Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003. Cilvēkdrošība 4

  • Autors:Māra Sīmane, Anita Kalniņa, Vladimirs Meņšikovs, Sandra Sebre, Ieva Bite, Linda Zīverte, Ivars Austers, Dzintra Zilinska, Valts Kalniņš, Uģis Šics, Žaneta Ozoliņa, Ivars Dukāts, Inna Šteinbuka
  • Organizācija:ANO Attīstības programma Latvijā
  • Gads:2003
  • Valoda:angļu, latviešu

PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Iesaki citiem:
Parsk0203 vaks 255x203

Šogad ANO Attīstības programmas finansētais Pārskats par tautas attīstību analizē cilvēkdrošības stāvokli Latvijā. Cilvēkdrošība ir priekšnoteikums ANO Attīstības programmas ieviestajam tautas attīstības jēdzienam. ANO Attīstības programmas 1994. gada Pārskatā par tautas attīstību pasaulē (UNDP Human Development Report 1994) cilvēkdrošība definēta kā “brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma”, kas jāskata kopsakarībā ar tautas attīstību.

Lai iegūtu plašāku informāciju par cilvēkdrošību Latvijā – par galvenajām problēmām un nedrošības avotiem, par riska grupām un to, ar kādām metodēm cilvēki cenšas sasniegt drošības sajūtu, pārskata ietvaros veikts pētījums par cilvēkdrošību 2002.gadā. Pētījumā noskaidrotas Latvijas iedzīvotāju lielākās bažas, kas saistītas ar piecām cilvēkdrošības problēmām:


  • Ekonomiskā drošība, it īpaši ienākumu regularitāte un pietiekamība;

  • Finansiāli un citāti pieejama kvalitatīva medicīniskā aprūpe;

  • Narkotiku izplatība;

  • HIV izplatība un saslimstība ar AIDS;

  • Organizētās noziedzības sekas


Pārskata mērķis ir veicināt pasākumu realizēšanu, kas stiprinātu Latvijas iedzīvotāju drošību un drošumspējas faktorus. Drošumspēja ir pārskata autoru iedibināts jēdziens ( angļu jaunvārds securitability) – indivīda spēja nenonākt nedrošā situācijā un nezaudēt drošības sajūtu, bet ja tas noticis, drošību un drošības sajūtu atgūt.

Autori izdala piecus galvenos drošumspējas faktorus - pozitīvas indivīda īpašības, pozitīvas tuvākās attiecības, ekonomiskā drošība, spēja pozitīvi iesaistīties sabiedriskos tīklos, sadarbīga uzticēšanās valsts institūcijām un starptautiskajām organizācijām.

Pārskata autori ir formulējuši vairākas prioritātes, lai nostiprinātu Latvijas sabiedrībā identificētos drošumspējas faktorus, piemēram, jārosina cilvēkus iesaistīties tīklu veidošanā, nekavējoties jānovērš varmācība pret bērniem, valdībai un pašvaldībām ir jāīsteno proaktīva nodarbinātības politika, pasīvie indivīdi ar īpašiem pasākumiem jārosina pievērsties savām nedrošības jomām, valdībai ir jāpierāda, ka tā strādā indivīdu drošības interesēs.



Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003. Cilvēkdrošība

(angliski, PDF, 2528 Kbpdf)

(latviski, PDF, 1814 KBpdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māra Sīmane 22.12.2003 14:47
Paldies par kļūdas atrašanu. Pārbaudot Pārskata tapšanas vēsturi redzams, ka kļūda tika pielaista maketēšanas laikā, kad papildinājām tabulu ar 2002. gada statistiku. Korektūrā nenoķērām ļoti dīvainās izmaiņas, kas skāra visu rindu.

Informācija ir



1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

– nav vairāk par pamatizglītību

24,7

25,7

23,9

22,9

23,0

22,3

21,9

Māra Sīmane

galvenā redaktore

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

EvijaR 16.12.2003 09:50
Man nav īsti skaidrs, kā saprast tabulu par reģistrētā bezdarba pamatrādītājiem (tabula 2.10, 40.lpp angļu tekstā). Bezdarbnieki ar pamatizglītību vai mazāk izglītības no 1996. līdz 1998.gadam ir 60-72% no visiem bezdarbniekiem, bet tad ārkārtīgi strauji sarūk līdz 2,67%! Un nākamos divus gadus saglabājas līdz 3%. Vai tā patiešām ir un kā to var izskaidrot vai arī kopš 1999. gada tas tiek mērīts citādi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liva Biseniece 05.12.2003 14:41
Izdevumā Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2000/2001 iekļautajā tabulā par līdzdalības formām un to efektivitāti aptaujas rezultāti angļu valodas tekstā nav atspoguļoti atbilstoši. Tam par iemeslu ir kļūdains tabulā izmantoto krāsu apraksts. Tomēr pārskata tekstā aptaujas rezultātu skaidrojums balstīts uz pareizu statistiku. Tas ataino, ka iedzīvotāju līdzdalība nevalstiskās organizācijās ir 6%, savukārt par efektīvu līdzdalības formu to uzskata 28% aptaujāto. Šāds statistikas atspoguļojums ir latviešu valodas tekstā, kas uzskatāms par pārskata pamatdokumentu.



Astra, paldies par vērīgu pārskata lasīšanu un izteikto aizradījumu. Pārskatam tiks pievienota norāde par minēto kļūdu.



Līva Biseniece no UNDP Latvijā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Astra 03.12.2003 14:15
Ar interesi lasisu jauno petijumu, un ceru, ka ta latviesu un anglu versijas sakritis. To nevar teikt par 2000/2001 gada parskatu, kura nelielas kludas tulkojuma diezgan butiski maina faktus. Pagajusaja petijuma ir attels par lidzdalibas formam un to efektivitates novertejumu (85.lpp latviesu un 89.lpp anglu izdevuma). Katra izdevuma ir cits skaidrojums, ar kuru kraasu iekrasotie skaitli attiecas uz lidzdalibu un kuri uz efektivitati. No latviesu izdevuma izriet, ka, piemeram, NVO biedri ir 6% no Latvijas iedzivotajiem, no anglu - 28%. Ir diezgan liela atskiriba, vai NVO tiesam ir iesaistijusies 6 vai 28% iedzivotaju.

Saistītie raksti
Citi autora darbi