Atslēgvārdi:

IeM valsts sekretāra Aivara Straumes viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību 0

IeM valsts sekretāra Aivara Straumes viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

Iesaki citiem:

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas?

Ņemot vērā valstiski nozīmīgo plānošanas sistēmu ne tikai nozaru, bet arī reģionālajā aspektā, un it īpaši sasaistot to ar nepieciešamo finansējumu, tā sasaisti ar NAP paredzēto pasākumu un pamatnostādņu realizāciju, mūsuprāt, lēmuma pieņemšana par atbildīgo, kam uzticēt ieviešanas un uzraudzības funkcijas, ir Valdības kompetencē.


2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas „jumta” dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Principā, jā. Tas dotu iespējas valsts iestādēm labāk redzēt savu perspektīvu, tai skaitā arī valstiskās politikas aktuālās perspektīvas, nosakot finansējumu un atbilstoši finansējuma apmēram paredzētās prioritātes, un valstisko ieinteresētību risināt tos vai citus valstiski svarīgos jautājumus. Vienlaicīgi tas sniegtu priekšstatu ikvienam iedzīvotājam par to, ko viņš var sagaidīt valsts politikas realizācijā ilgākā laika periodā.

Iespējas šobrīd ir problemātiskas, jo NAP plānošanas periods ir jāsabalansē ar finansiālās plānošanas periodu, kas pamatā patlaban ir uz gadu. Pat, ja ir zināma finanšu plānošanas perspektīva, tad tā pie katra budžeta izstrādes tiek tik strikti un noteikti koriģēta un precizēta ik gadus, ka pēc savas būtības nedod iespējas uzskatīt, ka kaut kādi pasākumi tiks finansiāli atbalstīti un turpināti ilgākā laika periodā, kā tas paredzēts NAP.


3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

  1. Nav apstiprinātas visu nozaru darbības stratēģijas. Iekšlietu ministrijai IDS (Iekšlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 20013. gadam) vēl nav apstiprināta Ministru kabinetā, taču projekts ir sagatavots.

  2. Nozaru ministriju vajadzības pārsniedz Latvijas Republikas prognozētos ieņēmumus.

  3. Pieņemot jaunus normatīvos aktus (likumus, noteikumus, programmas), netiek garantēts, ka gan kārtējā gada budžetā, gan arī turpmāk tiks piešķirts nepieciešamais finansējums šo normatīvo aktu ieviešanas nodrošināšanai.

  4. Nozaru ministriju funkcijas tiek paplašinātas, bet nepieciešamais finansējums ne vienmēr tiek piešķirts nepieciešamajā apmērā, līdz ar to nozaru ministriju „bāzes izdevumi” neatbilst veicamajam uzdevumu un funkciju apjomam.




Ir daudz vieglāk plānot iespējamos un nepieciešamos pasākumus, nekā paredzēt to realizācijai nepieciešamo finanšu līdzekļu pietiekamību. Izstrādājot nozaru jomā konkrētas un vajadzīgas koncepcijas visā valsts mērogā, tās prasa dažreiz ievērojamus finanšu līdzekļus, un tieši finanšu trūkuma dēļ tās ne vienmēr izdodas realizēt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi