Atslēgvārdi:

Iebraucēju acīm 6

Integrācija ir divvirzienu process. Tas nozīmē, ka mainās arī sabiedrība, kas uzņem jaunpienācējus. Kā mēs izskatāmies to cilvēku acīs, kuri Latvijā dzīvo neilgu laiku?

Iesaki citiem:

Diskusijas par imigrantu integrāciju dažkārt liek aizdomāties, ka integrācija dažiem nozīmē vienvirziena procesu, tas ir, jāmainās ir jaunajam sabiedrības loceklim, nevis arī sabiedrībai, kuras sastāvs mainās cilvēku plūsmu (imigrācijas, emigrācijas, reemigrācijas) rezultātā.
Rakstā apkopotas intervijas ar trešo valstu pilsoņiem.



Kādi esam?

To, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar daudzu citu valstu iemītniekiem, ir rezervēti un ietur distanci, apliecina arī vairākums iebraucēju. Viņi pamana, ka mēs mēdzam atsvešināties, esam vairāk intraverti, ar mums grūtāk sadraudzēties un ielūgumus ciemoties pie mums mājās mēs arī nedalām katram pazīstamajam. Atturība izpaužas arī kā pretimnākšanas trūkums, nesmaidīšana un vairīšanās no tieša acu kontakta ar nepazīstamiem cilvēkiem. Īpaši tas ir novērojams gada tumšajos ziemas mēnešos. Tad, kad iestājas pavasaris, cilvēki ir mazāk atturīgi. Intervētais Horvātijas pilsonis domā, ka atturība varētu būt saistīta arī ar nelielo iedzīvotāju īpatsvaru un apdzīvotību Latvijā. Horvātijā privātmājas ir viena otrai tuvumā, nevis ieskautas apjomīgos dārzos vai mežā, kā tas Latvijā. Tas arī veicina vēsākas attiecības starp cilvēkiem, arī nepalīdzēšanu viens otram.

Atturība varētu būt saistīta arī ar nelielo iedzīvotāju īpatsvaru un apdzīvotību Latvijā.



Savstarpējās distances sastāvdaļa esot arī komplimentu neizteikšana un formālā sasveicināšanās, kas dažiem radījusi arī amizantas situācijas. Piemēram, Sīrijas pilsonim ir grūti pieņemt, ka publiskajā telpā vīrieši un sievietes pieskaras, sabučojas, un dzimumu lomas sabiedrībā atšķiras. Taču otrā galējībā - Peru pilsonim grūti pieņemt, ka Latvijā sieviete ar vīrieti tikai sarokojas, nevis sabučojas. Kad viņš gribējis saskūpstīties ar sievas draudzenēm, pirmo reizi iepazīstoties, viņš sapratis, ka tas nav pieņemami. Arī Somālijā ar sievietēm nesarokojas, bet gan noskūpsta uz abiem vaigiem. Tā Latvijā nav plaši izplatīta tradīcija. Vēl neierastāka ir vīriešu sasveicināšanās - saskaroties ar pleciem. Kad šo sasveicināšanās tradīciju mūsu intervētais Somālijas pilsonis iemēģinājis Latvijā, visi bijuši izbrīnīti. Tāpat paziņas esot brīnījušies par stāstu, ka sarunājoties vīrieši Somālijā mēdz stāvēt ļoti tuvu viens otram un sadoties rokās. Latvijā tā tiktu uztverta kā zīme, ka pāris ir homoseksuāls.

Vairāki intervētie izrādīja izbrīnu par nepieciešamību saņemt ielūgumu ciemoties draugu mājās, jo viņu kultūrās pierasts, ka ciemiņi „uzkrīt kā sniegs uz galvas”. Tikmēr Sjerraleones pilsonis iemācījies ziedu skaita simboliku – viņš kādai sievietei gribējis pateikties par palīdzību ar 4 ziediem, bet laikā ir apstādināts. Savukārt kāds viņa paziņa pāra skaitļa ziedus dāvājis randiņā, un vēlreiz šo sievieti vairs neesot saticis.

Tajā pat laikā daži intervētie iebraucēji arī uzsvēra laipnību un atsaucību, ko vietējie parāda tad, kad pazīšanās ilgusi kādu laiku. Cilvēki cenšas pateikt kādu vārdu, sveicinot vai pasakoties iebraucēja valodā. Turklāt Ķīnas un Japānas pilsoņu acīs latvieši, salīdzinot ar saviem tautiešiem, nemaz nav tik atturīgi. Japānim nemaz neliksies jocīgi, ka cilvēki sasveicinās tikai verbāli, nevis sabučojoties, apkampjoties vai sarokojoties. Vairāki intervētie arī uzsvēra atturības pozitīvo blakus efektu – mierīgumu.

Par dainās ierakstīto latviešu čaklumu iebraucējiem bija atšķirīgi viedokļi. Horvātijas pilsonim šķita, ka darba ražīgumu ietekmē pārāk ilgā kafijošana, kamēr Japānas pilsonis brīnījās, ka šeit cilvēki darbu pabeidz noteiktā laikā, nevis tad, kad darbs pabeigts. Bet intervētais Serbijas pilsonis pamanījis ‘apsēstību’ ar punktualitāti, kas likusi arī viņam kļūt disciplinētākam.

Ķīnas un Japānas pilsoņu acīs latvieši, salīdzinot ar saviem tautiešiem, nemaz nav tik atturīgi.




Attieksme pret imigrantiem

Diemžēl gandrīz visi intervētie atzina, ka savā vai citu paziņu pieredzē ir gadījumi, kas apliecinājuši sabiedriskās domas aptauju datus - vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir negatīva attieksme pret imigrantiem. Cilvēkiem nepatīkot iebraucēji, jo viņi ir „iekarotāji un sliktie”, un viņiem ir grūtības iekļauties Latvijas sabiedrībā. Daudzi Latvijā mēdza arī baidīties no tumšādainiem cilvēkiem, un domā, ka viņi ir zagļi vai teroristi. Tas izpaužoties nervozitātē, kad iebraucēji ieiet veikalā vai sabiedriskajā transportā - ir gadījumi, kad cilvēki saķer savas somas. Īpašu uzmanību un aizdomas atšķirīgā izskata dēļ piedzīvojuši arī Āzijas valstu pārstāvji, turklāt daļai sabiedrības negatīva attieksme ir arī pret krievu tautības vai krieviski runājošiem iebraucējiem.

Attieksme mainoties, ja iebraucējs prot kaut dažus vārdus latviešu valodā. Par latviešu valodas mācīšanos un praktizēšanu viņi arī saņem uzslavas. Vairāki intervētie gan uzsvēra – iespējas ar valsts atbalstu mācīties latviešu valodu atrast ir grūti, īpaši tiem ārzemniekiem, kuri nepārvalda krievu valodu.

Interesanti, ka intervētie atzīst – visātrāk viņus pozitīvi pieņēma kultūras kontekstā – korī vai kopā muzicējot ar paziņām. Tas saskan arī ar citu pētījumu secinājumiem - vairums sabiedrības mazāk negatīvi novērtē iebraucēju kultūras pienesumu, kamēr, piemēram, ekonomisko pienesumu vairums uztver kā draudu (uzskata, ka iebraucēji atņem vietējiem darbu). To, ka daudzi iebraucēji ir saskārušies ar negatīvu attieksmi dažādās dzīves situācijās, liecina arī intervētā Serbijas pilsoņa teiktais: „Būtu labi, ja ārzemnieki tiktu uztverti kā cilvēki”.


Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu projektā "Starpkultūru un dažādības vadības mācību sistēmas izveide publiskā sektora darbiniekiem". Par publikācijas saturu atbild biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS".

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Bomzis

Vajadzētu aptaujāt tos ārzemniekus, kuri tiešām grib dzīvot un strādāt Latvijā. Ko viņi zin par Latviju un tās tautu? Kāpēc viņi ir ieradušies šeit? Vai viņiem "tik akli" var uzticēties? Latviešiem pietiek savu blēžu - bāleliņu, ar kuriem vēl nevar tikt galā mūsu pašu nesakārtotā likumdošana. Visu veidu avantūristiem, haltūristiem, laimes meklētājiem un pasaules klaidoņiem visur būs slikti. Atbildes autores veiktajai aptaujai, šķiet, ir snieguši dažādu valstu tūristi, kuri te uzturas caurbraucot. Tas ir viņu pirmais iespaids par Latviju un tās tautu. Rīt viņi būs jau citā pasaules malā un atkal sniegs līdzīgas atbildes aptaujām par to valsti, kurā viņi dotajā brīdī atradīsies.
Ar uzbāzību iecietību un cieņu neiegūsi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vēstkopu saņēmējs

Piekrītu, ka secinājumi ir ļoti virspusīgi. Uzskaitītās lietas pamatā ir saistītas ar kultūru un tradīcijām. Jebkuram cilvēkam, kurš ierodas ārzemēs ir jāsaprot, ka "jaunajā kultūrā" ir citi tikumi un tradīcijas. Arī reakcija (skatīšanās, pētīšana) uz melnādainiem cilvēkiem vai aziātiem Latvijā visbiežāk ir saistīta ar to, ka cilvēki nav redzējuši cilvēkus ar citu ādas krāsu. Protams, var runāt par zināmu emocionālo inteliģenci un uzvedības normām, bet tas ir cits jautājums. Daudz svarīgāk būtu skatīties uz iespējamo diskrimināciju, aizspriedumiem vai naida kurināšanu, un runāt par šādu izpausmju apkarošanu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Senexis

Kaut kā ļoti virspusīgi secinājumi. Tie ir attiecināmi uz jebkuru nāciju. Piemēram, latvieti Luksemburgā ari neviens neuzņem kā savējo. Turklāt arī neuzņems, jo tā ir slēgta sabiedrība.
Mani vairāk interesē darba metodoloģiskā puse - kāds pētījums, kādas metodes, kādi rezultāti, kādi secinājumi, jo te tikai parādās tikai ekstravagantākās lietas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
puansons

Latvijas izpildvaras pārstāvji ir devuši televīzijā mājienus,ka darbus,ko negribēs strādāt vietējie,bet negribēs dot arī imigrantiem,atdos robotiem,nolūkā celt ''darba produktivitāti''.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Līva

Darba produktivitāti nevajadzētu likt pēdiņās, tad arī nebūs jābaidās no sevis aizvietošanas ar "robotiem" :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
puansons

Līvai!Painteresējieties,kas tā tāda postindustriālā sabiedrība,kurā mēs nonācām padomijai sabrūkot,jo padomija ideoloģiskos nolūkos aizkavējās industriālajā sabiedrībā.

Saistītie raksti
8635669808 bfebc1e94d

Par ko nemēdz runāt 11 Autors:Deniss Hanovs

Nerotiska integracija

Neirotiskā integrācija 28 Autors:Ivars Ījabs

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule