Foto: hankplank
Cilvēka uzvedība skaitļos un neīstā atmiņa. Lasāmvielas piedāvājums šai nedēļas nogalei. Iesaka Iveta Kažoka un Ilze Straustiņa.
Iveta Kažoka
Labi uzrakstīts, izglītojošs teksts par to, kā cilvēka uzvedību var izteikti matemātiski! Fokuss uz pārvadājumu loģistiku – kā panākts, lai piegādes notiek ātrāk, drošāk un efektīvāk.
Scientific American pēta, kā evolucionāri varētu būt attīstījušās sarežģītas struktūras (piemēram, acs). Rakstā izteikta interesanta hipotēze, par kuru iepriekš nebiju dzirdējusi: proti, sarežģītām struktūrām ir vieglāk attīstīties tad, ja attiecīgie organismi ir pasargāti no dabiskās atlases faktoriem (lai bīstamām mutācijām, kas rada lielāku sarežģītību, būtu lielāka iespēja saglabāties).
More Intelligent Life piedāvā sirdi plosošu stāstu par Japānas cunami, un tam sekojošās Fukušimas avārijas upuriem. Stāsts ir arī par Japānas sabiedrības īpatnībām: neveselīgo stoicismu un konformismu.
Dzīvesgudra intervija ar zinātnieku un fantastu Džeku Koenu – kādēļ, viņaprāt, cilvēcei vienmēr būs jaunas lietas, ko pētīt, un, kādēļ zinātniekiem biežāk būtu jāatzīst savas šaubas, nezināšana?
Par godu Hannai Ārentei veltītajai filmai, NYT forumā piedāvāts ieskats šīs, tik nozīmīgās, 20.gadsimta filozofes atziņās un pārpratumos, ko tās radījušas.
Ja jums ir laiks, iesaku izlasīt 16.jūlija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Nagla pret Latviju. Tas nav tik interesants un tālejošs, kā biju cerējusi, bet iezīmē divas Latvijas tiesību sistēmas funkcionēšanas problēmas. Proti, pārāk formālais izmeklēšanas tiesnešu darbs (atļaujot vai liedzot veikt kratīšanas), un pašu kratīšanas orderu, dažkārt, pārāk aptuvenais saturs.
Ilze Straustiņa
Ja mums šķiet, ka darbs birojā ir kaut kas tikai mūsdienām raksturīgs – tā nebūt nav. BBC rakstā autore Lucy Kellaway atklāj kopīgas iezīmes starp šodienu un 18. gs. Londonu un to, kā darbs birojā mainījis pasauli.
Šis ir diezgan biedējoši. Zinātniekiem izdevies implantēt pelēm neīstas atmiņas. Izlasiet paši kā tas iespējams un ko tas dos zinātniskajai izpētei kā rodas cilvēkiem neīstā atmiņa un kā ar cīnīties.
Ik pa laikam, īpaši vasaras sezonā, man jāatbild bērniem, vai un kāpēc Baltijas jūrā nedzīvo haizivis, kā arī par to iespējamo uzbrukumu. Lūk, interesanta infokarte par speciāli neizprovocētiem haizivju uzbrukumiem sākot jau no 1580. gada!!!