ES finansējums: kas notiks, ja nobalsosim “PRET”? 0

Droši prognozējams ir fakts, ka 20.septembrī nobalsojot “PRET” Latvijas iedzīvotāji labprātīgi atteiksies no iespējas 2004. – 2006.gadā ieguldīt tautsaimniecības attīstībā, sociālo apstākļu izlīdzināšanā, vides un transporta infrastruktūras uzlabošanā vairāk kā vienu miljardu eiro.

Iesaki citiem:

Septembra sākumā viesojoties Latvijā, Eiropas Komisijas Paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens apstiprināja, ka Komisijai nav izstrādāts plāns, kā rīkoties, ja kandidātvalsts iedzīvotāji referendumā nobalso negatīvi. “Ja Latvija negribēs sadarboties ar ES, tai nāksies meklēt citus sadarbības partnerus. Negatīvs balsojums ES referendumā Latvijai nozīmēs ieplānotās finanšu palīdzības zaudēšanu, tai vairs nebūs kandidātvalsts statusa ar skaidrām iestāšanās perspektīvām nākotnē, un ES acīs tā būs tāda pati trešā valsts kā Lībija vai Sīrija, ar kuru jārisina atsevišķas sarunas par turpmāko politisko un ekonomisko sadarbību. Ja Latvija referendumā nobalso NĒ, process beidzies, un Latvija vairs nav kandidātvalsts”, G.Ferhoigena teikto lasām 4.septembra Dienā.

Pievienošanās līguma un citu dokumentu analīze apstiprina G.Ferhoigena teikto. Nevienā no Latvijai pieejamiem dokumentiem nav paredzēta EK rīcība negatīva balsojuma rezultātā, līdz ar to var modelēt vairākus situācijas attīstības variantus.


Variants A – visu programmu apturēšana

Nobalsojot “PRET” Latvija zaudē iespēju pretendēt uz ES fondu līdzekļu saņemšanu (Pievienošanās līguma 32.4 pants[1]), EK pilnībā izbeidz attiecības ar Latviju kā kandidātvalsti, tai skaitā pārtrauc sniegt atbalstu pirmsiestāšanās finanšu instrumentu ietvaros (Pievienošanās līguma 32.1.pants[2]) un aptur to programmu un projektu finansējumu, kuru ieviešana vēl nav uzsākusies.

Te īsi jāraksturo līdzekļi, ko Latvija jau saņem no ES un varētu vēl saņemt, kļūstot par dalībvalsti.

Latvija saņem ES finansējumu kopš 1991.gada – EK ik gadus PHARE programmas ietvaros piešķir noteiktu finansējumu projektiem[3], un līdz 2003.gadam Phare ietvaros Latvijai kopumā piešķirti vairāk nekā 405 miljoni eiro. Phare programmas līdzekļus Latvija varēs izmantot vēl līdz 2006.gadam, kad noslēgsies Phare 2003.gada Nacionālās programmas līdzekļu izmaksāšanas termiņš.

Sākot ar 2000.gadu kopējais ikgadējās palīdzības apjoms palielinājās un paralēli Phare programmai tika izveidotas vēl divas programmas - ISPA[4], lai risinātu problēmas apkārtējās vides aizsardzības un transporta sektoros, un lauku attīstībai SAPARD[5] .

ISPA ietvaros no 2000. līdz 2006.gadam Latvijai ir pieejami 346 miljoni eiro liela mēroga infrastruktūras projektu finansēšanai. EK ir apstiprinājusi Latvijas iesniegtos ISPA projektus par 277 milj. eiro tādiem projektiem, kā, piemēram, Via Baltica izbūve, Latvijas Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora izveide, Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos, Ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Rīgā u.c.. Šobrīd apstiprināšanai EK ir iesniegti vēl astoņi projekti par kopējo ISPA finansējumu 33 milj eiro.

SAPARD ietvaros no 2001. līdz 2003.gadam lauku attīstības, lauksaimniecības, lauku tūrisma un lauksaimniecības produktu pārstādes rūpniecības projektiem ik gadus Latvijai ir pieejami aptuveni 22 - 23 miljoni eiro. Visas trīs programmas ir neatmaksājamās palīdzības programmas, kurās ir paredzēta noteikta Latvijas puses līdzfinansējuma daļa.

Paralēli šīm programmām Latvijai kā ES kandidātvalstij ir iespēja piedalīties arī ES iekšējās jeb t.s. Kopienas programmās (Community programmes), kurās dalības maksa parasti tika segta no Phare līdzekļiem. Latvija līdz šim ir piedalījusies LEONARDO, Youth for Europe, SOCRATES, Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības 5.Ietvara programma, Kultūra 2000, Life III, MEDIA plus, SAVE, FISCALIS u.c.

Saskaņā ar noslēgtajiem finanšu memorandiem Phare un ISPA programmu līdzekļu izlietošanas beigu termiņš noslēgsies 2006.- 2008.gadā.

Pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami jauni finanšu instrumenti:

Četri ES struktūrfondi – Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments - kas paredzēti infrastruktūras, nodarbinātības, uzņēmējdarbības attīstībai, sociālo atšķirību mazināšanai un lauku attīstībai. Struktūrfondu ietvaros no 2004.-2006.gadam Latvijai, iestājoties ES, būs pieejami aptuveni 625,4 miljoni eiro.

Kohēzijas fonds, kura līdzekļi ir pieejami ES dalībvalstīm, kuru IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 90% no vidējā ES rādītāja. No šī fonda tiek finansēti tikai lieli (vismaz 10 milj. eiro apmērā) infrastruktūras projekti vides aizsardzības un transporta jomā. Latvijai no 2004.-2006.gadam būtu pieejami aptuveni 384,84 līdz 537, 41 miljoni eiro no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Kopienas iniciatīvas - kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijai būs pieejami līdzekļi arī Kopienas iniciatīvu Interreg un Equal ietvaros. Interreg mērķis ir Eiropas teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, savukārt Equal - sekmēt starptautisku (transnacionālu) labākās pieredzes apmaiņu jautājumos, kas skar diskrimināciju un nevienlīdzības mazināšanu darba tirgū. No 2004.-2006.gadam Latvijai būs pieejami aptuveni 13,5 milj. eiro Interreg līdzekļu un 7,1 milj. eiro Equal līdzekļu.

Pārejas posma pasākumi - saskaņā ar Pievienošanās ES līguma pagaidu noteikumiem, Latvijai, tāpat kā pārējām jaunajām dalībvalstīm, laikposmā starp pievienošanās dienu un 2006. gada beigām ES nodrošinās pagaidu finansiālo palīdzību, lai attīstītu un stiprinātu to administratīvās spējas, kā arī speciālistu labākās pieredzes apmaiņu. Šīs programmas ietvaros Latvijai no 2004. – 2008.gadam būs pieejami aptuveni 22,7 miljoni eiro.

Saskaņā ar Pievienošanās līguma 35.pantu, no pievienošanās dienas līdz 2006. gada beigām ES palīdzēs finansēt arī darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām (ieguldījumi robežpārejas infrastruktūrā, datortehnikā un programmatūrā, transportlīdzekļos, robežsargu mācības u.c.). Šīs programmas ietvaros Latvijai no 2004. – 2006.gadam būs pieejami aptuveni 71,1 miljons eiro.


Variants B – apstiprinātās programmas turpinās līdz 2006.gadam

Nobalsojot “PRET” Latvija zaudē iespēju pretendēt uz ES fondu līdzekļu saņemšanu, EK izbeidz attiecības ar Latviju kā kandidātvalsti, tai skaitā pārtrauc sniegt atbalstu pirmsiestāšanās finanšu instrumentu ietvaros, tomēr atļauj Latvijai pilnībā turpināt jau apstiprināto programmu un projektu ieviešanu saskaņā ar attiecīgo finanšu memorandu nosacījumiem līdz 2006.gada beigām.


Variants C – nākamgad iesniedzam jaunu pieteikumu

Nobalsojot “PRET” Latvija zaudē iespēju pretendēt uz ES fondu līdzekļu saņemšanu, EK tomēr saglabā attiecības ar Latviju kā kandidātvalsti, balstoties uz Pievienošanās līguma 32.4 pantu[6] un Asociācijas līguma 103.,104.pantu[7], Latvija turpina 2004.gadā saņemt EK atbalstu pirmsiestāšanās finanšu instrumentu ietvaros un 2004.gada laikā iesniedz atkārtotu pieteikumu iestāties ES.


Variants D – kļūstam par “jauno kaimiņvalsti”

Nobalsojot “PRET” Latvija zaudē iespēju pretendēt uz ES fondu līdzekļu saņemšanu, EK izbeidz attiecības ar Latviju kā kandidātvalsti, Latvija iegūst ES kaimiņvalsts statusu un iegūst iespēju pretendēt uz finansējumu ES Jauno kaimiņvalstu iniciatīvas ietvaros (New Neighbourhood Initiative).

Jāatzīmē, ka visi šie varianti ir tikai teorētiski pieņēmumi, kas izdarīti, balstoties uz iespējamo situācijas attīstības variantu analīzi. A un B varianti pēc būtības ir īstermiņa scenāriji un to iespējamība ir pamatā atkarīga no EK labās gribas. Savukārt, C un D varianti iezīmē izvēles krustceles, kurās Latvija atradīsies 21.septembra rītā – vai pārvērtēt tikko pieņemto lēmumu, vai tomēr iet savrupu ceļu.

Pilnīgi droši prognozējams ir fakts, ka 20.septembrī nobalsojot “PRET” Latvijas iedzīvotāji labprātīgi atteiksies no iespējas 2004. – 2006.gadā ieguldīt tautsaimniecības attīstībā, sociālo apstākļu izlīdzināšanā, vides un transporta infrastruktūras uzlabošanā vairāk kā vienu miljardu eiro.



______________

[1] “Ja kāda no Pievienošanās līguma 1. panta 1. punktā minētajām valstīm nepievienojas Kopienai 2004. gadā, tad visus pieteikumus, ko par izdevumiem no 2004. gada finanšu plāna pirmajām trim pozīcijām iesniegusi attiecīgā valsts vai kas iesniegti attiecībā uz šo valsti, uzskata par spēkā neesošiem. Šādā gadījumā 2004. gadā attiecīgajai valstij turpina piemērot atbilstīgo Asociācijas padomes lēmumu, nolīgumu vai saprašanās memorandu.”

[2] “Ja vien šis Līgums neparedz citādi, pēc 2003. gada 31. decembra attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm neuzņemas nekādas finansiālas saistības, kas attiecas uz Phare programmu, Phare Pārrobežu sadarbības programmu, (..) ISPA programmu un SAPARD programmu.”

[3] Kopš 1994.gada Phare programma atbalsta dažādus projektus, kas veicina pārrobežu sadarbību, kopš 2000.gada – arī projektus, kas veicina sociālo un ekonomisko apstākļu izlīdzināšanos Latvijas reģionos.

[4] Instrument for Structural Policies for Pre-Accession

[5] Special Assistance programme for agriculture and rural development

[6] “Ja kāda no Pievienošanās līguma 1. panta 1. punktā minētajām valstīm nepievienojas Kopienai 2004. gadā, tad visus pieteikumus, ko par izdevumiem no 2004. gada finanšu plāna pirmajām trim pozīcijām iesniegusi attiecīgā valsts vai kas iesniegti attiecībā uz šo valsti, uzskata par spēkā neesošiem. Šādā gadījumā 2004. gadā attiecīgajai valstij turpina piemērot atbilstīgo Asociācijas padomes lēmumu, nolīgumu vai saprašanās memorandu.”

[7] (103) “Lai sasniegtu šī Līguma mērķus un saskaņā ar 104., 105., 106. un 107. pantu, un neierobežojot 107.pantu, Latvija ir tiesīga uz pagaidu finansu palīdzību no Kopienas puses dāvinājumu un aizdevumu veidā, ieskaitot aizdevumus no Eiropas Investīciju Bankas (EIB) saskaņā ar šīs bankas statūtu 18. panta noteikumiem, lai veicinātu ekonomiskos pārveidojumus Latvijā. (104.) Šī finansiālā palīdzība tiek sniegta, izmantojot: - vai noteiktas daudzgadīgas mērķprogrammas ietvaros, izmantojot PHARE, ko paredz Padomes noteikumi EEC Nr. 3906/89, ar papildinājumiem, vai arī kādas jaunas finansu struktūras ietvaros, ko Kopiena izveidotu pēc konsultācijām ar Latviju un ņemot vērā apsvērumus, kas izklāstīti 105. un 106. pantā.”


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi