Ko darīt nepilsoņiem Eiropā? 13

Kāda valsts politika pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā stimulētu nepilsoņus izvēlēties naturalizāciju, nevis ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai Latvijas valstij bīstamāko iespēju – Krievijas pilsonību?

Iesaki citiem:

Šā gada 1. maijā Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mūsu devums ES iedzīvotāju saimē būs vairāk nekā 1800 tūkstoši pilsoņu, aptuveni 480 tūkstoši nepilsoņu un 33 tūkstoši ārvalstnieku. Tas nozīmē, ka līdzās tik ierastajam iedzīvotāju sadalījumam pilsoņos un ārvalstniekos, apvienotajai Eiropai nāksies saskarties ar līdz šim nebijušu un lielu iedzīvotāju kategoriju – nepilsoņiem. Patlaban vēl trūkst īstas skaidrības, kāds būs šo cilvēku juridiskais statuss un tiesības, tomēr tās jebkurā gadījumā būs šaurākas par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām. Piemēram, nepilsoņi, atšķirībā no jebkuras citas dalībvalsts pārstāvjiem, joprojām nevarēs piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.

Ikvienam Latvijas nepilsonim šobrīd ir trīs iespējas: naturalizēties un kļūt par Latvijas, tātad arī Eiropas Savienības pilsoni; saglabāt nepilsoņa statusu; vai arī kļūt par Krievijas (retāk kādas citas valsts) pilsoni. Cik aktīvi katra no šīm iespējām tiek izmantota šobrīd un kas varētu mainīties līdz ar Latvijas iestāšanos ES?

Pēc referenduma par dalību ES, naturalizācijas iesniegumu skaits ik mēnesi ir dubultojies, salīdzinot ar situāciju pirms gada. Piemēram, 2002. gada oktobrī Naturalizācijas pārvalde saņēma 610 naturalizācijas iesniegumus, bet pērnajā oktobrī – 1 371. Viens no iemesliem – nepilsoņi sākuši just praktisku nepieciešamību pēc Latvijas pavalstniecības, kas nodrošinātu tādas pašas tiesības kā pārējiem ES pilsoņiem. Tomēr daļa nepilsoņu joprojām cer, ka Brisele pieprasīs Latvijai samazināt nepilsoņu skaitu, jo nevēlēsies, lai ES robežās dzīvotu cilvēki ar nenoteiktu statusu. Tāpēc daudzi nepilsoņi nogaida un joprojām šaubās, vai vērts naturalizēties. Tomēr viņu cerības neattaisnosies. Eiropas Padome un EDSO savos paziņojumos ik pa laikam gan piemin lēnos naturalizācijas tempus, bet jaunas prasības no ES puses nav izvirzītas. Tieši pretēji – eirokrāti ir paziņojuši, ka Latvijas politika atbilst ES prasībām un izmaiņas Pilsonības likumā vai naturalizācijas kārtībā prasītas netiks.

Arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā svarīgākie iemesli, kas veicinās naturalizāciju, paliks nepieciešamība pārvarēt Latvijas valsts noteiktos nepilsoņu tiesību ierobežojumus. Proti, iegūstot pilsonību, būs iespējams vieglāk atrast darbu, piemēram, valsts institūcijās, piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī iegūt ES pilsonību. Šie varētu būt galvenie argumenti, kas veicinās tieši jauniešu naturalizāciju, jo, kā liecina aptauju dati[1] jauniešiem daudz svarīgāka ir pilsonības iegūšanas praktiskā nepieciešamība nevis emocionālā saistība ar valsti.

Lai cik pretrunīgi tas skanētu, iestāšanās ES var sarežģīt sabiedrības integrāciju Latvijā. Apvienotajā Eiropā nepilsoņi iegūs papildus tiesības, kas vājinās viņu motivāciju naturalizēties. Proti, tie varēs pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Līdzīgi kā ES pilsoņiem, arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt tiesības bez vīzām pārvietoties un izvēlēties darba un dzīvesvietu Savienības robežās. Kaut arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem – vismaz 5 gadi nodzīvoti kādā no ES dalībvalstīm, legāls iztikas avots, sociālā apdrošināšana, jāatbilst noteiktam integrācijas līmenim sabiedrībā, Latvijas nepilsoņiem šī statusa iegūšana nevarētu sagādāt grūtības. Tiesa, ES direktīvas projektā minēto “integrācijas līmeni” var noteikt pati dalībvalsts.

Līdz ar to ES faktors, izvēloties Latvijas pilsonību, turpmāk nebūs noteicošais, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Saglabājot nepilsoņa statusu, viņi varēs brīvi ceļot un strādāt, bet politiskā dzīve, piemēram, piedalīšanās Eiropas parlamenta vēlēšanās, nebūs tas iemesls, kas liks izšķirties par labu piederībai Latvijas valstij. Daudz svarīgāka būs valsts politika, piemēram, tādos jautājumos kā mazākumtautību izglītība un valoda. Zīmīgi, ka līdz šim valsts darbs šajā jomā nav bijis sekmīgs. Piemēram, nav izdevies pārliecināt sabiedrību par mazākumtautību izglītības reformas lietderību. To savās interesēs ir pamanījusies izmantot arī Krievija, spekulējot ar Latvijas – Krievijas robežlīguma parakstīšanu.

Visbīstamākā Latvijai būtu nepilsoņu izšķiršanās par labu Krievijas pilsonībai, kas visbiežāk izpaudīsies kā protests pret valsts īstenoto etnopolitisku. Šīs izvēles motivācija galvenokārt balstīsies uz emocionāliem un politiskiem argumentiem. Piemēram, nepilsoņi vēlēsies iegūt Krievijas pilsonību, cerot, ka lielvalsts labāk aizsargās viņu intereses. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām šā gada 1. janvārī Latvijā ir reģistrēts 22 421 Krievijas pilsonis ar Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Saskaņā ar Krievijas vēstniecības Latvijā datiem šo cilvēku ir divas reizes vairāk – ap 50 līdz 60 tūkstoši, tiesa gan pati vēstniecība oficiāli atsakās apstiprināt šos datus.

Latvijas sabiedrības integrācijai vislabvēlīgākā neapšaubāmi būtu nepilsoņu naturalizācija. Savukārt Krievijas pilsoņu skaita pieaugums veicinātu divkopienu valsts izveidi, jo dotu tiesības Krievijai savu pilsoņu interešu aizsardzības vārdā aizvien vairāk iejaukties Latvijas iekšpolitikā. Tomēr visgrūtākais pārbaudījums sabiedrības integrācijas īstenotājiem būs tie cilvēki, kuri izšķīrušies tā arī palikt nepilsoņi, jo viņi jebkurā brīdī var izlemt par labu vienai vai otrai alternatīvai. Lai veicinātu naturalizāciju, valstij vajadzētu sniegt lielāku atbalstu topošajiem pilsoņiem. Piemēram, pieredze liecina, ka naturalizācijas iesniegumu skaits strauji pieaug laikā, kad tiek piedāvāti bezmaksas latviešu valodas kursi tieši pilsonības pretendentiem. Līdz šim valsts finansējums šādiem kursiem ir bijis niecīgs. Latvija var veicināt naturalizāciju, arī izmantojot ES direktīvā minētās tiesības valstij pašai noteikt integrācijas līmeni, kāds nepieciešams, lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Piemēram, ir iespējams noteikt augstāku latviešu valodas zināšanu līmeni, salīdzinot ar to, kāds nepieciešams naturalizējoties, un tādējādi mudināt nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību.


________________

[1] LR Naturalizācijas pārvaldes Pilsonības pretendentu aptaujas: 2002. gada decembris – 2003. gada februāris; 2003. gada oktobris – decembris.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andrejs

Tā kā referendums "Par vienlīdzīgām tiesībām´" šaubos vai ko panāks,jau tagat to mēģina dažādi apturēt.Pēc visa šī pasākuma es noteikti pieņemšu Krievijas pilsonību.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andrejs

Latvijas valdība acīm redzami dzen pašu Pilsoņus laukā no savas valsts!Viss ir sagrauts darbavietu nav.Un ja ir tad par minimālo algu.Kur bija loģika visu nojaukt?Redz bet nepilsoņi ir vergi kuriem par minimālo algu šeit ir jāstrādā.Viņiem ir liegts izbraukt uz ekonomiski turīgajam valstīm kaut nedaudz nopelnīt lai varētu ģimeni uzturēt!Viņus neuzskata par cilvēkiem,viņiem vajag vīzu un vēl visādus draņķus.........

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andrejs

Tiešī tā kapēc,mums būtu jāiet un jākarto Pilsonību?????Kapēc brīvi nevaram pārvietoties pa Ekonmiskajām zonām?Vai neesam pelnījuši labāku dzīvi?Vai Latvijai nepieciešami nabagi?Zin galu gala ja referendums neizdosies,vismaz es pieņemšu Krievijas pilsonību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viola 02.05.2010 22:51
................ja ocenj hotela bi polucitj nashe grazdanstvo..no pocemu mne ego nado zdavatj i dokazivatj??ja radiladj v etoj strane i detej zdesj rodila......pocemu ne ja ne moji deti nemogut bitj grazdanami etoj strani bez zdaci ekzamenov...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ods 23.03.2004 15:49
Paldies par komentāriem. Protams, nepilsoņu izšķiršanās par labu Krievijas pilsonībai neapdraudēs Latvijas drošību, bet gan nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas sabiedrības integrācijas procesu. Nevienas valsts īstenotā integrācijas politika nevar būt sekmīga, ja tās teritorijā ir liels skaits citas valsts pilsoņu. Krievijas pilsoņu īpatsvara pieaugums var radīt situāciju, kad valstī izveidojas spēcīga, labi nodrošināta kopiena, kas, īstenojot mērķtiecīgu politiku, spēj ap sevi konsalidēt krievu minoritāti, līdz ar to nodrošinot kopienas pašpietiekamību.

Ar cieņu, Sigita Zankovska-Odiņa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pingvīns 22.03.2004 11:26
Jau ķīniešu filozofs Lao Czi rakstīja sekojošo...

:>)

Varbūt es kaut ko nesaprotu, bet kāpēc ķīniešu filozofs jācitē angliski, ja tik dikti gribas dzīvot "pēc Raiņa"?

Visādi citādi komentārs bij varens. Tā turpināt. 1. aprīlis vairs nav tālu...

:>)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 21.03.2004 12:52
Piebildes A.Kalmes teiktajam:

[3] Jāpieņem likums, ka par pretvalstisku rīcību atņem pilsonību un izraida no valsts!

Jā! Mūsu zemē nav vietas pretvalstiskiem elementiem (līdzīgi kā Solžeņicinam un Brodskim PSRS laikos). Viņiem jādod iespēja izvēlēties - vai nu psihiatriskā slimnīca, vai spaidu darbi Kalnciema akmeņlauztuvēs, vai arī brīvprātīga atteikšanās no Latvijas pilsonības un valsts atstāšana bez tiesībām te atkal iebraukt!

[7] Apzināties, ka uzspiesta latviešu valodas apmācība, gala rezultātā nāk par sliktu latviešiem, jo tā pastiprinās konkurenci darba tirgū.

Piekrītu A.Kalmes kungam - nevajag visiem mācīt valdošo aprindu valodu (un valsts pārvaldei nepieciešamās prasmes vispār). Atbrīvošanās no vēlmēm un iekāres ir svarīgs tikums, kurš paliek nenovērtēts uz karjeru orientētajā sabiedrībā. Jau ķīniešu filozofs Lao Czi rakstīja sekojošo:

The ancients who were skillful at the Tao
Did not illuminate the people
But rather kept them simple.
When the people are difficult to rule
It is because of their cleverness. (Tao Te Ching, #65)

Mums nav arī jāpiekāpjas ne krieviem, ne arī ES pilsoņiem - darba atļaujas viņiem vajag izsniegt tikai tad, ja nodarbinātības dienests ir atzinis, ka uz atbilstošo vakanci nepretendē neviens latvietis. Jeb, Raiņa vārdiem sakot, "Mēs negribam kalpot ne Rietumam, mēs negribam vergot ne Austrumam. Ir Jāni, ir Miķeli turam mēs svešus - tie nebūs mums kungi, mēs iztiksim bešus".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 21.03.2004 08:32
Manuprāt iespējamie pasākumi:

Ir jāveicina nepilsoņu emigrācija uz viņu etnisko dzimteni, sniedzot pat finansiālu atbalstu.

Jāierobežo vai pat jāpārtrauc mums uzspiestā masveida integrācija, pilsonību pakaļsviežot ikvienam klaidonim, noziedzniekam un pat Latvijas atklātam ienaidniekam - kas gala rezultātā būs Latvijas valstiskuma pašnāvība.

Jāpieņem likums, ka par pretvalstisku rīcību atņem pilsonību un izraida no valsts !

Ja kāds iedzīvotājs ir citas valsts pilsonis, tad taču pastāv oficiāla iespēja to par likumu pārkāpšanu no valsts izraidīt !

Klauvēt pie krievu tautības iedzīvotāju patriotiskajām jūtām, aicināt tos atgriezties Krievijā, jo tur sāk trūkt iedzīvotāju un sāk iespiesties ķīnieši.

Izbeigt auklēšanos, nepieļaut nacbolu un citu piektās kolonas pārstāvju ālēšanos un citas noziedzīgas aktivitātes ! Tiesāt par nacionālā naida kurināšanu un pretvalstisku rīcību !

Apzināties, ka uzspiesta latviešu valodas apmācība, gala rezultātā nāk par sliktu latviešiem, jo tā pastiprinās konkurenci darba tirgū.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 20.03.2004 16:52
Ideja, ka nepilsoņu motivācijai noteikt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam lielāku valodas prasmes līmeni, točno neizies cauri. Tas ir absurds, ka pilsoņiem tiek izvirzītas mazākas prasības, nekā pastāvīgam iedzīvotājam. Pēc visām tiesību normām tas ārti tiks kvalificēts kā diskriminācija.>>>Administratīvie līdzekļi nebūs efektīvi. Manuprāt, pratīgāk ir tās emocionālas saiknes rašanas nosacījumu radīšana. Valstij jābūt draudzīgai pret krievu pilsoņiem. Taču tā ir jau cita problēma, jo iepriekšējie "draudzības" piedavājumi netika pieņemti no cittautiešu puses, bet citus valsts pagaidam nav gatava sniegt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ambar 19.03.2004 19:04
>> "Līdzīgi kā ES pilsoņiem, arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt tiesības bez vīzām pārvietoties un izvēlēties darba un dzīvesvietu Savienības robežās."

Nezinu vai cieniitaa raksta autore seko diskusijai, bet tik vienkaarshi arii shiis tiesiibas izmantot nebuus:

"LONG-TERM RESIDENT STATUS IN A MEMBER STATE

Conditions for acquiring long-term resident status

1. Member States shall require third-country nationals to provide evidence that they have, for themselves and for dependent family members:

(a) stable and regular resources which are sufficient to maintain himself/herself and the members of his/her family, without recourse to the social assistance system of the Member State concerned. Member States shall evaluate these resources by reference to their nature and regularity and may take into account the level of minimum wages and pensions prior to the application for long-term resident status;

(b) sickness insurance in respect of all risks normally covered for his/her own nationals in the Member State concerned.

2. Member States may require third-country nationals to comply with integration conditions, in accordance with national law."

Es pieljauju, ka daljai no tiem, kas neparko negrib "tapt integreeti" Latvijaa, psihologjisku, kaa arii tiiri praktisku apsveerumu (piem. "vieglaaka" vai "labaaka" valoda) deelj, "vieglaak" buus, ja vinjus "paintegrees" Apvienotajaa Karalistee, Vaacijaa, vai, teiksim, Austrijaa.

Austrijaa, jau veselu gadu, "jaunajiem" darbanjeemeejiem ir jaaparaksta integraacijas liigums, kur smalki aprakstiiti kaa nosaciijumi, kuri jaaizpilada integreejamajam--ieskaitot valodas (taalaaka) apguve--taa ari sankcijas, kas tiek piemeerotas par liiguma noteikumu nepildiishanu...

Baidos, ka ar attieksmi, ko demonstree dalja no bezpavalstniekiem Latvijaa (piem. nespeeja/neveeleshanaas iesniegt luugumu regjisteet pilsoniibu peec 1991 dzimusham beernam) , vinji nesasniegs situaaciju, kuraa buus speejiigi izmantot vinjiem pienaakoshaas "ES tiesiibas". Turpat Latvijaa vien vinji dziivos...

Neskatoties uz to visu, nav nepiecieshamiibas nosodiit shos cilveekus, jo gan valsts gan dalja no latvieshu sabiedriibas arii ir zinaamaa meeraa vainojami par shiis attieksmes rasshanos. Driizaak vajadzeet padomaat kaa izlabot situaaciju - veelams bez administratiiviem meeriem.

>> "Līdz ar to ES faktors, izvēloties Latvijas pilsonību, turpmāk nebūs noteicošais, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Saglabājot nepilsoņa statusu, viņi varēs brīvi ceļot un strādāt, bet politiskā dzīve, piemēram, piedalīšanās Eiropas parlamenta vēlēšanās, nebūs tas iemesls, kas liks izšķirties par labu piederībai Latvijas valstij."

Es ljoti apshaubu katru apglavojumu ieprieksheejaa paragraafaa, bet it sevishkji "viņi varēs brīvi ceļot un strādāt" praktisko (nevis teoreetisko) pusi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.03.2004 14:37
Latvijas sabiedrības integrācijai vislabvēlīgākā neapšaubāmi būtu nepilsoņu naturalizācija.

Autore piedāvā vajadzīgas iniciatīvas - subsidētus latviešu valodas kursus, u.c. Tomēr viņa raugās uz nepilsoņiem pilnīgi nediferencēti - kā uz lielu pasīvu masu, kuru valsts politika varēs viegli pastūrēt uz vienu vai otru pusi. Lai taču šie cilvēki individuāli izlemj, vai viņiem vajadzīga Latvijas, Krievijas, vai kādas citas valsts pilsonība. Neuzskatu, ka vislabvēlīgāk būtu visus nepilsoņus naturalizēt - tādā gadījumā mēs droši varētu te pieņemt pilsonības "nulles variantu" - naturalizēt visus pa fiksam pat lāgā nepajautājuši, vai cilvēks tiešām saprot, ko nozīmē būt Latvijas pilsonim. Manuprāt, ir ļoti labi, ja bezvalstniekiem (kuri ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) ir jāpārvar neliela grūtības barjera Latvijas pilsonības iegūšanai - lai cilvēki nopietni domā par to, ko viņiem patiesībā vajag.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.03.2004 13:13
Es arī absolūti neatbalstu raksta autoru tēzi par to, ka KF pilsoņu skaita pieaugums Latvijā it kā radīšot lielākus draudus Latvijas drošībai, nekā tie ir pašlaik. Tieši otrādi - nepilsonis pieņemot KF pilsonību jau it kā aizbrauc no Latvijas, vismaz no tās politiskās telpās (nevarēs ievēlēt Saeimā zapčolus). Turklāt KF pilsonības iegūšanas procedūra Latvijas nepilsoņiem nemaz nav tik sarežģīta, un, manuprāt, Latvijai būtu jāvelta vislielaākās pūles nevis zilo pasu izdāļāšanai Latvijas un visa latviskā klajiem nīdējiem, bet tieši KF pilsonības iegūšanas iespējas popularizēšanai.

Lai top pamatīga nepilsoņu rinda pie visiem labi zināmā nama Antonijas ielā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 17.03.2004 20:32
vai Latvijas valstij bīstamāko iespēju – Krievijas pilsonību?

………

Visbīstamākā Latvijai būtu nepilsoņu izšķiršanās par labu Krievijas pilsonībai, kas visbiežāk izpaudīsies kā protests pret valsts īstenoto etnopolitisku.



Kas tas, prof. Preobrazenska vardiem runajot, par kosmiska meroga mulkibam ?! Kada zina sada izskirsanas varetu but Latvijai bistama ?



Savukārt Krievijas pilsoņu skaita pieaugums veicinātu divkopienu valsts izveidi, jo dotu tiesības Krievijai savu pilsoņu interešu aizsardzības vārdā aizvien vairāk iejaukties Latvijas iekšpolitikā.



Fui, kada nejedziba, turklat bez jebkada pamatojuma. Luk ta : izkliedzam vienu skalu, kaut kur ieprieks dzirdetu tezi, bet ar argumentaciju ta pavaji…

Pirmkart, kadas tad, interesanti, bus tas KF ‘tiesibas’ iejaukties Latvijas iekspolitika, ja Latvija dzivos daudz tas pilsonu ? Man skiet, ka KF spiediena un visu spekulaciju iegansts tiesi ir nepilsonu neskaidrais statuss Latvija ; Krievijas varas iestades loti skaidri censas pieradit, ka no starptautisko tiesibu viedokla tie ir viennozimigi atzistami par Latvijas pavalstniekiem (un tatad pilsoniem) ar visam no ta izrietosajam sekam un ar visam Latvijas pienakumiem pret viniem. Ja tie bus Krievijas pilsoni, tad, protams, tiks izdomata kaut kada cita retorika, bet jebkura gadijuma lielako dalu pasreizejo argumentu KF naksies atmest.

Paskatieties pasi : ko tagad parmet jusu valstij ?

a) Masveida bezpilsoniba. Ka tas var darboties gadijuma ar Krievijas pilsoniem Latvija ? Tie tacu tad bus KF pilsoni, vai ne ? Dubultpilsoniba tacu nekur pagaidam nav atzita par universalu vadliniju ?

b) Velesanu tiesibu un politisko tiesibu trukums. Ja tas ir Krievijas pilsonis, tad kads objektivs pamats ir parmest un raudat par to, ka vinam nav tiesibas velet Latvijas Saeimu, vai, piemeram, but Latvijas partijas biedram ? Jusu zinasanai, Cilvektiesibu konvencijas 16.p. skaidros vardos lauj valstij ierobezot arvalstnieku politiskas aktivitates.

c) Mazakumtautibu tiesibas. Ja jus ratificesiet Mazakumtautibu konvenciju, tad agri vai velu bus jautajums par ta subjektu loku. Sodien var teikt : si Konvencija jaatiecina ari uz nepilsoniem, jo luk, vini te dzivo, viniem nav saiknes ar citu valsti utt. Toties, ja mes paskatamies so konvenciju ratificejuso valstu praksi, tad pamata tacu nekur arvalstniekus ka tadus neuzskata par sis konvencijas tiesibu bauditajiem – ne ta ?

Protams, es negribu teikt, ka KF vairs neko neteiks un nedeklares. Teiks un deklares gan, tads ir vinu darbs. Tikai tad dazadas starptautiskas organizacijas un forumos, dazadu arvalstu valstsviru un valstssievu ausis KF argumentiem bus pavisam cits speks un ticamiba. Jo redz, par nepilsoniem Latvijai it ka jarupejas, jo juridiski viniem it ka ne ar vienu citu valsti sakara nav. Bet tadas pasas rupes par citas valsts pilsoniem tik viegli Latvijai uzvelt nevares.

Un visbeidzot : ja jus paskatisities Cilvektiesibu tiesas praksi, jus redzesiet, ka, izskatot sudzibas par Konvencijas 8.p. parkapumiem, ja valsts A izraida personu uz valsti B, tad valsts B pilsoniba ir viens arguments par labu izraidisanai uz so valsti. Pats par sevi tas, protams, nav pietiekams attaisnojums, bet tomer tas ir arguments valstij A par labu. Ir sokejosi, ka ar cilvektiesibam saistiti petnieki nezina Cilvektiesibu tiesas praksi…

Nobeigumam paskaidrosu, ka man pasam nav noteikta viedokla par so tematu. Ja neskaita manas latviskas saknes, tad man ka krievam un Krievijas pilsonim pilnigi vienalga, kadu modeli Jusu valsts izvelesies. Man tikai nepatik sadi nepardomati negudri apgalvojumi.



Grecigais Jepifanijs

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina