Atslēgvārdi:

Finanšu ministrijas valsts sekretāres Irēnas Krūmanes viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību, kā arī vidēja termiņa plānošanas ieviešanas iespējām

Finanšu ministrijas valsts sekretāres Irēnas Krūmanes viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību, kā arī vidēja termiņa plānošanas ieviešanas iespējām

Iesaki citiem:

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

Institūcijai, kas uzraudzītu NAP ieviešanu, manuprāt, vajadzētu atrasties pēc iespējas tuvāk valdības vadītājam (vai viņa tiešā pakļautībā), jo NAP īstenošana bieži prasīs pārnozaru skatījumu uz valsts attīstību. Tā varētu būt gan esoša institūcija, gan jaunizveidota.



2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas "jumta" dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Finanšu ministrija atbalsta tādu nostāju, kas paredz nozaru ministriju rīcības plānu un arī ikgadējo budžeta plānu pakārtošanu vienam nacionālajam attīstības plānošanas „jumta” dokumentam. Taču jāņem vērā, ka šis nav vienīgais dokuments, kas ir saistošs plānošanas procesā. Bez šī ir, piemēram, Lisabonas stratēģija u.c. dokumenti, kas nav saistīti ar NAP, bet arī ir būtiski ilgtermiņa valsts attīstībai. Nav noslēpums, ka patlaban pastāv samērā daudz dažādu plānošanas dokumentu.

Ja nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējā budžeta plāni tiktu pakārtoti vienam nacionālajam attīstības plānošanas „jumta” dokumentam, tiktu nodrošināta šo politikas dokumentu vienotība, kas ir svarīgs priekšnoteikums efektīvam valsts budžeta līdzekļu izlietojumam.

Nozaru ministriju rīcības plānus un ikgadējā budžeta plānus ir iespējams pakārtot vienam nacionālajam attīstības plānošanas „jumta” dokumentam. Tehniski to ir iespējams izdarīt tad, ja nozaru ministrijas, izstrādājot vai grozot savas darbības stratēģijas, ņem vērā Nacionālās attīstības plānošanas „jumta” dokumentu. Lai praksē darbotos šāds stratēģiju izstrādes modelis, ir svarīgi garantēt Nacionālās attīstības plānošanas „jumta” dokumenta atbilstību pašreizējai situācijai valstī un reālām valsts attīstības iespējām.



3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Vidēja termiņa budžeta plānošana jau patlaban ir daļēji ieviesta valsts pārvaldē. Nozaru ministrijas, iesniedzot Finanšu ministrijai budžeta pieprasījumus, norāda plānoto izdevumu apjomu pieciem gadiem uz priekšu. Dati par ministriju izdevumiem turpmākajiem pieciem gadiem tiek izmantoti, sastādot Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes. Turklāt atsevišķā budžeta likuma pielikumā tiek plānotas arī ilgtermiņa budžeta saistības nākošajiem trīs gadiem uz priekšu, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Budžets tiek sastādīts stingru fiskālo ierobežojumu vidē. Tādēļ ir svarīgi, lai valdības budžeta politika nodrošinātu visaptverošu kontroli pār vidējā termiņā paredzamajiem valdības izdevumiem un uzņemtajām saistībām, ievērojot Māstrihtas līgumā noteiktos kritērijus un ES vispārējās ekonomiskās politikas vadlīnijas. Vidējā termiņa valsts budžeta plānošanā būtu jānosaka pieejamie resursi pieciem gadiem un jānodrošina šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.

Raksturojot pašreizējo situāciju, jāsecina, ka nozaru ministrijām nav izveidojusies stingra pārliecība par vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanas nepieciešamību. Turklāt pagaidām ne Finanšu ministrijai kā institūcijai, kas ir atbildīga par vidējā termiņa budžeta plānošanu, ne pārējām valsts institūcijām nav pietiekoši ilgas un profesionālās pieredzes vidēja termiņa budžeta plānošanā. Visbeidzot, pastāv vairāki priekšnosacījumi, lai varētu ieviest vidējā termiņa budžeta plānošanu valsts pārvaldē. Tie ir stabila politiskā vide un iespējas veidot precīzas makroekonomiskās valsts budžeta ieņēmumu prognozes vairākus gadus uz priekšu. Latvijai, savukārt, ir raksturīga mainīga vide, un līdz ar to ir apgrūtināta arī vidēja termiņa budžeta plānošana.

Lai sagatavotu koncepciju vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanai Latvijā, jau pašreiz strādā Ministru prezidenta izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā darbojas pārstāvji no Valsts Kancelejas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas u.c.

Darba grupas uzdevums ir sagatavot stratēģiskās plānošanas sistēmu, kas integrēs ministriju politikas un budžeta plānošanu vienotā dokumentā, kas tiks izmantots kā pieteikums un atskaitīšanās pamats budžeta plānošanai, tādā veidā kļūstot par vidējā termiņa budžeta plānošanas neatņemamu sastāvdaļu. Koncepcijas projekts darba grupai ir jāsagatavo līdz 30. jūnijam.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi