Krievu skolu aizstāvju 2. kongress, kas notika 2005.gada 17.aprīlī Rīgā, paudis apņēmību turpināt nevardarbīgās pretošanās akcijas pret latviešu mācībvalodas paplašināšanu vidusskolās, vienlaikus secinot, ka krievu skolu saglabāšanu nav iespējams nodrošināt, neatrisinot problēmu ar lielo nepilsoņu skaitu un krievu valodas statusu.
Kā jaunos mērķus, kuru īstenošana uzticēta Krievu skolu aizstāvības štābam, kongress izvirza:
- nekavējošu un bezierunu EP minoritāšu konvencijas ratificēšanu, un atbilstoši tās prasībām pārveidot izglītības un valodas likumus;
- politisko tiesību atjaunošanu pusei krievvalodīgo kopienas;
- valsts agresīvās nacionālistiskās politikas nomaiņu.
Kongress savās rezolūcijās uzrunājis starptautiskās institūcijas, pārmetot pārāk “mīstu” attieksmi un pieprasot atsākt cilvēktiesību situācijas novērošanu Latvijā. Skolotājus un skolu administratorus kongress aicina nepakļauties reformai, izvēloties dažādas formas – no sabotāžas līdz nevardarbīgas pretošanās akcijām. Savukārt latviešu tautai adresētā paziņojumā skaidrots, ka protesta akcijas ir vērstas pret nedemokrātisko reformu, nevis Latviju vai latviešiem un prognozēts, ka pēc krievu skolēnu pieplūduma latviešu skolas vairs “nespēs kalpot par latviešu kultūras šūpuli”.
Kongresa organizatori informē, ka tajā piedalījušies 402 delegāti (galvenokārt vecāki un skolēni, bet arī skolotāji un 22 sabiedrisko organizāciju dalībnieki), pārstāvot 72 krievu skolas no visām lielākajām Latvijas pilsētām, kā arī citām vietām. Ziņots, ka kongresā pārstāvētajās skolās mācās kopumā 60 900 skolnieku jeb 72% no visiem, kas mācās Latvijas krievu skolās (Rīgā – atbilstoši 40600 skolnieku jeb 86% no visiem).
Aicinājums Eiropas struktūrām un tiesībsargājošām organizācijām
Aicinājums skolotājiem un skolu administrācijām
Lēmums par Krievu skolu aizstāvju II kongresa pārrunu grupas sastāvu un pilnvarām