Atslēgvārdi:

Imigranti – etniskās spriedzes avots vai integrācijas veicinātāji? 24

Gudri plānojot valsts politiku, imigranti varētu kalpot kā savdabīgs integrāciju veicinošs faktors, jo viņu ierašanās radītu izaicinājumu Latvijas krievvalodīgajiem, kuriem motivācija mācīties latviešu valodu šobrīd ir visai vāja.

Iesaki citiem:

Eiropas Savienībā jau vairākus gadus ir aktuāla imigrācijas problēma un jautājums par Eiropas valstu iedzīvotāju attieksmi pret iebraucējiem. Par to liecina kaut vai pēdējie notikumi Nīderlandē, kur musulmaņu ekstrēmists nogalināja kinorežisoru Teo van Gogu, sadursmes Lielbritānijā starp Latvijas viesstrādniekiem un vietējo ekstrēmistu grupu, Latvijas celtnieku boikots Zviedrijā un joprojām aktuālais Vācijas turku jautājums. Lai arī lēni un nepietiekami, tomēr tas mudinājis Latvijas sabiedrību sākt interesēties par imigrācijas jautājumu un tā ietekmi uz sabiedrības attīstību. Pēdējo piecu gadu statistika ir nemainīga – Latvijā ik gadu iebraukuši aptuveni 2000 cilvēki, un pēc 1.maija iegūtie dati neliecina par būtiskām pārmaiņām. Savukārt arvien mazāka dzimstība var radīt situāciju, kad atsevišķās nozarēs valstī trūks darbaspēka. Tas secināts arī pagājušā gada decembrī publicētajā pētījumā “Imigrācijas ietekme uz etniskajām attiecībām Latvijā ES paplašināšanās kontekstā”.

Imigrācija pašreiz nav Latvijas politikas prioritāte. Tomēr tikai savlaicīgi izstrādājot valsts politiku, ir iespējas prognozēt imigrācijas attīstības tendences un novērst iespējamo etnisko spriedzi, ko var radīt sabiedrības spēja vai nespēja pieņemt ieceļotājus.

Latvijā nav pamata runāt, ka imigrantu ierašanās varētu izraisīt būtiskas izmaiņas sabiedrības etniskajā struktūrā, tādējādi veicinot etnisko spriedzi valstī. Lai gan iepriekšminētais pētījums liecina, ka gan latviešiem, gan cittautiešiem ir līdzīgas bažas un stereotipi jautājumā par imigrāciju, tomēr argumentācija šīm grupām varētu būt atšķirīga. 32% latviešu un 39% cittautiešu uzskata, ka imigrantu skaita palielināšanās Latvijā saasinās etniskās problēmas, radīs lielāku spriedzi attiecībās starp dažādu tautību pārstāvjiem. Manuprāt, latviešiem šīs bažas galvenokārt saistītas ar vēsturisko pieredzi. Savukārt lielai daļai cittautiešu, īpaši nepilsoņu (30%), ir bail no bezdarba un sociālās neapmierinātības. Jau tagad, nepārvaldot latviešu valodu pietiekami labi, ir grūti atrast kvalificētu darbu, līdz ar to cittautiešu bažas par darba vietu saglabāšanu ir visai pamatotas.

Gan latvieši (47%), gan cittautieši (40%) uzskata, ka, risinot imigrācijas jautājumus, Latvijas valstij jābūt stingrai nostājai, lai nepieļautu imigrantu ieplūdumu Latvijā. Tas saskan ar partiju solījumiem, kas tika izteikti pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Toreiz Tautas partija solīja nepieļaut nekontrolētu imigrāciju Latvijā. Savukārt TB/LNNK paziņoja, ka Latvija pēc okupantu radītajiem imigrantu plūdiem nevar uzņemties atbildību par jaunu imigrantu izmitināšanu un integrāciju. Atšķirīga nostāja bija uz mazākumtautību vēlētājiem orientētajai Tautas Saskaņas partijai, kas savā programmā norādīja, ka legālās imigrācijas iespēju ierobežošana noved pie nelegālās imigrācijas un noziedzības paplašināšanās. Tāpēc partija aicināja pilnveidot legālās imigrācijas mehānismus, lai padarītu to sabiedrības interesēm atbilstošu. Tā apgalvoja, ka Eiropas pārveidošana par “cietoksni” nav adekvāta atbilde uz globalizācijas izraisītām problēmām, un iestājās par atvērtu Eiropu, kur indivīda brīvība netiek apšaubīta.

Gudri plānojot valsts politiku, imigranti varētu kalpot kā savdabīgs integrāciju veicinošs faktors. Imigrantu ierašanās radītu izaicinājumu Latvijas krievvalodīgajiem. Nav noslēpums, ka daļai mazākumtautību pārstāvju motivācija mācīties latviešu valodu ir visai vāja un viņi iemanījušies ikdienā iztikt bez tās. Tas pats sakāms par vēlmi iesaistīties kultūras norisēs un sabiedriski politiskajā dzīvē. Arī jauno pilsoņu valodas zināšanas ir nepietiekamas, un pieredze darbā ar pilsonības pretendentiem rāda, ka galvenais naturalizācijas iemesls ir nevis piederības sajūta valstij, kā liecina vairāki Naturalizācijas pārvaldes veiktie pētījumi[1], bet gan brīvākas pārvietošanās un darba iespējas ES valstīs. Savukārt imigranti, kuru mērķis būs nevis iegriezties Latvijā caurbraucot, bet gan atrast darbu, apzināsies nepieciešamību apgūt valodu, iepazīt kultūru un kaut minimāli izprast valsts politiku. Labs piemērs tam ir nesen pilsonību ieguvušais palestīniešu bēglis Haisams Abu Adua. Viņš atzinis, ka noteikti izmantos visas tiesības, ko dod jaunais pilsoņa statuss, un pirmais viņa darbs būs līdzdalība pašvaldību vēlēšanās šā gada martā. Šāda imigrantu pieeja varētu veicināt izmaiņas Latvijā dzīvojošo mazākumtautību attieksmē pret valodu un sabiedriski politiskajiem notikumiem valstī. Latviešu valodas prasme neizbēgami kļūtu par vienu no noteicošajiem kritērijiem darba attiecību veidošanā, un tas savukārt veicinās aizvien nopietnāku valodas apguvi. Tomēr nevar noliegt, ka daļā nelatviešu var rasties vēlme atriebties ieceļotājiem par viņu pozīciju apdraudēšanu.

Zināmas problēmas varētu sagādāt iebraucēji, kuri Latvijā ieradīsies no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visi šie cilvēki runā krieviski, līdz ar to, arī nezinot latviešu valodu, viņiem nebūs grūtības sazināties ar apkārtējiem. Lai rosinātu viņus mācīties latviešu valodu un iepazīt vietējo kultūru, valsts un pašvaldību institūcijām jau tagad aktīvi jāsadarbojas ar mazākumtautību organizācijām, deleģējot tām funkcijas, kuru mērķis būtu integrēt ieceļotājus sabiedrībā. Ikviens cilvēks, ierodoties svešā valstī, meklē sev līdzīgos, t.i., savas tautības cilvēkus, jo cer, ka savējie palīdzēs atrast darbu un iekļauties apkārtējā vidē. Latvijā šādu palīdzību ar valsts atbalstu varētu sniegt vispirms krievu, baltkrievu un ukraiņu kopienas. Tiesa, šo kopienu organizācijas ir sašķeltas no politiski radikālām līdz mērenām, piemēram, “Krievu sabiedrība Latvijā” un “Pilsoniskā iniciatīva XXI”. Arī finanšu resursu pieejamība vienas kopienas dažādām institūcijām ir atšķirīga. Piemēram, baltkrievu biedrība “Prameņ” atbalstu saņem ne tikai no Latvijas, bet arī Baltkrievijas. Turpretī baltkrievu biedrības “Svitanak” resursi ir ierobežoti. Tāpēc, izvēloties organizāciju, kas palīdzēs valsts institūcijām risināt imigrācijas jautājumus, jau tagad ir jāapzina, cik katrai kopienai ir pārstāvniecības, kāds ir to biedru skaits un ietekme attiecīgajā kopienā, kā arī pieejamie finanšu resursi. Tāpat svarīgi apmācīt pašvaldību pārstāvjus darbam ar ieceļotājiem un veidot atbalsta punktus lielākajās Latvijas pilsētās. To uzdevums - koordinēt informācijas apmaiņu starp dažāda veida organizācijām - valsts, pašvaldību, starptautiskajām un nevalstiskajām.


__________________

[1] Pētījums “Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā”; Rīga 2003

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (24) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

smaids 09.11.2007 23:29
vispaar ljoti nepareiza domaashana, ka Latvijai nevajag imigrantus, jo Latvijaa taa jau ir maz cilveeku resursu, jo vairaak dziivu, domaajosu cilveeku, jo lielaakas biznesa iespeejas un ekonomiskais paceelums. Skatoties uz taam valstiim, kuraas ir bijis vislielaakais imigrantu skaits, tad ir taas kuraas tagd ir augstaakais labklaajiibas liimenis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 19.01.2005 18:44
AK:

Krievu, pat slāvu un baltu pirms 10 000 gadiem nebija - varētu būt vēlāko baltu un slāvu cilšu kopība, bet drīzāk - indoeiropiešu vispār vēl nebija (V. Sedovs "Balti senatnē" R. "Zinātne" 1992 - 3. lpp.)...

Kur bija līvi? "Otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijā izplatījās baltu kultūra, Baltijas somu apdzīvotā teritorija samazinājās ziemeļu virzienā" (И.Баумерт, Г. Курлович, А. Томашун "Основные вопросы истории Латвии" Р. "" 2002 - стр. 12)

Indoeiropieshi saaka izplatiities shodienas Eiropaa kaadus 20 000 gadus atpakalj no Dienvid-austrum- Eiropas/Dienvid-rietum-Aazijas - un 10 000 gadus atpakalj jau bija balti, slaavi, gjermaanji, latiinji, utt. Un ko es teicu par baltiem un slaaviem - Encyclopaedia Britannica ari saka, ka slaavu valodaas ir daudzi vaardi no baltu valodas sakneem, bet nekad otraadi. Man liekaas, ka es labaak ticeeju Encyclopaedia Britannica un lietuvietei Marija Gimbutas, nekaa kaadiem krieviem, Sedovam un tiem autoriem, kurus rakstiet ar Cirila burtiem.

