Atslēgvārdi:

Ko gribi no kaimiņiem, Eiropa? 12

ES bija relatīvi viegli rīkoties Gruzijas konflikta apstākļos, jo visas dalībvalstis varēja vienoties par aicinājumu pārtraukt uguni. Taču daudz grūtāk būs definēt, ko ES grib no saviem austrumu kaimiņiem.

Iesaki citiem:

Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka ES valstu reakcija uz notikumiem Dienvidosetijā un Gruzijā nav bijusi vienota. Protams, dzīvojot Latvijā, lasot presi latviešu valodā un skatoties vietējo televīziju, varētu padomāt, ka citas valstis vienotā korī nosoda Krievijas rīcību Gruzijā. Augsta ranga amatpersonas no daudzām valstīm, ieskaitot Latvijas premjeru Ivaru Godmani, jau ir pabijušas Tbilisi, tāpēc varētu šķist, ka visa pasaule steidz Gruzijai izteikt atbalstu un sniegt palīdzību. Tomēr, ja kādam šāds priekšstats ir radies, tas ir nedaudz maldīgs.




Raksta pirmajā daļā tiks aplūkotas vairāku ES dalībvalstu nostājas Krievijas-Gruzijas konflikta jautājumā. Šī sadaļa nepieciešama, lai pierādītu, ka Baltijas valstu un Polijas nostājas ir daudz asākas, nekā lielai daļai citu ES dalībvalstu. Savukārt raksta otrajā daļā tiks aplūkota ES līdzšinējā darbība Gruzijas-Krievijas konfliktā ar mērķi izvērtēt, vai ES rīcība ir bijusi savlaicīga un atbilstoša konflikta raksturam un norises gaitai.


Vairākuma viedoklis

Latvijas publiskajā telpā dominējošais viedoklis ir aptuveni šāds (īpaši neiedziļinoties konflikta cēloņos, jo tie ir sarežģīti un ar vēsturi) — Gruzija gribēja ieviest kārtību separātiskajā Dienvidosetijā, Krievijas reakcija uz Gruzijas rīcību ir bijusi neproporcionāla, un apdraudēta ir Gruzijas suverenitāte, ko apliecināja Krievijas karaspēka diezgan ilgstošā klātbūtne šīs valsts teritorijā. Vai šāds skatījums ir vairākumā vai mazākumā ES valstu?

Lai lasītāji nedomātu, ka Baltijas valstis un Polija nosaka toni ES ārpolitikā, piedāvāju pēdējās nedēļas laikā publiskotos dažu ES valstu ārlietu ministru izteikumus. Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratini (Frattini) intervijā, atbildot uz jautājumu par Baltijas valstu un Polijas izteikto solidaritāti Gruzijai, saka šādi: "Tā ir nevis Eiropas kopējā, bet gan šo valstu individuālā nostāja. Manuprāt, šādā delikātā situācijā Eiropai vajadzētu būt vienotai. No šādām iniciatīvām vajadzētu izvairīties."[1] Itālijas ārlietu ministra pozīcija konkrētajā gadījumā ir izvairīga, jo kā gan savādāk varētu izskaidrot F.Fratini sacīto, ka "mēs neesam tie, kuru uzdevums būtu noteikt, kurš ir agresors un kurš – cietušais. Tas tikai vājinātu mūsu pozīcijas."[2]

Grieķijas ārlietu ministres Doras Bakojanisas (Bakoyannis) 13. augusta paziņojums par konfliktu Dienvidosetijā ir īsts diplomātijas meistardarbs, jo tajā ne reizi nav pieminēta ne Gruzija, ne Krievija. Grieķija izrāda gatavību nosūtīt uz konflikta skarto reģionu humanitāro palīdzību, kā arī palīdzēt finansiāli. Tiesa gan, no paziņojuma var noprast, ka šī palīdzība domāta Dienvidosetijas iedzīvotājiem, kas devušies bēgļu gaitās ziemeļu (lasi – Krievijas) virzienā.[3]

Divu citu nozīmīgu ES dalībvalstu — Francijas un Vācijas — nostāja Gruzijas-Krievijas konflikta jautājumā ir bijusi atšķirīga pēc izrādītās aktivitātes, bet līdzīga pēc satura. Francija šobrīd ir ES prezidējošā valsts, tāpēc tās aktivitāte ir likumsakarīga. Krievijas rīcība padarīja Francijas valstsvīru dzīvi mazliet vieglāku, jo tās karaspēka ilgstošā uzturēšanās Gruzijas teritorijā bija tik kliedzošs šīs valsts suverenitātes pārkāpums, ka kritika par neproporcionālu un situācijai neatbilstošu spēka pielietošanu bija neizbēgama. Arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Merkel) brauciens uz Tbilisi pēc tikšanās Sočos ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu liecina par atbalstu Gruzijai (tiesa gan, Vācija ļoti ilgu laiku klusēja), tomēr Francija un Vācija ir valstis, kuru nostāja būtu raksturojama kā "abi vainīgi", proti, Krievija un Gruzija tiek uzskatītas par līdzvainīgām notiekošajā konfliktā. Uz šo brīdi svārsts ir nosvēries par labu Gruzijai, jo Krievijas reakcija ir bijusi pārmērīgi asa, tomēr ir maz ticams, ka Francija un Vācija vēlētos tālāk saasināt attiecības ar Kremli.

Var secināt, ka Baltijas valstu un Polijas skatījums uz Gruzijas-Krievijas konfliktu iespējams pat nesaskan ar ES valstu vairākuma viedokli. Ak, jā, Lielbritānija ir nodēvējusi Krieviju par agresoru, tomēr citas Rietumeiropas valstis ir bijušas daudz piesardzīgākas.


ES remdenā saliedētība

Jautājums par ES reakcijas uz Gruzijas-Krievijas konfliktu savlaicīgumu un adekvātumu patiesībā ir nedaudz komisks, jo, kā jau ar lielāko daļu norišu, kurās iesaistīta Krievija, ES rīcībā nav daudz, ko tā spētu likt galdā. Protams, par relatīvu ES neveiksmi var uzskatīt tās nespēju kontrolēt Mihaila Saakašvili rīcību. Lai cik ļoti Krievija nerēķinātos ar citu valstu viedokli, tomēr tai vajadzēja formālu iemeslu iebrukumam Gruzijā (kam tā, šķiet, bija labi sagatavojusies). Rodas jautājums — kam tad vēl domāta Eiropas Kaimiņu politika (EKP), ja ne miera un stabilitātes nodrošināšanai ES kaimiņvalstīs? Vai ES neredzēja vai negribēja redzēt, ka Gruzijas prezidentam ar drudžaino mirdzumu acīs varētu neizturēt nervi? Vai aktīvāka ES iesaistīšanās Gruzijā nebūtu sekmējusi mērenāku šīs valsts politiku attiecībā pret separātiskajiem reģioniem?

Ja par ES iespējām novērst konfliktu jau saknē varētu rasties jautājumi, tad par Francijas prezidentūras darbību konflikta gaitā īpašu jautājumu nav. Militāras iesaistīšanās iespēja saprotamu iemeslu dēļ pat nav tikusi izskatīta, bet ES diplomātiskās darbības ir bijušas pietiekami jēgpilnas. Jāatzīst, ES ir paveicies, ka patlaban ir Francijas prezidentūra. Būtu diezgan amizanti vērot, kā šī konflikta noregulēšanā iesaistītos Slovēnija, kas pildīja prezidējošās valsts funkcijas šī gada pirmajā pusē.[4] Francijas iesaistīšanās un salīdzinoši draudzīgās attiecības ar Krieviju ir viens no iemesliem, kas ļāva ES aktīvi rīkoties jau sākot ar konflikta pirmajām dienām, ļaujot panākt sākotnēji uguns pārtraukšanas, bet pēc tam arī pamiera vienošanos. Daudziem gruzīniem no tā pagaidām labuma gan ir visai maz, jo raksta tapšanas brīdī Krievijas armijas vienības vēl atradās Gruzijas teritorijā, tomēr fakts, ka Krieviju ir izdevies pierunāt uz papīru parakstīšanu, ir vērtējams pozitīvi kaut vai tādēļ, ka pamiera nosacījumu nepildīšanas gadījumā var sākt meklēt vainīgos.

Avārijas apstākļos ES veiktās diplomātiskās darbības ir vērtējamas kā veiksmīgas, taču grūtākie pārbaudījumi vēl tikai sekos. Pats galvenais ES izaicinājums ir savu interešu definēšana attiecībā pret savām austrumu kaimiņvalstīm. Ko ES grib no Gruzijas, Moldovas un Ukrainas? Kā ES ir gatava palīdzēt šīm valstīm? Cik lielā mērā ES ir gatava konfliktam ar Krieviju par ietekmi šajās valstīs? Visbeidzot, kāda ir ES vīzija par post-konflikta kārtību Gruzijā? Tieši šie sarežģītie jautājumi noteiks ES rīcības efektivitāti, nevis Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) centieni pārliecināt Dmitriju Medvedevu dot pavēli par karaspēka izvešanu vai atsevišķu līderu solidaritātes braucieni uz Tbilisi. ES bija salīdzinoši vienkārši rīkoties konflikta apstākļos, jo visas dalībvalstis varēja vienoties par aicinājumu pārtraukt uguni un izvest karaspēku no Gruzijas.


