Latviešu valodas statusu nostiprina konstitucionālajā līmenī

1998. gada oktobrī pirmo reizi Latvijas vēsturē valsts valodas statusu nostiprina konstitucionālajā līmenī. Vēlāk latviešu valodas statusu Satversmē nostiprina arī 2002. gadā, kad pirms valsts valodas zināšanu prasības atcelšanas deputātu kandidātiem Satversmē ieraksta, ka latviešu valoda ir vienīgā darba valoda Saeimā un pašvaldību institūcijās.

Iesaki citiem:

1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantu papildina, pirmo reizi Latvijas vēsturē konstitucionāli apstiprinot, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.[ 1 ] Grozījumi 4. pantā apstiprināmi tautas nobalsošanā.

2002. gada 30. aprīlī Saeima pieņem grozījumus Latvijas Republikas Satversmē,[ 2 ] kas konstitucionāli nostiprina, ka Saeimas un pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un ikvienam, kurš vērsies valsts un pašvaldību iestādēs, ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. Tāpat Satversmi papildina ar Saeimas deputāta svinīgo solījumu, kas paredz arī deputāta pienākumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
2002. gada 9. maijā, pēc Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas kritikas, pieņem grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, atceļot obligāto prasību deputāta kandidātam zināt latviešu valodu augstākajā (trešajā) pakāpē. Tā vietā nosaka, ka deputāta kandidātam jāsniedz latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.[ 3 ]

2002. gada 9. maijā pieņem grozījumus Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, atceļot prasību kandidātu sarakstam pievienot valsts valodas prasmes apliecības norakstu. Tā vietā nosaka, ka deputāta kandidātam jāsniedz latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.[ 4 ]

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi