Ar 232 deputātiem jeb 37% no parlamentāriešu kopskaita Eiropas Tautas partijai ir vislielākais mandātu skaits, kas jebkad piederējis vienai Eiroparlamenta politiskajai grupai.

Viena no vecākajām, amatu ziņā ietekmīgākā, kaut arī aizvadītajās Eiropas Savienības paplašināšanās reizēs lēni augusī – tā ir Eiropas Tautas Partija/Eiropas Demokrāti (ETP/ED)[1], šobrīd lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā, kas uz papildspēkiem var cerēt arī no desmit jaunajām dalībvalstīm, tostarp Latvijas Jaunā Laika, Tautas partijas un Pirmās partijas.

Ar 232 deputātiem jeb 37% no parlamentāriešu kopskaita ETP/ED ir vislielākais mandātu skaits, kas jebkad piederējis vienai Eiroparlamenta politiskajai grupai. Šajā grupā, ko vada vācietis Hanss-Gerts Poterings, ir pārstāvēti visu dalībvalstu parlamentārieši, bet lielāko skaitu veido Vācijas (53), Lielbritānijas (37), Itālijas (34), Spānijas (28) un Francijas (21) politiķi, savukārt mazākā pārstāvniecība ir no Dānijas – tikai viens deputāts. Patlaban šī grupa kontrolē veselu virkni EP nozīmīgāko amatu, vadot 8 no 17 EP pastāvīgajām komisijām[2], kurās tiek veikts nozīmīgākais parlamenta darbs, ieņemot 7 no 14 viceprezidentu posteņiem un tautpartijiešu pārziņā ir arī 4 no 5 kvestoru[3] amatiem.

Kā zināms, pirmsiestāšanās periodā EP kā novērotāji piedalījās arī kandidātvalstu parlamentu, tostarp Latvijas Saeimas, pārstāvji. No 162 novērotājiem 65 identificējās ar ETP/ED, kas šai politiskajai grupai dod cerības, ka nākamajā EP tās pozīcijas nekļūs vājākas.

EP Labējie un kreisie sadarbojas

Lai arī EP veido virkne politisko grupu, tomēr mūsdienās tajā dominē divas – ETP/ED un Eiropas Sociālistu partijas grupa. Tās iezīmē klasisko labēji-kreiso politisko partiju šķirtni, kas atrodama vairumā parlamentu visā pasaulē, tomēr nevar teikt, ka Eiroparlaments būtu polarizējies. ES lēmumu pieņemšanas sistēmai ir īpatnības, kas veicina abu lielāko politisko grupu sadarbību, lai parlaments varētu aizstāvēt savas intereses lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā pret Ministru Padomi. Deviņdesmitajos gados šī sadarbība aizgāja pat tik tālu, ka abas lielās politiskās grupas savā starpā „brālīgi” sadalīja EP Prezidenta posteni – pirmos divarpus EP pilnvaru gadus tajā bija sociālistu, bet atlikušos divarpus gadus ETP pārstāvis. Pašreizējā EP sasaukumā šī dīvainā prakse ir izbeigta.

Par lielo politisko grupu, tai skaitā arī ETP/ED iekšējo dažādību liecina tas, ka šīs grupas sastāv no daudzu nacionālo partiju pārstāvjiem, kuru intereses atsevišķos jautājumos var nesakrist, turklāt EP darbojas arī daudzas vairāk vai mazāk formālas starpgrupas, kurās apvienojas dažādu politisko grupu pārstāvji, kurus vieno kāda konkrēta interese. No šāda viedokļa raugoties, EP nelīdzinās nacionālo valstu parlamentiem.

Plāni: konkurētspējīga un ietekmīga ES

Ikvienai grupai, veidojot politisko prioritāšu sarakstu, jāņem vērā, ka EP iespējas ES politiskajā procesā vēl joprojām ir ierobežotas. ETP/ED ir izvēlējusies piecus galvenos virzienus darbībai no 2004. līdz 2009. gadam:

• ES konkurētspējas palielināšana, veicinot uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību.
• Ilgtspējīgas attīstības veicināšana. Šajā virzienā ir iekļauti arī jautājumi, kas skar ES iedzīvotāju novecošanu un līdzsvarotu reģionālo attīstību.
• Drošība un stabilitāte ES iekšienē.
• ES lomas palielināšana starptautiskajā kontekstā un nepieciešamība Eiropai uzņemties lielāku lomu reģionālo un globālo drošības problēmu risināšanā.
• Kontrole pār ES budžeta naudas izlietojumu. Šī funkcija ir īpaši aktualizējusies pēc vairākiem skandāliem pēdējo gadu laikā, kad atklājās, ka ES ir reizēm izlietota nelietderīgi un atsevišķos gadījumos Eiropas Komisijas amatpersonas ir apzināti izkrāpušas naudu no ES budžeta.

ETP/ED prioritātēm ir vērts pievērst uzmanību, jo dažas Latvijas labēji centriskās partijas plāno iekļauties šīs politiskās grupas darbā, tāpēc vajadzētu skatīties, vai to izvirzītie mērķi ir līdzīgi – ja tie konfliktēs, tad Latvijas pārstāvjiem varētu izrādīties pagrūti pildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Konservatīvie atturīgi arī uz apvienošanos

Šī viena no senākajām EP politiskajām grupām sāka darbu vēl ilgi pirms parlaments tika izraudzīts tiešajās vēlēšanās – nodēvējot sevi par Kristīgajiem Demokrātiem, tā izveidojās 1953. gada 23. jūnijā un darbojās Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas Kopējā asamblejā. 1979. gada nosaukums tika mainīts uz Eiropas Tautas Partiju, bet pašreizējo vārdu tā ieguva 1999. gadā.

ETP/ED ES paplašināšanās nav bijušas īpaši ražīgas. Līdz šim gan 1973. gada paplašināšanās, gan arī vēlākajās paplašināšanās kārtās[4] lielākie ieguvumi ir bijuši Eiropas Sociālistu partijas grupai. Centrisko, labēji centrisko, kristīgi demokrātisko un konservatīvo partiju apvienošanās ir notikusi pakāpeniski. Pēc 1973. gada paplašināšanās cerētā Kristīgo Demokrātu grupas palielināšanās nenotika, jo Dānijas un Lielbritānijas parlamentārieši nodibināja paši savu Eiropas Konservatīvo partiju grupu, kas vēlāk pārtapa Eiropas Demokrātu grupā (EDG). Pēc 1989. gada EP vēlēšanām EDG izteica vēlēšanos kļūt par ETP sastāvdaļu, taču priekšlikums tika noraidīts, saglabājot iespēju to pārskatīt pēc diviem gadiem. Šajā laikā Lielbritānijā M.Tečeri Konservatīvās partijas vadībā nomainīja Dž.Meidžors, kas veicināja tuvināšanos ETP, un rezultātā 1992. gadā EDG iekļāvās ETP. Vēl pirms Lielbritānijas Konservatīvās partijas ETP pievienojās Spānijas Tautas alianses deputāti.

_______________

[1] Sīkāka informācija par Eiropas Tautas Partiju Apvienības un Eiropas Demokrātu politisko grupu (The group of the European People’s Party (Christian Democrats) and European Democrats)

[2] Šīs komisijas ir: Ārlietu, cilvēktiesību un kopējās ārējās un drošības politikas komisija, Budžeta kontroles komisija, Pilsoņu brīvību un tiesību un tieslietu un iekšlietu komisija, Tieslietu un iekšējā tirgus komisija, Vides, sabiedrības veselības un patērētāju politikas komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības komisija, Zivsaimniecības komisija, Petīciju Komisija.

[3] Kvestors ir administratīvs amats EP ietvaros. Kvestoru uzdevumi ir daudzveidīgi un katram tie ir individuāli, taču lielākā daļa kvestoru pienākumu ir saistīti ar administratīvām un finansu lietām, kas skar EP deputātus.

[4] 1973. gadā ES pievienojās Dānija, Lielbritānija un Īrija. 1981. gadā ES pievienojās Grieķija. 1986. gadā ES iestājās Spānija un Portugāle. 1995. gadā ES pievienojās Somija, Zviedrija un Austrija. 2004. gada paplašināšanās rezultātus attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu redzēsim pēc jūnija vēlēšanām.