Foto: Kristīne Vāgnere; Foto - N. Mežiņš © AFI

ĪUMSIL sekretariāta vadītājas Kristīnes Vāgneres viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošajam, vai arī jāveido jauna?

Uzskatu, ka Nacionālā attīstības plāna ieviešanai un uzraudzībai vai nu ir jāveido jauna institūcija, vai arī pamatīgi jāpārveido esošās (piemēram, Nacionālā reģionālās attīstības padome), jo šis ir pirmais tāds plāns, kas aptver visas jomas un līdz ar to skar visas ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariātus. Otrkārt, tas paredzēts vidējam termiņam – līdz šim tādu dokumentu nav bijis. Tajā pašā laikā, protams, jāparedz, ka šī institūcija sadarbojas ar visām nozaru ministrijām, tādā veidā nodrošinot sekmīgāku NAP ieviešanu un uzraudzību.

2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas „jumta” dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Latvijas īpatnējā situācija ar biežajām valdību maiņām nereti ir traucējusi izvirzīt ilgtermiņa mērķus un tos īstenot, līdz ar to viens „jumta” dokuments sekmētu plānveidīgu darbu ilgtermiņā. Tajā pašā laikā ne visu iespējams paredzēt, līdz ar to šim dokumentam jābūt pietiekami elastīgam.

3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Līdz šim tas, kas ir traucējis – biežās valdību un to prioritāšu maiņas. Līdz ar NAP ieviešanu nozaru ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem arī būs vieglāk plānot turpmāko darbību ilgtermiņā, gan vidējā termiņā.