Lauksaimniecība: uz kādiem noteikumiem pievienosimies ES? 0

Šajā rakstā aplūkoti svarīgākie nosacījumi, ko Latvijas Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums nosaka lauksaimniecības jomā – tiešie maksājumi, pārejas periodi uzņēmumiem, lauku atbalsta pasākumi, un īpašie izņēmuma gadījumi, kad Latvijai piemērotas “atlaides” no vienotajām ES prasībām.

Iesaki citiem:

Pievienošanās līgums paredz pagaidu apmērus tiešajiem maksājumiem, kas pirmajā gadā pēc iestāšanās sastādīs 25% no Eiropas Savienības pašreizējo dalībvalstu atbalsta līmeņa lauksaimniekiem, un turpmāk tas pakāpeniski palielināsies[1]. Turklāt jaunajām dalībvalstīm ir tiesības sniegt saviem zemniekiem papildus atbalstu, tādējādi jau pirmajā gadā Latvijas ražotāji kopumā varēs saņemt 55% no ES atbalsta līmeņa. Paredzams, ka 2005.gadā šis atbalsts var sasniegt jau 60%, bet 2006.gadā 65% no ES līmeņa, līdz visbeidzot pieauguma rezultātā sasniedzot ES rādītājus 2010.gadā. Jāņem vērā, ka minētie daudzumi neattiecas uz visiem lauksaimniekiem kopumā, bet gan uz katru no maksājumu shēmām atsevišķi, tādējādi nebūs iespējams vienas programmas ietvaros ietaupītos līdzekļus pārnest uz citu. Piemēram, ja Latvija neizlietotu finanšu līdzekļus, kas paredzēti cūkgaļas ražotāju atbalstam, bet naudas pietrūktu piena ražotājiem, "izlīdzināšana" nebūs pieļaujama.
Latvija no sava budžeta līdzekļiem turpinās sniegt valsts atbalstu tajās lauksaimniecības jomās, kurās ES Kopējā lauksaimniecības politika pagaidām nekādus maksājumus neparedz. Tas nozīmē, ka Latvijai būs tiesības turpināt subsidēt govju ganāmpulku īpašniekus. Tomēr šo palīdzību varēs sniegt tikai pārejas periodā līdz 2005.gadam, un pēc šī pārejas perioda beigšanās izmantot varēs vienīgi Kopējās lauksaimniecības politikas paredzētās maksājumu shēmas[2].

Neskarot papildu valsts tiešos maksājumus, Latvija var līdz 2008. gadam piešķirt pagaidu valsts atbalstu linu, aitu, sēklu, cūku audzētājiem un piensaimniekiem, kas pakāpeniski jāsamazina[3].

Būtiski, ka attiecībā uz šiem maksājumiem Pievienošanās līgums dod iespēju Eiropas Komisijai mainīt to nosacījumus, ja kardināli mainītos ES kopējās lauksaimniecības politikas attīstība.

Attiecībā uz lauksaimniecības tiešajiem maksājumiem pievienošanās līgums paredz pilnīgi jaunu jēdzienu EK tiesībās - vienoto platībmaksājumu. Vēlākais līdz iestāšanās dienai Latvija varēs nolemt, vai aizstāt pašreizējās dalībvalstīs piemērojamo maksājumu sistēmu ar vienoto platībmaksājumu[4]. Tas paredzēts īpaši jaunajām dalībvalstīm un izmantojams līdz 2006. gada beigām, taču ir arī iespēja to divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to lūdz. Šāda kārtība ir vieglāka no uzskaites un maksājumu administrēšanas viedokļa, tātad šeit esošās dalībvalstis ir nākušas pretī jaunajām, lai tās vienkāršāk varētu apgūt ES līdzekļus. Svarīgi, ka pievienošanās līgumā iekļauta prasība uzturēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes, par kurām izmaksājams ES atbalsts, “labā lauksaimnieciskā stāvoklī” un atbilstošas vides aizsardzības prasībām. Līgums paredz, ka, lai saņemtu maksājumus pēc vienkāršotās shēmas, Latvija nevarēs izvairīties no integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanas (tā domāta tehnisko datu un informācijas savākšanai un apkopošanai par tiešajiem maksājumiem). Tas prasīs ievērojamus līdzekļus no valsts budžeta, taču, sistēmu neizveidojot, Latvijas ražotājiem nebūs iespējams saņemt tiešos maksājumus.

Pievienošanās līgumā iekļauti Latvijai raksturīgo alkoholisko dzērienu veidi - "Allažu Ķimmelis", degvīni "Latvijas Dzidrais", "Rīgas degvīns", "LB degvīns", "LB vodka" un "Rīgas melnais Balzāms". Tas nepieciešams, lai Latvijai šos īpašos produktus būtu iespējams marķēt un laist tirgū līdzšinējā kārtībā. Tātad līgumā minēto alkoholisko dzērienu ražotāji no iestāšanās ES tikai iegūs – tiem kļūs pieejams viss ES tirgus.

Bioloģiskās lauksaimniecības ceļā ražoto produktu tirgus ar pievienošanās brīdi kļūs patērētājam labvēlīgāks, jo šādiem produktiem būs stingrāka kvalitātes kontroles sistēma un vienots marķējums (atšķirībā no pašreizējās Latvijas prakses, kad pircējs bieži tiek maldināts par preces it kā bioloģisko izcelsmi). Papildus šajā jomā Latvija ir panākusi pārejas periodu līdz 2006.gada 1.janvārim, kas pieļaus tādu ražošanas metožu izmantošanu, kas ES netiek atzītas par bioloģiskām, bet gala produkts par tādu tomēr tiks atzīts.

Būtiska pievienošanās līguma daļa ir pārejas periodi konkrētiem Latvijas piena, gaļas un dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes, kā arī zivsaimniecības uzņēmumiem. Pārejas posmā uzņēmumiem jāoptimizē sava struktūra, jāveic tehniskā modernizācija un jāpilnveido savas struktūrvienības atbilstoši ES tiesībām. Pārejas periodā saražoto produkciju atļauts laist vienīgi Latvijas tirgū vai nodot tālākai pārstrādei citam Latvijas uzņēmumam. Būtiski, ka sarakstos minētajiem uzņēmumiem iespējams un tie ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk panākt atbilstību ES prasībām, jo tādā gadījumā tiem tiks atvērts vienotais Eiropas tirgus.

Pievienošanās līgums[5] negroza esošo ES kārtību lauku attīstības atbalsta saņemšanai – atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem (paredzams, ka par tādiem pēc iestāšanās varēs uzskatīt 85% Latvijas lauksaimniecības zemes, t.i. visu Latviju, izņemot Rīgu un Zemgali) un agrovides pasākumus (finansējums par lauku ainavas, vides daudzveidības saglabāšanu, pagaidu atbalsts pusnaturālajām saimniecībām). Attiecīgie EK tiesību akti papildināti ar normām, kas paredz īpašus pasākumus[6] attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kas arī jāmin kā solis pretī jaunajām ES dalībniecēm.

Pievienošanās līgumā noteikts arī pārejas periods Latvijā pārdodamā piena tauku saturam. ES noteikts, ka pilnpienam jāsatur ne mazāk kā 3,5 % tauku, taču Latvijā ar šādu marķējumu līdz 2009.gada 1.janvārim būs atļauts tirgot pienu ar tauku saturu no 2,5 līdz 3,2 %.


_________________

*Andris Vītols ir līdzautors izdevumam “Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri”, kas Lailas Medin un Māra Brizgo zinātniskajā redakcijā nācis klajā 2003.gada 29.augustā.

[1] To paredz Padomes Regulas Nr. 1259/1999 grozījumi, 1.a. punkts.

[2] Uz Latviju attiecināmās ir sausās lopbarības, piena, cūkgaļas, cukura, graudaugu, liellopu un teļa gaļas un putnu gaļas kopējās tirgus organizācijas.

[3] Jomas un konkrētās summas ir uzskaitītas Padomes Regulas Nr. 1259/1999 grozījumos, 4.pielikumā.

[4] Maksājumu aprēķināšanas kārtība ir detalizēti regulēta Pievienošanās līgumā - Padomes Regulas Nr. 1259/1999 grozījumi, 1.b. punkts).

[5] Regulas 1257/1999 grozījumi

[6] Ir noteikti kritēriji atbalsta saņemšanai lauku attīstības jomā un paredzēts detalizēts atbalsta izmaksas regulējums. Piemēram, noteikts, ka pusnaturālajām saimniecībām, lai saņemtu ES atbalstu, jāgatavo uzņēmējdarbības plāns.


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi