodienas pasaulē paturēt savu identitāti un valodu. Bez iedziļināšanās jautājumā zinātniski, bet pēc paša subjektīviem novērojumiem es teiktu "ne". Nenoliedzu, ka varbūt ir kaut kādi iespējams noturēties, bet manuprāt ne pašreizējos apstākļos un ar pašreizējo pieeju. Mēs pat necenšamies nenovēršamo aizkavēt un papētīt, ko darīt, lai mums kaitīgos procesus apietu vai aizkavētu. Šo iziršanu visi savā dziļākā subjektivitātē izjūt (kāpēc tad sūdzās par negatīvām ziņam?), jo tagad saprot, ka tā sauktās trešās atmodas pamatā nebija revolūcija, bet nostalģijas vilnis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liga 27.03.2008 18:23
Piekrītu par LTV nabadzīgo saturu pilnībā, taču Kota ievēlēšana šai ziņā nekādu saulīti aiz mākoņiem nepiedāvā.

Taču diemžēl tas, kas raksta sākumā teikts par to iedragāto uzticību pēc Putina sistēmas fatālās ietekmes uz horizontālo taimkodu, man par to uzticības zaudēšanu nav īsti pārliecības. Ja aptaujātu cilvēkus, kas nav žurnālistikas studenti, kas nav arī politika.lv regulārie lasītāji vai ar līdzīgām interesēm un profesionāli ar šo jomu saistīti, gluži vienkārši, ja vispār vēl atcerās šo gadījumu, tad diezin vai saprata, ka tā bija klaja cenzūra un politiska iejaukšanās. Tur zināmā mērā pati žurnālistu cunfte ir pie vainas arī pati. Vai kāds no medijiem ir veltījis savas dārgās tintes burtus vai ētera laiku, lai reaģētu uz NRTVP Kleckina paziņojumu par to, ka patiešām tāds zvans ir bijis? Es neesmu pamanījusi, varbūt kāda īsziņa kaut kur ir parādījusies par šo. Demokrātiskā valstī pēc šāda paziņojuma NRTVP priekšnieka maiņa būtu neizbēgama. Cunfte pati arī nav nekādā veidā uz to reaģējusi, no pašreizējās "žurnālistu savienības" arī nav ko gaidīt.

Otrs iemesls, bez nezināšanas un neskaidrošanas ir tas, ka panorāma un ltv arī, līdzīgi kā 100 kalvīši, zatlers, ir nekas cits kā sabiedrības spogulis. Man ir grūti ar to samierināties, bet neredzu veidu, kā šo sabiedrību lai pamodina. Kas tad cits, ja ne pati sabiedrība uzskata, ka mediji piedāvā tikai negatīvo, vajag vairāk pozitivā. Kāpēc cilvēki droši vien ar lielāku prieku redz LTV ziņu dienesta sižetu ar teatrālu uzvedumu, kā vīrs un sieva skatās Panorāmu, kā pierobežas pagastā ir atskrējis teliņš utt, nevis to, kāpēc notiek tas, kas notiek ar Latvijas pastu vai kāpēc skaisti sakoptās pilsētas mērs no piejūras ir jāapcepuro, ja viņš vismaz pilsētu ir sakopis. Kāpēc pēc brutālas pozitīvisma kampaņas tiek balsots par tās organizētājiem? Sabiedrība pati izvēlas skatīties bez tabu par pikantākām privātāš dzīves detaļām, degpunktus, tautas balsis utt, starp tām donu huanu un senjoritu mīlas likstām vai latvijā ražotām neprāta cenām vai kā vēl tos citus seriālus sauc, kur redzami nekas cits, kā spožākās aktierzvaigznes no latvijas debesu juma.

Visbeidzot, nekādu satura kvalitātes uzlabojumu nevarēs sagaidīt,kamēr nekas nemainīsies žurnālistikas kvalitātē. Diena lēnām kļūst par visai nelasāmu avīzi, savukārt ziņu raidījumi visos trīs kanālos ir zem jebkuras kritikas. LTV rīta programma vispār ir 90to sākuma līmenī, savukārt lnt rītaregulāro raidījuma "seju" kalvīti ir beidzot nomainījuši citi politiķi, kuriem neviens nespēj uzdot sakarīgus jautājumus. Viņiem pietiek pateikt tikai vienu vai divas pr-istu noformulētas frāzes, kuras pēc tam vēl visi interneta portāli atražo. Tā viņš ir.

Cerams, ka jaunie žurnālisti nāks ar jaunu attieksmi, kompetenci un drosmi pētīt un vētīt un skaidrot!

Saistītie raksti
Grabeklis2 255x203

Sliktās ziņas 1 Autors:Jānis Juzefovičs

Televīzijas Kots politika.lv

Citi autora darbi
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 218 Autors:Jānis Juzefovičs