Foto: Welshdan
Ekonomiskā krīze un strauji augošais bezdarbs nevar kļūt par attaisnojumu darba devēju patvaļai un pretdiskriminācijas normu neievērošanai.
Ne vecāka par 25 gadiem, noteikti — fotogēniska, ar izteiktu vidukli un kuplām krūtīm — tādu darba ņēmēju krīzes laikos meklē Latvijas darba devēji. Minētais potenciālā darbinieka portrets iezīmējas, lasot Latvijas mediju telpā atrodamos darba sludinājumus, kas ir izteikti diskriminējoši, jo tiek norādīts pretendenta vēlamais vecums, dzimums un ārējās pazīmes, gan arī izteikta prasība atsūtīt fotogrāfiju. Šādas prasības ir pretrunā Latvijas likumdošanai, kas aizliedz diskrimināciju darba tirgū, tajā skaitā — sludinājumos. Tomēr, palielinoties bezdarbnieku skaitam, šis liegums ir aizmirsies, un diemžēl arī atbildīgās institūcijas diskriminējošos darba piedāvājumus neuzskata par nozīmīgiem cilvēka tiesību pārkāpumiem.
Es gribu tavu foto!
Iepazīstoties ar statistikas datiem, redzam, ka šā gada jūlijā ir atsācis palielināties bezdarbnieku skaits, un Latvijā darbu zaudējuši vairāk nekā 132 000 cilvēku. Daļa no tiem, iespējams, jau sazinājusies ar radiem un draugiem ārvalstīs un tuvākajā laikā dosies darba meklējumos ārpus Latvijas. Savukārt tie, kuri ir apņēmības pilni pārvarēt krīzi mājās, intensīvi pārlasa darba sludinājumus, arī diskriminējošos, un piesakās darbam, un cer — ja nu tomēr palaimējas.
„Fitnesa klubam nepieciešama apkopēja. Vecums — 20 līdz 30 gadi, sportiskas miesas būves, akurāta un izdarīga. Izglītība — ne zemāka par vidējo. Vēlams ar daba pieredzi. Lūgums nezvanīt, bet sūtīt CV un foto uz e-pastu.” „Nepieciešama krievvalodīga televīzijas programmu vadītāja: meitene, vecums līdz 25 gadiem, fotogēniska, bez rētām un tetovējumiem atklātajās ķermeņa daļās, ar spilgti izteiktu vidukli (obligāti) un kuplām krūtīm (obligāti). Iepriekšēja pieredze nav obligāta (mēs nodrošinām apmācību). Sūtiet CV un foto (no priekšas un profilā + pilnā augumā).” „Juvelierizstrādājumu uzņēmums meklē sekretāri. Izglītība — ne zemāka par augstāko. Ja Jums nav 25 gadi, mēs nevarēsim izskatīt Jūsu kandidatūru.” „Meklējam mājkalpotāju, krievu sievieti, no 35 gadiem. Pieredze obligāta.” Šādi un līdzīgi diskriminējoši un cieņu aizskaroši sludinājumi lasāmi dažādos interneta portālos.
Diskriminācija darba attiecībās ir aizliegta jau pirms darba sludinājuma publicēšanas. Sludinājumos nedrīkst norādīt vēlamo darbinieka dzimumu, vecumu, etnisko piederību, citus diskriminējošus kritērijus. Svarīgi, ka šāds nosacījums vienlīdz attiecas gan uz valsts un pašvaldību iestādēm, gan arī uz privātajiem uzņēmumiem. Tāpat diskriminācija nav pieļaujama darba intervijās. Darba likumā ir skaidri noteikts, ko darba devējs intervijā drīkst un ko nedrīkst jautāt. Proti: „Darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši.”[1] Jums ir tiesības neatbildēt par savu ģimenes stāvokli, grūtniecību, iepriekšējo sodāmību, reliģisko pārliecību, etnisko izcelsmi, piederību politiskai partijai un citiem līdzīgiem jautājumiem.
„Nenozīmīgi” pārkāpumi
Pēdējos gados darba devēji centās ievērot minētās likuma prasības, jo valstī trūka darbaspēka. Taču tagad ekonomiskās krīzes aizsegā vecuma, dzimuma un ārējā izskata norādīšana atkal kļuvusi tikpat svarīga darba sludinājumu sastāvdaļa kā izglītība vai valodu prasmes. Bieži vien kopā ar CV tiek lūgts nosūtīt arī fotogrāfiju. Bez tās Jūsu kandidatūra netiks izskatīta ne tikai tad, ja pretendēsit uz modeļa vietu, bet arī tad, ja būsit nolēmis atsaukties uz sludinājumiem par vakantajām grāmatveža, sabiedrisko attiecību speciālista vai apkopēja vietām. Cilvēkam, kam darbs tiešām ir vajadzīgs, nekas cits neatliek kā sameklēt savu skaistāko foto un nosūtīt to potenciālajam darba devējam. Pat tad, ja viņš saprot, ka šāda prasība ir diskriminējoša, bez objektīviem un pamatotiem priekšnoteikumiem un pat ne mazākajā mērā nav saistīta ar personas spējām veikt attiecīgo darbu.
Kādai manai paziņai, kas pretendēja uz grāmatveža vietu un bija izturējusi pirmo atlases kārtu, tas ir, CV un foto izvērtēšanu, darba intervijā tika uzdoti divi šobrīd ļoti aktuāli jautājumi: „Vai jums ir kredīts?” un „Vai jūsu vīrs strādā?”. Tā vietā, lai nekaunīgajam darba devējam norādītu, ka likumdošana neparedz pienākumu atklāt šādu informāciju, un pajautātu, kā tas var palīdzēt vai traucēt veikt tiešos darba pienākumus, paziņa uz abiem jautājumiem atbildēja. Kāpēc? Tāpēc, ka viņas vīrs ir brīdināts par atlaišanu gada beigās, viņai ir divi skolas vecuma bērni un dzīvokļa kredīts, un šis darbs ir vienīgā iespēja nodrošināt iztiku.
Situācija darba tiesību jomā ir izveidojusies kritiska, un nav iemeslu cerēt, ka tā tuvākajā laikā sāktu uzlaboties. Neviena valsts institūcija sistemātisku darba sludinājumu monitoringu Latvijā neveic. Gan Valsts darba inspekcija, gan Tiesībsarga birojs reaģē tikai uz saņemtajām sūdzībām. Kaut arī šādi diskriminācijas gadījumi notiek dienu no dienas, abu institūciju pārstāvji atzīst — sūdzību skaits ir pavisam niecīgs. Arī sūdzības par darba intervijās uzdotajiem diskriminējošajiem jautājumiem ir tikai dažas. Aizvien pieaugošā bezdarba apstākļos cilvēki baidās ziņot par šādiem pārkāpumiem vai arī šajos juku laikos vienkārši netic valsts institūciju spējām viņus pasargāt. Taisnība vien ir! Naudas un cilvēku trūkums ir noveduši pie tā, ka institūcijas, kam jau preventīvi būtu jāsargā cilvēki no iespējamas diskriminācijas, spiestas minētos pārkāpumus ierindot “nenozīmīgo” sarakstā. To risināšana tiek atstāta vēlākam laikam — pēc tam, kad būs izskausti krīzes radītie „rupjie pārkāpumi”: darba līgumu neslēgšana, algu maksāšana aploksnēs vai neizmaksāšana vispār, nelikumīga atlaišana. Tomēr ekonomiskā krīze un strauji augošais bezdarbs nevar kļūt par attaisnojumu darba devēju patvaļai un pretdiskriminācijas normu neievērošanai. Pieverot acis uz darba devēju negodīgajiem spēles noteikumiem tagad, vēlāk sabiedrībai būs grūti pamatot, kāpēc, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, tie vairs nav pieņemami.
_____________________
[1] Darba likuma 33. pants Darba intervija, http://www.likumi.lv/doc.php?id=26019