Atslēgvārdi:

Krievu skolu aizstāvju 2.kongresa rezolūcijas 3

Krievu skolu aizstāvju 2. kongress, kas notika 2005.gada 17.aprīlī Rīgā, paudis apņēmību turpināt nevardarbīgās pretošanās akcijas pret latviešu mācībvalodas paplašināšanu vidusskolās, vienlaikus secinot, ka krievu skolu saglabāšanu nav iespējams nodrošināt, neatrisinot problēmu ar lielo nepilsoņu skaitu un krievu valodas statusu.

Iesaki citiem:

Kā jaunos mērķus, kuru īstenošana uzticēta Krievu skolu aizstāvības štābam, kongress izvirza:

  • nekavējošu un bezierunu EP minoritāšu konvencijas ratificēšanu, un atbilstoši tās prasībām pārveidot izglītības un valodas likumus;

  • politisko tiesību atjaunošanu pusei krievvalodīgo kopienas;

  • valsts agresīvās nacionālistiskās politikas nomaiņu.



Kongress savās rezolūcijās uzrunājis starptautiskās institūcijas, pārmetot pārāk “mīstu” attieksmi un pieprasot atsākt cilvēktiesību situācijas novērošanu Latvijā. Skolotājus un skolu administratorus kongress aicina nepakļauties reformai, izvēloties dažādas formas – no sabotāžas līdz nevardarbīgas pretošanās akcijām. Savukārt latviešu tautai adresētā paziņojumā skaidrots, ka protesta akcijas ir vērstas pret nedemokrātisko reformu, nevis Latviju vai latviešiem un prognozēts, ka pēc krievu skolēnu pieplūduma latviešu skolas vairs “nespēs kalpot par latviešu kultūras šūpuli”.

Kongresa organizatori informē, ka tajā piedalījušies 402 delegāti (galvenokārt vecāki un skolēni, bet arī skolotāji un 22 sabiedrisko organizāciju dalībnieki), pārstāvot 72 krievu skolas no visām lielākajām Latvijas pilsētām, kā arī citām vietām. Ziņots, ka kongresā pārstāvētajās skolās mācās kopumā 60 900 skolnieku jeb 72% no visiem, kas mācās Latvijas krievu skolās (Rīgā – atbilstoši 40600 skolnieku jeb 86% no visiem).

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.04.2005 22:58
Vidzemnieks: Nevar integrēties uz vienas VALODAS pamata, jo tā ir pati atšķirīgākā kultūras sastāvdaļa. Integrēties var uz kultūras, ekonomikas un kopdzīves pamatiem, kuru mums netrūkst.

"Integrēties uz vienas valodas pamata", manuprāt, var. Turklāt ar to var saprast dažādas lietas - sākot no pilnīgas lingvistiskas asimilācijas līdz vispārējai latviešu valodas atzīšanai par komunikācijas līdzekli Latvijas iedzīvotāju vidū. Šobrīd taču nav normāli, ja mums nereti ir jāizmanto citas valodas nevis, lai iepazītos ar ārzemju sasniegumiem, bet gan lai sazinātos ar saviem līdzpilsoņiem.

Liela daļa kultūras (izņemot varbūt instrumentālo mūziku un tēlotājmākslu) ir cieši saistīta ar valodu. Integrēšanās uz kultūras pamata tātad nozīmē arī spēju brīvi lietot visiem vienu un to pašu valodu. Ekonomikas un kopdzīves jomā sabiedrība jau tagad ir gluži labi integrēta (etniski jaukti darba kolektīvi, cieša sadarbība starp dažādu tautību uzņēmējiem un finansistiem, sastopamas arī jauktas laulības un arvien biežāk - arī multi-etniskas grupas augstskolās, skolās un bērnudārzos).

Turklāt nesapratu, kāds ir sakars integrācijai ar štābistu paziņojumiem? Varbūt vienīgi - štābistu un PCTVLa rindās ir daudz tehniskās inteliģences - matemātiķi un inženieri. Viņi labāk nekā caurmēra cilvēks saprot, kas ir integrācija pēc Rīmana vai Lebega, arī nenoteiktie, neīstie, tilpuma līnij- un virsmas integrāļi. Lai mums visiem veicas - katram ar savu integrēšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 22.04.2005 10:48
Cienījamie krievu kolēģi!

Juridiski jums nav taisnība un arī patreizējā politiskajā teātrī jūs neiederaties, bet tīri cilvēciski var jūs saprast (ja vien runājat to, ko domājat) un es kā skolotājs labprāt parunātu ar kādu no jums par izglītības lietām, kas mums ir kopīgas. Jūs esat formulējuši savus mērķus nebūt ne izglītības sfērā un es domāju, ka tie nekad nerealizēsies. Tomēr krievisko īpašību izvirzīt mērķus un uz tiem tiekties es ļoti cienu, jo tā ir vispārcilvēciska spēja, kuras mums, latviešiem bieži pietrūkst. Šinī ziņā mums jāmācās no jums.

Krievu skolu problēma mūsu politiķiem jārisin kopā ar integrācijas problēmu, kuru esam sākuši un līdz šim risinām nepareizi. Nevar integrēties uz vienas VALODAS pamata, jo tā ir pati atšķirīgākā kultūras sastāvdaļa. Integrēties var uz kultūras, ekonomikas un kopdzīves pamatiem, kuru mums netrūkst. Bet šinī konfrontācijas situācijā galvenais ir - kurš pirmais pasniegs roku sadarbībai. Un šoreiz tas ir jādara mums latviešiem, jo mēs esam pozīcijā bet jūs opozīcijā. Tikai opozīcijai jābūt konstruktīvai ne destruktīvai. Domāju, ka šobrīd mums nav tik gudra un drosmīga politiķa, kas to spētu izdarīt. To vajadzētu darīt zinātniekam vai kultūras darbiniekam, kas pazīst krievu mentalitāti. Es ļoti gaidu to brīdi kad tas notiks. Bet par izglītības prblēmām es diskutēšu ar Golubevas kundzi un tas attieksies arī uz jūsu lietu. ATZĪSIM SAVAS KĻŪDAS UN MEKLĒSIM IESPĒJU SADARBOTIES. Skolotājs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 21.04.2005 00:12
Gods un slava "sorosiešiem", ka vispār kaut kas notiek "pilsoniskās sabiedrības veidošanas" virzienā -- bet ziniet ko? Jūs taisiet pētījumus par slēpto reklāmu, par partiju vēlēšanu kampaņu finansēšanu, utt.Tajā pašā laikā, jūs šajā portālā publicējiet nereģistrētas politiskās organizācijas, kas ļoti izskatās pēc PCTVL "trojas zirga", lai apietu politisko partiju finansēšanas likuma prasības, materiālus kā arī saites uz tās mājas lapu.

Jūsuprat, šī organizācija, kura apzināti izvairās no savas finansiālās darbības deklarēšanas, tādā veidā liedzot sabiedrībai -- man tai skaitā -- tik ļoti nepieciešamās un svarīgās tiesības zināt, būtu uzsktāma par leģitīmu politiskā procesa dalībnieci vai sastāvdaļu!?!

Saistītie raksti
Citi autora darbi