Divi ārpolitiskie izaicinājumi

Gribētos nedaudz pakavēties pie diviem izaicinājumiem ES ārpolitikai. Pirmkārt, kāda būs ES politika attiecībā pret austrumu kaimiņiem? Jautājums ir par to, vai ES iesaistīšanās EKP austrumu valstīs pieaugs vai samazināsies. Tā nozīmi apzinās arī ES valstis, par ko liecina nesenā Vācijas iniciatīva noorganizēt augsta līmeņa konferenci, kuras centrā atrastos ar Gruziju un citām ES austrumu kaimiņvalstīm saistītie jautājumi.[5] Ir sagaidāms, ka ES būs gatava sniegt atbalstu Gruzijas rekonstrukcijai, tomēr nav zināms, cik nozīmīgs tas varētu būt. Tāpat ES ir paudusi gatavību sūtīt novērotājus (pagaidām nav īsti skaidrs, kāds varētu būt šo cilvēku statuss un pilnvaras) uz abiem separātiskajiem reģioniem, tomēr tas ir atkarīgs no Krievijas piekrišanas. Visai plaši ir izskanējis viedoklis, ka lielākā kļūda, ko Rietumvalstis varētu pieļaut, ir NATO (un perspektīvā arī ES) paplašināšanas atlikšana uz nenoteiktu laiku.[6] Citiem vārdiem sakot, ES vajadzētu pavērt durvis savām kaimiņvalstīm nedaudz plašāk. Raksta autors šim viedoklim pievienojas ar nosacījumu, ka Gruzija vairs neveic līdzīga rakstura vienpusējas darbības attiecībā pret separātiskajiem reģioniem.

Otrkārt, kāda būs ES politika attiecībā pret Krieviju? Šis ir milzīgs izaicinājums, jo patlaban ES attiecībās ar Krieviju nav vienota. Ja domājam par ES rīcībā esošajām sankcijām, kas varētu tikt pielietotas attiecībā pret Krieviju, tās izskatās diezgan iespaidīgi — sākot ar jaunā partnerības un sadarbības līguma sarunu pārtraukšanu līdz pat Krievijas pilsoņu ceļošanas ierobežojumiem un iespējams pat ekonomiskām sankcijām. Pagaidām sankciju ieviešanas iespēja ir atlikta līdz septembra sākumam (ja neskaita dažu kopīgu militāro mācību atcelšanu). Vai sankciju ieviešana ir vajadzīga? Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no skatījuma uz Krievijas rīcību. Ja būtu skaidri zināms, ka Krievija izvedīs savu karaspēku no Gruzijas un vairs neveiks līdzīga rakstura provokācijas ne pret Gruziju, ne pret kādu citu valsti, tad sankciju ieviešana pat nebūtu nepieciešama. Taču cik daudzi Eiropā vēl tic, ka šī bija pēdējā Krievijas agresija? Ja pieņemam, ka konflikts Gruzijā ir tikai kārtējais (un ne pēdējais) posms garā notikumu ķēdē, tad kļūst skaidrs, ka attiecības starp Krieviju un tās rietumu partneriem arī turpmāk pasliktināsies. Protams, Rietumeiropā vēl joprojām ir pietiekami daudz valstu, kas aiz kokiem neredz mežu, taču liela daļa politikas analītiķu (piem., Edvards Lūkass, Zbigņevs Bžežinskis) uzskata, ka notikumi Gruzijā iezīmē lūzumu attiecībās ar Krieviju, tāpēc kādā brīdī sankciju ieviešana būs neizbēgama.

Attiecības starp Rietumiem un Krieviju, visticamāk, pasliktināsies, un jautājums par to, vai tas tiks dēvēts par jauno auksto karu vai kā citādi, pat nav īpaši svarīgs. Galu galā, jautājums taču ir par saturu, nevis par formu.
_______________________

[1] Patiesībā Itālijas ārlietu ministra teiktais ir vēl asāks. Claudio Rizza, Interview with Minister Frattini: "This is how we convinced the Russians and dampened Washington’s wrath", Il Messaggero, Rome 14 August 2008;

[2] Turpat.

[3] Statement of Foreign Minister Ms. Dora Bakoyannis following the extraordinary General Affairs and External Relations Council on the Caucasus crisis. Athens, 13 August 2008; http://www.mfa.gr/www.mfa.gr/Articles/en-US/13082008_KL1835.htm

[4] Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir izteicies, ka Krievijas-Gruzijas konflikta gadījumā būtu bijis labāk, ja būtu spēkā "pusdzīvajā" Lisabonas līgumā ietvertie nosacījumi attiecībā uz ārpolitiku. Honor Mahony, "Lisbon treaty would have helped in Georgia crisis, says Franc",. euobserver.com, 18.08.2008. http://euobserver.com/9/26613/?rk=1

[5] Honor Mahony, "Germany calls for EU neighbours meeting on Georgia", euobserver.com, 19.08.2008. http://euobserver.com/9/26616/?rk=1

[6] Šāds viedoklis pausts The Economist, August 16th-22nd 2008.



Projekts 'Publiskās diskusijas veicināšana par Lisbaonas līguma ietekmi' tiek realizēts ar valsts aģentūras "Eiropas Savienības informācijas aģentūra" atbalstu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No LSP mājas lapas 02.09.2008 13:58
Godmanim „gruzīņi teica” un ko teica Eiropas Padomes komisārs Kā atceramies, tad dramatiskajās dienās, kad Gruzijas lielgabali, tanku artilērija, aviabumbas un reaktīvo lādiņu zalves grāva neaizsargāto, pēc būtības atklāto Chinvali, notika Latvijas premjera Godmaņa blicvizīte Gruzijā. Ņemot vērā, ka premjeram paša valstī viss, acīmredzot, kā tagad latviski saka ir o’ key, tad šādu sāņsoli varētu arī saprast. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tā taču vēlas mūsu lielais un vienīgais glābējs ASV. Vienotā murskulī ar ASV Eiropas Savienības amerikāņu piekritēju bloku, kurā saspiedušās Baltijas valstis un Polija. Paklausība tādiem vīriem kā Godmanis, ( ne tikai viņam) šķiet, nākusi jau ar mātes pienu. No tajās dienās saņemtās informācijas izriet, ka politiķis „punkts numur viens un punkts numur divi” diezvai ticis daudz tālāk par vietām, no kurienes redzama nāves eņģeļa Saakašvili rezidence un Gruzijas galvaspilsētas mītiņa laukums. Katrā ziņā, runājot par stāvokli konflikta zonā, ēterā izskanēja Godmaņa frāze „gruzīņi teica”. Nedzirdējām ne vārda par to, ko, varbūt, Chinvali ir redzējis „punkts numur viens un punkts numur divi”.
Ir arī citādi politiķi - 24. augustā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs T. Hammarbergs pēc Chinvali apmeklējuma. Atšķirībā no Godmaņa viņš pēc Chinvali un Dienvidosetijā redzētā karus nosauca par neprātu, par apvainojumu cilvēcei to, kas noticis Dienvidosetijā:
„To, ko es šeit redzēju – kara neprāta rezultāts. Tas ir apvainojums cilvēcei”, teica komisārs. „ Tas nedrīkst atkārtoties”. Viņš esot apmeklējis Chinvali, „lai redzētu, kā pārkāpj cilvēka tiesības. Es redzēju daudz bēgļu, viņi jautā, vai viņiem vērts atgriezties. Daudzi jau ir atgriezušies.”
Komisārs uzsvēra, ka vēl daudz kas jādara, lai cilvēkiem radītu normālas dzīves apstākļus. „Bet ne jau tā ir galvenā problēma. Galvenais ir negatīvajā un traumējošajā pieredzē, ko šeit pārdzīvoja ļaudis, jo sevišķi jauni cilvēki. Ļoti svarīgi, lai pasaules sabiedrība būtu vienkāršo, ierindas cilvēku pusē, lai Eiropa saprastu, kas jādara, lai sadziedētu karā gūtās rētas”, teica T. Hammarbergers.
Eiropas Padomes komisārs atzīmēja, ka Dienvidosetijā redzējis to, ko varēja sagaidīt:„Nepieciešami visu rūpīgi aprakstīt un salīdzināt ar pieņemtajiem cilvēka tiesību aizstāvības standartiem”, un apsolīja sagatavot „bezaizspriedumainu ziņojumu”, un pēc tam dažādas organizācijas izdarīs savus secinājumus.
Chinvali apmeklēja arī Krievijas Federācijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos V.Lukins:”Tas, ko es redzēju ir drausmas: ievērojama pilsētas daļa ir sagrauta. Skaidrs, ka šāva ne tur, no kurienes nāca uguns, bet vispār šāva bez izvēles, lai iebiedētu.[...]Vainīgajiem jāsaņem sods. Konfliktam ir trīs aspekti. Morālo atbildība par to nesam mēs visi, kas nespēja savā starpā vienoties un novērst šo konfliktu, politiskā atbildība gulstas uz tiem, kas pavēlēja atklāt uguni. Un, visbeidzot, kriminālatbildība – tiem, kas tieši šāva uz mierīgiem iedzīvotājiem,” teica V. Lukins.
Tagad nedaudz ielūkosimies Latvijas Saeimas plenārsēdes materiālos, lai iepazītos ar dažiem viedokļiem, kad tika pieņemts paziņojums sakarā ar šo konfliktu. Vispirms - valdošā koalīcija lielā vienprātībā (apkaunojoši un bezatbildīgi) paziņojumu gan pieņēma, tomēr debatēs šad tad atskanēja arī saprāta balss. Tā, piemēram, K. Pētersone teica: ”Un man nav zināms, kāpēc vairākums Latvijas latviski rakstošo mediju šajās dienās ir izvairījušies pieminēt vārdu „Chinvali”. Vai tas ir noticis tāpēc, ka nav bijusi vēlme papūlēties un iegūt vairāk informācijas par tur notiekošo, vai tam ir bijis kāds īpašs nolūks, ko es gan negribētu apliecināt. Ja mums šāda informācija būtu bijusi, mēs varbūt neredzētu šīs lietas tik melnbalti, kā mēs šobrīd mēģinām tās iztēloties. Sieviete, ar kuru es vēl šorīt [14.augustā] runāju, tikai viņa vien naktī no 7. uz 8. augustu Chinvali ir zaudējusi 22 savas ģimenes tiešos locekļus. Tas notika vēl naktī no ceturtdienas uz piektdienu. Viņa un viņas māte ir vienīgās, kas izdzīvojušās šajā ģimenē tikai tāpēc, ka viņas tajā brīdī neatradās pilsētā. No viņas es arī uzzināju, ka pilsēta tik tiešām ir apšaudīta ar smago artilēriju, un tā ir pilsēta, kurā, pēc viņas stāstītā, dzīvoja 35 tūkstoši cilvēku. Tā nav nedz liela, nedz maza pilsēta, tā ir pilsēta ar saviem iedzīvotājiem, un, kā mēs zinām, 30 000 no šiem cilvēkiem ir devušies bēgļu gaitās. [...] Viņa un citas sievietes, ar kurām bijušas sarunas, - un tās ir sieviešu organizāciju pārstāves -, gan arī citas apliecināja, ka arī Gruzija ir cietusi smagus zaudējumus, un tad, kad pilsēta jau tika atstāta un bija tukša, uz ielām gulēja gan gruzīnu karavīru, jaunu zēnu līķi – un to bija gandrīz 2 tūkstoši -, gan arī osetīnu civiliedzīvotāji.
Dzīvi palikušie osetīni vēl stāsta, ka tajā naktī Gruzijas bruņotajos spēkos steigā mobilizētie pusaudži, kas pirmo reizi turēja rokās ieročus, apjukumā nereti tos esot pavērsuši cits pret citu, šaujot uz visu, kas kustas, un daudzi no viņiem panikā un apjukumā esot pametuši savus ieročus tuvējos dārzos un vienkārši mukuši no apšaudes zonas. Esot valdījis ārprātīgs haoss un apjukums. Taču visnopietnākais ir tas, ka civiliedzīvotājiem nav bijis nekāda brīdinājuma par gaidāmo uzbrukumu. Vēl vairāk! Uz pagrabiem, kur cilvēki ir meklējuši patvērumu no smagās artilērijas, esot mestas granātas. [...] Es nezinu, kā reaģēs tās gruzīnu karavīru mātes, kuras tikai vēlāk uzzinās, ka viņu dēli ir krituši.
[...] Man klātneesošajam Ministru prezidentam vienīgi būtu jāuzdod jautājums, ko man lūdza viņam uzdot osetīnu sievietes: ”Kāpēc, apmeklējot Gori un iepazīstoties ar turienes postījumiem un upuriem, šo augsto amatpersonu delegācija neaizbrauca 40 kilometrus līdz pamestajai un tukšajai Chinvali, kur vairs nedraudēja nekāda militāra vēršanās pret viņiem, neiepazinies ar turienes postījumiem un neuzklausīja otras puses viedokli?” Tas nav mans jautājums, tas ir šo sieviešu jautājums.” Tiktāl K. Petersones teiktais. Ar Visvaldi Lāci var strīdēties līdz aizsmakumam, var viņam piekrist vai nepiekrist, bet vienu gan nevar noliegt: viņš runāja par to, ka tautām ir tiesības uz neatkarību un to pamatoja ar plašiem vēstures faktiem. Lācis ierosināja: „.[...] es šo beidzamo teikumu ierosinu pārveidot tā: ”Pamatojoties uz Gruzijas tautas etnoģenētisko robežu atzīšanu un ievērojot abhāzu tautas tiesības uz pašnoteikšanos, mēs atbalstam šo rezolūciju...” Un arī es.”
Bija to dzirdēt „tikumīgajām kreimenēm”!
Šadurskis, Rugāte un vēl daži ar uzspēlētu sašutumu sauca – viņiem esot kauns par Lāča uzstāšanos.
Kā sevišķi bīstama jāvērtē deputāta Zaķa paustā pozīcija: žēl, ka pēc Bukarestes sammita Gruzija neesot NATO alianses sastāvā, tad būtu citādi. Taisni jāpabrīnās, ka to teica deputāts, kurš nereti uzstājas arī ar atbildīgam un saturīgām runām.
Jā, citādi gan... Kādreiz stāstīja rūgtu anekdoti - būs tāda cīņa par mieru, ka akmens uz akmeņa nepaliks... 29.08.2008.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Apierinātais 01.09.2008 21:15
Ja iet runa par Abhāziju, lai viņi iet un dzīvo savā nodabā, armēņi viņiem ir kalpi, jau no sensenas vēstures, tā ir dziļi monarhistiska valstiņa.

Kas attiecas uz DienvidOsetiju, nu piedodiet, tā ir vistīrāko ūdeņu bandītu citadele, jo osetija īstā ir Alānija un tā atrodas ziemeļos no Kaukāza, DO nav nekāda sakara ar Osetiju, absalūti, un to viņi vēl pierādīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nedēļa 29.08.2008 11:44
Vai jaunais spēks Eiropā -kaimiņi (domāju Poliju, Baltijas valstis, Ukrainu),būs noturīgs?Krievija jau uzdevusi šo jautājumu sev. Jau metusi āķi uz Latviju ar izteiktu vēlmi sadarboties. 'Ātri gan, pēc tās notas ,ka pārtrauc sadarbību militārā jomā, metusi citus kauliņus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mans domā 29.08.2008 10:33
To, ka kaimiņvalstis aktīvāk iesaistījās konfliktā ir loģiski.Visu tagad risināt tiesiskā ceļā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 28.08.2008 13:39
Tomēr... Kouchner: EU considering sanctions against Russia. Neticami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 28.08.2008 13:17
Tādi "plānprātiņi kā P-P!" - sasauksimies! :)

Cik labi gan būtu, ja tikai ES dalībvalstīs pazustu visi cilvēki, kurus pilsoņi ir izvēlējušies demokrātiskās vēlēšanās, vai ne? Uzreiz būtu "institucionālā reforma", prezidents, ārlietu ministrs, "viena balss" un, un, un... VAI NE (Italy's Enel has reportedly announced that it is planning to invest up to $9 billion in the Russian power generation, transportation and sales market., 05.11.2007)??? Iespējams, es neesmu bijis uzmanīgs, bet Merkele nav pateikusi neko, ko Francija un Vācija nebūtu teikusi jau Bukarestes samitā: "Statements made by M. Nicolas Sarkozy, president of the Republic, during his joint press conference with Mrs Angela Merkel, German Chancellor - excerpts - (Bucharest, 4 April 2008)

"My second remark is this: Germany and France share the same analysis of NATO enlargement, and together we maintained that Ukraine and Georgia will one day join the Alliance, that no one is entitled to veto this, but that we should give ourselves time so that all the conditions for membership are met. Germany and France spoke with one and the same voice.""

ASV vienpersoniski dara lielu daļu tā, ko būtu jādara ES "smagsvariem" - demonstrē Krievijai, ka tā nekontrolē Gruzijas gaisa telpu un ūdeņus, sūtot Jūras spēkus nogādāt palīdzību un organizējot ikdienas "gaisa tiltus" uz Tbilisi. Tā ir rīcība.

Lielbritānija mēģina rosināt kādu koalīciju - nav gan skaidrs tieši kādiem mērķiem. Tā varētu būt rīcība Krievijas ierobežošanai, piemēram, ja spētu garantēt nepieciešamības gadījumā aizsargāt Ukrainas suverenitātei.

Negribīgo vai nevarīgo savienība, skatoties kā deguna priekšā ar spēku un etniskajām tīrīšanām tiek mēģināts pārzīmēt starptautiski atzītas robežas? Izslēdz kaut kādu sankciju iespējamību...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 28.08.2008 11:04
Krievijas problēma jau ir tā ka Krievija grib divreiz iekāpt vienā upē. Bet vēsture ir kā upe kas plūst , un divreiz tajā iekāpt vienā vietā nevar.
Bet nu Krievija nemāk bez divpolārās pasaules , un Krievija visiem spēkiem ņemas tēlot to vienu polu no divpolārās pasaules. Vilkt tā teikt robežas un sadalīt pasauli ietekmes sfērās , tā teikt Kaukāzs tā ir krievu ietekmes zona. Krievija piešķir sev tiesības ieķerties tai Kaukāzā ar visiem zobiem. Un lai neviens nemēģina izraut Kaukāzu no lāča zobiem , jo lācis to uzskata un uzskatīs par miermīlīga dzīvnieka apbižošanu. Kau gan patiesībā pats Krievijas lācis ir gadsimtam neatbilstoši mežonīgs dzīnieks.
Bet kā jau saka , kas vienreiz ir traģēdija , otrreiz atkārtojas kā farss. Krievija , neviena neatzītās Abhāzija un DO , vēl Kuba , Venecuēla , Sīrija - ja tas ir tas jaunais pasaules pols , tad tas ir fars un nekas vairāk. Virziens uz divpolāru sistēmu pasaulē ir virziens atpakaļ uz 20. gadsimtu. 21. gadsimtā tam nav nekāda pamatojuma un tas ir pilnībā absurds ceļš. Divpolārā sistēma pasaulē ir traģisks , bet jau noiets etaps pasaules vēsturē. Jo ātrāk Krievija to sapratīs , jo labāk pašai Krievijai un visiem pārējiem kas ap to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 28.08.2008 01:37
Riskēšu P-P! domai pievienoties: Eiropas valstis ir nodarbinātas ar veselu baru otršķirīgu jautājumu - vienalga vai tās ir diskusijas par "sodomijas" vārda semantiku vai to, cik eņģeļi novietojami uz adatas smailes.. Bet nodrošināt eksistenciālo draudu novēršanu Eiropas politiķi nespēj.

P.S. Es esmu tikai daļēji anonīms - portālam pieslēdzos ar starpniekservera IP adresi, bet neizmantoju "tor" vai citu anonimitātes risinājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips - Autoram 27.08.2008 21:04
Paldies Tomam par patiesu analīzi. Gruzijas notikumi ir bijuši traģēdija ne tikai Gruzijai, bet arī Eiropai, kurai nu nāksies acīs paskatīties patiesībai, ka jēdziens "kopēja ārpolitika" ir kaut kur starp fikciju un fantāziju. Kamēr Eiropas valstīs būs pie teikšanas tādi cilvēki, kā līdz kliņķim korumpētais Berluskoni Itālijā (droši vien latvietim, kura valdība ir tik dziļi iekšā savu sponsoru makā, lai neteiktu, atvainojiet, pakaļā, ir vieglāk saprast, kā itāļi ir atkāroti nonākuši pie šī žuļika valsts vadībā), Krievija varēs rēķināties ar to, ka vienotas balss pret tās nekaunību Eiropā nebūs. Vismaz tagad Merkele ir pateikusi, ka Gruzijai un Ukrainai ir jādod NATO rīcības plāns. Toties žēl, ka arī politikā.lv ir ieperinājušies tādi plānprātiņi, kā P-P, kuri nevar runāt ne par ko nepiesaucot cilvēka seksualitāti. Attiecīgajam gļēvulim, kurš var dižoties tikai aiz iedomātas anonimitātes (IP adrese viņam, protams, ir piereģistrēta) derētu palūkoties vārdnīcā (ja prot lasīt), ko nozīmē vārds "sodomija" un tad konstatēt, ka viņa seksualitātē (pieņemot, ka viņš ir heteroseksuāls, lai gan no attieksmes tikpat iespējams ir tas, ka viņš ir pašienīstošs homoseksuālis) tā ir gluži tikpat izplatīta, kā manējā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 27.08.2008 21:00
Nu manuprāt ir tak skaidrs ka kaut kādā veidā iebiedēt Krieviju ar militāru spēku ir neiespējami un tas būtu arī absurds. Tas būtu absurds , jo Krievija jau ar kā reiz ir apjautusi savu militāro spēku un skaidri saprot ka neviens viņiem neko izdarīt nevar. Ko vēl manuprāt Krievija tā īsti nesaprot , tas ir tas ka šajā gadsimtā militārais spēks viens pats tā īsti nemaz nekotējas. Militārajam spēkam ir vajadzīgs vismaz kaut cik vērā ņemams starptautisks atbalsts. Un te nu Krievija ir nulle. Spēks viņiem tā kā būtu , bet atbalstu viņi paši grauj un grauj. Nu un te kā reiz manuprāt Eiropai ir izdevība un pat uzdevums tā uzskatāmi nodemonstrēt Krievijai kā ir kad ir tikai spēks , bet šim spēkam nav nekāda atbalsta. Krievijai būtu jāliek , un Krievijai būtu jāsāk saprast ka militārs spēks , pielietots bez jebkāda starptautiska atbalsta , faktiski pilnā mērā pagriežas pret pašu spēka pielietotāju. Kā to panākt , nu par to var diskutēt. Manuprāt tas pat nav aukstais karš , bet nu tomēr tāda izvairīšanās no sadarbošanās ar Krieviju visur kur vien tas ir iespējams bez kādām īpaši lielām problēmām un tā. Jo savādāk kā tad tā globālā pasaule vispār sadzīvos ar pastāvīgiem uztraukumiem par to ka tomēr kāds kaut kur kaut kad var izlaist to militāro džinu no pudeles tādā apmērā ka daudziem iestājas vakars.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM 27.08.2008 17:42
Man arī tas liekas komiski un diezgan naivi. No būtiskajiem jautājumiem izvairās, bet tikai caur tiem var meklēt un atrast tiešām tālejošus un stratēģiskus risinājumus gan ekonomikā, gan došībā, un tā tad arī būs tā labākā politika, nevis kā tagad, kad "politika" ir kļuvusi par profesiju un aizraušanos. Krievija jau sen bija paziņojusi, ka necietīs, ka NATO to apjož no visām pusēm un taisa savas bāzes deguna priekšā. Un Kaukāzs ir superstratēģisks rajons. Kāpēc viena lielvalsts (ASV) var taisīt savas bāzes un uzsākt karus vienu pēc otra, bet cita nevar? Jautājums par to, "kurš sāka", anv jautājums par Gruziju un Krieviju. Visa tā "demokrātijas" propaganda tāda dubultmorāle vien ir. Mēs tik esam pieradināti pie tā, ka mūsu identitāte ir "Rietumi", tāpēc padzirdot šo vārdu vien, labprāt uzreiz iekrītam šajās "mēs un viņi" lamatās. Skaidrs, ka nav runa par Gruziju, bet par to, ka arvien asāk pasaulē notiek cīnā par kontroles pārņemšanu pār izsīkstošajiem resursiem: naftu, ūdeni. ASV ir 100 bāzes pa visu pasauli, kārtīgs dosjē par iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Tāpēc ES būtu tiešām laiks atvērt acis labi plaši, nevis "pievērt acis" uz tiem pašiem Rietumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 27.08.2008 15:38
Komiskas ir politiķu, akadēmiķu un komentētāju runas par "ES reakciju" vai rīcību, un to ietekmi "ļaušanā panākt" uguns pārtraukšanu un pamiera vienošanos. To panākt drīzāk ļāva tas, ka Krievija bija sasniegusis savus militāros mērķus; pamiera vienošanās, neskatoties uz "reakcijām" no ES valstu un ASV galvaspilsētām par tās nepildīšanu, darbojas vien tik tālu, tādā veidā (un tik ilgi), cik tas sekmē Krievijas mērķu sasniegšanu.

Nedz ES kopā, nedz "lielās" dalībvalstis vienkārši nav spējīgas uz kādu rīcību, kas būtu adekvāta atbilde uz militāru agresiju pret Gruziju, - pat ES dalībvalstu kopīgā stratēģiskā gaisa pārdislocēšanas kapacitāte NATO ietvaros ir atkarīga no iespējas izmantot Krievijā un Ukrainā īrētas Antonov transportlidmašīnas.

Vienoti nevarībā; laiks piešķirt jaunas naudiņas "institucionālajai reformai", eiropropagandai, sodomijas popularizēšanai un līdzīgām iniciatīvām.

Saistītie raksti

Russia resurgent economist.com

Citi autora darbi
Es karogi

Bez mazuma piegaršas* 22 Autors:Toms Rostoks

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? 0 Autors:Andris Sprūds, Toms Rostoks u.c.