Foto: AFI
Interneta vides specifika ļauj salīdzinoši vienkārši izvairīties no finanšu kontroles: pastāv milzum daudz iespēju reklamēties par velti, ļoti lēti vai tā, ka naudas plūsmas nemaz netiek atspoguļotas dokumentācijā.
Priekšvēlēšanu aktivitātes internetā var nosacīti iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, tā ir ierasto, pārbaudīto un iecienīto komunikācijas kanālu izmantošana (partiju oficiālās mājaslapas, reklāmas banneri lielajos portālos utt.) kontaktos ar potenciālajiem vēlētājiem. Otrkārt, tās ir marginālas, agresīvas, neprofesionālas un bieži pat ne gluži legālas darbības ar nolūku radīt „informācijas troksni” un noniecināt politiskos konkurentus.
Pieredze rāda, ka pirmo metodi visbiežāk izvēlas partijas, kuras jau pārstāvētas Saeimā vai kurām ir labas izredzes tajā iekļūt. Finanses ļauj tām veidot diezgan modernas mājaslapas un uzturēt satura redaktorus, kas gatavo materiālus publicēšanai. Var pat noskaidrot lielāko partiju reklāmas budžetus – vismaz to reklāmas daļu, kura tiek publicēta lielākajos portālos (Delfi, TVNet, Apollo).
Tai pašā laikā interneta vides specifika ļauj salīdzinoši vienkārši izvairīties no finanšu kontroles: pastāv milzum daudz iespēju reklamēties par velti, ļoti lēti vai tā, ka naudas plūsmas nemaz netiek atspoguļotas dokumentācijā. Šajā lauciņā aktīvi darbojas gan marginālie politiskie spēki, kuriem nav nedz ciešu kontaktu ar lielajiem medijiem (TV, radio, avīzes), nedz arī iespēju izmantot administratīvo resursu, gan tie paši lielie spēlētāji – tiesa, pierādīt, ka viņi to dara apzināti, praktiski nav iespējams. Blogi un mājas lapas, reklāma forumos un komentāros, apmaiņa ar banneriem un „pogām”, barters, – tas viss netiek atspoguļots finanšu dokumentos, taču, prasmīgi to izmantojot, var izrādīties visai efektīvs. Piemēram, Latvijas politiķi vēl līdz šim nav novērtējuši blogu sniegtās iespējas – kaut arī bijušā Tallinas mēra Tonisa Paltsa dienasgrāmata savulaik bija ļoti populāra (http://www.palts.ee).
Latvijai paveicies: tā ir pasargāta no politiskā spama, kas ir loģiski. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir nedaudz vairāk par diviem miljoniem iedzīvotāju un praktiski ikviens cilvēks vai organizācija ir sasniedzama, Latvijas internets ir brīvs no pašmāju mēstulēm. Jebkurš spams var tikt izsekots pēc tajā piedāvātā produkta, un politiskā reklāma pārvēršas par antireklāmu. Tieši tas ir noticis ar Aivara Lemberga „atbalsta vēstulēm”, kuras tika izsūtītas no Brazīlijas servera. Kombinācija ir primitīva, taču sūtījuma autori tā arī netika identificēti.
Situāciju sarežģī arī tas, ka de jure interneta mājaslapas Latvijā joprojām netiek uzskatītas par masu informācijas līdzekļiem. No likuma viedokļa nav skaidrs, kāpēc banneris Delfos ir uzskatāms par politisko reklāmu, bet banneris kaut kāda NSS piekritēja mājaslapā nav. Acīmredzot šajā jautājumā kritērijs ir viens: auditorijas lielums, kura var ieraudzīt attiecīgo reklāmu. Taču tas nav atspoguļots nevienā likumdošanas aktā.
Kopumā, interneta anarhistiskā būtība ir ideāli piemērota politiskai reklāmai, bet ne visai piemērota tiem, kas grib to kontrolēt. Pamazām šo vienkāršo patiesību sāk apjēgt arī politiskās partijas. No stihiskas piedalīšanās diskusijās tās pakāpeniski pāriet pie apzinātām stratēģijām, kas nodrošina to atpazīstamību internetā.
Lūk, daži piemēri interneta sniegto iespēju izmantošanai praksē, kas izmantoti 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā (2006. gada vasara-rudens).
Lembergs kā web-tehnoloģiju poligona priekšmets
Visprofesionālāk interneta iespējas izmanto „labvēļi”, kuri īsteno Ventspils mēra atmaskošanas kampaņu. Paralēli mēstuļu sūtīšanai (sk. iepriekš) izveidotas vairākas mājaslapas – http://www.lembergs.info, http://www.kasirlembergs.lv, http://www.lembergs.lv, http://www.aivarslembergs.info, http://www.paraivarulembergu.lv, kā arī reģistrēts žurnāls – lembergs.livejournal.com/. Domēnus reģistrējusi organizācija “Pilsētai un Pasaulei” uz Jurija Krilova, kāda Eināra no Tallinas, kā arī paša Aivara Lemberga vārdiem.
Šī melnā PR kampaņa tiešām ir finanšu ietilpīgs projekts, un nevar noliegt, ka ar to nodarbojas cilvēki, kuri ir kompetenti web-tehnoloģiju jomā. Turklāt, pateicoties kampaņas specifikai, te ir rodams pielietojums visiem „aizliegtajiem paņēmieniem”– floodošanai komentāros un forumos, spamam utt.
Efektivitāte: salīdzinoši augsta. Vēl jo vairāk, jebkura cita vide nav tik piemērota šādas kampaņas īstenošanai – tikai internetā var saglabāt anonimitāti.
Kas ar to nodarbojas: visticamāk, tā pati “Pilsētai un Pasaulei” vai cilvēki, kas ar to saistīti.
Floodošana komentāros, forumos un citur
Svešu sistēmu (mājaslapu, forumu) izmantošana tekstu masveida publicēšanai ar atsauci uz partijas mājaslapu, tās lozungiem vai konkurentus kompromitējošu informāciju ir primitīvākā politiskās aģitācijas metode, kuru ātri izskauž moderatori. Sarežģītāks floodošanas paveids ir diskusijas imitācija starp vairākiem cilvēkiem (dažādu niku izmantošana). To arī izskauž, liedzot pieeju mājaslapai no konkrētas IP adreses.
Efektivitāte: ne visai augsta. Auditoriju kaitina tādu tekstu un atsauču ievietošana, kas neattiecas uz sarunas tēmu. Tā drīzāk tiek uztverta kā antireklāma.
Kas ar to nodarbojas: Iniciatīva no partijas ierindas atbalstītājiem tās spilgtākajā izpausmē.
Manipulēšana ar aptauju rezultātiem
Lielākā portālos publicēto aptauju daļa nevar pretendēt (un nepretendē) uz patiesu un adekvātu sabiedrībā valdošo uzskatu atspoguļošanu. Parasti mājaslapās nav tehnisko ierobežojumu balsu skaitam, ko reģistrē no viena datora. Pat, ja tādi ierobežojumi ir, tos var viegli apiet. Laiku palaikam ieinteresētās puses „koriģē” aptauju rezultātus ar nolūku izmantot tos reklāmas un mārketinga darbībā. Tā, piemēram, veicot aptauju par tēmu „Kura „krievu partija” uzvarēs savus konkurentus Saeimas vēlēšanās?” portāla „Delfi” krievu versijā, no dažiem datoriem tika reģistrēti vairāki simti balsojumu par „Saskaņas centru”. Šī „koriģētā” balsojuma rezultāti tika izmantoti partijas avīzē. Vēlāk portāla redakcija izdzēsa „liekās balsis”. Līdzīga situācija notika arī ar balsojumu par tēmu „Kura no labējām partijām, kas ir pārstāvētas Saeimā, Jums šķiet vispieņemamākā?” Šeit tika novērots masu balsojums par „Latvijas Pirmo partiju” (LPP) un „Latvijas ceļu” (LC).
Efektivitāte: vienkārša tehniskā manipulācija nodrošina partijai gan iespēju nokļūt medijos, gan arī pozicionēties uz konkurentu fona. Vēlētāju vairākums neizprot šo datu rašanās specifiku, tāpēc reitingu stabiņi izskatās visai ticami.
Kas ar to nodarbojas: pieļauju, ka tas tiek darīts ar partijas ziņu (vai vismaz to cilvēku, kuri atbild par reklāmu un sabiedriskajām attiecībām).
Video hostingi: no TV uz internetu
Pilnīgi jauna tendence: atsevišķu partiju digitālā formātā konvertētie videoklipi tiek publicēti bezmaksas video hostingā (piemēram, YouTube), savukārt, forumos un rakstu komentāros tiek ievietotas atsauces uz šiem klipiem. Šādi Delfos tika reklamēta apvienība LPP/LC. Līdzīgu metodi izmantoja arī, reklamējot LSDP (vai drīzāk veidojot antireklāmu „Saskaņas centram”). Teorētiski šī metode ļauj efektīvi izvairīties no portāla administrācijas sankcijām: maz ticams, ka moderators pieņems lēmumu iekļaut ievērojama video hostinga adresi filtrācijas sarakstā. Savukārt, visu pārējo informāciju, kura ļauj identificēt līdzīgus tekstus, var diezgan vienkārši mainīt. Tas, protams, prasa zināmu piepūli un laika resursus, taču ļauj regulāri aicināt portāla apmeklētājus apskatīt kādu videomateriālu. Piemēram, http://youtube.com/watch?v=fJBRNIp0iy8.
Efektivitāte: ļoti zema, tuva nullei. Piemērota tikai kompromata izplatīšanai (raksturīgs piemērs – video no „Jaunās Paaudzes” dievkalpojuma, kurā piedalījās LPP līderi. Tas tika izplatīts pirms pašvaldību vēlēšanām).
Kas ar to nodarbojas: Diez vai šādas darbības var uzskatīt par organizētu kampaņu – šī ir vai nu partijas ierindas biedru iniciatīva vai arī vienkārša spēlēšanās ar video formātiem.
Sociālie tīkli: politiskā mārketinga nākotne
Salīdzinoši jaunas iespējas paveras pateicoties sociālajiem tīkliem, kas kļuvuši ļoti populāri pēdējos gados. Portālā „draugiem.lv” pastāv ievērojamas politiskās domubiedru grupas, un daži politiķi izmanto šo kanālu, lai uzturētu komunikāciju savas „atbalsta grupas” ietvaros, kā arī lai vērstos pie potenciāliem vēlētājiem. Drīz pēc funkcijas «klases biedri» ieviešanas portālā „One.lv” tika veikta mērķtiecīga vēstuļu izsūtīšana. Tajās „Rīgas Aviācijas universitātes” (RAU) absolventus aicināja balsot par „RAU absolventu Andreju Klementjevu” (“Saskaņas centrs”). Pieļauju, ka tas nebija vienīgais šāds gadījums.
Efektivitāte: potenciāli – ļoti augsta, jo ļauj vērsties pie konkrēta vēlētāja ar tieši viņam adresētu piedāvājumu. Tomēr jāatzīst, ka ar likumdošanas ierobežojumu (kuru pagaidām nav) un sociālo tīklu īpašnieku labās gribas palīdzību šo nesankcionēto reklāmu var diezgan vienkārši ierobežot.
Kas ar to nodarbojas: iespējams, tie ir partiju jaunatnes organizāciju aktīvisti. Taču tikpat labi tas varētu būt arī partiju mērķtiecīgas darbības vai atsevišķu cilvēku pašiniciatīvas rezultāts.