Ko Latvijai paredz pārejas noteikumi?

Kādas “atlaides” Latvija panākusi sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai, kādas iespējas un arī kādas negatīvās sekas šie noteikumi paredz Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem – par to šajā rakstā.

Iesaki citiem:

Latvija, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības kandidātvalstis, ir vienojusies ar pašreizējām dalībvalstīm par papildus laiku jeb pārejas periodiem, kas būs nepieciešami pilnīgai Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildei. Kopumā šādi pārejas periodi panākti 35 jomās. Tām nozarēm, kurās pievienošanās sarunu procesā nav panākti pārejas periodi vai pastāvīgi izņēmumi (kā gadījumā ar īpaša zvejas režīma izveidi Rīgas jūras līcī), būs no pievienošanās brīža pilnīgi jāatbilst Eiropas Savienībā spēkā esošajam regulējumam. Savukārt, jomās, kurās šādas atkāpes akceptētas, pārejas perioda laikā Latvija var vēl gatavoties attiecīgo saistību izpildei.

Pārejas perioda laikā gan uzņēmēji, gan valsts ir ieguvuši papildus laiku savu problēmu – galvenokārt finansiālo – risināšanai, taču jārēķinās arī ar šo pārejas periodu radītajām sekām.

Pirmkārt, ja pārejas periods attiecas uz uzņēmumiem, kuri ražo pārtikas preces, to izplatīšana citu ES valstu tirgos attiecīgajā laika posmā ir liegta zemākas kvalitātes vai ražošanas prasību neievērošanas dēļ.

Otrkārt, Latvijas pievilcība investoru vidū var būt nedaudz mazāka kā citām ES valstīm, jo, piemēram, investoru aizsardzības prasību ieviešanu Latvija var turpināt līdz pat 2008.gadam, turklāt dažādi vērtējams ir arī panāktais ierobežojums lauksaimniecības zemju pārdošanai ārzemniekiem līdz 2012.gadam.

Treškārt, salīdzinājumā ar pašreizējās ES dalībvalstīs nodrošināto, iedzīvotāju un vides veselības aizsardzībai paredzēto pasākumu ieviešana Latvijā norisināsies vēl vairākus gadus pēc pievienošanās ES, kas saistīts ar ievērojamu finanšu ieguldījumu nepieciešamību šajā jomā. Piemēram, dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu līdz citu ES valstu standartam Latvijā drīkst īstenot līdz pat 2016.gadam, notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu – līdz 2015.gadam, bet rūpnieciskā piesārņojuma kontroles un novēršanas prasības uzņēmumos pilnībā jāievieš līdz 2011.gadam. Tiesa gan, šie ir paši garākie Latvijai piešķirtie pārejas periodi, citās jomās atbilstība ES normām lielākoties jāpanāk jau 2005.-2007.gadā. Par ilgākiem pārejas periodiem vienošanās ir panākta galvenokārt tirdzniecību neskarošajos jautājumos.

Turpmākajā izklāstā iepazīstinām ar pārejas noteikumu saturu pa nozarēm.

  • Personu pārvietošanās brīvība
  • Pakalpojumu sniegšanas brīvība
  • Brīva kapitāla kustība
  • Lauksaimniecība
  • Zivsaimniecība
  • Transporta politika
  • Nodokļu politika
  • Sociālā politika un nodarbinātība
  • Enerģētika
  • Vide



Personu pārvietošanās brīvība

Parakstot Pievienošanās līgumu, visas patreizējās ES dalībvalstis pieprasīja pārejas periodu attiecībā uz brīvu personu pārvietošanos. Pārejas periods var ilgt līdz 7 gadiem un šo laika periodu nosacīti var iedalīt trijās daļās: “2 + 3 +2” gadi. Proti, divus gadus pēc jauno valstu uzņemšanas ES dalībvalstis turpinās piemērot savu nacionālo likumdošanu, kas reglamentē ārzemnieku iebraukšanu darba nolūkos. Tas nozīmē, ka šajā laikā Latvijas pilsoņiem būs nepieciešams ES dalībvalstīs saņemt darba atļauju. Otrā gada beigās ikvienai ES dalībvalstij jāpaziņo, vai tā ir gatava atvērt savu darba tirgu, līdz ar to darba meklētājiem no Latvijas var rasties iespēja brīvi pārvietoties uz šīm dalībvalstīm. Ja patreizējās ES dalībvalstis tomēr vēlēsies saglabāt pārejas perioda nosacījumus, tās varēs piemērot nacionālo likumdošanu vēl 3 gadus. Ja arī pēc šī laika kādā ES dalībvalstī pastāvēs nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja, pārejas periodu varēs pagarināt vēl par diviem gadiem.

