Foto: i k o

Kādai jābūt ieslodzījuma vietai, lai pēc soda izciešanas cilvēks spētu atgriezties dzīvē un būt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis?

Pētījumā ir aprakstīti interesantākie labās prakses piemēri Itālijā, Francijā, Lielbritānijā un Polijā, kas var iedvesmot pārmaiņām citas ES dalībvalstis, arī Latviju.

Šie noteikumi balstās uz diviem pamatprincipiem: normalizācijas principu, kura mērķis ir organizēt dzīvi cietumā tādā veidā, lai tā būtu pēc iespējas vairāk pietuvināta dzīvei ārpus cietuma sienām un atbildības principu, kura mērķis ir piešķirt ieslodzītajiem iespēju uzņemties personīgu atbildību par ikdienas dzīvi cietumā.

Desmit galvenās rekomendācijas cilvēktiesību standartu uzlabošanai:

1. Konstruktīva dialoga attīstība palīdz uzlabot attiecības starp personālu un ieslodzītajiem. Šis dialogs palīdz ieslodzītajiem laboties un veicina vispārēju spriedzes samazināšanu cietumā. Visās ES valstīs jāveicina cietumu vadību apņemšanās veidot cietumu padomes visos cietumos.

2. Būtu jāaizliedz pilnīga kratīšana un ievietošana vienieslodzījuma kamerās. Kameras kratīšanai jānotiek tikai ieslodzītā klātbūtnē.

3. Ir ieteicams apkopot mediācijas un izlīguma prakses pozitīvos piemērus un aktīvi nodot šos rezultātus sodu izpildes sistēmas iestādēm ES dalībvalstīs.

4. Grendonas cietums (Anglijā) jau pusgadsimtu demonstrē, ka dinamiskās drošības efektivitāte un terapeitiskā pieeja labākas dzīves nodrošināšanai ieslodzījumā noved pie zemāka recidīva līmeņa. Grendonas modeļa izmēģināšanu un izvērtēšanu vajadzētu veikt katrā dalībvalstī.

5. Polijas piemērs rāda, ka dodot ieslodzītajiem tās pašas demokrātiskās tiesības kā citiem pilsoņiem, tiek simboliski uzsvērta viņu pilsoniskā piederība un līdzdalība sabiedrībā un tas neapdraud drošību. Būtu jāveicina vispārēju balsstiesību atzīšana ieslodzītajiem, lai veicinātu normalizāciju un atbildības piešķiršanu ieslodzītajiem un stiprinātu demokrātiju ES.

6. Lielākā daļa ieslodzīto nāk no kopienām, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā ES, un daudzos gadījumos ieslodzītie atrodas cietumos, kas ir tālu no viņu ģimenēm un draugiem. Attiecību uzturēšana ar tuviniekiem ir vitāli svarīga, tādēļ ceļa izdevumu segšana ieslodzīto ģimenēm un draugiem ar zemiem ienākumiem, ir laba prakse, kam jākļūst par standartu.

7. Kad ģimenes locekļi apmeklē ieslodzītos, privātumam un intimitātei ir augstākā vērtība. Pētījums rāda, ka privāto vizīšu istabas Francijas cietumos nes labumu radiem un draugiem un veicina ģimenes saites, taču neapdraud drošību un samazina spriedzi.

8. Ciparu tehnoloģijas paver iespēju uzturēt kontaktus ar ģimeni un draugiem pat tādos gadījumos, kad aizbraukt nav iespējams. Video vizīšu shēmas, ko attīstīja organizācija APEX un Skotijas Cietumu Dienests ir droša un ar zemām izmaksām.

9. Steidzīgi jārisina tehnoloģiskās plaisas problēma to ieslodzīto vidū, kas izcieš vidēja termiņa un garāka termiņa cietumsodus. Ieslodzītie ir izolēti no tehnoloģiskās attīstības un rezultātā atrodas neizdevīgā stāvoklī, tāpēc cietumos jānodrošina visaptveroša droša piekļuve internetam.

10. Jābūt pieejai kursiem, kas koncentrējas uz mācīšanās attīstību. Itālijas pieredze rāda, ka pieeja universitātes izglītībai var palīdzēt pārveidot indivīdu pašrefleksijas un personības attīstības ceļā, kā arī uzlabot nodarbinātības izredzes pēc atbrīvošanas.

Pētījums:(Interesantas iniciatīvas cietumu pārvaldīšanā: no valstu praksēm līdz Eiropas vadlīnijām pdf)

Kopš 2013.gada Latvijas Cilvēktiesību centrs ir Eiropas Cietumu observatorijas dalīborganizācija Latvijā. Observatorija ir Eiropas Komisijas finansēts projekts, kura ietvaros sadarbojas organizācijas no astoņām valstīm ar mērķi veicināt Eiropas Savienībā labās prakses cietumu pārvaldīšanā.