Latvija pēc 10 gadiem Eiropas Savienībā – cita Latvija? 1

Pētījums ir kā divu bilžu salīdzinājums - momentfoto brīdī, kad Latvija stājās ES un šodienas fotogrāfija. Kādas ir notikušās vai panāktās pārmaiņas un to iemesli – mūsu darītie vai nepadarītie mājas darbi, kā arī ES dalības ietekme.

Iesaki citiem:
Es desmitgadei
Foto:PROVIDUS

2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Šobrīd ir vērts atskatīties pagātnē, lai izvērtētu, kāda ir bijusi Latvijas pirmā desmitgade kā ES dalībvalstij.

Šajā nelielajā pārskatā vairāku Latvijas domnīcu pētnieki un citi eksperti necenšas izcelt vienīgi tās pārmaiņas, kuras ir skaidrojamas ar iestāšanos ES. Mērķis ir cits. Mēs vēlējāmies
uzņemt momentfoto brīdī, kad Latvija stājās ES, kā arī šodienas fotogrāfiju, un abas bildes salīdzināt, lai diskutētu par notikušajām vai panāktajām pārmaiņām un to iemesliem – mūsu darītajiem vai
nepadarītajiem mājas darbiem, kā arī ES dalības ietekmi.

Lai varētu noteikt, vai pārmaiņas bijušas uz labu, uz sliktu vai pārmaiņu vispār nav bijis, meklējām salīdzināmus datus 10 dažādās nozarēs, sākot no ārlietām un beidzot ar vidi un enerģētiku.

Šāda pieeja kā no putna lidojuma ļauj pamanīt lielo bildi, ko ikdienas steigā neredzam vai par kuru piemirstam.
Kas ir svarīgākais šajā lielajā bildē?

Droši vien atziņa, ka 10 gados Latvija ir kļuvusi ievērojami drošāka un labklājīgāka. Šodienas Latvijā slepkavību, laupīšanu, pat smagu ceļu satiksmes noziegumu ir uz pusi mazāk nekā 2004.gadā.
Uzlabojusies gaisa kvalitāte, samazinājies siltumenerģijas patēriņš, un daudz vairāk saimniecībās tiek strādāts ‘zaļi’.

Latvijas iedzīvotāji caurmērā kļuvuši ražīgāki, pelna ievērojami vairāk un dzīvo par dažiem gadiem ilgāk.

Vairāk cilvēku tic saviem spēkiem ietekmēt lēmumus, lepojas vai izjūt piederību Eiropas
identitātei, un mazāk dod kukuļus ceļu policijai. Latvija arī kļuvusi pievilcīgāka ārzemniekiem.

Lai gan mazāk kļuvis cilvēku, kas nevar atļauties medicīnas pakalpojumus, viņu skaits joprojām ir daudz par augstu – gandrīz piecas reize vairāk nekā vidēji citur ES. Joprojām esam ļoti sociāli noslāņojusies sabiedrība, ar dziļu ienākumu plaisu starp turīgajiem un trūcīgajiem. Īpaši skaudri redzamas pretrunas arī zināšanās balstītajos sektoros.

No vienas puses Latvijā ir ievērojami vairāk cilvēku ar augstāko izglītību un angļu valodas zināšanām, mazāk jauniešu pamet skolas, un ātros tempos pēc krīzes aug eksports.

Taču tajā pat laikā mūsu uzņēmumi retāk nekā pirms 10 gadiem pelna ar inovācijām, zinātnē investējam maz, un tālākizglītībai visa mūža garumā pievēršas mazāk pieaugušo nekā tas bija 2004.gadā.

Nemainīgi palikuši salīdzinoši zemie uzticēšanās rādītāji dažādām institūcijām, sākot ar parlamentu un valdību, beidzot ar Eiropas Parlamentu. Tikmēr pamatīgi svārstījušies bezdarba rādītāji, šobrīd atgriežoties tajā pašā līmenī kā pirms 10 gadiem.

Vairāku domnīcu un neatkarīgu ekspertu darbu pie mini izvērtējuma vadīja PROVIDUS, kurš 2014.gadā par šo publikāciju arī tika nominēts starptautiskā konkursā - starptautiskā domnīcu tīkla PASOS (Policy Association for An Open Society) balvai par labāko domnīcu publikāciju.

(Latvija pēc 10 gadiem Eiropas Savienībā - cita Latvija?pdf)

(Latvia in the EU 10 years later: a different Latvia?pdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Grostins
Normunds Grostiņš

1. Jāuzsver, ka dalība Šengenas zonā nav obligāti saistīta ar dalību ES. Islande, piemēram, ir Šengenas zonā un pagājušgad pārtrauca iestāšanās sarunas ar ES. Šengenas zonā ir Norvēģija un Šveice, kas abas referendumos ir noraidījušas dalību ES.

2. ES ierobežo Latvijas iespējas pielietot importa aizstāšanas stratēģiiju un iesākumam samazināt PVN Latvijā ražotai pārtikai.
Rezultātā negatīvā tirdzniecības bilance ar ES pagājušā gadā no Latvijas ekonomikas izsūca 3 miljardus eiro (Vācija šai laikā no tirdzniecības ar ES ieguva gandrīz 200 miljardus). Desmit gadu laikā tā zaudēti vairāk nekā 30 miljardi eiro.

3. Latvijas ārējais parāds ir pārsniedzis 38 miljardus eiro un tikai procentu maksājumi vien pārsniedz miljonu eiro dienā.

Tādējādi, atceroties, ka pirms iestāšanās ES eirooptimistu līderes, vairas un kalnietes, mums solīja uzplaukumu kā " Portugālei un Grieķijai pēc iestāšanās ES", mēs redzam, ka Grieķijas scenārijs - valsts bankrots - ar ES palīdzību Latvijai patiešām ir reāls.

Saistītie raksti
Citi autora darbi