Kuplas krūtis — obligāti! 15

Ekonomiskā krīze un strauji augošais bezdarbs nevar kļūt par attaisnojumu darba devēju patvaļai un pretdiskriminācijas normu neievērošanai.

Iesaki citiem:
Zobi 255x203(2)
Foto:Welshdan

Ne vecāka par 25 gadiem, noteikti — fotogēniska, ar izteiktu vidukli un kuplām krūtīm — tādu darba ņēmēju krīzes laikos meklē Latvijas darba devēji. Minētais potenciālā darbinieka portrets iezīmējas, lasot Latvijas mediju telpā atrodamos darba sludinājumus, kas ir izteikti diskriminējoši, jo tiek norādīts pretendenta vēlamais vecums, dzimums un ārējās pazīmes, gan arī izteikta prasība atsūtīt fotogrāfiju. Šādas prasības ir pretrunā Latvijas likumdošanai, kas aizliedz diskrimināciju darba tirgū, tajā skaitā — sludinājumos. Tomēr, palielinoties bezdarbnieku skaitam, šis liegums ir aizmirsies, un diemžēl arī atbildīgās institūcijas diskriminējošos darba piedāvājumus neuzskata par nozīmīgiem cilvēka tiesību pārkāpumiem.


Es gribu tavu foto!

Iepazīstoties ar statistikas datiem, redzam, ka šā gada jūlijā ir atsācis palielināties bezdarbnieku skaits, un Latvijā darbu zaudējuši vairāk nekā 132 000 cilvēku. Daļa no tiem, iespējams, jau sazinājusies ar radiem un draugiem ārvalstīs un tuvākajā laikā dosies darba meklējumos ārpus Latvijas. Savukārt tie, kuri ir apņēmības pilni pārvarēt krīzi mājās, intensīvi pārlasa darba sludinājumus, arī diskriminējošos, un piesakās darbam, un cer — ja nu tomēr palaimējas.

„Fitnesa klubam nepieciešama apkopēja. Vecums — 20 līdz 30 gadi, sportiskas miesas būves, akurāta un izdarīga. Izglītība — ne zemāka par vidējo. Vēlams ar daba pieredzi. Lūgums nezvanīt, bet sūtīt CV un foto uz e-pastu.” „Nepieciešama krievvalodīga televīzijas programmu vadītāja: meitene, vecums līdz 25 gadiem, fotogēniska, bez rētām un tetovējumiem atklātajās ķermeņa daļās, ar spilgti izteiktu vidukli (obligāti) un kuplām krūtīm (obligāti). Iepriekšēja pieredze nav obligāta (mēs nodrošinām apmācību). Sūtiet CV un foto (no priekšas un profilā + pilnā augumā).” „Juvelierizstrādājumu uzņēmums meklē sekretāri. Izglītība — ne zemāka par augstāko. Ja Jums nav 25 gadi, mēs nevarēsim izskatīt Jūsu kandidatūru.” „Meklējam mājkalpotāju, krievu sievieti, no 35 gadiem. Pieredze obligāta.” Šādi un līdzīgi diskriminējoši un cieņu aizskaroši sludinājumi lasāmi dažādos interneta portālos.

Diskriminācija darba attiecībās ir aizliegta jau pirms darba sludinājuma publicēšanas. Sludinājumos nedrīkst norādīt vēlamo darbinieka dzimumu, vecumu, etnisko piederību, citus diskriminējošus kritērijus. Svarīgi, ka šāds nosacījums vienlīdz attiecas gan uz valsts un pašvaldību iestādēm, gan arī uz privātajiem uzņēmumiem. Tāpat diskriminācija nav pieļaujama darba intervijās. Darba likumā ir skaidri noteikts, ko darba devējs intervijā drīkst un ko nedrīkst jautāt. Proti: „Darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši.”[1] Jums ir tiesības neatbildēt par savu ģimenes stāvokli, grūtniecību, iepriekšējo sodāmību, reliģisko pārliecību, etnisko izcelsmi, piederību politiskai partijai un citiem līdzīgiem jautājumiem.


„Nenozīmīgi” pārkāpumi

Pēdējos gados darba devēji centās ievērot minētās likuma prasības, jo valstī trūka darbaspēka. Taču tagad ekonomiskās krīzes aizsegā vecuma, dzimuma un ārējā izskata norādīšana atkal kļuvusi tikpat svarīga darba sludinājumu sastāvdaļa kā izglītība vai valodu prasmes. Bieži vien kopā ar CV tiek lūgts nosūtīt arī fotogrāfiju. Bez tās Jūsu kandidatūra netiks izskatīta ne tikai tad, ja pretendēsit uz modeļa vietu, bet arī tad, ja būsit nolēmis atsaukties uz sludinājumiem par vakantajām grāmatveža, sabiedrisko attiecību speciālista vai apkopēja vietām. Cilvēkam, kam darbs tiešām ir vajadzīgs, nekas cits neatliek kā sameklēt savu skaistāko foto un nosūtīt to potenciālajam darba devējam. Pat tad, ja viņš saprot, ka šāda prasība ir diskriminējoša, bez objektīviem un pamatotiem priekšnoteikumiem un pat ne mazākajā mērā nav saistīta ar personas spējām veikt attiecīgo darbu.

Kādai manai paziņai, kas pretendēja uz grāmatveža vietu un bija izturējusi pirmo atlases kārtu, tas ir, CV un foto izvērtēšanu, darba intervijā tika uzdoti divi šobrīd ļoti aktuāli jautājumi: „Vai jums ir kredīts?” un „Vai jūsu vīrs strādā?”. Tā vietā, lai nekaunīgajam darba devējam norādītu, ka likumdošana neparedz pienākumu atklāt šādu informāciju, un pajautātu, kā tas var palīdzēt vai traucēt veikt tiešos darba pienākumus, paziņa uz abiem jautājumiem atbildēja. Kāpēc? Tāpēc, ka viņas vīrs ir brīdināts par atlaišanu gada beigās, viņai ir divi skolas vecuma bērni un dzīvokļa kredīts, un šis darbs ir vienīgā iespēja nodrošināt iztiku.

Situācija darba tiesību jomā ir izveidojusies kritiska, un nav iemeslu cerēt, ka tā tuvākajā laikā sāktu uzlaboties. Neviena valsts institūcija sistemātisku darba sludinājumu monitoringu Latvijā neveic. Gan Valsts darba inspekcija, gan Tiesībsarga birojs reaģē tikai uz saņemtajām sūdzībām. Kaut arī šādi diskriminācijas gadījumi notiek dienu no dienas, abu institūciju pārstāvji atzīst — sūdzību skaits ir pavisam niecīgs. Arī sūdzības par darba intervijās uzdotajiem diskriminējošajiem jautājumiem ir tikai dažas. Aizvien pieaugošā bezdarba apstākļos cilvēki baidās ziņot par šādiem pārkāpumiem vai arī šajos juku laikos vienkārši netic valsts institūciju spējām viņus pasargāt. Taisnība vien ir! Naudas un cilvēku trūkums ir noveduši pie tā, ka institūcijas, kam jau preventīvi būtu jāsargā cilvēki no iespējamas diskriminācijas, spiestas minētos pārkāpumus ierindot "nenozīmīgo" sarakstā. To risināšana tiek atstāta vēlākam laikam — pēc tam, kad būs izskausti krīzes radītie „rupjie pārkāpumi”: darba līgumu neslēgšana, algu maksāšana aploksnēs vai neizmaksāšana vispār, nelikumīga atlaišana. Tomēr ekonomiskā krīze un strauji augošais bezdarbs nevar kļūt par attaisnojumu darba devēju patvaļai un pretdiskriminācijas normu neievērošanai. Pieverot acis uz darba devēju negodīgajiem spēles noteikumiem tagad, vēlāk sabiedrībai būs grūti pamatot, kāpēc, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, tie vairs nav pieņemami.


_____________________

[1] Darba likuma 33. pants Darba intervija, http://www.likumi.lv/doc.php?id=26019

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


krupis 21.08.2009 19:46
Labai darbiniecei darba devējs varētu ielikt silikona pupus par savu naudu. Ja reiz apmācība uz darba devēja rēķina, kāpēc arī pupus neielikt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd - Annelei 21.08.2009 02:52
Katrs, protams, var izvēlēties tēmas, kurām veltīt uzmanību, taču, objektīvi aplūkojot darba tirgus situāciju Latvijā, šobrīd darba sludinājumu izpēte, lai konstatētu iespējamu diskrimināciju, ir lieka laika tērēšana, kas tiek atņemta patiesi nozīmīgām problēmām - kā, piemēram, darba vietu radīšanu ierobežojošo noteikumu atcelšana. Šobrīd nav svarīgāka uzdevuma kā rūpēties par to, lai tuvākā laikā Latvijā taptu desmitiem tūkstošu darba vietu un politkorekta "krūšu izmēru" izķeršana no sludinājumiem neko šī mērķa sasniegšanai nedod.

P.S. Starp citu, sludinājums par krūšu izmēru ir, protams, provokatīvs, taču vai tas tiešām ir diskriminējošs? Ņemot vērā to, ka sludinājumu ievietojusi TV stacija, kas meklē vadītāju konkrētas koncepcijas raidījumam. Vai tas nevarētu tikt uzskatīts par objektīvu nosacījumu darba pienākumu veikšanai? Galu galā TV stacijas mērķis ir pārdot šo produktu reklāmdevējiem un tirgus izpēte, ļoti iespējams, liecina, ka kuplkrūtainas vadītājas piesaista lielāku skatītāju interesi. Nothing personal, just business.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 20.08.2009 17:18
Skumji.Zemtekstā var saprast ,ka darbiniecei būs jāpilda arī pavisam citas funkcijas,ja norāda prasības piemēram figūrai un krūtīm.

Un kā lai jūtas sājā situācijā invalīdi?Pensionāri?

Raksts skar reālu ,nevis pseidoproblēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Annele 20.08.2009 16:41
Vienam tā var likties maznozīmīga problēma, bet citam atkal nē. Ja pašam nāktos saskarties ar šādu sludinājumu, cik pagodināts tad justos? Darba sludinājums ir tikai sākums darba attiecībām un tādā veidā tiek nepamatoti "atsijāti" cilvēki, kuri savādāk varētu pretendēt uz šo darbu.

Un nevajag runāt par pseido aktīvistiem un nievājoši uzrunāt par "tiesību" aizstāvjiem. Ja nebūtu cilvēktiesības, nebūtu arī Jūs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

@ 20.08.2009 13:37
Visi šitie pseido aktīvisti, "tiesību" aizstāvji, mēģina attaisnot savu eksistenci ar nenozīmīgu problēmu risināšanu, jo laikā, kad augstskolu absolventi ir gatavi par vēdera tiesu slaucīt ielas, satraukties par korektu darba sludinājumu noformēšanu ir birokrātijas augstākā pilotāža!

Rakstā nebija pieminēts kaut vai tāds fakts, ka jebkurš ne-ierēdnis Latvijā tiek nekorekti terorizēts no n-tajām valsts iestādēm un te nu visi "tiesību" speciālisti var uzgavilēt, jo visi tiek ņemti priekšā pavisam vienlīdzīgi - vīrietis vai sieviete, krievs vai latvietis, visi ir potenciālie noziedzinieki, kuri jāuzrauga, jākontrolē, jāizspiež nauda un jānoved līdz nervu sabrukumam. Lūk tā ir "cilvēktiesību" un normatīvo aktu kulminācija! Visi vienlīdzīgi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 20.08.2009 11:07
Raksts atrauts no realitātes. Svarīgi, ka vēl vispār ir kāds, kas dod darbu, nodrošina cilvēkiem ienākumus. Nedomāju, ka kāds nopietni sūdzēsies šajos laikos par darba sludinājumu saturu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ods - Annele 19.08.2009 17:18
Ievērojot konfidencialitāti, konkrētā cilvēka vārdu neminēšu, jo runa jau ir nevis par konkrētiem darbiniekiem, bet par Tiesībsarga biroja darba metodēm un prioritātātēm. Domāju, ka Tiesībsarga biroja darbs būtu daudz pamanāmāks, ja līdzās sūdzību izskatīšanai, tiktu veiktas arī citas aktivitātes, piemēram, Tiesībsarga birojs varētu īstenot situācijas testēšanu (situation testing), kas ir nozīmīga diskriminācijas pierādīšanas metode.

Sigita Zankovska-Odiņa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ods - Kalvis 19.08.2009 16:54
Paldies par komentāriem.

Par sodāmību - protams ir profesijas, kurās sodāmībai varētu būt būtiska nozīme un šajos gadījumos Darba likums neliedz šādu informāciju pieprasīt.

Par valodu prasmēm - ja konkrētas valodu prasmes ir objektīvi nepieciešamas konkrētā darba veikšanai, tad protams labi, ja darba devējs jau sludinājumā to ir norādījis. Tomēr ne vienmēr izvirzītās valodu prasības ir adekvātas. Tāpat svarīgi, lai līdzās norādītajai valodai neparādās tādas piebildes kā "dzimtās valodas līmenī", piem., latviešu/ krievu valodas zināšanas dzimtās valodas līmenī, jo tas automātiski no pretendentu loka izslēdz virkni cilvēku, kas nepieder noteiktai etniskai grupai.

Diskusiju vērts ir arī jautājums par izglītību - lasot darba sludinājumus, secināju, ka liela daļa darba devēju kā obligātu izvirza augstāko izglītību, pat profesijās, kur šādai prasībai nebūtu pamata. Vai tādējādi mēs nepazeminam augstākās izglītības nozīmi, jo augstākā izglītība pati par sevi nav darba kvalitātes un augstu darbasspēju garants?

Sigita Zankovska-Odiņa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jeezy 19.08.2009 16:06
Svariigs, labs raksts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Annele - Kalvis 19.08.2009 15:28
Būtībā krievu valodas zināšanas ir tādas pašas svešvalodas zināšanas kā jebkuras citas (izņemot dzimto valodu). Mums vienkārši vēsturiskās un politiskās situācijas dēļ ir tāda saasināta izpratne par šiem jautājumiem.

Bet interesanti kā ir citās valstīs, vai piemēram, Apvienotajā Karalistē pieprasa zināt kādu citu valodu, izņemot angļu, ja cilvēks nestrādā ar klientiem. Kā ir Zviedrijā, Francijā, itālijā un citās valstīs. No šādas perspektīvas domājot, iespējams, ka šajās valstīs ir pašsaprotami, ka katrs cilvēks māk tās valsts valodu, kurā dzīvo un, ja darbs nav saistīts ar klientu apkalpošanu, bet gan tikai uzņēmuma iekšējām lietām, nav obligāti jāzin vēl citas valodas.

Tomēr atkal no otras puses, manuprāt, tolerantā sabiedrībā tam nevajadzētu radīt problēmas.

Piekrītu, ka tas ir diskutabls jautājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Annele 19.08.2009 14:53
>>> Nav jau strīds par to, ka var norādīt nepieciešamās valodas zināšanas, jo tas ir objektīvs kritērijs.
=======
Vidukļa apkārtmērs, dzimums, vecums, krūšu izmērs utml. arī visi ir objektīvi kritēriji.
Un, protams, šādus "objektīvus kritērijus" kā krūšu lielumu izmantot par atlases kritēriju ir gluži bezgaumīgi, ja vien darba devējs nav Hooters of America, Inc. vai kas tamlīdzīgs. Te pilnībā pievienojos Annelei un arī raksta autorei.

Darba likumā ir runāts nevis par atlases kritērija objektivitāti un "izmērāmību", bet gan par to, ka nav labi tādi kritēriji, kuri "neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam". Atgriežamies pie krievu valodas: Ja darbs ir ārvalstu klientu apkalpošanā, tad krievu valoda, protams, "attiecas" un "ir saistīta ar piemērotību". Nedaudz interesantāk ir tad, ja darbs ir pamatos Latvijas iedzīvotāju apkalpošana - piemēram, vai veikalu pārdevējiem, frizieriem, u.c. jāmāk krievu valoda.

Un pavisam interesanti ar to pašu krievu valodu tad, ja cilvēks strādā Latvijas uzņēmuma iekšpusē (back-office) un ar klientiem nesaskaras vispār. Tīklu administratori ir tikai viens šāds piemērs. Vai arī šajā gadījumā uzņēmums var izdomāt, ka mūsu kolektīvs būs krievvalodīgs - un tādēļ ikvienam darbiniekam (arī tad, ja viņš komunicē tikai uzņēmuma iekšienē) būs jāprot krievu valoda?

Man nav gatavu atbilžu uz šiem jautājumiem. Bet tomēr uzskatu, ka ir no visiem viedokļiem labāk, ja šāda prasība tiek publiskota darba sludinājumā, nevis cītīgi noslēpta (it īpaši tikmēr, kamēr tā ir praksē bieži sastopama). Jautājums - kā veicināt uzņēmēju un potenciālo darbinieku uzticēšanos un atklātību šādos slidenos jautājumos?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Annele 19.08.2009 14:25
Attiecībā uz sodāmību - tā nav svarīga visur. Tomēr bērnudārzos, skolās, tiesās, prokuratūrās utt. pastāv cita kārtība - šīs iestādes var pieprasīt izziņu par personas sodāmību. Šeit vienkārši izvērtē, kura interešu aizsardzība ir svarīgāka. Tāpēc nevajag pārmest cilvēktiesībām kaut kādu pārspīlēšanu.

Attiecībā uz prasību norādīšanu sludinājumos. Nav jau strīds par to, ka var norādīt nepieciešamās valodas zināšanas, jo tas ir objektīvs kritērijs. Tāpat tiek norādīts, ka jāzin angļu valoda, ir jābūt noteiktam izglītības līmenim utt. Bet kāda gan kuplām krūtīm un fotogrāfijai ir saistība ar tiešajiem darba pienākumiem apkopējai vai diktorei? Tāpēc svarīgi ir tas, vai noteiktie kritēriji ir objektīvi pamatoti vai nē.

Savukārt autorei man būtu jautājums par to, ar kuru no darbiniekiem viņa runāja Tiesībsarga birojā un kurš viņai teica, ka šie jautājumie ir mazsvarīgi? Tas būtu ļoti interesanti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 19.08.2009 12:31
Jums ir tiesības neatbildēt par savu ģimenes stāvokli, grūtniecību, iepriekšējo sodāmību, reliģisko pārliecību, etnisko izcelsmi, piederību politiskai partijai un citiem līdzīgiem jautājumiem.
========
Vairums šīs privātās informācijas tik tiešām neattiecas uz darba pienākumu veikšanu, bet - vai jautājums par iepriekšēju sodāmību nevarētu attiekties uz "paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam"? Ziņas par kriminālu (un dažos gadījumos arī administratīvu) sodāmību var būt visai būtiskas daudziem un dažādiem amatiem. Cilvēktiesībām nevajag arī krist otrā grāvī - lai nebūtu tā, ka pilsētas izpilddirektors vai galvenais arhitekts ir rūdīti korumpanti, bijušie pedofīli strādā bērnudārzos, zagļi par pārdevējiem, utml. Un neviens viņiem pat pajautāt neko nedrīkst.

Anti-diskriminācijas aktīvisti reizēm izdara sliktu pakalpojumu - ja darba sludinājumi tiek rakstīti "caur puķēm". Ir ļoti slikta IevaZ minētā situācija - ka tiek sagudroti visādi falši iemesli, kuru dēļ noraida kādu darba pretendentu un nepasaka viņam visu kā ir. Piemēram, darba devējs uzskata, ka ir nepieciešams kāds priekšnosacījums (piemēram, vajadzīga krievu valodas prasme), bet sludinājumā to nekur to starp prasībām neuzrāda (jo negrib būt diskriminējošs). Tad kāds no ārzemēm repatriējies latvietis, kurš ir kvalificēts būt teiksim par datortīklu administratoru, var burtiski no ādas līst ārā, sūtīt pieteikumus dažādiem uzņēmumiem Latvijā un viņam pieklājīgi atsaka vienā, otrā un trešajā vietā - turklāt "treknajos gados", kad darba vakanču bija pietiekami. Un kādu laiku neviens neko nesaprot (iekams netiek izmantots kaut kāds klusais "tenku telefons"). Un iemesls var izrādīties pavisam triviāls - tā pati krievu valodas neprasme. Labāk taču, ja cilvēks to skaidri zin - un nemaz netērē savu laiku, piesakoties tur, kur viņa kvalifikācija neatbilst.

Šis pēdējais piemērs nav hipotētisks - es vienu tādu datortīklu administratoru pazīstu un viņš šobrīd ļoti sekmīgi strādā mūsu uzņēmumā (kaut gan viņa darba meklējumu ceļš pirms tam bija visai ērkšķains).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilzexxx 19.08.2009 10:54
Nu nekādīgi mums nesanāk normāls zelta vidusceļš Latvijā - vai nu darba ņēmēji kačā pravas un prasa nereālas algas un ir aroganti un uzpūtīgi un vēl arī slinki (kā pirms diviem gadiem), vai nu darba ņēmēji atkal sāk ņirgāties par cilvēkiem un prasīt neiespējamo par minimālo algu. No viena grāvja otrā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IevaZ 19.08.2009 08:32
Var jau arī neko nenorādīt, taču pēc tam pieņemt tieši krievieti, tieši jaunu vai tieši ar pamatīgiem buferiem. Ir gan vēl viena problēma, par kuru vispār nerunā- tie ir cilvēki ar hroniskām slimībām, daļa no kuriem invaliditāti nav noformējuši- pie mūsu diženās veselības aprūpes cilvēks var nebūt strādātājs mēnešiem ilgi un skaidrs, ka tāds nevienam nav vajadzīgs. Un, lai gan nezinu, vai kāds sludinājumos raksta, ka meklē personu bez hroniskām slimībām, taču lietas būtību tas nemaina, jo, ja nepratīsi savu slimību noslēpt....

Saistītie raksti

Tiesībsargs tiesibsargs.lv

Darba likums likumi.lv

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā 0 Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina