Gulošie policisti gaida savu kārtu... 2

Jelgavas dome aizvadītajā gadā atvērusi maku, lai uzlabotu veselības aprūpi pilsētā un plānotu sporta dzīves attīstību, taču joprojām nav izdevies novākt bīstamos graustus un jelgavnieki sūdzas par tumšajām ielām.

Iesaki citiem:

Gada laikā Jelgavas domei izdevies izpildīt dažus no vēlētājiem dotajiem solījumiem, piemēram, palielināt budžeta dotācijas veselības aprūpei un palielināt sporta attīstībai pilsētā atvēlēto summu. Daudzus no solītajiem projektiem domei izdevies uzsākt, taču tie vēl nav pilnībā īstenoti naudas vai laika trūkuma dēļ. Taču ir arī tādi solījumi, kurus turēt nav izdevies. Piemēram, nav sākts strādāt pie graustu nojaukšanas pilsētā. Tāpat, pēc jelgavnieku domām, pārāk lēni tiek risinātas pilsētas ielu apgaismojuma problēmas.

Pēc vēlēšanām Jelgavas pilsētas domē tika izveidota koalīcija, kurā apvienojās Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Ceļa, Jaunās kristīgās partijas, Tautas partijas un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti. Par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis Andris Rāviņš.

Pirms vēlēšanām visas uzvarējušās partijas vēlētājiem deva līdzīgus solījumus - palielināt budžetu izglītībai, sportam, kultūrai un veselības aprūpei. Tāpat tika solīts rūpēties par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu, pieņemot pilsētniekiem svarīgus lēmumus. Lai gan šādi solījumi skan visai nekonkrēti un atrodami teju vai katras partijas priekšvēlēšanu programmā, jaunās domes pieņemtais 2002.gada budžets un pērnā gada laikā paveiktais var liecināt, vai deputāti solīto pildījuši vai ne.


Veselību par naudu nenopirksi, tomēr...

Salīdzinot domes pērnā gada budžetu ar 2002.gada budžetu, var secināt, ka dome atbilstoši pirms vēlēšanām solītajam par savu prioritāti izvirzījusi veselības aprūpi, kā arī sporta un kultūras attīstību pilsētā. Piemēram, pilsētas veselības aprūpes budžets 2002.gadam vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2001.gadā atvēlēto naudas summu. Priekšvēlēšanu programmās partijas solīja ne vien izremontēt Jelgavas slimnīcas telpas, bet arī rūpēties par jaunu tehnoloģiju iegādi. Jelgavas dome norāda, ka pērnā gada laikā ir izremontēta pilsētas slimnīcas pēcdzemdību nodaļa, bet šogad remonta darbi plānoti arī dzemdību un traumatoloģijas nodaļās. Šogad remontdarbiem pilsētas slimnīcā dome atvēlējusi Ls 50 000. Tāpat pērn par domes līdzekļiem (Ls 4 990) slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļai iegādāta jauna tehnika. Jelgavnieki par uzlabojumiem pilsētas slimnīcā izsakās visai atzinīgi, norādot, ka arī iepriekšējā dome solījusi slimnīcai atvēlēt vairāk naudas, taču līdz šim tas deputātiem nebija izdevies.


Olimpiskie sapņi un aizmirstā bibliotēka

Analizējot pilsētas budžetu, var secināt, ka apmēram par 20% palielināti sportam un kultūrai atvēlētie līdzekļi. Jāpiebilst, ka šis budžeta palielinājums patiesībā saistīts ar pilsētas gatavību piedalīties Zemgales reģionālā olimpiskā centra būvniecībā. Arī priekšvēlēšanu programmās atrodami politiķu solījumi palielināt budžeta dotācijas sportam un kultūrai. Šajā sadaļā deputāti devuši arī kādu konkrētu solījumu — iespējami ātri uzcelt sporta halli pie Jelgavas 2.ģimnāzijas. Plānots, ka nākotnē šī daudzfunkcionālā sporta halle varētu kļūt par vienu no Zemgales reģionālā olimpiskā centra stūrakmeņiem. Pērn par domes līdzekļiem (Ls 3 800) ir izstrādāts projekts par halles celtniecību. Projekts akceptēšanai iesniegts Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK), Izglītības un zinātnes ministrijā. Dome vēstulē šīm organizācijām paudusi gatavību piedalīties investīciju projektā ar budžeta līdzekļiem, savukārt pilsētas Sporta servisa centrs ir izstrādājis vairāku sporta veidu attīstības stratēģijas Zemgales reģionā. Galīgais lēmums, vai atbalstīt šādas daudzfunkcionālas halles celtniecību Jelgavā, LOK jāpieņem šī gada 10.aprīlī.

Ja sporta attīstībai pilsētā šī dome patiesi pievērsusi pastiprinātu uzmanību, tad kultūras sfērā solītais pagaidām nepildās. Tā, piemēram, pirms vēlēšanām tika solīts attīstīt kultūras iestāžu tīklu. Pagaidām Jelgavas domes atbalsts kultūras dzīvei neesot jūtams, atzina kāda Jelgavas muzeja darbiniece. Sieviete piebilst, ka muzeji un bibliotēka Jelgavā neesot domes prioritāšu sarakstā.


Deputāti paši sevi neapdala

Trešā sfēra, kurai jaunā dome atvēlējusi krietni vairāk naudas, nekā viņu priekšgājēji ir izpildvaras institūciju, jeb pašas domes birokrātiskā aparāta uzturēšanai. Pilsētas ierēdņiem šogad atvēlēts par 300 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn. Priekšvēlēšanu programmās, protams, nevar atrast nevienu solījumu palielināt budžeta dotācijas pilsētas birokrātiskajam aparātam. Pirms vēlēšanām politiķi gan solīja izveidot domē vienas pieturas aģentūru un veikt regulāras iedzīvotāju aptaujas, par to, kā vērtējams domes darbs. Informācijas jeb vienas pieturas aģentūra darbu Jelgavas domē uzsāka 2001.gada 17.jūlijā. Domes darbības laikā Informācijas aģentūra saņēmusi 1175 rakstiskus iesniegumus, domes vadību pēc iepriekšēja pieraksta apmeklējuši 835 interesenti. Informācijas aģentūrā bijuši 51 050 apmeklētāji (vidēji 70 cilvēku dienā). Aptaujas, kurām būtu jāsniedz vērtējums domes darbam, aģentūra vēl nav veikusi.

Tāpat pirms vēlēšanām politiķi solīja izveidot uzņēmējdarbības attīstības konsultatīvo padomi. Padome 2001.gadā ir izveidota, un to vada pilsētas mērs. Padomē darbojas Jelgavas lielāko uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Domes preses dienests norāda, ka domes darbā tiekot ņemti vērā uzņēmēju izteiktie ierosinājumi. Taču konkrēti kādus ierosinājumus uzņēmēji izteikuši un kā tas atspoguļojies domes pieņemtajos lēmumos, preses dienests nav norādījis. Aptaujātie jelgavnieki, kas pieskaitāmi ekonomiski aktīvajai sabiedrības daļai, atzina, ka dažu lielu uzņēmumu viedoklī dome patiesi ieklausoties. Taču par vispārpieņemtu tendenci uzskatīt to nevarot.


Dzīvokļu saimniecībai budžets “nošņāpts”

Līdzās sfērām, kurām pilsēta atvēlējusi vairāk naudas, atrodamas arī tādas jomas, kurās līdzekļi būtiski samazināti. Vislielākais līdzekļu samazinājums šogad skāris pilsētas dzīvokļu un komunālo saimniecību. Šai sfērai jaunā dome atvēlējusi par 260 tūkstošiem latu mazāk nekā pērn. Pirms vēlēšanām politiķi solīja rūpēties par atsevišķiem komunālo saimniecību ietekmējošiem projektiem. Piemēram, tika solīts uzlabot pilsētas ūdensapgādes saimniecību. Dome informē, ka 2001.gada jūlijā pabeigta maģistrālā ūdensvada būve, kas pilsētai izmaksāja 70 tūkstošus latu. Līdz ar ūdensvada izbūvi uzlabojusies ūdens apgāde vienā no daudzdzīvokļu māju rajoniem. Savukārt, Eiropas Komisijā izvērtēšanai iesniegts projekts Ūdenssaimniecības attīstība Jelgavā, kura mērķis ir ūdens apgādes un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un modernizācija. Šis projekts izmaksātu 9,19 miljonus latu, no kuriem Jelgavas Ūdens gatavs ieguldīt 2,69 miljonus latu. Šobrīd jau ir saņemts valsts galvojums, kā arī ir noslēgts kredītlīgums ar Ziemeļvalstu investīciju banku un Ziemeļvalstu Vides finansu korporāciju. Ja Eiropas Komisija projektu akceptēs, dome sola izsludināt starptautisku konkursu.

Tāpat pirms vēlēšanām tika solīts atrisināt Jelgavas siltumtīklu tehniskās un finansiālās problēmas, nepieļaujot tarifu celšanos. Jelgavnieki saka, ka problēmas ar pilsētas siltumapgādi palikušas vecās — dažos rajonos parādu dēļ ilgstoši centrālajai apkurei netika pieslēgtas daudzdzīvokļu mājas. Savukārt cenas esot palikušas nemainīgas tikai tajās mājās, kurās novērsti siltuma zudumi.

Otra sfēra, kuru skāris būtisks līdzekļu samazinājums, ir mežkopība. Ja pērn dome šim mērķim tērēja trīs ar pusi tūkstošus latu, tad šogad budžetā tāda sadaļa vispār nav atrodama.


Grausti joprojām turas

Salīdzinoši mazāk naudas piešķirts arī pilsētas sociālajam budžetam. Jāpiebilst, ka dome atbildes vēstulē gan norāda, ka sociālajai palīdzībai tikšot atvēlēts par 36 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn, bet Internetā atrodamais domes 2002.gada budžets vēsta pavisam ko citu — sociālais budžets ir samazinājies salīdzinoši par 5%. Priekšvēlēšanu programmās sociālā sfēra, protams, bija viena no tām, kurā politiķi solīja līdzekļu palielinājumu. Šajā sfērā tika doti arī vairāki konkrēti solījumi vēlētājam. Tā, piemēram, tika solīts pabeigt sociālās mājas celtniecību. To izdarīt nav izdevies, taču dome sola, ka pērn par Ls 107 707 iegādātā māja šogad noteikti tikšot nodota ekspluatācijā. Savukārt pērn no budžeta virsplāna ienākumiem Ls 24 500 atvēlēti sociālās mājas jumta remontam un maksai par iedzīvotāju uzturēšanu pansionātā. Domājot par pilsētas sociālās vides uzlabošanu, deputāti solīja nojaukt pilsētas centrā esošos graustus, kuros mēdz pulcēties noziedzīgi elementi un kuros tiek lietots alkohols un narkotikas. Šo solījumu domei vēl nav izdevies īstenot. Tāpat pirms vēlēšanām tika solīts radīt koordinējošu iestādi sociālās spriedzes mazināšanai pilsētā. Šāda institūcija vēl nav izveidota. Arī pilsētas priekšlikumus valdībai ieslodzījuma vietu restrukturizācijai Jelgavā, pretēji solītajam, nav pagūts sagatavot.


Bērnus sargās gulošie policisti

Pirms vēlēšanām politiķi solīja arī rūpēties par ielu un ceļu remontu, sākt pilsētas ielu apgaismojuma sakārtošanu un rekonstruēt sabiedriskā transporta pieturas, bet pie skolām tika solīts ierīkot tā saucamos gulošos policistus, jeb vaļņus ielas segumā. Vairāki darbi ir izdarīti un kopumā pērn no virsplāna ieņēmumiem pilsētas labiekārtošanai tērēti Ls 55 488. Dome norāda, ka kopā ar Latvenergo Jelgavas nodaļu jau uzsākts darbs pie ielu apgaismes tīklu novērtēšanas. Tāpat esot sagatavots līgums par ielu apgaismes pārņemšanu pilsētas pārziņā. Pilsētnieki tikmēr sūdzas, ka neapgaismotas ir ne tikai mazās ieliņas, bet arī dažas no centrālajām ielām. Jelgavnieki domā, ka, atrisinot ielu apgaismojuma problēmas, būtu iespējams novērst daudzus noziegumus, kas notiek tieši diennakts tumšajās stundās. Tikmēr pilsētas ielu seguma kvalitāte gada laikā palikusi nemainīgi slikta, saka jelgavnieki. Dažas ielas pilsēta esot salabojusi, taču tas esot daudz par maz. Vienas ielas un trotuāra remontam pilsēta atvēlējusi līdzekļus arī no virsplāna ienākumiem.

Savukārt, pildot solīto un sakārtojot sabiedriskā transporta pieturvietas, gada laikā ir izbūvēta viena jauna pieturvieta, bet pie divām pieturām rekonstruētas nojumes. Šo veikumu pilsētnieki vērtē pozitīvi, piebilstot, ka šogad domei vajadzētu turpināt uzsākto un sakārtot arī citas pieturvietas, lai lietus laikā būtu jumtiņš virs galvas un lai vecākiem cilvēkiem, gaidot autobusu, būtu kur apsēsties.

Domājot par skolnieku drošību, pie skolām uzstādītas brīdinājuma zīmes. Tāpat ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka ātrumvaļņi pie skolām ir vajadzīgi un patlaban kopā ar CSDD un Jelgavas pilsētas ceļu policiju tiekot domāts, kur šie ātrumvaļņi uzstādāmi. Kāda skolnieka māmiņa pauda neizpratni, kāpēc, lai veiktu tik vienkāršus uzlabojumus nepieciešama gadu ilga saskaņošana. Tikmēr skolnieki neesot pasargāti no pārgalvīgiem autobraucējiem, jo ne visur pie skolas tuvumā ir arī luksofors, kas liktu samazināt braukšanas ātrumu.


Zemnieku labumiem grūti iekarot pilsētu

Pirms vēlēšanām politiķi deva arī dažus visai grūti pildāmus solījumus. Piemēram, tika solīts veicināt zemnieku produkcijas realizēšanu Jelgavā. Šobrīd vienīgā vieta pilsētā, kur zemnieks var realizēt savu produkciju, ir tirgus. Atbildē dome norāda, ka šķēršļi zemnieku produkcijas tirgošanai netiekot likti, taču vietējais ražotājs reizēm nav konkurētspējīgs Valsts veterinārā dienesta noteikto ierobežojumu un prasību dēļ. Reāli pašvaldībai nav iespējams ietekmēt to, lai pilsētā vairāk tiktu realizēts rajona zemnieku saražotais.

Tāpat pirms vēlēšanām tika solīts no privatizācijas gūtos līdzekļus novirzīt uzņēmējdarbības atbalstam un jaunu darba vietu radīšanai. 2001.gadā ekonomiskās veicināšanas mērķa programmām iztērēti Ls 25 518, no kuriem lielākā daļa (Ls 13 000), dalībai sporta kompleksā Zemgale. Pārējā nauda tērēta, piedaloties izstādēs, Zemgales attīstības aģentūrā, pilsētu savienībās un samaksājot biedra naudu Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Šogad no privatizācijas fonda līdzekļiem šiem mērķiem plānots atvēlēt Ls 39 000. Jāpiebilst, ka galvenā iespēja pilsētā radīt jaunas darba vietas, ir jaunā olimpiskā centra būve.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Maija 03.04.2002 19:24
Paldies politikai.lv, kas kopa ar delfi.lv nelauj aizmirst, ka Latvija nebeidzas ar Rigu.

Jateic ari, ka tas ir labi, ka Lase aizgaja no Dienas, jo tur vinas raksti grima absoluta zurnalista rutina. Tagad viss sakas no jauna :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 03.04.2002 11:45
Manupraat APSVEICAMA www.politika.lv ideja!!!! Iesaku "veetiijamo" pilseetu sarakstaa ieklaut arii Riigas pievaartee atrodoshos Salaspili. 1/2 meenesi atpakalj J.Krastinja raxts Dienaa bija tikai aizberga augshejaa dalja, un Latvijaa pashvaldiibu probleemas izskataas visnotalj liidziigas....diemzheel

Saistītie raksti
Citi autora darbi