Līdzdalība, ne tikai sviestmaize

14.novembrī Rīgā notika Eiropas pilsoņu apspriede - diskusijas, kurās 38 Latvijas iedzīvotāji izstrādāja Eiropas Savienības (ES) politiķiem domātus priekšlikumus, kā Eiropas iedzīvotāji varētu dot savu ieguldījumu ES attīstībā.

Iesaki citiem:

14.novembrī Rīgā notika Eiropas pilsoņu apspriede - diskusijas, kurās 38 Latvijas iedzīvotāji izstrādāja Eiropas Savienības (ES) politiķiem domātus priekšlikumus, kā Eiropas iedzīvotāji varētu dot savu ieguldījumu ES attīstībā.

Diskusiju dalībnieki tika atlasīti pēc nejaušas atlases principiem - tā, lai viņi nāktu no dažādiem Latvijas reģioniem, visām vecuma grupām, pārstāvētu dažādas profesijas un intereses. Tādējādi bija nodrošināts, ka apspriedēs nepiedalās tikai tā sauktie zināmie runātāji no nevalstiskajām organizācijām un institūcijām, bet gan iedzīvotāji, kas, visticamāk, par Eiropas nākotni un aktīvu līdzdalību ikdienā nedomā.

Tie arī droši vien ir iedzīvotāji, kuru ikdienas darbs nav saistīts ar ES lēmumu pieņemšanu. Taču tieši šie tā sauktie parastie iedzīvotāji bija tie, kuriem Eiropas pilsoņu apspriedēs vaicāja, kā viņi vēlētos iesaistīties ES politikas veidošanā, cik daudz laika tam veltīt, kāda sagatavošanās viņiem būtu nepieciešama un kādās politikas jomās iedzīvotāju iesaistīšana būtu visnozīmīgākā. Paši iedzīvotāji arī izstrādāja konkrētus priekšlikumus, kā Eiropas Parlamenatm un Eiropas Komisijai būtu jāstrādā un kā jāreaģē, lai veicinātu un izmantotu iedzīvotāju līdzdalību ES attīstībā. Citiem vārdiem, kādus rezultātus pēc sava darba – iedzīvotāju iesaistīšanās – iedzīvotāji sagaida no ES institūcijām.

Kāpēc iesaistīties?

Jautāti, kāpēc iedzīvotāju līdzdalība ir nepieciešama, apspriežu dalībnieki atzina, ka viņi vēlas tikt sadzirdēti arī starplaikos starp vēlēšanām. Svarīgi ir arī iedzīvotāju līdzdalībā ES līmenī justies līdzvērtīgiem - lai nebūtu diskriminācija pret tā sauktajām jaunajām vai vecajām ES dalībvalstīm. Tāpat iedzīvotāju līdzdalība nedrīkst būt formāla, ķeksīša pēc, un ES institūcijas, iesaistot iedzīvotājus, nedrīkst līdzdalības procesā manipulēt ar iedzīvotājiem vai mazgāt smadzenes par to, cik viss ES ir lieliski. ES arī nedrīkst ignorēt iedzīvotāju viedokļus. Iedzīvotāju līdzdalību veicina vēlme iesaistīties un nevēlēšanās samierināties ar šī brīža situāciju. Savukārt, līdzdalību kavē informācijas trūkums, neticība līdzdalības aktivitātēm un pārmaiņu iespējamībai. Eiropas pilsoņu apspriedes dalībnieki atzina, ka vēlējās paši piedalīties šajā pasākumā, jo viņus interesē ES jautājumi un lēmumu pieņemšana, un ir vēlme uzzināt vairāk par ES. Dalībnieki gribēja saprast iedzīvotāju līdzdalības iespējas un jēgu. Bet daļa dalībnieku jau pirms apspriedes bija aizdomājušies par jauna sabiedrības pārvaldes modeļa nepieciešamību - tie, visticamāk, bija tie dalībnieki, kas jau agrāk ir piedalījušies līdzdalības diskusijās, piemēram, Eiropas pilsoņu debatēs 2007. un 2009.gadā.Pieci apspriedes dalībnieki bija ar iepriekšēju līdzdalības pieredzi.
Kas ir iedzīvotāju ieguvumi no līdzdalības ES lēmumu pieņemšanā? Iespēja uzlabot situāciju jomās, kurās ir problēmas un kuras skar iedzīvotāju ikdienu, kā arī cerība, ka ES institūcijas uzklausīs iedzīvotāju balsis. Bet ES no plašākas un jēgpilnākas iedzīvotāju līdzdalības iegūst labāku ES pārvaldi - kvalitatīvākus ES lēmumus un lielāku to leģitimitāti, jo lemts tiek ar plašākas sabiedrības pārstāvību un iesaisti. Tāpat ES institūcijas iegūst impulsu runāt par izaicinājumiem, neveiksmēm vai nepieciešamajām rīcībām to novēršanai. ES politiķiem esot atklātākiem pret ES iedzīvotājiem, vairosies arī iedzīvotāju uzticība un cieņa pret ES. Bet ilgtermiņā palielināsies to iedzīvotāju skaits, kas apzinās, ka viņi kā ES pilsoņi ir līdzatbildīgi par lēmumiem, lai uzlabotu ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Par ko?

Kad dalībnieki apsprieda, kādā politikas veidošanas posmā iedzīvotāju līdzdalība būtu vissvarīgākā, izrādījas, ka visvairāk iedzīvotāji vēlas iesaistīties dienas kārtības noteikšanā, citiem vārdiem, palīdzēt ES līderiem noteikt mērķus konkrētās darbības jomās vai tā būtu enerģētikas politika vai ģenētiski modificēto organismu ievešana ES. Iedzīvotāji ļoti labi apzinās, ka iedzīvotāju iesaistīšana mērķu izstrādē paildzinās lēmumu pieņemšanas procesu, tomēr viņu vēlme iesaistīties demonstrē izpratni, ka ES ir jāstrādā ES iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai un bez iedzīvotāju iesaistīšanas mērķus izstrādāt būs grūtāk. Tajā pat laikā iedzīvotāji labprāt vairāk iesaistītos arī lēmumu ieviešanas stadijā, piemēram, kontrolējot ES likumdošanas ieviešanu, jo viņi redz sevi kā lēmumu pieņēmēju uzraugus.
Iedzīvotāji nevēlas tikai uzzināt par jau pieņemtajiem lēmumiem, bet iesaistīties agrākā lemšanas stadijā - tāpēc ir nepieciešama informācija par iniciatīvām un jābūt skaidram, kā iedzīvotāji var līdzdarboties un komentēt virzāmo lēmumu. Te apspriežu dalībnieki atgādināja, ka internets nav pieejams un ērts visiem iedzīvotājiem, un tas politikas veidotājiem ir jāņem vērā.
Visvairāk Latvijas apspriedes dalībnieki vēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā par lauksaimniecību, jo pēc viņu domām Eiropa nezina, kas un kā pie mums aug un cik ļoti mēs esam pret ģenētiski modificētu organismu ievešanu. Protams, apspriedēs parādījās arī jautājums par tiešajiem maksājumiem un nepieciešamību tos izlīdzināt starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, kur arī būtu vērtīga plašāka iedzīvotāju līdzdalība. Tāpat iedzīvotāji vēlas iesaistīties lemšanā par sava reģiona attīstību, jo konkrētā reģiona iedzīvotāji vislabāk zina, kas viņiem ir vajadzīgs un kā labāk izmantot ES strukturālos fondus. Trešā nozīmīgākā joma, kur vairāk vajadzētu uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, ir izglītība - lai patiešām ir iespējama mobilitāte ES valstu vidū, un piemēram, studentam nav jāsatraucas, ka pēc apmaiņas programmas izmantošanas viņš no Spānijas universitātes atgriežas, iekrājis parādus Latvijas augstskolā.
Nobeidzot, kādu rezultātu iedzīvotāji sagaida no ES institūcijām pēc tam, kad iedzīvotāji būs padarījuši savu darbu - iesaistījušies? Iedzīvotāji sagaida atbildi pēc būtības, nevis atrakstīšanos. Iedzīvotāji gaida, ka tiktu izveidots, piemēram, informatīvs tālrunis, kur iedzīvotājs vai organizācija varētu uzzināt, cik tālu izskatīšanā atrodas viņa iesniegtais priekšlikums. Tāpat veids, kā atskaitīties par padarīto, varētu būt interesanti raidījumi sabiedriskajos medijos, kur, piemēram, Eiropas komisāri atbildētu uz iedzīvotāju ierosinājumiem. Savukārt, Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jābūt aktīvākiem meklējot tikšanos ar vēlētājiem arī vēlēšanu starplaikā, nevis tikai gaidīt interesi no vēlētājiem, sakot, ka deputāts ir pieejams piektdienās. Dalībnieki pat uzsvēra, ka vajadzētu ieviest sankcijas pret deputātiem, kas neinformē savus vēlētājus par padarīto, uzsverot, ka nepietiek vien ar cerību, ka nākamajās vēlēšanās konkrētais deputāts netiks ievēlēts.

Citur Eiropā

Eiropas pilsoņu apspriedes ir īpaši svarīgas laikā, kad nesen darbu sācis jaunievēlētais Eiropas Parlaments, drīz darbu uzsāks jaunie Eiropas Komisijas komisāri un tikko spēkā stājies Lisabonas līgums. Apspriedes ļauj iedzīvotājiem izteikt idejas, kā jaunajām ES institūcijām strādāt, lai veicinātu un izmantotu iedzīvotāju līdzdalību ES attīstībā.
Kā liecina diskusiju rezultāti Latvijā, arī dižķibeles skarti iedzīvotāji ir gatavi līdzdarboties un domāt ne tikai par savu sviestmaizi. Bet apspriedes Latvijā ievada plašāku diskusiju procesu arī citās ES dalībvalstīs. Identiski pasākumi notika arī Vācijā, Bulgārijā un Ungārijā, bet 2010.gada 26. februārī pieci dalībnieki no katras iesaistītās valsts, arī Latvijas, apspriedīs kopīgos priekšlikumus ar ES politiķiem Briselē.

Eiropas pilsoņu apspriedes rīko nevalstiskās organizācijas – Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (Latvijā), European Citizen Action Service (Beļģijā), European Academy Berlin (Vācijā), Nonprofit Information and Training centre Foundation (Ungārijā)un Open Society Institute – Sofia (Bulgārijā). Projektu līdzfinansē Eiropas Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras programma “Eiropa pilsoņiem”.

Eiropas pilsoņu apspriedes ziņojums
/upload_file/Projekti/Eiropas%20politika/2010/Garais_zinojums_LV.pdf

7 min. filma par Eiropas pilsoņu apspriedi
http://www.youtube.com/watch?v=U8A6ZKuVwhQ

Papildu informācija par Eiropas pilsoņu apspriedi
http://www.providus.lv/public/27208.html

 

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi