Atslēgvārdi:

Informācijas pieejamība Latvijā: tiesību aktu izvērtējums

  • Autors:Ilze Bērziņa, Gita Ozoliņa
  • Organizācija:LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts; Finansētājs: Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programma
  • Gads:2000.g.

Tiesības saņemt informāciju ir cilvēktiesības, un tās ir viena no vārda brīvības neatņemamām sastāvdaļām. Persona nevar realizēt vārda un domu brīvību, ja tās rīcībā nav nepieciešamās informācijas, kas veido tās uzskatus.

Iesaki citiem:

PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Zināšanas par cilvēktiesībām un informācija ir jebkuru cilvēktiesību īstenošanas pamats. Informācijas nesniegšana atkarībā no situācijas un institūcijas, kurai tas būtu jādara, var ierobežot, piemēram, personas tiesību uz izglītību, labāk apmaksātu darbu, tiesību uzsākt savu biznesu vai pat tiesību dibināt ģimeni īstenošanu. Būtībā sekas var izpausties jebkurā starptautiskajās un nacionālajās tiesībās aizsargātajā cilvēktiesību jomā. Bieži vien cilvēkam tiek liegtas viņa tiesības, kā arī iespēja tās aizstāvēt tikai tādēļ, ka viņš savas tiesības nezina.

Pētījuma mērķis ir analizēt informācijas pieejamības tiesisko regulējumu Latvijā pēc Informācijas atklātības likuma (turpmāk "IAL") pieņemšanas 1998. gadā. Pētījums ir strukturēts septiņās daļās. Ievadam seko pārskats par starptautiskajiem standartiem informācijas pieejamības jomā, balstoties galvenokārt uz Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Trešajā nodaļā aplūkota tiesību normu hierarhija Latvijā informācijas pieejamības regulējuma kontekstā. Ceturtā nodaļa ir veltīta IAL analīzei saistībā ar Ministru Kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumiem Nr.275 "Kārtība kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai" (turpmāk "MK noteikumi"), kas nostiprina pamatprincipus IAL īstenošanai dzīvē. Piektajā nodaļā tiek aplūkots jautājums par informācijas pieejamības regulējumu ārpus IAL, proti, kad informācija tiek sniegta vai atteikta pamatojoties uz speciālajiem likumiem, kas regulē attiecīgo sfēru, un no tā izrietošās problēmas. Virkne tiesību aktu uzskaita informācijas kategorijas, pieeju kurām sabiedrībai nedrīkst liegt un sestajā nodaļā tiks aplūkota šīs obligāti publiskojamās informācijas sasaiste ar IAL. Latvijā plaši diskutēts, bet, diemžēl, praksē neskaidrs ir jautājums par tiesību normu tulkošanas jeb interpretācijas metodēm un tiesību pamatprincipiem. Jautājumam par to, kāda loma ir tiesību pamatprincipiem un korektai interpretācijai problēmu risināšanā informācijas pieejamības jomā, ir veltīta septītā nodaļa. Šim jautājumam ir liela nozīme pašreizējā situācijā, kad tiesību aktu nesakārtotība un nepilnības tiek izmantotas kā aizsegs informācijas nesniegšanai. Pētījuma noslēgumā tiek sniegti ieteikumi informācijas atklātības principa iedzīvināšanai Latvijā.


Informācijas pieejamība Latvijā: tiesību aktu izvērtējums

((latviski, PDF, 435 KB)pdf)

Iesaki citiem:

Citi autora darbi