Pētījuma mērķis ir noskaidrot informācijas sabiedrības lēnās attīstības iemeslus un potenciālos virzītājspēkus, kas ļautu veicināt informācijas sabiedrības attīstību Latvijā.
ANOTĀCIJA
Pētījuma gaitā tiek noskaidroti un analizētā iedzīvotāju ieradumi un vadošās tendences tādās informācijas sabiedrības jomās kā datoru un interneta vispārīga izmantošana, to izmantošana mājas apstākļos, datora un interneta prasmes, to pašnovērtējums. Daļa pētījuma veltīta arī iedzīvotāju programmatūru iegādes, izmantošanas un e-pakalpojumu izmantošanas ieradumu izpētei, kā arī e-pārvaldes izvērtējumam.
Darba metodoloģijas pamatā kvantitatīvā pētniecības metode – tiešās datorizētās intervijas respondentu dzīves vietās, kuras veica Baltijas Datu nams laika posmā no 2004. gada 20. februāra līdz 23. martam. Pētījuma izlase aptver 2500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas izvēlēti ar stratificētās nejaušās izlases metodi.
Pētījuma analītiskajā daļā atklājas virkne interesantu faktu, kā piemēram, 46% Latvijas iedzīvotāju ne reizi mūžā nav lietojuši datoru, bet 54% iedzīvotāju datoru ir lietojuši vismaz vienreiz, savukārt regulāri (vismaz reizi mēnesī) datoru lieto 42% iedzīvotāju. No iedzīvotājiem, kuri datoru izmanto 70% lieto arī internetu. Interneta lietotāji galvenokārt ir jaunieši ( 15 līdz 24 gadiem), iedzīvotāji ar pamata vai augstāko izglītību, skolnieki, studenti, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (vairāk par 250 latiem gan personīgā, gan ģimenes līmenī). No tiem iedzīvotājiem, kas datoru nelieto – 81% to nelieto, jo neredz pēc tā vajadzību, 50% nav prasmju darbā ar datoru, bet 43% iedzīvotāju dators nav pieejams. Pētījuma izstrādātāji secina, ka visretāk datoru un internetu izmanto pensionāri.
Savukārt 46 % no Latvijas iedzīvotājiem datorprasmes ieguvuši pašmācības ceļā, 40% skolā vai augstskolā, bet 22% datorkursos, interesanti, ka sievietes datorprasmes biežāk apgūst kursos, bet vīrieši pašmācības ceļā.
Pētījuma izstrādātāji secina, ka Informācijas sabiedrības attīstību Latvijā galvenokārt kavē iedzīvotāju zemais dzīves līmenis, tehnoloģiju augstās cenas un motivācijas trūkums lietot datoru un internetu.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka informācijas sabiedrības attīstības virzītājspēki varētu būt interneta satura uzlabošana un latviskošana, publisko datoru piekļuves punktu attīstīšana, e-pārvaldes pilnveidošana, jāstimulē datoru un interneta iegāde mājsaimniecībās, kā arī nepieciešama iedzīvotāju izglītošana par informācijas tehnoloģiju apguves un izmantošanas nepieciešamību.
Informācijas sabiedrības pētījums
(latviski, DOC, 869 KB) no MK mājaslapas