Atslēgvārdi:

Krievu nacionālās skolas – alternatīva asimilācijai 9

Krievu minoritātes pārstāvji joprojām atrodas izvēles priekšā un krievu nacionālās skolas veidols Latvijas izglītības sistēmā turpina palikt neskaidrs, atšķirībā no ukraiņu, ebreju, poļu skolām, kuras turpina attīstīties nacionālo minoritāšu skolu virzienā.

Iesaki citiem:

Maija sākumā Eiropas Savienības paplašināšanās svētku laikā notikuši līdz šim vērienīgākie izglītības reformas pretinieku protesti. To mērķis - atcelt rudenī paredzēto izglītības reformu, jo tā, pēc štāba aktīvistu domām, apdraud katrai tautai tik būtisko nacionālās identitātes sastāvdaļu – valodas un kultūras - attīstības iespēju. Taču štāba aktīvisti nevēlas atzīt, bet reformas īstenotāji necenšas atgādināt to, ka jau vairākus gadus Latvijā darbojas nacionālo minoritāšu skolas, kuras veiksmīgi spējušas apvienot mācības pamatā latviešu valodā un bērnu nacionālās identitātes apzināšanos.

Līdz ar neatkarības atjaunošanu Latvijā sāka veidoties daudznacionālai un demokrātiskai sabiedrībai raksturīgās nacionālo minoritāšu skolas. Pašlaik Latvijā darbojas ebreju, poļu, ukraiņu, lietuviešu un igauņu vidusskolas, kā arī baltkrievu, ebreju, poļu pamatskolas. Šajās skolās jau vairākus gadus tiek īstenota bilingvālā mācību programma, kas paredzēta mērķtiecīgai latviešu un etniskās valodas, kā arī Latvijas un etniskās dzimtenes kultūras, vēstures, ģeogrāfijas apguvei. Tāpat Latvijā darbojas arī vairākas nacionālo minoritāšu svētdienas skolas, piemēram, poļu, lietuviešu, grieķu, tatāru, kuru izveide un darbība sevišķi nozīmīga ir skaitliski mazajām un tā sauktajām netradicionālajām etniskajām grupām. Veiksmīgi darbojas arī čigānu etniskās klases.

Visās nacionālo minoritāšu skolās dažāda veida pulciņos bērni apgūst savas etniskās tradīcijas, folkloru, tiek uzturēta sadarbība ar nacionālajām kultūras biedrībām un attīstīti kultūras sakari ar etnisko dzimteni, organizētas vasaras nometnes, lai veicinātu etniskās valodas apguvi, tiek svinēti nacionālie svētki un tamlīdzīgi. Līdz ar to mazākumtautību skolas nav tikai izglītības iestādes vien, tās veidojas arī kā kultūras centri.

Tikai viens piemērs. Rīgas ukraiņu vidusskolā jau no pirmās klases tiek mācīta gan ukraiņu, gan latviešu valoda, kas vienlaicīgi ir arī galvenās mācību valodas. Šāda pieejas īstenošana un valodas vides radīšana skolā pilnā mērā nodrošina arī bērna etniskās identitātes saglabāšanu. Latvijas izglītības standartus skolā papildina ukrainistikas priekšmetu bloks: ukraiņu valoda un literatūra, Ukrainas vēsture un ģeogrāfija, dejas, mūzika un tautas mācība. Tautas mācības stundās skolēni jau no pirmās klases tiek iepazīstināti ar tādiem jēdzieniem kā tauta, dzimtene, valoda, mitoloģija, etnogrāfija, folklora, amatniecība, nacionālie svētki. Skolā darbojas tautas deju ansamblis un tautas folkloras ansamblis.

Nacionālo minoritāšu skolās audzēkņi no vienas puses apzinās savu etnisko piederību, no otras – spēj integrēties Latvijas sabiedrībā. Līdz ar to šīs skolas pat vidusskolā pēc pārejas uz apmācībām galvenokārt latviešu valodā var būt drošas par savu audzēkņu nacionālās piederības, valodas un kultūras saglabāšanu un integrāciju, nevis piespiedu asimilāciju Latvijas sabiedrībā. Tiesa, nacionālo minoritāšu skolās mācās tikai nedaudz vairāk kā 1% no visiem Latvijas skolēniem. Pirmkārt, tāpēc, ka padomju gados īstenotā izglītības sistēma mācības strikti sadalīja divās valodās – latviešu vai krievu, un liels jaukto ģimeņu īpatsvars joprojām izvēlas sūtīt savus bērnus vienā vai otrā mācībvalodas skolā. Otrkārt, nacionālo skolu iespējas pieņemt lielu skaitu skolēnu ir visai ierobežotas, savukārt reģionos to nav vispār. Izņēmums ir vienīgi poļu skolas Daugavpilī, Krāslavā, Jēkabpilī un Rēzeknē.

Pretējs process risinās krievu mācībvalodas skolās. Tās nevar uzskatīt par nacionālās minoritātes skolām, jo tur mācās ne tikai krievu, bet arī citu tautību bērni. Līdz ar to skolas neīsteno kādu noteiktu nacionālās minoritātes izglītības programmu.

Bērni izglītību iegūst krievu valodā, taču izpratne par etnisko piederību, savām senču tradīcijām un kultūru ir atšķirīga. Rūpes par šo tradīciju saglabāšanu paliek vecāku un ģimenes ziņā.

Arī starp skolām ar krievu mācībvalodu pastāv lielas atšķirības. Latvijā darbojas vairākas krievu skolas, kurās veiksmīgi ieviestas metodes, kas attīsta skolēnu interesi un izpratni par savu etnisko kultūru un veicina latviešu valodas apguvi. Piemēram, Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā ir izveidots Multinacionālās kultūras centrs. Lielu darbu skolēnu etniskās pašapziņas veicināšanā iegulda Krāslavas Varavīksnes skola, kura saņēmusi arī Sabiedrības saskaņas balvu. Tomēr vairums krievu mācībvalodas skolu nespēj rosināt skolēnu interesi ne par krievu etnisko kultūru, ne arī – par latviešu valodas apguvi. Tajās nedarbojās etniskas ievirzes pulciņi, mācību priekšmetu ar etniskās kultūras saturu šo skolu izglītības programmās parasti nav. Tieši tāpēc nesaprotami ir krievu minoritātes pārstāvju apgalvojumi, ka līdz ar pāreju uz latviešu mācībvalodu nebūs spējīga pilnvērtīgi pastāvēt nacionālā kultūra. Ja skolas līdz šim nav izrādījušas vēlmi palīdzēt skolēniem apzināties to nacionālo piederību, tad arī reformas atcelšana šo procesu neveicinātu. Gluži pretēji, tieši reformas īstenošana var dot papildus stimulu savu etnisko sakņu kopšanai.

Protams, var piekrist reformas pretinieku apgalvojumam, ka valoda – tas ir ne tikai zināšanu ieguves instruments, bet arī īpašs domāšanas veids un stils, kurš nosaka cilvēka kultūras mentalitāti. Taču apgalvojums, ka dominējošās valodas nomaiņa ir nekas cits kā kultūras nomaiņa, līdz ar to – asimilācijas process, šķiet visai apšaubāms. Nacionālo minoritāšu skolu prakse un pieredze liecina par konkrēto etnisko grupu stingru apņemšanos saglabāt, kopt un attīstīt savu nacionālo identitāti – kultūru, valodu, tradīcijas – un vienlaicīgi mērķtiecīgi integrēties Latvijas sabiedrībā, veidojot vienotu Latvijas kultūras telpu.

Tāpēc krievu minoritātes pārstāvji joprojām atrodas izvēles priekšā un krievu nacionālās skolas veidols Latvijas izglītības sistēmā turpina palikt neskaidrs, atšķirībā no ukraiņu, ebreju, poļu un citu minoritāšu skolām, kuras turpina attīstīties nacionālo minoritāšu skolu virzienā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 20.05.2004 23:37
Aleksi! Velos lugt paarrunu/padomu dzimstibas jautajuma. Mana adrese ir:

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 20.05.2004 19:53
Izlasīju. Nu un? Tas jau uz ārzemniekiem attiecas, bet te daži it kā savējie kurn...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 20.05.2004 19:02
Un vel noderigak:
http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/page22668.doc

:-)))))))))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 20.05.2004 17:40
Latvim especially:
http://www.pmlp.gov.lv/?_p=424&menu__id=20

:-)))))))))))))))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 20.05.2004 11:53
Plaša informācija par asimilācijas alternatīvām: http://www.ldz.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 19.05.2004 17:03
Pēteris:
Pirmā problēma: jautājums par krievu un citu minoritāšu skolām. Mans viedoklis: visām skolām vienādi ir gan 9. klasē, gan vidusskolā, ģimnāzijā, kolēdža, īsāk sakot visās vidējās mācību iestādēs vienāds eksāmens latviešu valodā (gramatikā) un latviešu literatūrā. visi, kas nolika šo eksāmenu ar vienādām prasībām, nekādi nešķirojot skolas, ja citi priekšmeti ir sekmīgi, iegūst valsts atestātu un tiesības mācīties tālāk. Kas nenolika latviešu valodas un literatūras eksāmenu, saņem izziņu vai kādu apliecību, kas nedod tiesības mācīties tālāk ne Latvijas augstskolās, ne arī citu valstu augstskolās. Un visas krievvalodīgo problēmas no dienas kārtības ir noņemtas.

Piekritu ar divam atrunam

1. Eksamenam jabut vienadam pec vidusskolas. Jo maciba (taja skaita valodas apguve) turpinas ari vidusskola. Tatad, pec 9. klases eksamenam jabut tomer atshkjirigam, bet pec 12. - vienadam.

Tas ir gluzhi logjiski, imho. Ja cilveks neplano macities vidusskola, tas gandriz noteikti nozime, ka vinjsh neplano ari macities universitate. Un tas, savukart, nozime, ka vinjsh apmierinats ar perspektivu stradat kada ne ipashi kvalificetaja darba (par celtnieku, pardevetaju, autovaditaju, atsledzinieku utt.) Pashsaprotams, ka, lai veiksmigi stradatu shaja lauka, nevajag runat&rakstit latviski perfekti. Pilnigi pietiek ar videja limeni valodas prasmem - lai apkalpotu klientus (cik daudz vardus jazin pardevejai? un cik sarezhgjiti gramatiski vinjai jaruna?) un\vai prastu ar darbu saistitu dokumentaciju (veidlapas, isteniba). Teiksim, pec pashreizejas Valodas likuma klasifikacijai, 2. zemaka limeni (2b). Laba analogija - t.s. Nordic English, kuru prot nu gandriz ka ikkatrs Zviedrijas, Somijas un Norvegjias skolas absolvents. Ne ipashi bagata, bez nianciem, bet pareiza gramatika un aptuveni 2000 vardu krajums.

Japienjem, ka nav realistiski gaidit, lai visi - i stulbeni, i gudrinieki, i slinkji, i chaklije - prastu valodu vienlidzigi perfekti. Tomer janodroshina, lai stulbi&slinkji maktu valodu ne sliktak, ka, nevis ta, ka tagad - vispar neka.

Ar citiem vardiem, izglitibas programmai un metodikai jabut tadiem, lai garantetu, ka valodas prasmes pec 9. klases butu tiesham ne zemak, ka 2b vai Nordic Latvian :-)

2. Pat tiem, kuri eksameni nebutu spejigi nokartot, jaatstat iespeju macities talak par savu naudu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 19.05.2004 15:28
"Krievu nacionālās skolas" statuss nav garantija krievu valodas reālai lietošanai kā galvenajai mācībvalodai nelingvistiskos priekšmetos, jo pēc Izglītības likuma 9. p.

"(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 19.05.2004 10:58
Pirmā problēma: jautājums par krievu un citu minoritāšu skolām. Mans viedoklis: visām skolām vienādi ir gan 9. klasē, gan vidusskolā, ģimnāzijā, kolēdža, īsāk sakot visās vidējās mācību iestādēs vienāds eksāmens latviešu valodā (gramatikā) un latviešu literatūrā. visi, kas nolika šo eksāmenu ar vienādām prasībām, nekādi nešķirojot skolas, ja citi priekšmeti ir sekmīgi, iegūst valsts atestātu un tiesības mācīties tālāk. Kas nenolika latviešu valodas un literatūras eksāmenu, saņem izziņu vai kādu apliecību, kas nedod tiesības mācīties tālāk ne Latvijas augstskolās, ne arī citu valstu augstskolās. Un visas krievvalodīgo problēmas no dienas kārtības ir noņemtas.

Otra problēma. Pirms neilga laika masu saziņas līdzekļos pavīdēja informācija par to, ka Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā un trešo vietu pasaulē pusaudžu noziedzības ziņā. Tas pats par sevi jau ir traģisks fakts,cik zinu fiksēts pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē. Turpinājums šim faktam ir tāds, ka it kā pēc Izglītības ministrijas ziņām 4000 devītklasnieku nebeigs devīto klasi, jeb beigs nesekmīgi, protams, bez iespējām mācīties tālāk. Kas notiks ar šiem piecpadsmitgadniekiem. Viņi papildinās klaidoņu barus ielās? Ko domā šo bērnu vecāki, kuriem bieži vien nav minimālo iztikas līdzekļu? Ko domā skolas? Par ko atbild visas līdzšinējās valdības? Pēc dažiem datiem tie ir 30% procentu no visiem devītklasniekiem. Cik no tiem ir latviešu bērnu, cik cittauttībnieku? Kas to zina? Izglītības ministrija, Valdība??? Es uzskatu, ka izglītības, bērnu un jaunatnes problēmu risinājuma jomā neatkarīgi no tautības, šī Latvijai ir vissāpīgākā un vissarežģītākā problēma. Tikai bezatbildīgi politikāņi var kūdīt bērnus neiet skolā, nemācīties, dauzīties ielās turklāt par samaksu. Valsts vadībai ir jāpasaka skaidri un noteikti: šie politikāņi, celdami savus reitingus, šodien pastrādā noziegumu savu tautu un arī latviešu tautas nākotnes vārdā! Valdības un visu politisko partiju, ja viņas tiešām grib būt politiskās partijas, vissvētākais pienākums ir; Maksimālu uzmanību veltīt pusaudžiem, lai Latvija visīsākajā laikā pārvarētu šo draudīgo situāciju, lai nepalielinātu no devītklasniekiem ielu klaiņotāju, zaglēnu, narkomānu un noziedznieku jau tā pārmērīgo skaitu. Lai beidzot izpildītu Eiropas un citu sabiedrisko organizāciju kategorisko prasību, nodalīt bērnus no pieaugušajiem cietumos, nelikt gadiem ilgi gaidīt uz tiesu, jo nākotnē tik un tā šis process veidos jaunas noziedznieku rindas. Un beidzot, paliek vēl īpaša saruna par skolu un vecākiem, par viņu atbildību valsts un nākotnes vārdā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.05.2004 20:49
Tajās [krievu skolās] nedarbojās etniskas ievirzes pulciņi, mācību priekšmetu ar etniskās kultūras saturu šo skolu izglītības programmās parasti nav.

Varbūt tomēr nacionālās skolas uzdevums ir sniegt bērnam vispārīgu Latvijas skolai raksturīgu izglītību PLUS iemācīt cilvēkam domāt, runāt un rakstīt viņa dzimtajā valodā. Šī iemesla dēļ, manuprāt, Rīgas 40. vidusskola ir krievu nacionālā skola daudz pilnvērtīgākā nozīmē, nekā Rīgas Lietuviešu vidusskola ir lietuviešu nacionālā skola. Jo 40. vidusskolā bērni mācās dzimtajā valodā arī vispārizglītojošus priekšmetus. Ir taču starpība, vai dzimtā valoda cilvēkam pirmkārt saistās ar mūsu laikmeta zinātnes sasniegumiem, vai arī dzimtajai valodai ir ierādīta vieta līdzās etnogrāfiskām kuriozitātēm.

Es ļoti pozitīvi izturos pret etnogrāfiju un folkloru, tomēr uzskatu, ka vislabākās folkloras grupas ir tās, kuras darbojas vietās, kur attiecīgā tauta dzīvo kompakti. Neticu, ka Latvijas lietuvieši var folkloras interpretācijas dziļuma ziņā sacensties ar Lietuvas lietuviešiem. Arī emigrācijas latviešu folkloras grupas parasti nepārspēj vietējās. Un ne jau visu tautu identitātē etnogrāfijai ir tik liela nozīme kā tas ir latviešiem. Krievu identitāti daudz lielākā mērā palīdz stiprināt austrumu rita baznīca un lepnums par savas tautas vēsturi. Tādēļ ir svarīgi, lai būtu attiecīgi akcenti vēsturē un varbūt jaunāko klašu ticības mācībā (šī priekšmeta lietderība gan ir apšaubāma).

Ceru, ka arī izglītības reformas apstākļos krievu skolas nosargās augstu profesionālismu un respektu pret Latviju un latvisko kultūru, tāpat kā tas bija Latvijas brīvvalsts gados. Un arī skolas ar poļu, lietuviešu un citām mācību valodām atradīs iespēju padziļināt savu audzēkņu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu savai tautai. Atrašanās tālu no savas etniskās dzimtenes nav šķērslis Interneta un globalizācijas laikmetā.

Un gan jau arī latviešu politiķiem drīz pāries K.Ulmaņa sindroms, un viņi sapratīs, ka citas valodas, ja tās veselīgi attīstās un nejūtas apdraudētas, ir liels ieguvums mūsu demokrātiskajai valstij. Un tad dažādu tautu cilvēki, kuri ciena savu dzimto valodu un jūtas droši par savu etnisko piederību, labprāt mācīsies arī latviski un respektēs Latviju un tās vienīgo valsts valodu. Tikai tur, kur ir dažādība, var notikt attīstība. Politizētā reforma draud dažas no minētajām skolām dezorganizēt. Bet ceru, ka labā griba starp latviešiem, krieviem un citām tautām galīgi nezudīs un mēs arī šim drūmajam posmam tiksim pāri.

Saistītie raksti

Izglītības likums politika.lv

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina