Lasi! Nedēļas nogalei 8

Kaut arī spiegošana dominē šās nedēļas lasāmvielas piedāvājumā, iepazīstoties ar citiem Ivetas Kažokas, Indras Mangules un Ilzes Straustiņas ieteikumiem, iegūsiet vielu pārdomām arī par to, cik lielas nepatikšanas briest pasaules ekonomikā un no kurienes rodas bailes.

Iesaki citiem:

Iveta Kažoka

The Atlantic atrodams fantastisks, mītus izgaismojošs raksts par to, kā lielākās cerības aptaukošanās problēmas mazināšanai būtu jāliek uz ... makdonaldiem, burgerkingiem un līdzīgām ātrās ēdināšanas vietnēm, kā arī uz jaunajām ēdienu veidošanas tehnoloģijām!

Vai sievietēm vēlīnajos trīsdesmit gados būtiski samazinās auglība? Nē, tas ir mīts un statistika rāda ko citu - apgalvots The Atlantic rakstā par to, cik ilgi var atlikt bērna laišanu pasaulē.

Mani nebeidz pārsteigt 3D printēšanas sniegtās iespējas - un kādēļ gan nevarētu izprintēt ... dzīvojamās mājas? Vieglāki, kvalitatīvāki materiāli, mazākas
būvniecības izmaksas, inovatīvāks dizains - kādēļ gan ne?

Turpinot iepriekšējās nedēļās aizsākto iedzīvotāju izspiegošanas tēmu. Ja nu spiegošana netiktu slēpta? Ungārijā pieņemts jauns likums, kas liek tiesnešiem, ierēdņiem, citām augstākām amatpersonām piekrist savu privāto telefonsarunu ierakstīšanai, videokameru ierīkošanai mājās, epastu izspiegošanai. Tiesas piekrišana nav vajadzīga.

Vai sociālo tīklu laikmetā indivīdam ir tiesības "tikt aizmirstam"? Proti, lai interneta meklētāji pēc viņu pieprasījuma dzēstu kompromitējošu
informāciju. Francijas arhīvu veidotāji uzskata, ka šādām tiesībām nav jābūt. NYT piedāvā nelielu ieskatu diskusijā.

"What if" blogs joprojām ir labākā vietne internetā, kur izklaidējošā formā, atbldot uz kādu neparastu jautājumu, apgūt fizikas un ķīmijas pamatprincipus. Dažkārt jautājumi gan ir ne tik daudz neparasti, cik pavisam traki! Piemēram, kādos šķīdumos var braukt ar laivām?

Vai Ķīnas - un līdz ar to visas pasaules - ekonomikā briest īpaši lielas nepatikšanas?

Indra Mangule

Vegānisms un veģetārisms kā dzīvniektiesību izpausme - tradīcijas Āzijā un, ko mums no tām mācīties.

Senās filozofiskās debates par brīvību/drošību un par valsti/indivīdu jaunās skaņās (PRISM ASV novērošanas programmas kontekstā) - vēl arvien tik daudz juridisko un ētisko jautājumu, ko šķetināt.

Fobijas:no kā tās rodas un, ko ar tām iesākt? Cik neracionālas ir mūsu bailes?

I do not like the place I am coming from.
I do not like the place I am going to.
Why do I watch [the driver] changing the wheel
With impatience?
/Berthold Brecht – ‘Wheel Change’/
Raymond Tallis spriež par to, kāpēc cilvēkiem patīk gaidīt un stāvēt rindās.

Ilze Straustiņa
Spiegs starp spiegiem jeb nevienam nekad nevar uzticēties. Stāsts par puisi, kurš kalpoja diviem saimniekiem - Wikileaks un FIB

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

http://www.guardian.co.uk/world/2013/jul/01/jobless-europe-young-qualified

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
paldies

par sakarīgajiem linkiem!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

ASV FRS par nevienlīdzību:
http://www.federalreserve.gov/newsevents/speech/raskin20130418a.htm
http://www.frbsf.org/community-development/publications/community-investments/2011/november/income-inequality-impact-community-development/

Lai ko arī teiktu kāda pazīstama austrāliešu miljardiere, tomēr skaitļi rāda, ka ar darbu var nopelnīt aizvien mazāk, nekā ar kapitālu:
http://www.clevelandfed.org/research/commentary/2012/2012-13.cfm

Kas traucē sabiedrībai veidot dialogu par nepieciešāmajām pārmaiņām?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

Izrādās, ka augstākā izglītība un ar to saistītās spējas un prasmes vairs nav vajadzīgas: http://www.bloomberg.com/news/2013-06-25/why-are-so-many-college-graduates-driving-taxis-.html
Visu sāk darīt mašīnas un programmas, viss ir optimizēts un arī austērisms gādā par lēto darbaspēku, tā kā dārgais darbaspēks nav vajadzīgs...

Ko darīt? Varbūt neko īpašu. Varbūt pietiek ļaudīm sanākt kopā, vienoties, ka galēja alkatība nav vajadzīga un iedibināt vienlīdzīgu, solidāru sabiedrību, kurā tiek izmantotas tehnoloģiju iespējas kopējam labuma. Protams, vienmēr būs ļaudis, kas gribēs vairāk, bet lai tad viņi arī riskē ar savu īpašumu, savu veselību un dzīvību un nevis ar sabiedrības labklājību. Varbūt pietiek sabiedrībai iet alkatības pavadā, ja tā acīmredzami ved postā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

Droši vien atbilde ir kaut kur pa vidu starp http://en.wikipedia.org/wiki/Mode_of_production un http://en.wikipedia.org/wiki/Post-capitalism

Tikai katrā brīdi sabiedrībai derētu atcerēties vienu - lai ko apgalvotu daži ekonomisti vai eksperti, galīgais lēmums par to, kādas sociāli ekonomiskās attiecības iedibināt - šis lēmums ir pašas sabiedrības ziņā. Nav striktu laissez faire "dabīgās kārtības" likumu, tāpat kā droši vien nav pilnīga taisnība nav arī kritiskās ekonomikas pārstāvjiem. Sabiedrība var izvēlēties gan noslāņojušos plutokrātiju (ar Dikensa laikmeta negācijām), gan arī solidāru Skandināvijas modeli vai pat kādu radikālāku humānu postkapitālisma veidu. Kapitālisms nav un nevar būt ierakstīts konstitūcijām, jo tas ir dzimis savā laikā un kaut kad arī var beigties.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

Protams, ka latviešu etnoss, kas ir veidojies no baltiem (Latvijas teritorijā kopš 1500. g. pr. Kr.) ir daudz, daudz mūžīgāks un fundametālāks par kapitālismu. Visam ir savs laiks. Un vērtībām ir savs mērs un kārtība. Apziņa palīdz izdarīt lēmumus krīzes laikos.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

Mūsdienu kapitālisms lieto fiat valūtu - tas nozīmē, ka naudas masas palielināšanās (piem., straujas ekonomiskās izaugsmes laikā (kā Ķīnā) tas ir nepieciešams, lai novērstu deflācijas spirāli) ir iespējama tikai augot kredītiem. Fiat valūta ne tuvu nav tā labākā. Kā rāda IMF pētījums, jau kopš 30. gadiem ir alternatīvas idejas, kuras novērš visus fiat valūtu trūkumus - wiki raksts un pats IMF pētījums: http://en.wikipedia.org/wiki/The_Chicago_Plan_Revisited un http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2012/wp12202.pdf
Kāpēc pilsoņu neprasa labāku valūtas sistēmu?

Izsvērts pārskats par Ķīnas sociāli-ekonomisko sistēmu: http://ojs.library.ubc.ca/index.php/newproposals/article/view/2017
Vairākas idejas (piem., Gotas programmas kritika) ir nozīmīgas arī Austrumeiropas politiskās un ideju vēstures izprateni.

Jaunākais Cambridge Journal of Economics numurs ir pieejams par brīvu: http://cje.oxfordjournals.org/content/current
Nopietns impact factors, kas to ierindo top 15% ekonomikas zinātnes žurnālu vidū.

Nopietna Eiropas žurnalistika par to, ka austērisms nestrādā: http://www.social-europe.eu/2013/06/basta-an-end-to-austerity/

Romāns par vācu speciālās vienības virsnieka gaitām otrā pasaules kara laikā: http://www.amazon.co.uk/Kindly-Ones-Jonathan-Littell/dp/0099513145/
Cilvēcisks stāsts par to, kas noveda pie pasaules kara un Holokausta šausmām. Pārsteidzošs vēstījums par to, kā nacionālsociālisms vispirms jau bija atbilde uz sabiedrības noslāņošanos un ekonomisko krīzi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

Cam. J. Econ. jaunākais numurs kā reizi ir par Eiropas ekonomisko krīzi - kā ekonomisti to nespēja pamanīt, kā krīze izpaužas un ko darīt tālāk?

Citi autora darbi