Mans šīs dienas “prieciņš” bija intervija ar Imantu Kalniņu Neatkarīgajā Rīta Avīzē. Daži labi domā, ka kopš 18.oktobra protesta pie Saeimas un 3.novembra protesta Doma laukumā Latvijas politikas procesos ir manāmas pozitīvas norises. Daudzos iedzīvotājos ir radusies drosme pilsoniskai līdzdalībai. Daudzviet politikas kuluāros un pat dažās partijās tiek diskutēts par problēmu būtību, nevis par komunikācijas stratēģijām, kā labāk komunicēt pieņemtos lēmumus un uzturēt pozitīvu valdības tēlu. Daudzviet patiešām tiek runāts par Latvijas demokrātijas un tiesiskuma problēmām un veidiem, kā to stiprināt.

Bet pēc I.Kalniņa notiekošais ir “kāršu pārdalīšanas kampaņa”, kuras organizētājs – “neapmierinātais spēlētājs” – “musina uz duršanu ar lietussargiem” un pieprasa kāršu pārdalīšanu. “Protams, normālā spēlē nenotiek šāda kāršu pārdalīšana. Taču neapmierinātais spēlētājs ar to nav mierā, sāk rosīties, sameklē un iesaista kampaņā par kāršu pārdalīšanu plašsaziņas līdzekļus, sabiedrisko televīziju, nevalstiskas un valstiskas organizācijas, lūk, tuvojas arī arodbiedrību kolonnas… (..) Spēlētājiem, kas brīnās par šādu dīvainu prasību, tiek draudēts, viņus visādi nogāna, pasludina par riebekļiem, apspļauda un baksta ar lietussargiem. Tiek uzslietas teltis, tiek vākti paraksti par to, lai notiktu referendums, lai valsts konstitūcijā tiktu ierakstīts, ka sliktu kāršu izdalīšanas gadījumā tautai ir tiesības pieprasīt, lai kārtis tiktu pārdalītas.”

Tātad, faktiski I.Kalniņš domā, ka protestu pamats – demokrātijas un tiesiskuma problēmas Latvijā – patiesībā ir tikai vēlme pārdalīt varu jeb kārtis. Bet, kā saprotams no citām intervijas pērlēm, kārtis tiek dalītas un ir nemaināmas vienu reizi pa četriem gadiem, tas ir vēlēšanās. “…vēlēšanās ļaudis var izmest no spēles tos, kas viņus pievīluši. Bet pie mums Latvijā visu laiku mēģina iestāstīt, ka spēle jāpārtrauc puslaika vidū un jāsāk no jauna, jo zaudētājs uzskata, ka rezultāts nav pareizs.”

Neviena vārda par to, ka protesti varētu būt nevis pret tiem, kas ir pie varas, bet gan par viņu pieņemto lēmumu saturu! Neviena vārda par to, ka atbildīgam pilsonim vajadzētu piedalīties politikas procesos un uzmanīt pie varas esošos, ko tie dara ar valsts līdzekļiem un nodokļu maksātāju naudu! I.Kalniņš domā, ka starplaikā starp vēlēšanām Latvijas iedzīvotājiem vien ar sakostiem zobiem ir jāgaida nākamā “kāršu pārdalīšana”.

Un tad intervijas noslēgums: “18. novembrī mēs svinēsim savu ideālo Latviju. Nemetīsim viens otram ar akmeņiem. Pamāsim cits citam ar ziediem. Varbūt iesākumā no tālienes.” Tātad, Latvija ir ideāla – par spīti tam, ko domā lietussargu protestu dalībnieki un tie, kas jau balsojuši ar kājām. Tātad, labāk ar ziediem (vai lietussargiem?) tuvumā I.Kalniņam neiesim, drošības un ērtības labad ieturēsim distanci starp vēlētāju un “tautas kalpu”, jo nākamo kontaktu ar “tautu” viņš gaida ne ātrāk kā pēc trim gadiem, nākamajā kāršu dalīšanā.