Visvaldis rakstiija:

"Latvija ir Latvija, taapeec, ka latvieshi tur dziivo (kurshi, seelji, zemgalji, latgalji, utt.), un vinji runaa latvieshu valodu, saprot latvieshu veesturi, kultuuru, dzied latvieshu dainas - un tur bija dziivojushi vismaz - VISMAZ - 5000 gadus. Krievi savaa milziigaa zemee var dziivot - kaapec vinji grib muusu mazo kaktinju"

AK rakstiija:

Krievi šeit dzīvo, runā u.tml. arī, vismaz 800 g. Vai jūs varat nosaukt un pamatot gadu skaitu, ar kuru tautai rodas tiesības uz zemi? 2564? 3278? Neviens it kā netaisās atņemt latviešiem viņu Latvijas zemi - tikai atzīt, ka Latvija pieder ne tikai latviešiem un līviem. Protmas, Krievija arī nepieder tikai krieviem, jakutiem u. tml.

Visvalzha atbilde:

"Neviens it kā netaisās atņemt latviešiem viņu Latvijas zemi "?!?? Vaacieshi muusu zemi atnjeema no mums 13. gadsimtaa, un veelaak cara Krievija to no mums atnjeema, un 1940. gadaa Padomju Savieniiba to atkal izdariija. Krievu okupaacijas laikaa tuukstoshu tuukstoshiem latvieshu bija deporteeti uz "Padomju Savieniibu", vai nogalinaati, un apmeeram 700 000 krievi (un citi "Staaljina saules" pilsonji) ar varu bija ievesti Latvijaa. Tas bija 35% no toreizes Latvijas iedziivotaajiem. Taa nav atnjemshana? Bez shaubaam, latvieshi tak luudza PSRS ienaakt Latvijaa ar savaam armijaam un pievienot Latviju Padomju Savieniibai, jo latvieshi negribeeja runaat latviski, bet tikai krieviski, un negribeeja lietot latiinju alfabeetu, bet tikai Cirila alfabeetu, un latvieshiem negribeejaas pashiem savas lauksaimnieciibas, bet tikai kolhozus, un latvieshi negribeeja buut kungi savaa zemee buut, bet gribeeja kaadus sveshus kungus?!? Ja Latvija nepieder latvieshiem, tad kuriem taa pieder? Krieviem? Angljiem? Kjiinieshiem? Ja es uzbuuveeju maaju, un mana gjimene tur dziivo, bet manam kaiminjam mana maaja patiik, un vinjsh manu maaju ar varu paarnjems un tur dziivos - vai tas ir taisniigi? Ja kaadi krievi un vinju senchi dziivoja Latvijaa 800 gadus, tad neviens praatiigs cilveeks tos negribeeja sviest aaraa. Nu, bet tos 700 000 krievus, kurus ar varu uzspieda Latvijai? - taa ir cita lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.01.2005 20:00
Diskusijas ar AK kopsavilkums:

Priekšvēlēšanas un kompromats. Nevarēšu tagad uzskaitīt tās darbības un citātus ("doings, votes and quotes"), lai perfekti pamatotu D.Rogozina, A.Kazakova, J.Petropavlovska uzskatus un saistītu tos ar Krievijas imperiālismu. Šie kungi varbūt tagad nav paši būtiskākie; un Latvijā valdošajā daudzpartiju sistēmā ir lietderīgāk aizstāvēt pašiem savu politisko platformu, nevis "gremdēt" citus (piemēram, PCTVLu) - arī pirms pašvaldību vēlēšanām. Laikam jau tāpēc man par kompromata apkopošanu pret štābistiem un viņu draugiem neviens nemaksā :))

Okupācija kā oficiāla politikas nostādne ir subjektīva. Piekrītu AK, ka jēdziena "okupācijas" pielietošana konkrētajai situācijai var būt ne tikai situācijas traktējums no vēstures vai starptautisko tiesību zinātņu viedokļa, bet arī attiecīgās valsts politiskās gribas izpausme. Tāpēc arī būs grūti panākt okupācijas fakta atzīšanu no Krievijas (un arī daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo šeit, bet iespaidojas no Krievijas informatīvās telpas). Vēsturnieku-profesionāļu nostājas, protams, ir atšķirīgas, jo arī tie piedalās valstu ārpolitikas pamatošanā, nevis tikai nodarbojas ar "tīro" zinātni, kuras vienīgais nolūks ir noskaidrot patiesību. Tāpat arī atšķiras dažādu lielvalstu oficiālās nostājas. Pamatot okupāciju no vēstures/tiesību zinātņu viedokļa, manuprāt, ir pilnīgi iespējams - arī tik skeptiskam oponentam kā AK, bet tas jādara speciālistiem un ne jau komentāros.

Pragmatiskais/Subjektīvais okupācijas pamatojums. Pamatošu, kāpēc caurmēra Latvijas iedzīvotājam (un arī Latvijas valstij kopumā) ir izdevīgāk un drošāk paļauties uz ASV nostādnēm par padomju okupāciju. Anglija un ASV Latvijas teritorijai nekad nav uzbrukusi, savukārt Krievija ir mēģinājusi Latvijas teritorijā izplesties daudzas reizes - sākot ar Pletenberga laikiem un turpinot ar Livonijas karu, Ziemeļu karu, otro un trešo Polijas dalīšanu, boļševiku uzbrukumu 1919.gadā, 1940.gada un 1945.gada okupācijām). 1940.gada Latvijas okupācijas fakta iespējami plaša starptautiska atzīšana praktiski nozīmē to, ka Krievijas pretenzijas pret Latviju kļūst daudz vieglāk "atšūt" jebkurā starptautiskā forumā. Mazai valstij noderīgs liels un varens aizstāvis - labāk drusku tālāks, nevis pavisam tuvu esošs. (Tāpēc Vjetnamai bija draudzīgākas attiecības ar PSRS, nevis Ķīnu; Armēnijai - ar Krieviju nevis Turciju; Izraēlai ar ASV nevis tuvākajiem musulmaņu kaimiņiem)

Kāpēc arī Latvijas krieviem atzīt okupāciju būtu izdevīgi. Joprojām, diemžēl, sastopami agresīvi nacionālradikāļi, kuri visus nepilsoņus bez izšķirības sauc par okupantiem. Tādēļ var saprast dažu Latvijas krievu vēlēšanos vispār noliegt pašu okupācijas faktu. Tomēr šāda nostāja liek latviešiem justies pamatoti apdraudētiem - un sākt uzskatīt šādus krievus par 'piekto kolonnu', kas gatava svarīgos jautājumos piebalsot Krievijai un tās oficiālajai nostājai. Sudetijas vāciešu liktenis diemžēl uzskatāmi parāda, ka tikt izmantotiem par piekto kolonnu ir nepateicīgi - it īpaši tad, ja tik tiešām rodas atklāts konflikts.

Vai Latvijā šobrīd tiek pilnīgi ievērotas krievu nacionālās kopienas tiesības? Visticamāk, ka nē, un, manuprāt, ir daudz iespēju šīs tiesības aizstāvēt arī, nenonākot nesamierināmā konfliktā ar tādām latviešu vitālām interesēm, kuras paši latvieši uzskata par likumīgām un vēsturiski pamatotām. Pamatots piemērs, kā to jau minēja AK, ir skolas ar krievu mācību valodu. Latvijas politiskās elites vēlme paātrināti latviskot krievu jauniešus ir novedusi pie lēta&fiksa risinājuma - pavēlēt krievu skolotājam ar krievu skolēnu runāties latviski, kas bez šaubām neveicina pozitīvas iniciatīvas veidošanos šajās skolās un var pasliktināt izglītības kvalitāti. Tāpēc varu 100% pievienoties V.Gluhova un citu krievu skolotāju secinājumiem. Krievu sabiedrībai joprojām ir iespējas cīnīties par valsts līdzfinansējumu privātskolām, interešu izglītību krieviski, esošā likuma mīkstināšanu, utml.

Kāpēc krievu cīņu par izglītību dzimtajā valodā maz atbalsta latviešu inteliģence? Zināma līdzjūtība ir pausta - piemēram, NRA komentētājs Viktors Avotiņš asi kritizēja mēru sajūtu zaudējušos krievu skolu "reformatorus". Tai pašā laikā plašākas solidaritātes paušana šajā jautājumā ir visai sarežģīta, jo pats Krievu skolu aizsardzības štābs un arī Pimenova organizācija izvirza nevis vispārdemokrātiskus mērķus (visu mazākumtautību tiesības organizēt valsts apmaksātu izglītību dzimtajā valodā; vai iebildes pret IZM ministrijas diktatorisko stilu vispār), bet gan tikai krievu tiesības uz krievu skolām. T.i. faktiski vienas tautības privilēģiju. Viņiem, protams, ir visas tiesības par to cīnīties, bet man nav morāla pienākuma šādas vienas tautas cīņu par savām privilēģijām atbalstīt. Ja veidosies vispārdemokrātiska kustība izglītības sistēmas optimizēšanai, tad, iespējams, būs iespējama arī dažādu tautību pārstāvju lielāka vienotība.

Ar kurām vitālām latviešu interesēm konfliktē PCTVL?
(1) Latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valoda Latvijā. T.i. arī ikvienam latvietim, protams, ir vēlams mācīties dažādas svešvalodas, lai paplašinātu savu redzeslauku un sazinātos ar ārvalstniekiem. Nepieņemamas ir tādas situācijas, kad etniskajam latvietim būtu absolūti nepieciešams lietot svešvalodas, lai sazinātos ar saviem līdzpilsoņiem, izņemot īpašus gadījumus, piemēram, apmācībā - bilingvālās izglītības eksperimentos. Ja Sedas pašvaldības darbinieks pats vēlas parunāties krieviski ar kādu apmeklētāju, tad tās, protams, ir viņa tiesības. Var arī lietot tulkošanu. Bet beigu beigās visiem būtiskiem oficiālajiem papīriem jābūt noformētiem valsts valodā - tā lai visi saprastu. Ja uztaisīs izņēmumu vienā pašvaldībā, tad būs "slūžas vaļā" un visās valsts iestādēs ieplūdīs dokumentu straume krieviski un varbūt arī citās svešvalodās.
(2) Latvijas valstij ir pilnīga kontrole pār pilsonības piešķiršanu, un pilsonību piešķir individuāli, pārbaudot pretendenta atbilstību dažādiem objektīviem un subjektīviem kritērijiem - valoda, vēstures/ģeogrāfijas zināšanas, lojalitāte, utml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 16.01.2005 22:43
Aleksis

"Rietumvalstu oficiālā nostāja un Latvijas vēsturnieku viedoklis ļauj vārdu "okupācija" piemērot nešauboties. Piemēram, ASV Valsts Departamenta mājaslapā ir (...)"

Oficiālā nostāja ir viena no sliktākām lietām, uz ko varētu paļauties... 1943. g. ASV bija izdevīgi atzīt LR pievienošanu PSRS par likumīgu - tā Rietumvalstis arī darīja Maskavas ārlietu ministru sanāksmē. Mainās intereses - mainās vērtējumi. Un tomēr... "tēvzemietis" G. Krasts intervijā "DDD" #25/2003 saka - "starptautiska sabiedrība nav gatava atzīt, ka Latvija vispār bija okupēta". Par Latvijas vēsturniekiem, kas runā par okupāciju (Dr. hist. Feigmani no PCTVL, piemēram, jūs par Latvijas vēsturnieci neuzskatāt?) - kad publikācijām bija nepieciešams saukt 1940. g. notikumus par sociālistisko revolūciju, to viņi arī darīja.

"Žirinovska partija ir pietiekami nopietna - pārstāvēta KF Domē un citās varas struktūrās. Arī D.Rogozins (un viņa padomnieks Kazakovs) ir izteikuši imperiālistiem raksturīgas nostādnes."

Neviena ministra vai gubernatora Žirinovskim nav, Rogozina, kuram ministru arī nav un Kazakova imperiālistiskus (tendētus uz Latvijas pievienošanu) izteicienus es kaut kā nevaru atcerēties.

"Krievijas imperiālisti ir sastopami tepat Latvijā. Viņi vienkārši traktē notikumus no Krievijas impērijas interešu viedokļa"

Kā šis "imperiālisms" atšķiras no normāla patriotisma? Jūs nosaucāt tikai vārdus - Pikulis, "Čas", "Vesti".

"varu cienīt Petropavlovska kunga uzskatus par krievu skolām, bet ne jau viņa tieksmi attaisnot padomju noziegumus, piebalsojot PCTVLa nostādnēm"

Kādas tieši nostādnes, kāds sakars ar padomju noziegumiem (atkal - kādiem?) tām un personīgi Petropavlovskim?

"Tos krievus, kuri prot latviski, respektē valsti un iekļaujas pašreizējās Latvijas realitātē no lemšanas neviens neatstumj."

Vai jūsu izpratnē "respektē valsti un iekļaujas [..] realitātē" nozīmē - piekrīt vairākuma viedoklim, ka vairumam Latvijas krievu nav balsstiesību Latvijas nākotnes lemšanā, piekrīt oficiālai vēstures versijai utt.?Laba "neatstumšana": tu valdībai piekrīti? Jā - lūk, mēs esam demokrāti, mēs tevi neatstumjam. Nē - tu nerespektē valsti un neiekļaujies realitātē!

"Varbūt esam pārņēmuši kādas LPSR valstiskās saistības?"

Pārņemot LPSR īpašumu, atteikties no saistībām nav iespējams. Preci ņemšu, bet nemaksāšu - tā ir jau krāpšana.

"ir kārdinājums radīt spriedzi un panākt ES iejaukšanos. Darbības, kuras diez vai var nosaukt par uzticību Latvijas valstij"

Tā ir tieši uzticība demokrātiskas Latvijas valsts idejai - pasargāt to no valdošā režīma. Pašreiz situācija vēl nav tāda, lai būtu nepieciešams nonākt pie tautas tiesībām uz sacelšanos, bet jāpiebilst, ka arī tas var kļūt saprātīgs (likumus raksta, lai paturētu varu savās rokās. Tāpēc cīnītājiem par demokrātiju, revolūcionāriem un valstu dibinātājiem, ieskaitot LR tēvus, nākas pārkāpt vecā režīma likumus tautas labā... bet par 3. reiha piemēru es jau rakstīju).

"Normāla valsts ir tāda, kur cilvēki var sekmīgi darboties un sasniegt savus mērķus arī nenonākot visu laiku konfliktos ar likumu. Ar šo LR atšķiras no Nacistiskās Vācijas vai PSRS"

Vai LR cilvēki (mazākumtautības pārstāvji) var likumīgi sasniegt mērķi - mācīties un studēt dzimtajā valodā? Bijušais robežsargs ("VDK štata darbinieks") - naturalizēties? Sedas etniskā vairākuma pārstāvis - sazināties ar valsts iestādi dzimtajā valodā?

"deputāta kandidātam jābūt ar nepārprotamām tiesībām kandidēt. Ja šitā gribas "balansēt uz likumības robežas", tad PCTVL ar to tikai nostiprina valsts iekārtas pretinieku tēlu"

Lieta ir tāda, ka PCTVL vēlētājs uzskata, ka "nepilsonim" ir nepārprotamās tiesības kandidēt. Tāpēc jau ir absurdi viņu nepielaist - pielaiž taču tādus, kas līdz ar LR pilsonību patur ASV pilsonību... Bet ja vēlētāji uzticas - ir taisnīgi, ka viņam ir tiesības kandidēt. Par valsts iekārtas pretiniekiem - šeit jums ir taisnība.

"Naturalizācijas tempi pieaug; un PCTVLa cīņa pret pastāvošo pilsonības likumu arvien vairāk ir laušanās atvērtās durvīs"

Tieši PCTVL (toreiz - "Līdztiesības", arī TSP un LSP) cīņa noveda pie uzvaras 1998. g. referendumā, kas atcēla "naturalizācijas logus". Tāpēc jau pašreiz PCTVL darbībā vairāk ir manāmas aktivitātes mazākumtautību valodu lietošanas sfērā, it īpaši skolās, nevis pilsonība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.01.2005 21:53
Naturalizācijas tempi pieaug; un PCTVLa cīņa pret pastāvošo pilsonības likumu arvien vairāk ir laušanās atvērtās durvīs (sk. http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=353 ).

[AK ievērībai: Par Staļina klaviatūru ieminējos tāpēc, ka cits komentētājs bija izvēlējies šādu īpatnēju niku. Varbūt labāk no tā būtu izvairīties - vismaz kamēr ir dzīvi cilvēki, kuri cieta no Staļina vadītā režīma represijām. Bet par vēsturisko personāžu Staļinu (Josifu Džugašvili), kā jau par visiem aizgājējiem aizlūgsim: Lai Dievs viņam dod mieru, lai mūžīgā gaisma atspīd viņam.]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.01.2005 19:41
Aleksis: "Vai 1940.gada Latvijas teritorijā bija svešas armijas vara? Vai šī svešā armija bija naidīga? Atbilde uz abiem jautājumiem ir apstiprinoša." AK: Nav. Ulmanis nodeva varu Kirhenšteina valdības, nevis Sarkanās armijas rokās. Turklāt Sarkanā armija nekaroja pret Latviju.

1. Vai vienas kolaboracionistu marionetes aizstāšana ar citu kaut kā apliecina to, ka Latvijā nebija PSRS armijas varas? Jau 1940.gada vasarā (pirms pievienošanās PSRS) notika augsti stāvošu Latvijas militārpersonu aresti, tika vajāti 12.-13.jūlijā izsludinātajām Saeimas vēlēšanām pieteikto "alternatīvo" sarakstu politiķi (Atis Ķeniņš &co). Daudz ko no tā organizēja nevis Ulmanis vai Kirhenšteins, bet PSRS specdienesti vai armijas daļas Višinska un citu no PSRS iebraukušu cilvēku vadībā.
2. Vai 1940.g. 16.jūnijā Latvijai iesniegtais PSRS ultimāts nenozīmē to, ka armija bija naidīga un bija gatava draudēt ar vardarbību? Vai karošana (bruņota pretošanās iebrūkošajai armijai) būtu nepieciešams okupācijas priekšnosacījums?

Es nevarēšu pierādīt Latvijas okupācijas faktu pāris rindkopās kā matemātisku teorēmu. Vēsturiskiem notikumiem ir citi izvērtēšanas kritēriji un ik uz soļa jāanalizē daudz faktu. Bet tas nenozīmē, ka Latvijas okupācijas fakts būtu tikai subjektīvs situācijas raksturojums jeb interpretācija. Rietumvalstu oficiālā nostāja un Latvijas vēsturnieku viedoklis ļauj vārdu "okupācija" piemērot nešauboties. Piemēram, ASV Valsts Departamenta mājaslapā ir (sk. http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/5378.htm ) ir šāds teikums: "Conversely, the years of Russian and Soviet occupation tended to integrate Latvia's economy to serve those empires' large internal industrial needs." Vārdkopa "Soviet occupation" parādās vēl divās citās vietās šajā rakstā par Latviju. Šī noteikti nav pārteikšanās no ASV ārlietu resora puses. Viņi nekad nelietos spēcīgus jēdzienus (teiksim "genocīds", "okupācija") tad, ja tas var viņiem radīt kādus sarežģījumus. Teiksim, 1994. gadā Klintona administrācija un M.Olbraita mēnešiem ilgi izvairījās runāt par genocīdu Ruandas notikumu sakarā, jo citādi būtu uz to nekavējoties jāreaģē ar konkrētu rīcību.

AK: Bet kur tad jūs saskatāt tos mītiskos "Krievijas imperiālistus", kuru pusē es it kā esmu? Lūgums norādīt kaut ko nopietnāku par Ļimonova un Žirinovska partijām.

Žirinovska partija ir pietiekami nopietna - pārstāvēta KF Domē un citās varas struktūrās. Arī D.Rogozins (un viņa padomnieks Kazakovs) ir izteikuši imperiālistiem raksturīgas nostādnes. Ja savas valsts vēsturi idealizē Krievijas krievi, tad tas vēl ir saprotams - viņiem taču nav nekāds negods būt "savā pusē"; arī tad ja tas izskatās pēc aizdomīga paštaisnuma.

Bet Krievijas imperiālisti ir sastopami tepat Latvijā. Viņi vienkārši traktē notikumus no Krievijas impērijas interešu viedokļa. Man šai ziņā palicis prātā tagad jau mirušais rakstnieks V.Pikulis ("Dzelzs kancleru kauja" un citi 'vēsturiski' romāni); arī tie, kas 'Čas' un 'Vesti' slejās drukā garus vēsturiskus apcerējumus parasti tādi ir - ja, protams, viņu materiāls nav vienkārši aizgūts no Krievijas. Iespējams, pienāks brīdis, kad šādiem cilvēkiem vajadzēs izšķirties - kurai valstij kalpot. Un kalpot Krievijas imperiālismam Latvijā - to vienkārši viņiem drīz neļaus darīt. Es varu cienīt Petropavlovska kunga uzskatus par krievu skolām, bet ne jau viņa tieksmi attaisnot padomju noziegumus, piebalsojot PCTVLa nostādnēm.

AK: Lai pārbaudītu, vai jūsu versijā neparādās dubultie standarti - PSKP vēsturniekiem ticēt nevajag, bet LR prezidentes vēsturniekiem vajag... Par to, vai drīkst izteikt atšķirīgu viedokli - spriežot pēc LTV, LRadio, "Dienas", "LA" un pat "NRAL", latviešu informācijas telpas centrā nedrīkst. Bet krievus no lemšanas atstumj.

Kas par dubultajiem standartiem? Es jau minēju - ja man tagad ļauj teikt, ka 2*2=4 un traktēt totalitārisma vēsturi tāpat, kā to dara citas attīstītās pasaules valstis, tad es to izmantoju. Arī PSRS laikā es iespēju robežās labprāt runāju patiesību.
Tos krievus, kuri prot latviski, respektē valsti un iekļaujas pašreizējās Latvijas realitātē no lemšanas neviens neatstumj. Mūziķis un politiķis A.Brandavs (LPP), iepriekšējā IZM ministra padomnieks un uzņēmējs S.Ancupovs, baņķieri V.Kargins un A.Krasovickis droši vien nemaz nejūtas atstumti no lemšanas. Viņi iet un piepilda savas ieceres nevis strīdas par to, ka nebija "okupācijas". Un es nemaz nerunāju par asimilētajiem krieviem (V.Makarovs no TB/LNNK u.c.), bet gan par visās nozīmēs īstiem krieviem, kuriem ir dārga krievu kultūra, un kuri vienlaikus labi iekļaujas Latvijā un gūst te panākumus.

AK: To valsti varētu atjaunot pēc LR likumiem un LR pilsoņu ievēlēta Saeima - bet pašreizējo valsti noformēja pēc LPSR likumiem un LPSR pilsoņu vēlētā AP. Mūsu valsts pašreiz ir LPSR pēctēce.

Kuros likumos ir rakstīts, ka Latvijas Republika būtu LPSR pēctece? Varbūt esam pārņēmuši kādas LPSR valstiskās saistības? Ir, protams, daži normatīvie akti, kurus nepieciešamības dēļ pārņēma un kādu laiku izmantoja. Bet konstitucionālā līmenī pašreizējā LR ir saistīta vienīgi ar pirmskara LR.

AK: Par mani - vai es izmantoju savā politiskajā darbībā terorismu u. tml.? Vai arī LR likumi aizliedz grozīt šos likumus [piem., pilsonības likumu]?

Nezinu, kādas metodes jūs izmantojat. Būtu jau labi, ja PCTVL un Krievu kopienu kongress piedāvātu tikai konstitucionālus līdzekļus pilsonības likuma mainīšanai. T.i. rosinātu ievēlēt vajadzīgos deputātus un grozītu likumu. Bet viņi labi zin, ka tas nav izdarāms, jo pašreizējais pilsoņu kopums nevar ievēlēt Saeimu, kurā PCTVLa platformai būtu vairākums. Tāpēc ir kārdinājums radīt spriedzi un panākt ES iejaukšanos. Darbības, kuras diez vai var nosaukt par uzticību Latvijas valstij.

AK: 2.Es vispār nevaru pieņemt konformistisku shēmu, pēc kuras jārespektē spēkā esošie likumi tāpēc, ka tie reāli pastāv. Pret Nirnbergas Rasu likumiem 3. reihā vajadzēja cīnīties, un it sevišķi tam, kas dzīvoja Vācijā. Turklāt ne obligāti tiem līdzekļiem, ko atļāva hitlerlaiku likumi.

Analoģiju minēšana ar 3.reihu ir drusku neadekvāts Pilsonības likuma raksturojums.
Ja, teiksim, pēc 10 gadiem izrādīsies, ka Latvijas sabiedrību piemeklēs katastrofa (un izveidosies kaut kāda novājināta, naidīga un sašķelta sabiedrība), tad AK teiktajam būs kāds pamats un es bijīgi nocelšu viņa iniciāļu priekšā savu virtuālo cepuri. Manuprāt, jaunākās paaudzes nepilsoņi vienkārši izvēlas naturalizēties vai brauc prom no šīs valsts. Ne jau visiem patīk skriet ar pieri sienā. Visas sienāskrējēju nišas jau ir aizņemtas - tāpēc saņemt par šo nepateicīgo Žirinovskas/Sīzifa darbu labu atalgojumu ir samazinājušās. Arī mītiskie un konkrētie Krievijas imperiālisti drīz sāks pastiprināti interesēties par ekonomisko izvēršanos Latvijā (vēstnieks ir enerģētikas speciālists Kaļužnijs), un viņiem būs vajadzīgi arī cita veida vietējie kolaboranti - lietišķāki un ar mazāk cietiem pauriem. Tādi, kuri var kaut ko sarunāt ar Latvijas valdošo eliti.

AK: 1. Par to, kas īsti ir pretpadomisks, labāk būtu jautāt VDK pārstāvjiem... 2. "Normāla valsts" - šis jēdziens ož pēc ideāla un ir ļoti neskaidrs. LR varētu būt normāla nozīmē "tuvu vidējam", bet ne nozīmē "tuvu nepieciešamajam".

Normāla valsts ir tāda, kur cilvēki var sekmīgi darboties un sasniegt savus mērķus arī nenonākot visu laiku konfliktos ar likumu. Ar šo LR atšķiras no Nacistiskās Vācijas vai PSRS. Tādēļ protestēšana pret Latvijas Republikas pilsonības institūciju vai citām valsts iekārtas pamatnostādnēm var šķist esam cēla PSRS disidentu tradīciju turpināšana. Dažreiz tas vairāk atgādina ietiepīgu stulbumu - paši nedzīvosim normāli un arī citiem traucēsim dzīvot normāli. Nacionālboļševikiem šis stulbums izpaužas akūtāk, bet arī radikālākie PCTVListi un štāba badastreikotāji no tā daudz neatpaliek.

AK: PCTVL izvirzīja cilvēku, kam pēc LR Pilsonības likuma un MK noteikumiem vajadzēja piešķirt pilsonību jau pērn. Bet mūsu režīms pārkāpj pats savus likumus, un pat neslēpj, ka nepiešķir Petropavlovskim pilsonību viņa politiskās nostājas dēļ.

Petropavlovska pilsonības jautājumu tagad risina tiesas... Ja Latvija ir suverēna valsts, tad pilsonības piešķiršana principā varētu būt viena no šīs suverenitātes izpausmēm; t.sk. MK politisks lēmums. Bet, lai kā arī nebūtu ar likuma niansēm, manuprāt, deputāta kandidātam jābūt ar nepārprotamām tiesībām kandidēt. Ja šitā gribas "balansēt uz likumības robežas", tad PCTVL ar to tikai nostiprina valsts iekārtas pretinieku tēlu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 16.01.2005 16:01
Aleksis

"Vai 1940.gada Latvijas teritorijā bija svešas armijas vara? Vai šī svešā armija bija naidīga? Atbilde uz abiem jautājumiem ir apstiprinoša."

Nav. Ulmanis nodeva varu Kirhenšteina valdības, nevis Sarkanās armijas rokās. Turklāt Sarkanā armija nekaroja pret Latviju.

"Vai es pareizi sapratu, ka AK neiebilst pret to, ka notika nelikumīga Latvijas aneksija PSRS sastāvā?"

Pareizi. Es pat nepazīstu nevienu cilvēku, kas pieturētos pie sociālistiskās revolūcijas hipotēzes... Starp citu, jūs runājāt par PCTVL "nelojalitāti" - pctvl.lv sadaļā "Jautājumi un atbildes" 13. atbildē varat izlasīt, ka "Latviju vardarbīgi pievienoja Padomju Savienībai".

"Man, godīgi sakot, ne visai interesē, ko apgalvo KF."

Mani vispār ne visai bieži interesē oficiālie viedokļi... Bet kur tad jūs saskatāt tos mītiskos "Krievijas imperiālistus", kuru pusē es it kā esmu? Lūgums norādīt kaut ko nopietnāku par Ļimonova un Žirinovska partijām.

"Un vai godīgam PSRS pilsonim vajadzēja "lojāli" ticēt oficiālajam viedoklim?Ja jūs atceraties tos laikus, tad kāpēc jautājat?"

Lai pārbaudītu, vai jūsu versijā neparādās dubultie standarti - PSKP vēsturniekiem ticēt nevajag, bet LR prezidentes vēsturniekiem vajag... Par to, vai drīkst izteikt atšķirīgu viedokli - spriežot pēc LTV, LRadio, "Dienas", "LA" un pat "NRAL", latviešu informācijas telpas centrā nedrīkst. Bet krievus no lemšanas atstumj.

"Latvijas Republika pastāv kopš 1918. gada un tai ir savs pilsoņu kopums. Tagad (pēc PSRS nelikumīgās aneksijas desmitgadēm) atkal ir atjaunota tā pati valsts, ar to pašu pilsoņu kopumu"

To valsti varētu atjaunot pēc LR likumiem un LR pilsoņu ievēlēta Saeima - bet pašreizējo valsti noformēja pēc LPSR likumiem un LPSR pilsoņu vēlētā AP. Mūsu valsts pašreiz ir LPSR pēctēce.

"kad pastāvēja PSRS, tad es respektēju PSRS likumus un PSRS/LPSR pilsoņu kopumu (t.sk. dažādo iebraucēju tiesības Latvijas teritorijā). Tagad mēs dzīvojam Latvijas Republikā. Un Jums, AK, nevajadzētu brīnīties, ja es vēlos, lai Jūs respektētu LR likumus."

1. Par mani - vai es izmantoju savā politiskajā darbībā terorismu u. tml.? Vai arī LR likumi aizliedz grozīt šos likumus?

2.Es vispār nevaru pieņemt konformistisku shēmu, pēc kuras jārespektē spēkā esošie likumi tāpēc, ka tie reāli pastāv. Pret Nirnbergas Rasu likumiem 3. reihā vajadzēja cīnīties, un it sevišķi tam, kas dzīvoja Vācijā. Turklāt ne obligāti tiem līdzekļiem, ko atļāva hitlerlaiku likumi.

"Par to, kas īsti ir pretvalstisks, Jums labāk jautāt SAB pārstāvjiem. Veselais saprāts man saka, ka dzīvojot normālā valstī ir labāk respektēt dažas pamatlietas, t.sk. pilsoņu kopumu, valsts izveidošanās likumību utml. Bet var arī nerespektēt. Teiksim PCTVL izvirzīja sava vēlēšanu saraksta galvgalī par Rīgas mēra kandidātu nepilsoni :)))"

1. Par to, kas īsti ir pretpadomisks, labāk būtu jautāt VDK pārstāvjiem...

2. "Normāla valsts" - šis jēdziens ož pēc ideāla un ir ļoti neskaidrs. LR varētu būt normāla nozīmē "tuvu vidējam", bet ne nozīmē "tuvu nepieciešamajam".

3.PCTVL izvirzīja cilvēku, kam pēc LR Pilsonības likuma un MK noteikumiem vajadzēja piešķirt pilsonību jau pērn. Bet mūsu režīms pārkāpj pats savus likumus, un pat neslēpj, ka nepiešķir Petropavlovskim pilsonību viņa politiskās nostājas dēļ.

"uz Staļina klaviatūras nebija iespējams viegli dabūt simbolu "ö"

Diemžēl nesaprotu jūsu smalko humoru, kas piesauc vācu valodas un datortehnikas jautājumos Staļinu. Piekrītu, ka varētu kaut kur atrast šo simbolu un kopēt, bet uzskatu "oe" par pieņemamu - Ģēti joprojām raksta "Goethe".

Visvaldim

Krievu, pat slāvu un baltu pirms 10 000 gadiem nebija - varētu būt vēlāko baltu un slāvu cilšu kopība, bet drīzāk - indoeiropiešu vispār vēl nebija (V. Sedovs "Balti senatnē" R. "Zinātne" 1992 - 3. lpp.)...

Kur bija līvi? "Otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijā izplatījās baltu kultūra, Baltijas somu apdzīvotā teritorija samazinājās ziemeļu virzienā" (И.Баумерт, Г. Курлович, А. Томашун "Основные вопросы истории Латвии" Р. "" 2002 - стр. 12)

"Latvija ir Latvija, taapeec, ka latvieshi tur dziivo (kurshi, seelji, zemgalji, latgalji, utt.), un vinji runaa latvieshu valodu, saprot latvieshu veesturi, kultuuru, dzied latvieshu dainas - un tur bija dziivojushi vismaz - VISMAZ - 5000 gadus. Krievi savaa milziigaa zemee var dziivot - kaapec vinji grib muusu mazo kaktinju"

Krievi šeit dzīvo, runā u.tml. arī, vismaz 800 g. Vai jūs varat nosaukt un pamatot gadu skaitu, ar kuru tautai rodas tiesības uz zemi? 2564? 3278? Neviens it kā netaisās atņemt latviešiem viņu Latvijas zemi - tikai atzīt, ka Latvija pieder ne tikai latviešiem un līviem. Protmas, Krievija arī nepieder tikai krieviem, jakutiem u. tml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Svoks 16.01.2005 07:31
Jau pati nostādne, vai spriedze, vai integrācija vedina izvēlēties otro. Esam bažīgi par latvietību nākotnē. Tad vēlams būtu pieturēties pie tās jau šodien. Integrācija ir saplūšana - šajā gadījumā sabiedrības, tās atsevišķo daļu atšķirīgo kultūru saplūšana. Latvieši ir baltu kultūrai piederīgi. Tā kā šī piederība arvien vairāk mazinās, tad arī izmirstam kā tauta. Migranti ienāk ar savu kultūru un mūsu novājinātai baltu kultūrai papildus saplūšana ir greznība, kura tuvina galīgai pazušanai. Un jāvaino nav citi, ja paši noniecinām savu baltu kultūru. To iespējams pamatot. Ja kāds vēlas pārliecināties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 14.01.2005 23:43
Aleksim:

Jaa, es jau saprotu, ka "umlauti" nav visiem. Es tomeer nekad neesmu dzirdeejis "voellig". "Gaenzlich" - jaa. Nu, tomeer - paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.01.2005 22:18
Visvaldim: völlig; gänzlich {adv}- pilnīgi. Vārds "voellig" bija rakstīts tālab, ka uz Staļina klaviatūras nebija iespējams viegli dabūt simbolu "ö". Šo simbolu tad ir pieņemts apzīmēt ar "oe".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 14.01.2005 20:26
AK:

Par latgaliešiem - neviens, izņemot pašu cilvēku, nevar zināt, vai viņš sevi identificē kā latvietis vai latgalietis.

Ja vēstures gaitā mūsdienu Latvijā latvieši kļuva par vairākumu, tas neatņem tiesības uz savu zemi ne Latvijas lībiešiem (somugri šurp nāca agrāk par baltiem), ne Latvijas krieviem (kas nāca vēlāk). Ja ASV pašreiz vairākums ir ASV angloamerikāņi, ASV tomēr paliek arī ASV indiāņu un kreolu zeme."Izņēmuma tiesības" kādai tautai nav attaisnotas - pēc izcelsmes principa tas mūs visus iebāztu Āfrikā (kā izvēlēties "taisnīgas tautu izvietošanas" brīdi?), pēc vairākuma principa - novestu pie mazākumtautību apspiešanas tikai pārspēka dēļ.

Nu, tagad mees saakaam runaat par senu, senu veesturi? Apmeeram 10 000 gadus atpakalj, balti ir laikaam bijushi lielaa daljaa Eiropas Krievijaa, Polijaa, Baltkrievijaa, Chehijaa, Slovaakijaa, un Austrum-Vaacijaa (lasiet graamatu "The Balts", autore Marija Gimbutas - lietuviete). Krievi tad bija maza tauta, mazaa apklaatnee pie Volgas. Ari ASV indiaanji biji ieceljotaaji - no Aazijas. Un somugri - laikaam vinji ari ienaaca no Ziemelj-Aaazijas. Un aarieshi - indoeiropieshi - ieceljoja Indijaa 4000 - 5000 gadus atpakalj. Runaajot par Latviju, somugri nekad nebija visaa Latvijaa - tikai Ziemelj-Latvijaa. Ez lasu , ka tagad tikai 20 liibieshi Ziemelj-Kurzemee runaa liibieshu valodu (un tas ir beediigi), un Latvija meegjina vinju valodu un kultuuru paglabaat. Bet - meegjinaasim runaat praatiigi. Latvija ir Latvija, taapeec, ka latvieshi tur dziivo (kurshi, seelji, zemgalji, latgalji, utt.), un vinji runaa latvieshu valodu, saprot latvieshu veesturi, kultuuru, dzied latvieshu dainas - un tur bija dziivojushi vismaz - VISMAZ - 5000 gadus. Krievi savaa milziigaa zemee var dziivot - kaapec vinji grib muusu mazo kaktinju?

AK:

Ja, das ist voellig richtig.

Ich kann doch auch Deutsch sprechen, aber ich weiss nicht was "voellig" ist. Ist das ein neues wort?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.01.2005 21:27
Tiem, kuri negrib lasīt manu garlaicīgo saraksti ar AK piebildīšu, ka man šī S.Zankovskas-Odiņas imigrācijas raksta sakarībā nemaz nebija nodoms pamatot okupāciju utml. Vienkārši Latvijā, vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri domā tāpat kā AK, un tāpēc runāt par jaunu imigrantu integrāciju šeit ir pāragri. Jo kārtējam imigrantam var gadīties nejauši "uzintegrēties" uz pastāvošās kārtības mūžīgo pretinieku uzskatiem - cietīs gan viņš, gan arī Latvijas valsts intereses. (Atcerēsimies tumšādaino nacionālboļševiku Benesu Aijo)

AK: Falsifikācija ir saukt par okupāciju to, kas tā nebija (sk. Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām 42. p.). Pretošanās šādai falsisfikācijai ir katra zinoša cilvēka pienākums, un sakara ar tautību šeit nav, tāpēc nevar būt nacionālā naida kurināšanas.

Art. 42. Territory is considered occupied when it is actually placed under the authority of the hostile army. The occupation extends only to the territory where such authority has been established and can be exercised. (sk. http://www.yale.edu/lawweb/avalon/lawofwar/hague04.htm)

Nesaprotu, kāda ir pretruna ar šo Hāgas konvencijas pantu. Vai 1940.gada Latvijas teritorijā bija svešas armijas vara? Vai šī svešā armija bija naidīga? Atbilde uz abiem jautājumiem ir apstiprinoša.
(1) Okupācija nav nepieciešami saistīta ar tiešu militāru administrēšanu - to var īstenot arī civilas marionešu valdības (citādi nacistiskās Vācijas kontrole pār daudzām Eiropas valstīm būtu jāsauc ne par okupāciju, jo daudzviet izveidojās vietējo kolaboracionistu valdības - Kvislinga valdība Norvēģijā, Višī valdība Francijā).
(2) PSRS armija bija naidīga Latvijas tautai (jo palīdzēja īstenot represijas pret civiliedzīvotājiem) un Latvijas valstiskumam (jo tās aizsegā šo valstiskumu iznīcināja). Fakts, ka K.Ulmaņa valdība deva atļauju PSRS armijai Latvijā ienākt nozīmē tikai to, ka K.Ulmanis mēģināja kļūt par kolaboracionistu. Turklāt K.Ulmanis pats bija varas uzurpators un visa viņa tālaika valdība bija nelikumīga.

Vai es pareizi sapratu, ka AK neiebilst pret to, ka notika nelikumīga Latvijas aneksija PSRS sastāvā?

Un Krievijas Federācija neapgalvo, ka Latvija bija pievienota PSRS demokrātiskās tautas gribas izpaušanas dēļ.

Man, godīgi sakot, ne visai interesē, ko apgalvo KF.

Un vai godīgam PSRS pilsonim vajadzēja "lojāli" ticēt oficiālajam viedoklim?

Ja jūs atceraties tos laikus, tad kāpēc jautājat? Ticēt varēja daudzkam, bet atklāti apšaubīt oficiālo viedokli nevarēja. Ja jūs esat lasījis Dž.Orvela "1984", tad varbūt atceraties, ka viens no varoņiem teica, ka ja ir brīvība teikt, ka 2*2=4, tad visas pārējās brīvības no tās seko. Jūs savukārt cenšaties stiprināt savu "brīvību" teikt, ka 2*2 ir visviens kas cits, tikai ne 4. Par jums, A.K., man nav liela bēda. Bet ja tāpat uzskata, teiksim, "Čas" redaktors, tad gribas pajautāt, cik ilgi viņam ļausim turpināt dezinformāciju.

Aleksis: "Ja Latvijas pievienošana PSRS bija nelikumīga, tad PSRS laiku iebraucēji ir labākajā gadījumā nelikumīgi iebraucēji, kuru iespējamā legalizēšanā Latvijai ir brīva līdzekļu izvēle"
A.K. Pēc jūsu loģikas, ja kāds latvietis nevar pierādīt savu somugrisko izcelsmi vai to, ka balti šeit ienāca vēlāk un bez somugru gribas, viņš arī ir nelikumīgs iebraucējs.

Es neprecīzi izteicos. Ar legalizēšanu es sapratu pilsonības piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Latvijas Republika pastāv kopš 1918. gada un tai ir savs pilsoņu kopums. Tagad (pēc PSRS nelikumīgās aneksijas desmitgadēm) atkal ir atjaunota tā pati valsts, ar to pašu pilsoņu kopumu. Un tā arī lemj, kam piešķirt pilsonību. Ar somugriem tam ir maz sakara.

A.K. Starp citu, par likumību, vai runāsim par Krievijas impērijas likumu ievērošanu, dibinot LR? Likumi ir tikai elitu griba.

Ja vēlaties, varat pamēģināt dzīvot pēc Krievijas impērijas likumiem. Es tomēr izvēlēšos ievērot LR likumus. Viss ir ļoti vienkārši - kad pastāvēja PSRS, tad es respektēju PSRS likumus un PSRS/LPSR pilsoņu kopumu (t.sk. dažādo iebraucēju tiesības Latvijas teritorijā). Tagad mēs dzīvojam Latvijas Republikā. Un Jums, AK, nevajadzētu brīnīties, ja es vēlos, lai Jūs respektētu LR likumus.

Aleksis: "Likums par pilsonību nav nedz noziedzīgs, nedz atceļams"
AK.Tāds ir jūsu uzskats. Es uzreiz varu pateikt, ka tas ir aplams, bet tas vēl neļauj saukt jūs par valstij naidīgu elementu. Bet jūs uz manu jautājumu "vai pretējs uzskats ir pretvalstisks?" nedevāt atbildi.

Par to, kas īsti ir pretvalstisks, Jums labāk jautāt SAB pārstāvjiem. Veselais saprāts man saka, ka dzīvojot normālā valstī ir labāk respektēt dažas pamatlietas, t.sk. pilsoņu kopumu, valsts izveidošanās likumību utml. Bet var arī nerespektēt. Teiksim PCTVL izvirzīja sava vēlēšanu saraksta galvgalī par Rīgas mēra kandidātu nepilsoni :))) Savukārt Krievu kopienu kongress grib veidot tādu kā valsti valstī - ar saviem nodokļiem, augstskolām, utml. Muļķim likums nav rakstīts (tas tāds krievu sakāmvārds no Dāla vārdnīcas).

AK. Vai bieži atgādina, ka 4. maija Neatkarības deklarāciju pieņēma arī šodienas "nepilsoņu", kas ievēlēja LPSR AP, vārdā? Nē, jo noklusēšana ļauj attaisnot "nepilsonību" un citas mazākumtautību diskriminācijas izpausmes godīgo, bet neuzmanīgo latviešu prātos.

Protams, ka daudzi nepilsoņi bija ieinteresēti Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tāpēc jau viņi te dzīvo un cenšas naturalizēties. Vai Jūs, AK, esat ciemojies Kaļiņingradā? Tā ir reāla alternatīva - Pribalķika bez neatkarības no Krievijas. Latvijas valsts nevienam nav pilsonību parādā - jā, arī tiem iebraucējiem, kuri varbūt 1990.g. atbalstīja LTF un referendumā balsoja par neatkarību. Ja kāds ir palīdzējis atdot Latvijas pilsoņiem to, kas viņiem bija nolaupīts, par to var pateikt paldies. Arī LPSR AP par to var pateikt paldies - lai arī tā tāda okupantu varas struktūra vien bija. Un nesapratu, kurš te bija neuzmanīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 13.01.2005 19:46
Visvaldis

Par latgaliešiem - neviens, izņemot pašu cilvēku, nevar zināt, vai viņš sevi identificē kā latvietis vai latgalietis.

Ja vēstures gaitā mūsdienu Latvijā latvieši kļuva par vairākumu, tas neatņem tiesības uz savu zemi ne Latvijas lībiešiem (somugri šurp nāca agrāk par baltiem), ne Latvijas krieviem (kas nāca vēlāk). Ja ASV pašreiz vairākums ir ASV angloamerikāņi, ASV tomēr paliek arī ASV indiāņu un kreolu zeme."Izņēmuma tiesības" kādai tautai nav attaisnotas - pēc izcelsmes principa tas mūs visus iebāztu Āfrikā (kā izvēlēties "taisnīgas tautu izvietošanas" brīdi?), pēc vairākuma principa - novestu pie mazākumtautību apspiešanas tikai pārspēka dēļ.

latvis

Ja, das ist voellig richtig.

Aleksis

"1940.g. Latvijas okupācijas fakta neatzīšana nav vienkārši alternatīvs vēstures traktējums. Latvijā tas parasti nozīmē simpātijas Krievijas imperiālistu vēstures versijai, kura noliedz PSRS armijas lomu Latvijas valsts iekārtas nomaiņā un turpina stāstīt padomjlaiku pasakas, ka latvieši paši esot uztaisījuši sociālistisko revolūciju un lūguši pievienoties PSRS. Faktiski tā ir ne tikai falsifikācija, bet arī nacionālā naida kurināšana"

Falsifikācija ir saukt par okupāciju to, kas tā nebija (sk. Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām 42. p.). Pretošanās šādai falsisfikācijai ir katra zinoša cilvēka pienākums, un sakara ar tautību šeit nav, tāpēc nevar būt nacionālā naida kurināšanas. Bez PSRS un LR versijas var būt arī citas! Par "Krievijas imperiālistiem" - iespējams, kaut kādos marginālajos laikrakstos jūs tādus atradīsiet, bet no tā, ka nacionāli egoistisks cilvēks noliedz vēstures falsifikāciju savu savtīgo interešu dēļ, tā nekļūst par patiesību. Un Krievijas Federācija neapgalvo, ka Latvija bija pievienota PSRS demokrātiskās tautas gribas izpaušanas dēļ.

"Bet Latvijas oficiālais 1940.g. notikumu vērtējums ir "okupācija" un "nelikumīga aneksija". Tur nav vairs ko vairs diskutēt - tas ir sen profesionālā līmenī atrisināts jautājums, tāda ir arī Prezidentes vēsturnieku komisijas nostādne"

Oficiāls vērtējums ne vienmēr ir patiess... Padomju vēsturniekiem šis jautājums arī "sen profesionālā līmenī atrisināts" bija, bet tas nepadarīja sociālistiskās revolūcijas hipotēzi par patieso - kāpēc šodienas režīma pakalpeņiem jūs aicināt pirekrist? Un vai godīgam PSRS pilsonim vajadzēja "lojāli" ticēt oficiālajam viedoklim?

"Ja Latvijas pievienošana PSRS bija nelikumīga, tad PSRS laiku iebraucēji ir labākajā gadījumā nelikumīgi iebraucēji, kuru iespējamā legalizēšanā Latvijai ir brīva līdzekļu izvēle"

Pēc jūsu loģikas, ja kāds latvietis nevar pierādīt savu somugrisko izcelsmi vai to, ka balti šeit ienāca vēlāk un bez somugru gribas, viņš arī ir nelikumīgs iebraucējs. Ja jūs tam piekritīsiet, es atzīšu, ka jūsu viedoklis ir konsekvents un neatspēkojams (balstīts uz nepretrunīgiem faktiem un savu vērtējumu), kaut gan man ir citi vērtējumi un no tiem pašiem faktiem izriet citi secinājumi. Starp citu, par likumību, vai runāsim par Krievijas impērijas likumu ievērošanu, dibinot LR? Likumi ir tikai elitu griba.

"Likums par pilsonību nav nedz noziedzīgs, nedz atceļams"

Tāds ir jūsu uzskats. Es uzreiz varu pateikt, ka tas ir aplams, bet tas vēl neļauj saukt jūs par valstij naidīgu elementu. Bet jūs uz manu jautājumu "vai pretējs uzskats ir pretvalstisks?" nedevāt atbildi.

"ja kāds šaubās par okupāciju, tad man ir pamats uzskatīt, ka šī cilvēka politiskās simpātijas ir PSRS vai Krievijas, nevis Latvijas pusē, ja reiz viņš traktē vēsturi kā krievu imperiālists"

Ne katrs, kas nepiekrīt LR versijai, ir PSRS versijas piekritējs. Latvijas (arī Krievijas) pusē ir tas, kas vienmēr šaubās un meklē patiesību. Galu galā, politiskās simpātijas var būt visas cilvēces pusē. Un pavisam absurdi būtu teikt, ka vairākuma viedoklis ir "Latvijas puse".

"ja būs naturalizējies un vēlēsies izprast latviešu vairākuma uzskatus par vēsturi un pilsonības likumiem, tad taču viss būs normāli. Par šīm lietām jau 15 gadus tiek atklāti runāts. Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai to apgūtu un nekonfliktētu ar latviešu tautas vairākumu par šiem politiskās iekārtas pamatjautājumiem? "

Atļaušos teikt, ka izprotu latviešu vairākuma uzskatus par vēsturi es labi. Bet piekrist aplamam viedoklim netaisos ne pēc kāda laika. Par "atklāti runāts" - vai televīzijā, latviešu presē un LR IZM pieļautajās mācību grāmatās, spriežot par "okupāciju", bieži parādās tās definīcijas, kas bija izstrādātas bez ieinteresētības, pirms 1940. g.? Vai bieži atgādina, ka 4. maija Neatkarības deklarāciju pieņēma arī šodienas "nepilsoņu", kas ievēlēja LPSR AP, vārdā? Nē, jo noklusēšana ļauj attaisnot "nepilsonību" un citas mazākumtautību diskriminācijas izpausmes godīgo, bet neuzmanīgo latviešu prātos. Un tas ievieš cerības, ka es nodzīvošu līdz latviešu vairākuma apgaismošanās laikam - jo vara saprot, ka ar daļas latviešu parasto egoismu (ņemsim nepilsoņu naudu, kā dalīt - lemsim pilsoņu lokā) nepietiek - ļaunumam nākas sevi attaisnot, tas neuzdrošinās atklāti cīnīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.01.2005 11:35
AK: Vai vēstures skatījums, kas nenoliedz LR tiesības uz pastāvēšanu, bet atļaujas nepiekrist oficiālajam, ir naidīgs valstij?

1940.g. Latvijas okupācijas fakta neatzīšana nav vienkārši alternatīvs vēstures traktējums. Latvijā tas parasti nozīmē simpātijas Krievijas imperiālistu vēstures versijai, kura noliedz PSRS armijas lomu Latvijas valsts iekārtas nomaiņā un turpina stāstīt padomjlaiku pasakas, ka latvieši paši esot uztaisījuši sociālistisko revolūciju un lūguši pievienoties PSRS. Faktiski tā ir ne tikai falsifikācija, bet arī nacionālā naida kurināšana.

Izraēlā (un arī Vācijā ja kas) nevar būt amatpersona vai avīze, kas noliedz holokausta noziegumus, bet sāk runāt muļķības par to, ka cionisti paši to esot noorganizējuši, lai savus tautasbrāļus aizdabūtu uz Palestīnu, paši cits citu esot izdevuši vācu iestādēm, utml. Un ne jau tikai vēsturiskā taisnīguma dēļ viņi to dara. Tīri praktisks apsvērums - holokausta noliedzēji parasti ir arī visniknākie antisemīti. Arī Latvijā šādiem "alternatīvajiem 1940.g. notikumu traktētājiem" ir jāliek just, ka viņi nodarbojas ar sev un citiem bīstamu muļķošanos. Ja kāds grib diskutēt par konkrētiem faktiem, un papildināt mūsu vēstures zināšanas, tad uz veselību! Bet Latvijas oficiālais 1940.g. notikumu vērtējums ir "okupācija" un "nelikumīga aneksija". Tur nav vairs ko vairs diskutēt - tas ir sen profesionālā līmenī atrisināts jautājums, tāda ir arī Prezidentes vēsturnieku komisijas nostādne.

A.K. Vai valstij ir naidīgs uzskats, ka noteikts likums ir noziedzīgs un atceļams? Un galu galā vai Latvija ir tikai "jūsu" valsts?

Likums par pilsonību nav nedz noziedzīgs, nedz atceļams. Ja Latvijas pievienošana PSRS bija nelikumīga, tad PSRS laiku iebraucēji ir labākajā gadījumā nelikumīgi iebraucēji, kuru iespējamā legalizēšanā Latvijai ir brīva līdzekļu izvēle.
Saukdams Latviju par "mūsu valsti", negribu nevienu izslēgt. Tā ir valsts visai mūsu politiskajai nācijai, t.i. tiem cilvēkiem, kuriem līdzās zilajai pasei ir arī vismaz minimāla kopīga valstiskā ideja. Piemēram, ja kāds šaubās par okupāciju, tad man ir pamats uzskatīt, ka šī cilvēka politiskās simpātijas ir PSRS vai Krievijas, nevis Latvijas pusē, ja reiz viņš traktē vēsturi kā krievu imperiālists.

Kāpēc A.K.'am ir grūti saprast vienkāršas lietas. Latviski viņš jau prot; ja būs naturalizējies un vēlēsies izprast latviešu vairākuma uzskatus par vēsturi un pilsonības likumiem, tad taču viss būs normāli. Par šīm lietām jau 15 gadus tiek atklāti runāts. Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai to apgūtu un nekonfliktētu ar latviešu tautas vairākumu par šiem politiskās iekārtas pamatjautājumiem?

A.K. Darba dzīvē latviešu valoda ir nepieciešama gandrīz visur (par to es jau rakstīju).

Ir vairāki pretpiemēri. Lielo starptautisko korporāciju filiāles Latvijā - piemēram, auditorfirmas vai IT uzņēmumi ("Ernst & Young", "PricewaterhouseCoopers", "Exigen", "Accenture", "Tieto Enator"). Bez problēmām tur var darboties cilvēki, kuri prot tikai angliski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 13.01.2005 09:51
2 AK

Latvija ir ne tikai jūsu (latviešu), bet arī latgaliešu, krievu, baltkrievu, poļu un citu tautību pārstāvju mājas.

Vācija ir ne tikai jūsu (vāciešu), bet arī bavāriešu, krievu, horvātu, turku un citu tautību pārstāvju mājas? Ist das richtig?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 12.01.2005 22:59
Latvija nav tikai muusu (latvieshu)?!?! Kaadas krieviskas iedomiibas taas ir? Latvija ir latvieshu maaja - un latgalji ari ir latvieshi. Latvija nav krievu, baltkrievu, polju, vaacieshu, rumaanju, utt., maaja. Krievija ir krievu maaja, Polija ir polju maaja, Vaacija ir vaacieshu maaja, Belarus ir baltkrievu maaja, Rumaanija ir rumaanju maaja, utt. Ja latvieshi - briivie latvieshi - atljauj kaadiem citiem tautieshiem Latvijaa dziivot, tad tas ir labi - citaadi vinji ir okupanti, eerces, vai ienaidnieki. Tas tak ir logjiski, un visaam valstiim un tautaam taadas tiesiibas ir. Vai domaajiet, ka krievi atljaus 500 000 000 kjiinieshiem ienaakt Krievijaa, un saukt to par savu zemi, tikai taapeec, ka tagad tur vinji ir?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 12.01.2005 22:35
Visvaldis

Latvija ir ne tikai jūsu (latviešu), bet arī latgaliešu, krievu, baltkrievu, poļu un citu tatību pārstāvju mājas. Diemžēl jūs pielīdzināt latviešus Latvijai, un šī doma noved pie tik pazīstamu lietu noliegšanas, ka latviešu īpatsvars LR (ap 59% - np.gov.lv "Skaitļi un fakti")

Aleksis

"arī tie, kuri latviski prot, mēdz būt noskaņoti mūsu valstij naidīgi (okupācijas fakta neatzīšana, esošā pilsoņu kopuma neatzīšana par likumīgu)"

Vai vēstures skatījums, kas nenoliedz LR tiesības uz pastāvēšanu, bet atļaujas nepiekrist oficiālajam, ir naidīgs valstij? Vai valstij ir naidīgs uzskats, ka noteikts likums ir noziedzīgs un atceļams? Un galu galā vai Latvija ir tikai "jūsu" valsts?

"Viņi ikdienā lieliski iztiek ar krievu valodu"

- kur? Darba dzīvē latviešu valoda ir nepieciešama gandrīz visur (par to es jau rakstīju). Ja jūs runājat par tām situācijām, kad krievi ir klienti - vai tad restorānam utt. nav jāseko klienta gribai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 12.01.2005 22:23
"Jau tagad, nepārvaldot latviešu valodu pietiekami labi, ir grūti atrast kvalificētu darbu, līdz ar to cittautiešu bažas par darba vietu saglabāšanu ir visai pamatotas." "Nav noslēpums, ka daļai mazākumtautību pārstāvju motivācija mācīties latviešu valodu ir visai vāja un viņi iemanījušies ikdienā iztikt bez tās". "Zināmas problēmas varētu sagādāt iebraucēji, kuri Latvijā ieradīsies no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visi šie cilvēki runā krieviski, līdz ar to, arī nezinot latviešu valodu, viņiem nebūs grūtības sazināties ar apkārtējiem. Lai rosinātu viņus mācīties latviešu valodu un iepazīt vietējo kultūru" "Latviešu valodas prasme neizbēgami kļūtu par vienu no noteicošajiem kritērijiem darba attiecību veidošanā, un tas savukārt veicinās aizvien nopietnāku valodas apguvi."

Izskatās pretrunīgi. Manuprāt motivācija ir liela visiem pirmspensijas vecuma mazākumtautību pārstāvjiem, izņemot nelielu grupu, kas strādā krievu privātskolās u. tml. vai nopietni taisās emigrēt. Un daudzi neprot vai nevēlas lietot krievu valodu - sazināšanas grūtības latviski nerunājošiem ir katrā gadījumā.

"Gan latvieši (47%), gan cittautieši (40%) uzskata, ka, risinot imigrācijas jautājumus, Latvijas valstij jābūt stingrai nostājai, lai nepieļautu imigrantu ieplūdumu Latvijā."

Gan latviešiem, gan citiem - mazākums. Vai vērts apgalvot, ka abas grupas "uzskata"?

"Tomēr nevar noliegt, ka daļā nelatviešu var rasties vēlme atriebties ieceļotājiem par viņu pozīciju apdraudēšanu"

Un latviešiem nevar rasties??

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 12.01.2005 18:48
S.C. Labi, ka pakāpeniski mūsu sabiedrības izglītotākā daļa sāk apzināties, ka imigrācija mums, tāpat kā citām ES valstīm, būs vajadzīga.

Attieksmei pret imigrāciju Latvijā nav īpaša sakara ar cilvēka izglītības līmeni vai konkurētspēju. Social Contract varētu aptaujāt TB/LNNK un JL biedrus - starp viņiem būs ne mazums zinātņu doktoru un atzītu savas nozares speciālistu, kuri viņam labprāt izskaidros savu visnotaļ negatīvo attieksmi pret imigrāciju.

S.C. Varbūt ir laiks atvērt acis un paskatīties uz to, cik daudz jaunu, izglītotu, veiksmīgu cittautiešu strādā un dzīvo Latvijā, īpaši Rīgā? Lielākai daļai šo cilvēku nav problēmu ar latviešu valodu, ...

Lielai daļai krievu PCTVLa arī nav problēmu ar latviešu valodu. Viņi ikdienā lieliski iztiek ar krievu valodu. Un arī tie, kuri latviski prot, mēdz būt noskaņoti mūsu valstij naidīgi (okupācijas fakta neatzīšana, esošā pilsoņu kopuma neatzīšana par likumīgu, utml.)

S.C. Bet konkurences likumi bez šaubām diktē citu pieeju - vismaz netālredzīgai latviešu sabiedrības daļai, kas nesaprot, ka arī viņiem iz izdēvīga šo cilvēku līdzdalība Latvijas ekonomikas un valsts pārvaldes attīstībā, teikšu vēl vairāk - ilgtermiņā arī jaunu imigrantu līdzdalība Latvijas izaugsmē ir latviešu interesēs (pieņemu, ka ne tikai neapzinīgi un kosmopolitiski latvieši grib saņemt valsts pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu).

Manā gadījumā tam nav nekāda sakara ar konkurenci. Manuprāt vispirms jāsaprot, kāpēc Rīgā ir tik daudzi cilvēki, kuri ikdienā nevēlas lietot latviešu valodu. Tikai tad, kad tādu praktiski nebūs, varēs sākt runāt par vērā ņemamu jaunu imigrāciju. Pensiju jautājumu arī var atrisināt - jāpiestrādā pie darba ražīguma pieauguma un jāveicina dzimstība. Galējas nepieciešamības gadījumā var taču mūsu pensiju fondus investēt Dienvidaustrumāzijā vai jebkur citur, kur nav demogrāfiskās krīzes un ir sagaidāms ilgstošs ekonomisks uzplaukums.

Arī man nav iebildumu pret atsevišķiem imigrācijas veidiem arī pašlaik. Ja, teiksim, ir runa par izcili kvalificētiem cilvēkiem (zinātņu doktori, radoši mākslinieki, lielu korporāciju Latvijas filiāļu pārvaldnieki, utml.) vai arī cilvēkiem, kuriem ir ciešas personiskas saites ar Latviju (piemēram, ilgstoša laulība un kopīgi bērni ar Latvijas pilsoni). Šādos gadījumos ir kaut kāds pamats runāt par kultūru bagātināšanos, veiksmīgu integrāciju un citiem imigrācijas piekritēju solītajiem labumiem. Mani toties neapmierina Social Contract mēģinājums iztēlot imigrācijas atbalstīšanu par pazīmi cilvēka uzskatu progresivitātei, tālredzībai un Latvijas ilgtspējīga uzplaukuma veicināšanai. Ja tā, tad komunists un latviešu nacionālisma nīdētājs Arvīds Pelše, kurš pēc 1959.gada veicināja "krievvalodīgo" pieplūdumu Latvijā, ir uzskatāms par ļoti progresīvu cilvēku, kuram mums jāpateicas par savu pašreizējo uzplaukumu un diženi lielajām pensijām. :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 12.01.2005 17:18
Nu, kaapeec Latvijai vajag imigraacija? Vai tad "jauni, izgliitoti, veiksmiigi" latvieshi nevar buut - tikai cittautieshi (lasi - krievi)? Taas tak ir muljkjiibas. Es jau savaa ieprieksheejaa komentaaraa teicu, kaapeec daudz cittautieshi draud Latvijai. Un man nekas nav pret slaaviem - ja vinji savaas zemees dziivo - ne muusu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 12.01.2005 16:53
Labi, ka pakāpeniski mūsu sabiedrības izglītotākā daļa sāk apzināties, ka imigrācija mums, tāpat kā citām ES valstīm, būs vajadzīga. Slikti, ka raksta autore nevar atbrīvoties no tiem pašiem stereotipiem par 'šausmīgajiem krieviem un citiem slāviem', kurus tik veiksmīgi 31. decembrī Panoramā apsmēja D. Petrenko. Nu jā, visi šie slāvi kā Šreks - dzīvo purvā, cilvēku valodā nerunā, par valsti un tās likumdošanu neko negrib zināt. Varbūt ir laiks atvērt acis un paskatīties uz to, cik daudz jaunu, izglītotu, veiksmīgu cittautiešu strādā un dzīvo Latvijā, īpaši Rīgā? Lielākai daļai šo cilvēku nav problēmu ar latviešu valodu, un diez vai viņu zināšanas par Latvijas likumiem ir sliktākas, nekā vidusmēra latvietim. Bet konkurences likumi bez šaubām diktē citu pieeju - vismaz netālredzīgai latviešu sabiedrības daļai, kas nesaprot, ka arī viņiem iz izdēvīga šo cilvēku līdzdalība Latvijas ekonomikas un valsts pārvaldes attīstībā, teikšu vēl vairāk - ilgtermiņā arī jaunu imigrantu līdzdalība Latvijas izaugsmē ir latviešu interesēs (pieņemu, ka ne tikai neapzinīgi un kosmopolitiski latvieši grib saņemt valsts pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 12.01.2005 09:54
Atbilde uz jautājumu meklējama valodā. Ja imigranti runās latviski, problēmu nebūs. Ja runās krieviski - tad būs. Gaužām vienkārši!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 11.01.2005 20:53
Savukārt imigranti, kuru mērķis būs nevis iegriezties Latvijā caurbraucot, bet gan atrast darbu, apzināsies nepieciešamību apgūt valodu, iepazīt kultūru un kaut minimāli izprast valsts politiku.

Nez, kuru valodu šie imigranti apgūs? Es pazīstu dažus indiešus, kuri te strādā kā programmētāji un lieliski iztiek ar angļu valodu un ļoti primitīvu krievu valodu. Imigranti taču pārsvarā ierodas lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, kur latviskā vide ir tik "neuzbāzīga", ka nevienu integrēt nevar.

Zināmas problēmas varētu sagādāt iebraucēji, kuri Latvijā ieradīsies no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visi šie cilvēki runā krieviski, līdz ar to, arī nezinot latviešu valodu, viņiem nebūs grūtības sazināties ar apkārtējiem. Lai rosinātu viņus mācīties latviešu valodu un iepazīt vietējo kultūru, valsts un pašvaldību institūcijām jau tagad aktīvi jāsadarbojas ar mazākumtautību organizācijām, deleģējot tām funkcijas, kuru mērķis būtu integrēt ieceļotājus sabiedrībā.

Autore te ir kā riteņbraucējs-iesācējs; neatlaidīgi skatās uz to pusi, kur ir grāvis, un jau funktierē kā tur viskomfortablāk piezemēties. Skaidrs, ka "krievvalodīgie" mēģinās līst iekšā Latvijā, jo te viņiem ir komfortabla vide un daudz savējo. Bet kamēr Krievija un Baltkrievija nav ES, nedrīkst pieļaut no tām jaunus iebraucējus. Un nevis jāsadarbojas ar mazākumtautību organizācijām, bet jāprasa no visiem latviešu valodas lietošana te un tagad. Tad arī nebūs jādomā par to, ko un kā integrēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 11.01.2005 18:20
Es ar sho rakstu nestriidos, bet taa lielaakaa Latvijas probleema nav sheit aprunaata. Latvijas iipatneejaa probleema ir tie lielie sveshtautieshu skaitlji. Latvijaa ir apmeeram 52% latvieshi - un vinjas galvaspilseetaa - Riigaa - ir vairaak krievi nekaa latvieshi! Neatkariiga valsts taadas cuuciibas nevar uz muuzhu iztureet. Valdiibas pirmais meerkjis vajag buut krievus mudinaat atgriezties uz savu teeviju (un vajag atcereeties, ka lielaakaa dalja ar varu ienaaca Latvijaa, un nebija legaalie imigranti) - un nemaz nedriikst domaat par citiem imigrantiem. Apmekleetaajiem - jaa; tuuristiem - jaa; sveshtautieshu imigrantiem - nee. Latvieshi ( 2 - 2.5 miljoni) dziivo blakus miljoniem un miljoniem slaavu - un viena paliela Krievijas pilseeta var skaitliski Latviju paarnjemt. Vai gribi, vai negribi, taa ir iisteniiba. Un ja ES to neatziist, tad Latvijai nav vajadziigs ES - tieshaam, ir labaak buut bez ES, neakaa pazaudeet savu zemi. Latvieshi var draudziigi dziivot ar kaiminjiem, be tas nenoziimee, ka kaiminji var muusu maaju paarnjemt.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina