Latvijas tiesu spriedumu kvalitāte

  • Autors:Vineta Skujeniece
  • Organizācija:PROVIDUS
  • Gads:2003
  • Valoda:latviešu, angļu

PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Pētījumā konstatēts, kādas ir Latvijas tiesu spriedumu kvalitātes problēmas un kā tās novērst. Analizēts arī, vai kvalitātes problēmas iemesli saistīti ar juridiskās izglītības kvalitāti, tiesnešu iecelšanas procedūru, tiesnešu apmācību, tiesnešu darba kontroli vai citiem faktoriem.

Iesaki citiem:

Pētījumā izdarītie secinājumi balstās uz autores izpētītiem 60 tiesu spriedumiem, kuri pieņemti Rīgas pilsētas tiesās no 2000.-2001.gadam lietās, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Pētījums analizē kā tiesu spriedumu formu, tā arī to saturu.

Pētījums pamatā atklāja sekojošas trīs galvenās tiesu spriedumu kvalitātes problēmas:

  • spriedumi mēdz būt grūti uztverami spriedumu lasītājiem. Tiesas pievērš minimālu nozīmi sprieduma izskatam un iekļautās informācijas izkārtojumam. Secinājumi dažkārt netiek atdalīti viens no otra, kas liek spriedumu lasīt pat vairākkārt, lai to saprastu. Arī atsauces var padarīt tiesas spriedumu neskaidru un pat nepārliecinošu, ja pašā spriedumā nav iespējams noskaidrot attiecīgās tiesību normas saturu un kā tā atbilst lietas apstākļiem. Arī lieka informācija var izjaukt sprieduma saskaņotību.

  • tiesu spriedumi mēdz saturēt nepilnīgu informāciju. Lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtība nereti ir vispārīgas frāzes, no kurām nav skaidrs, kāpēc lietas dalībnieks pauž šo viedokli. Dažkārt tiesas spriedumā izklāstīti tikai vienas puses paskaidrojumi. Reizēm nav nošķirts notikuma izklāsts lietas dalībnieku versijās no lietas faktu konstatēšanas, kas nepieciešams konkrētas tiesību normas piemērošanai. Dažreiz trūkst precizitātes, norādot tiesību akta pieņemšanas datumu vai nosaukumu. Nepilnīga ir informācija arī tad, kad spriedumā netiek atspoguļoti gadījumi, kad lietas apstākļi prasa piemērot kādas citas tiesību normas, izvērtēt tiesību normu hierarhijas ievērošanu, interpretēt tiesību normu ne tikai no tās gramatiskās konstrukcijas, bet arī piemērojot citas interpretācijas metodes.

  • tiesas secinājumiem mēdz iztrūkt pamatojums. Fakts, ka tiesas dod īsu lakonisku pamatojumu savam lēmumam un pamatā atsaucas tikai uz argumentiem, kas pamatoti ar normatīviem tiesību aktiem, rada jautājumus par argumentu atbilstību un pietiekamību. Reizēm netiek vispār paskaidrots, kā piemērotā tiesību norma atbilst lietas apstākļiem. Tāpat ir gadījumi, kad netiek izvērtēti pušu argumenti, tos vienkārši pieminot sprieduma aprakstošajā daļā.


  • Analizējot atsevišķu faktoru ietekmi uz tiesu spriedumu kvalitāti, pētījumā secināts, ka liela nozīme ir tiesneša iegūtai juridiskai izglītībai un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām. Negatīvu ietekmi uz tiesu spriedumu kvalitāti var atstāt arī neefektīva stažēšanās pirms kvalifikācijas eksāmena un arī pati kvalifikācijas eksāmena procedūra, ja tā izvērtēšanā lēmuma pieņēmējam ir atstāta liela rīcības brīvība.

    Lai novērstu konstatētās problēmas, pētījumā ieteikts izstrādāt vadlīnijas tiesu spriedumu rakstīšanai, kurās detalizētāk būtu izskaidrotas likumā noteiktās obligātās tiesas sprieduma sastāvdaļas un ietveramā informācija. Tiesību zinātņu programmu mācībspēki pētījumā ir aicināti regulāri publicēt analīzes par tiesu praksē aktuāliem jautājumiem, bet Tiesnešu mācību centrs – uzņemties aktīvu lomu šo analīžu apspriešanā. Tāpat pētījumā ieteikts atsevišķi izvērtēt, cik efektīva Latvijā ir juridiskā izglītība, tiesneša amata kandidātu vērtēšanas process, tiesnešu mācību apjoms un saturs, kā arī tiesnešu darba kontroles mehānisms. Labs instruments cīņā pret nekvalitatīviem tiesu spriedumiem var būt arī informatīva bukleta izstrāde prāvniekiem

    (pdf Latvijas tiesu spriedumu kvalitātepdf) (245.47 KB)

    (pdf The Quality of Court Judgementspdf) (228.00 KB)

    Iesaki citiem:

    Saistītie raksti
    Citi autora darbi