Patreizējās ES dalībvalstis var, grozot nacionālo likumdošanu, arī ātrāk liberalizēt savu darba tirgu vai būtiski atvieglot darba atļaujas saņemšanas procedūru. Piemēram, Īrijā ir grozīta nacionālā likumdošana, ļaujot jauno ES dalībvalstu pilsoņiem tur strādāt bez darba atļaujas. Pievienošanās līgums arī paredz, ka pārejas perioda laikā priekšroka starp Latvijas pilsoni un kādas trešās valsts pilsoni ir dodama Latvijas pilsonim. Tātad, ja uz vienu darba vietu Spānijā pretendēs, piemēram, Latvijas un Japānas pilsonis, tad priekšroka būs Latvijas pilsonim.

Savukārt, ja Latvijas pilsonis iestāšanās dienā jau strādās kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un tam būs darba atļauja vismaz uz vienu gadu, tas šajā dalībvalstī baudīs tādas pašas tiesības un priekšrocības kā šīs dalībvalsts pilsoņi.

Svarīgākā pārejas perioda iezīme – visos gadījumos, kad ES dalībvalstis pieprasa Latvijas pilsoņiem iziet noteiktas procedūras darba atļaujas saņemšanai, Latvija var piemērot ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts pilsoņiem.


Pakalpojumu sniegšanas brīvība

Jau 1994.gadā ES izveidoja vienotu sistēmu, kas nodrošinātu banku noguldītājus tādos gadījumos kā, piemēram, Bankas Baltija bankrots, kad daudzi zaudēja savus noguldījumus. Šī sistēma nodrošina, ka bankrota vai licences atņemšanas gadījumā katrs noguldītājs atgūs savus noguldījumus vismaz 20 000 eiro apmērā. Tāda pati sistēma paredzēta gadījumos, kad brokersabiedrība, kas kāda klienta uzdevumā pērk vai pārdod vērtspapīrus biržā, vairs nespēj izpildīt savas uzņemtās saistības pret klientu.

Latvijas kredītiestādes un brokersabiedrības pašlaik nav spējīgas ar nākamo gadu izpildīt šādas prasības, tādēļ tām ir dots laiks pakāpeniski sagatavoties līdz 2008.gadam. Šobrīd Latvijā garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir ne vairāk par 3000 latiem. Ar katru gadu tā tiks pakāpeniski palielināta, līdz sasniegs ES pieprasīto līmeni.


Brīva kapitāla kustība

Ņemot vērā nevienlīdzīgo pirktspēju ES un Latvijas pilsoņu starpā, kas pēc iestāšanās ES varētu radīt nevienlīdzīgu konkurenci lauksaimniecības un mežu zemes tirgū, Latvijas valdība pieprasīja pārejas periodu šajā sadaļā. Septiņus gadus pēc iestāšanās ES Latvijas zemnieki joprojām varēs būt vienīgie īpašnieki zemei laukos un mežu zemei. Citu ES valstu pilsoņi un uzņēmējsabiedrības, kas nebūs reģistrētas Latvijā, šo zemi īpašumā iegūt nevarēs. Tomēr, ja citas dalībvalsts zemnieks vēlēsies šo zemi iegādāties, viņam vispirms vajadzēs trīs gadus pēc kārtas dzīvot Latvijā un aktīvi šeit nodarboties ar lauksaimniecību, un tikai pēc tam viņš varēs pretendēt uz īpašumtiesību iegūšanu.


Lauksaimniecība

Lai lauksaimniecības produktu ES uzskatītu par bioloģiski ražotu, tam jābūt ražotam atbilstoši noteiktām bioloģiskām metodēm, stingri ierobežojot ķīmisku, modificētu, hormoniem bagātu un citu nedabīgu vielu izmantošanu. Ja netiek ievērota kāda no šīm prasībām, produkts netiek saukts par bioloģiski ražotu produktu.

Neskatoties uz šīm prasībām, Latvija varēs līdz 2006.gada sākumam lauksaimniecībā izmantot neapstrādātas sēklas, stādīšanas materiālus, pavairošanas materiālus, kā arī [MB1] cukuru (kā bišu barību), kas nav ražoti atbilstoši bioloģiskām ražošanas metodēm, un iegūto gala produktu tomēr saukt par bioloģiski ražotu. Kālija permanganātu bioloģiskajā ražošanā Latvijā varēs izmantot tikai pirmos 18 mēnešu pēc iestāšanās ES.

Kaut arī pilnpienam ES jāsatur ne mazāk kā 3,5% tauku, un pienam ar pazeminātu tauku saturu – 1,5 līdz 1,8% tauku, Latvijas piena ražotāji līdz 2009.gadam varēs neievērot šīs prasības. Šādu pienu drīkstēs tirgot tikai Latvijā vai eksportēt uz trešajām valstīm (piemēram, Krieviju, Baltkrieviju).

ES lauksaimnieki par noteiktu sugu zīdītājgovīm saņem piemaksas, taču par Latvijas brūnās šķirnes govīm jeb “brūnaļām” šādas piemaksas nepienāktos, jo tās neatbilst atbalstāmo zīdītājgovju šķirņu prasībām. Taču Latvijas panāktie pārejas noteikumi paredz, ka trīs gadus pēc iestāšanās Latvijas zemnieki tomēr šīs piemaksas par “brūnaļām” saņems, bet pēc tam gan nē.

Lai dotu ilgāku laiku pārtikas uzņēmumiem ieviest ES stingrās higiēnas, drošības un citas prasības, Pievienošanās līgumā ir uzskaitīti 29 Latvijas zivsaimniecības uzņēmumi, 77 gaļas ražošanas uzņēmumi un 11 piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem individuāli uzskaitīti visi trūkumi. Zivsaimniecības uzņēmumiem un piena pārstrādes uzņēmumiem šie trūkumi jānovērš līdz 2005.gada sākumam, bet gaļas ražošanas uzņēmumiem – līdz 2006.gada sākumam. Šo uzņēmumu produkcija tiks speciāli marķēta un to drīkstēs pārdot tikai Latvijā un valstīs, kas nav ES.

ES noteikto strukturālo prasību ieviešanai pārejas periods paredzēts arī atsevišķi uzskaitītiem piena, gaļas un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (produktu, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā) pārstrādes, kā arī zivsaimniecības uzņēmumiem. Tiem pārejas periodā jāuzlabo sava iekšējā struktūra, piemēram, finanšu kontrole, darbaspēka izglītošana un citu nepieciešamo apstākļu nodrošināšana, jāveic uzņēmuma reorganizācija u.c. Šo uzņēmumu saražoto produkciju atļauts pārdot vienīgi Latvijas tirgū vai nodot tālākai pārstrādei citam Latvijas uzņēmumam.

ES nosaka prasības arī sēklu kvalitātei. Uz doto brīdi ne visas Latvijas sēklas atbilst šīm prasībām, tomēr turpmākos piecus gadus pēc Latvijas iestāšanās ES tās joprojām varēs šīm prasībām neatbilst, taču to tirgošana būs iespējama tikai Latvijā.


Zivsaimniecība

Latvijas zvejnieki pēc iestāšanās arī turpmāk varēs zvejot Eiropas Kopienas ūdeņos, kā arī trešo valstu un reģionālo zvejniecības organizāciju uzraudzības ūdeņos. Attiecībā uz reņģu, brētliņu, lašu un mencu zveju Latvijai Pievienošanās līgumā ir noteikta nozvejas kvota. Papildus tam Latvijai ir piešķirts pastāvīgs izņēmums attiecībā uz zvejošanu Rīgas jūras līcī. Noteikts, ka līcī zvejas kuģu dzinēju jauda nedrīkst pārsniegt 221 kW, kas faktiski nozīmē, ka šeit zvejos tikai vietējie latviešu un igauņu zvejnieki ar mazajiem zvejas kuģiem.


Transporta politika

Lai novērstu autoavārijas autovadītāja noguruma vai miega trūkuma dēļ, ES visā pasažieru un kravu pārvadājumu autotransportā ir jāuzstāda tahogrāfs - kontrolierīce, kas uzskaita darba un atpūtas laiku. Līdz 2005.gadam Latvijā šī prasība attieksies tikai uz tiem pārvadātājiem, kuru transportlīdzekļi reģistrēti pēc 2001.gada 1.janvāra, pārējiem braukšanas un atpūtas laiks jāreģistrē kontrolgrāmatiņās. Tomēr no 2005.gada minētā prasība būs pilnībā jāizpilda visiem.

Ņemot vērā kravas pārvadājumu tirgus jūtīgumu un ilgo attīstību ES, pirmos divus gadus pēc iestāšanās ES, kravas Latvijā pamatā joprojām pārvadās tikai Latvijas autopārvadātāji. Ārvalstu pārvadātājus Latvijā un Latvijas firmas citās valstīs šajā laikā varētu ielaist tikai ar valstu divpusējiem līgumiem. Šo pārejas periodu var pagarināt vēl par diviem un pēc tam vēl par vienu gadu. Iespējams, problēma tiešām vairāk attiecas uz pašreizējo dalībvalstu pārvadātājiem, jo arī šīs valstis var pagarināt aizliegumu piekļūt iekšzemes pārvadājumu tirgum, ja piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu.

Autopārvadātājs ES var saņemt licenci, ja tam ir atbilstošs finanšu stāvoklis, kas paredz, ka par vienu transportlīdzekli jābūt pieejamiem vismaz 9000 eiro un par katru nākamo – vismaz 5000 eiro. Šādas prasības kapitālam un rezervēm noteiktas, lai garantētu pārvadātāju maksātspēju, kā arī, lai radītu vienlīdzīgus konkurences noteikumus visiem ES pārvadātajiem. Lai iestāšanās ES neradītu būtisku finansiālu slogu, Latvijas iekšzemes pārvadātājiem šis finanšu stāvoklis pakāpeniski jāsasniedz tikai līdz 2006.gada beigām.


Nodokļu politika

Latvijā ilgu laiku pievienotās vērtības nodoklis netika piemērots apkurei dzīvojamās mājās, savukārt ES iedzīvotāji jau kādu laiku par apkuri maksā arī PVN. ES likumdošana nosaka divu veidu minimālās PVN likmes – 15%, kas attiecas uz vairums precēm un pakalpojumiem un 5% samazināto likmi

Tā kā PVN ieviešana būtiski padārdzinātu apkuri, par ko daudzi Latvijas iedzīvotāji nebūtu spējīgi samaksāt, apkure Latvijā līdz 2005.gada beigām netiks aplikta ar PVN, bet pēc tam apkurei būs jāpiemēro vismaz 15% PVN likme.

Otrs netiešais nodoklis, kas ES ir saskaņots, ir akcīzes nodoklis. Tas cigaretēm ir ne mazāks par 57% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas. Lai novērstu strauju cigarešu cenu kāpumu Latvijā, kas radītu lielus zaudējumus cigarešu ražotājiem un tirgotājiem un samazinātu budžeta ienākumus, Latvijai šo akcīzes nodokļa likmi būs pakāpeniski jāievieš līdz 2009.gada beigām.


Sociālā politika un nodarbinātība

ES prasa dalībvalstīm ievērot konkrētus darba aizsardzības standartus, lai garantētu darbinieku drošību. Lai gan Latvija kopumā jau atbilst šīm prasībām, tomēr tika panākta vienošanās par trīs pārejas periodiem, kas dotu Latvijas uzņēmējiem pietiekamu laiku ieguldīt nepieciešamos līdzekļus ES standartu ieviešanai.

Pirmais pārejas periods paredz, ka darba vietās, kas izveidotas un aprīkotas līdz 2002.gada 27.martam, ES standarti jāievieš līdz 2004.gada beigām. Šis pārejas periods ir vērsts uz drošu darba vietu izveidošanu, piemēram, darba vietām jābūt aprīkotām ar uz ārpusi atveramām rezerves izejām avārijas situācijām, slēgtām darba vietām - ar ventilācijas iekārtām, darba vietām, kur to prasa darba specifika, - ar dušas telpu u.c.

Otrs pārejas periods nosaka, ka darba aprīkojumam, kura lietošana uzsākta līdz 2002.gada 13.decembrim, jāatbilst ES prasībām līdz 2004.gada 1.jūlijam. Ar darba aprīkojumu šeit jāsaprot jebkura iekārta, mašīna vai aparāts, kas tiek izmantots darbā, piemēram, aušanas iekārtas. Darba devējiem jānodrošina, ka iekārtas var tikt iedarbinātas tikai ar speciālu darbību, ar iespēju tās avārijas gadījumā apstādināt bez riska darbinieku drošībai un veselībai utt.

Trešais pārejas periods uzliek par pienākumu Latvijas uzņēmējiem, kuru darbavietas aprīkotas ar datoriem un to lietošana uzsākta līdz 2001.gada 1.jūlijam, ieviest ES darba aizsardzības standartus līdz 2004.gada beigām. Līdz šī perioda beigām darba devējiem ir jānodrošina, ka, piemēram, displeja ekrānam ir jābūt regulējamam, lai to pielāgotu katra operatora vajadzībām, ekrāns nedrīkst raustīties, kā arī darba galdam, krēslam un apgaismojumam ir jābūt tādam, lai tas neradītu kaitējumu darbinieka veselībai un drošībai.


Enerģētika

Lai krīzes situācijas naftas tirgū nevarētu ietekmēt valstu ekonomiku, jau no 1968.gada ES katrai dalībvalstij jāspēj nodrošināt tādi degvielas krājumi, no kuriem valsts varētu pārtikt 90 dienas. Latvijai šāda apmēra krājumus ir jābūt spējīgai uzturēt ar 2010.gada sākumu, katru gadu pēc iestāšanās ES pakāpeniski palielinot pašreizējo krājumu apjomu.


Vide

ES ir noteikti augsti vides aizsardzības standarti, kas nākuši no vairākos gadu desmitos gūtas pieredzes. Gaisa kvalitātes nodrošināšanai ES paredz īpašas prasības degvielas glabāšanai un pārvadāšanai. Latvija ir panākusi pārejas periodu līdz 2008.gada beigām šo prasību ieviešanai, piemēram, atļauju, ka tikai no 2009.gada visām degvielas cisternām jābūt uzpildāmām no apakšas, nevis no augšas, kā lielākajā daļā gadījumu noticis līdz šim.

Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir noteikta atkāpe, ka Latvijā nevarēs ievest atkritumus, kas paredzēti pārstrādei 15 Latvijas uzņēmumiem – tāpēc, ka šiem uzņēmumiem līdz 2007.gada 30.oktobrim paredzēts pārejas periods, lai nodrošinātu iekārtu atbilstību ES prasībām par piesārņojuma kontroli.

Ļoti svarīga ir izlietoto sadzīves iepakojumu otrreizējā izmantošana, kas būtiski samazina vides piesārņojumu. Latvija vēl nav spējīga pārstrādāt izlietoto iepakojumu tādā apjomā, kādā to prasa ES, tāpēc attiecīgajā ES direktīvā noteiktais mērķis – minimus 50% iepakojuma pārstrāde un reģenerācija – Latvijā tiks sasniegts pakāpeniski, līdz 2007. gada beigām.

ES prasības komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanai, un dzeramā ūdens kvalitātei Latvijai būs pilnībā jāievieš ar 2016.gada sākumu. Savukārt apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 100 tūkstošiem (piemēram, Rīgā) šīs prasības būs jāievēro jau no 2009.gada sākuma, bet vietās ar vairāk kā 10 tūkstošiem iedzīvotāju (piemēram, Jelgavā) – līdz 2012.gadam.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanā Latvijai līdz 2004.gada beigām ir izņēmums no prasībām azbesta šķiedru vai putekļu saturošu atkritumu apglabāšanā, lai šajā laikā panāktu pietiekamu jaudu šajā jomā. Līdz tam atkritumi, kas satur azbesta šķiedras vai putekļus, jāiepako dubultos plastikāta maisos un jāapglabā īpaši apzīmētās vietās. No 2005.gada Latvijai būs jāievēro ES direktīvas prasības azbestu saturošus atkritumus apglabāt licencētos poligonos.

Kā jau minēts, 15 Latvijas uzņēmumiem ir noteikti individuāli termiņi, līdz kuru beigām to iekārtām jāatbilst Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz piesārņojuma novēršanu. Piemēram, līdz 2010.gada beigām tas jāpanāk PU "Jūrmalas ST", SC "Kauguri", Ventspils PU "Siltums", Ventspils SIA "Pārventas siltums", VAS "Latvenergo", Rīgas TEC-2, AS "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca", AS "Valmieras stikla šķiedra", AS "Medpro Inc.", SIA "Druvas Unguri", SIA "Korkalns", SIA "Griģis un Ko", z/s "Nīckrasti". Līdz 2008.gada beigām - Liepājas SEZ AS "Liepājas Metalurgs", AS "Jelgavas cukurfabrika". Līdz 2009.gada beigām - AS "Lokomotīve", AS "Putnu fabrika Ķekava".

Līdz 2005.gada beigām Latvijas medicīnas iestādes varēs turpināt izmantot līdz šim lietotās radioloģiskās iekārtas medicīniskai apstarošanai (piemēram, rentgens, fluoroskops). Beidzoties pārejas periodam, pastāvēs divas iespējas – vai nu uzlabot šobrīd izmantojamās iekārtas tā, lai tās atbilstu ES prasībām, vai pārtraukt to lietošanu. Saskaņā ar Radiācijas drošības centra sniegto informāciju, iekārtu uzlabošana ir iespējama un tiek veikta.

_________________

*Māris Brizgo ir līdzautors izdevumam “Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri”, kas Lailas Medin un Māra Brizgo zinātniskajā redakcijā nācis klajā 2003.gada 29.augustā.

Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi