Raksts

Kultūras ministrijas valsts sekretāra Daniela Pavļuta viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību


Datums:
04. aprīlis, 2006


Autori

Providus


Foto: Daniels Pavļuts; Foto - G. Dieziņš © AFI

Kultūras ministrijas valsts sekretāra Daniela Pavļuta viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

Valstī uz šo brīdi pastāv ļoti liels skaits dažāda līmeņa stratēģisku plānošanas dokumentu. Virkne šo dokumentu ir nacionāla līmeņa (Vienotais programmdokuments, NSID, NAP projekts, Nacionālā Lisabonas programma, Vienotā tautsaimniecības stratēģija, Nacionālā konverģences programma u.c.). Dažādu iekšēju un ārēju faktoru ietekmē tiek veidoti arvien jauni stratēģiskās plānošanas dokumenti.

Šie nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti ir katrs ar savu ievirzi un tiem tradicionāli ir viens īpašnieks nozares ministrijas personā, kas nesekmē koordinētu ieviešanu. Šobrīd rodas pozitīvs iespaids, ka NAP taustāmi veidojas par galveno politikas plānošanas dokumentu (kaut arī bez skaidri definētiem ieviešanas instrumentiem), kurā varētu tikt integrēti pārējie – lielākā vai mazākā mērā. Katrā ziņā, līdz šim kaut daļēji īstenotā NSID / Lisabonas programmas / NAP savstarpējā integrācija uzskatāma par progresu politikas plānošanas koordinācijā. Tāpat, gan NAP procesā, gan ārpus tā nozaru un resoru sadarbība horizontālā līmenī (ciktāl to pieļauj reālpolitiskā situācija) arī ir uzlabojusies.

Nav šaubu, ka galvenais atbildīgais par NAP ieviešanu un uzraudzību ir Ministru kabinets, jautājums par šo funkciju praktisko īstenošanu nav viennozīmīgs. Par ieviešanu ir daļēji skaidrs – nozariski deleģējamie uzdevumi ir nozaru ministriju kompetencē, pārnozaru jautājumu risināšanai arī pastāv zināma prakse – darba grupas, padomes, kopīgi sekretariāti utt. Tomēr, kā NAP ieviešanas procesu koordinēt un nodrošināt ieviešanas uzraudzību nacionālā līmenī?

Manā izpratnē, nevienai no esošajām institūcijām / struktūrām uz šo brīdi nav kompetences, kapacitātes un/vai pilnvaru īstenot NAP pārraudzību tādā veidā, lai nodrošinātu efektīvu pārnozarisku ieviešanas uzraudzību. Institūcijai ir jābūt ar reālu ietekmi un pārnozarisku svaru gan politikas, gan budžeta plānošanas jomās. Risinājumi varētu būt divi – papildināt trūkstošo kompetenci kādai no esošām vai arī radīt (iespējams reorganizācijas rezultātā) jaunu, kas, protams, būtu vidēja termiņa jautājums.

Pagaidu risinājumu redzu šādu – veidot MK līmenī uzraudzības padomi, kuras sekretariāta funkcijas (ar attiecīgu budžetu) veiktu Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar FM un nozaru ministrijām. Šai izpildvaras struktūrai būtu veidojami arī parlamentāri un nevalstiski sekmēšanas un uzraudzības mehānismi. NAP ieviešanas nodošanai kādai no nozaru ministrijām neredzu jēgu. Protams, arī VK (kā MK sekretariāta) funkcija nebūtu nodarboties ar rīcībpolitikas ieviešanu, bet VK ir labas iestrādes politikas plānošanas koordinācijas jomā (VK Politikas Koordinācijas Departaments).

Vidēja termiņa risinājums – veidot institūciju, kura apvienotu budžeta plānošanas un politikas plānošanas / rezultātu sasniegšanas kontroles funkcijas, līdzīgi kā to dara virknē valstu, piem., ASV – Office of Management and Budget pie prezidenta administrācijas (OMB) (http://www.whitehouse.gov/omb/)

2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas “jumta” dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Kopumā noteikti atbalstu šādu nostāju, pie būtiska nosacījuma – NAP skaidri definētiem rīcības plāniem prioritāšu un rīcības virzienu (nevis atsevišķu pasākumu) līmenī būtu jākļūst par pamatu un izejas punktu ministriju darbības stratēģijām, bet te ir nepieciešama būtiska operacionāla elastība. Ministriju rīcības plāni ir operatīvi dokumenti, kuri izriet no stratēģijām, un šeit ir vajadzīga iespēja ieviest korekcijas pasākumu un budžeta plānošanas līmenī, šeit ministrijām jādod attiecīgas pilnvaras, apmaiņā pret skaidru atskaitīšanās mehānismu par rezultātiem. Pretējā gadījumā pati NAP ideja kļūs nerealizējama un absurda.

3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Ir uzsākts stratēģiskās plānošanas process nozaru ministrijās un pašās nozarēs, kaut arī nav īsti skaidrs, vai un kādā veidā šo nozaru stratēģiju, kas tiek lielākoties gatavotas un apstiprinātas MK pēc nozaru (vertikāla) principa, mērķi un rezultatīvie rādītāji tiks konsolidēti un attiecināti uz valsts budžeta izdevumiem un budžeta plānošanu. Šobrīd rezultatīvo rādītāju sistēma darbojas galvenokārt formāli (vairāk grāmatvediskā, nevis darbības / politikas rezultātu izpratnē).

Iestāžu darbības stratēģiju ieviešanai šobrīd nav saiknes ar jauno politikas iniciatīvu prioritarizēšanu gan Saeimas, gan MK, gan reizēm pat ministriju līmenī.

Vidēja termiņa budžeta plānošanas attīstībai nepieciešami būtiski grozījumi Budžeta un finanšu vadības likumā, kas sekmētu pāreju no ieguldījumu (input) kontroles uz iznākumu (output) kontroli, definētu ministriju brīvības un atbildības (skat 2.punktu). Jo ar pakāpenisku pārvaldes filozofijas maiņu šajā virzienā nepietiek (tā ir par lēnu).

Vidējā termiņā būtu jādomā par pirmajā punktā piedāvāto budžeta vadības / rīcībpolitikas vadības (OMB piemērs) konsolidāciju, jo budžeta atrautība no rezultātiem šobrīd ir lielā mērā institucionāli noteikta.

Galvenā problēma – vidēja termiņa budžeta plānošana nav pietiekami ārēji motivēta – šīs sistēmas ieviešana nesola „labāku dzīvi” nedz nozaru ministrijām, nedz izpildvarai kopumā, vismaz ne īstermiņā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!