ES darītā, darāmā un nedarāmā audits 4

Tieši pirms diviem mēnešiem Lielbritānijas premjerministrs nāca klajā ar savu runu par Lielbritānijas dalības Eiropas Savienībā tagadni un iespējamo nākotni, sniedzot arī savu redzējumu par mūsdienu ES problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem.

Iesaki citiem:

Īsumā, Kamerons uzsvēra šobrīd notiekošās būtiskās izmaiņas ES lēmumu pieņemšanā un darbībā, pateicoties Eiro zonas problēmām; Eiropas konkurētspējas problēmas globālā kontekstā, kā arī demokrātiskās leģitimitātes problēmas. Lielbritānijas premjers mudināja necensties panākt neiespējamo, mudinot visās jomās ES dalībvalstīs ieviest vienotus standartus, bet gan pieļaut lielāku elastību ES valstu sadarbībā – nebaidīties no vēl lielākas daudzveidības, daļai dalībvalstu ciešāk sadarbojoties vienā jomā, citām savu interešu vārdā izvēloties neiesaistīties. Konkurētspējas veicināšanai viņš rosināja pabeigt darbu pie vienota tirgus izveides (iekļaujot pakalpojumus, enerģētiku un digitālo vidi). Bet demokrātiskās leģitimitātes problēmas Kamerons ieteica risināt, atgriežot atbildību par lēmumu pieņemšanu nacionālajam (nevis ES) līmenim, tātad, valstu parlamentiem.

Plašāka uzmanība līdz šim gan ir veltīta Kamerona runā iekļautajiem solījumiem rīkot referendumu par Lielbritānijas dalību ES, kas gan ir saistīts ar vairākiem priekšnoteikumiem – atkārtotu ievēlēšanu un vienošanos ar ES par jaunu saturu Lielbritānijas dalībai. Taču, lai veiktu sarunas par iespējamām izmaiņām, vispirms Lielbritānija veiks patreizējās dalības satura auditu jeb ES kompetenču pārskatu. Taisnības labad gan jāsaka, ka šis audits tika uzsākts jau pērnā gada vasarā, tātad, tas nav saistīts ar Kamerona runu. Bet gluži loģiski, ka detalizēta izpratne par to, kā Lielbritānijas dalība ES jau šobrīd ietekmē dažādus sektorus, sabiedrības grupas un to attīstību, lieti noderēs gan sarunās par iespējamām Lielbritānijas dalības ES izmaiņām, gan sabiedrības diskusijām par ES dalības sekām.

Pārskats (kas tiks noslēgts 2014.gada rudenī) tiek veikts par 32 tēmām, un katrā no tām Lielbritānijas valdība (par jomu atbildīgās ministrijas) gaida arī pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un indivīdu līdzdalību. Audita pamatā ir jautājums – kā ES likumdošana strādā „uz zemes”, kādu ietekmi tā atstāj uz noteikto jomu, kur būtu nepieciešama vēl lielāka ES darbība, un kuras jomas labāk atstāt ārpus ES ietekmes. Citiem vārdiem, ko ES vajadzētu darīt un ko ES nevajadzētu darīt.

Manuprāt, atbilžu meklēšana uz šo jautājumu radītu veselīgas diskusijas ikvienā ES dalībvalstī, arī Latvijā, kur šad un tad dzirdam par neadekvātu ES likumdošanas ietekmi, ar pārdomām par negatīvās ietekmes cēloņiem – ES likumdošanas vainu (nepietiekamu nacionālo interešu vērā ņemšanu vai likumdošanas detalizētu pieņemšanu jomā, kur noteikumus labāk noteikt nacionāla līmenī) vai pārmērīgo vietējo ierēdņu čaklumu, pārņemot ES likumdošanu Latvijas likumos. Patiešām, nav izslēgts, ka vēlme ciešāk sadarboties jomās, kur tas tiešām ir nepieciešams, gadu gaitā novedusi pie automātiskas integrācijas un likumdošanas pieņemšanas jomās, kurās darbību labāk atstāt katras dalībvalsts ziņā.

Tāpat nav izslēgts, ka ES likumdošana kādā jomā izstrādāta pārāk detalizēti, radot drīzāk apgrūtinājumus, nevis ieguvumus konkurētspējai, piemēram, deviņdesmitajos gados pieņemtās negatīvi slavenās ES normas par dažādu dārzeņu un augļu izskatu, piemēram, pieļaujamo gurķu un banānu līkumu, kas tika atceltas tikai 2009.gada vasarā.


Protams, Latvijā ir vēl salīdzinoši nesena pieredze ar detalizētu diskusiju – vismaz noteiktos sabiedrības slāņos kā ierēdniecība un lēmumu pieņēmēji – par ES likumdošanu un tās ieviešanu, kad notika Latvijas iestāšanās sarunas. Taču toreiz jautājums bija cits! Diskusijas bija par to, kā pārņemt visu ES likumdošanas kopumu jeb acquis communautaire, nevis par to, ko ES vajadzētu vai nevajadzētu darīt (jeb jomām, kurās ES likumdošanas ir par daudz).

Bet kāda būtu Latvijas atbilde uz jautājumiem: vai noteiktās jomās ES būtu jādara vēl vairāk, bet citās – daudz mazāk, nekā šobrīd? Varbūt tiešām, atceļot nevajadzīgas darbības, atbrīvotos enerģija efektīvāk strādāt ar patiešām nepieciešamo?!


Lielbritānija nav vienīgā ES dalībvalsts, kur šobrīd notiek diskusijas par ES nākotni. Ar savām vīzijām par nepieciešamību veidot vēl ciešāku ES integrāciju (arī iespējamām izmaiņām ES pamatlīgumos) klajā nācis Eiropadomes pastāvīgais priekšsēdis un Eiropas Komisijas prezidents. Diskusijas ierobežotā lokā vada arī Vācijas ārlietu ministrs. Nīderlandes valdība sola vai jau uzdevusi Eiropas Komisijai jautājumu par kompetencēm, kuras varētu deleģēt nacionālajam līmenim. Bet audits par ES likumdošanas ietekmi jau ir pabeigts Norvēģijā, lai gan tā nav ES dalībvalsts, bet pārņem daļu ES likumdošanas, lai izbaudītu piekļuvi vienotajam tirgum, kā arī sadarbotos ar ES valstīm tādās jomās kā robežu kontrole, ārlietu un drošības politika, lauksaimniecība un zivjsaimniecība.

Kāpēc gan lai līdzīgu auditu – ar sabiedrības iesaistīšanos - neveiktu arī Latvija?

Pat, ja mums pietrūktu vēlmes vai resursu tik nopietna un apjomīga audita veikšanai, varbūt mēs varam analizēt nozīmīgākos jautājumus, piemēram, brīvas personu kustības pozitīvās un negatīvās sekas, rosinot diskusiju uz ES instrumentu izmantošanu, lai mazinātu negatīvās emigrācijas sekas?

(Kā iedvesmas materiāls auditam varētu noderēt Latvijas iedzīvotāju atziņas par Latvijas dalības ES ieguvumiem un zaudējumiem.) Ar vai bez Latvijas audita par ES dalības sekām, Latvijai būs jāsagatavojas iesaistīties debatēs, ja ne agrāk, tad noteikti 2015.gada sākumā gaidāmajā Latvijas prezidentūrā ES Padomē, kad daļu šo diskusiju Latvijai arī būs jāvada.

Labvēlīgu augsni diskusijām par ES darīto, darāmo un nedarāmo rada ne tikai vairāku Eiro zonas valstu problēmas un jau pieņemtie lēmumi par ciešāku ES sadarbību noteiktos finanšu jautājumos, bet arī nākamgad gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tās, cerams, būs pamatā par Eiropas (nevis nacionāla līmeņa) jautājumiem, īpaši tāpēc, ka pēdējo gadu notikumi (īpaši nepieciešamība glābt ar vienas valsts nodokļu maksātāju līdzekļiem citas valsts budžetus) ir skaidri parādījuši ES valstu savstarpēju atkarību, kā arī smagnējo lēmumu pieņemšanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Bomzis

ES komisijām vajadzētu biežāk atbraukt un paskatīties, kā praksē īstenojas ES finansētie projekti bezdarbnieku un bezpajumtnieku problēmas risināšanai. Dažādos kursos pieaicinātie lektori nolasa patiešām labas lekcijas, sociālie darbinieki un psihologi arī stāsta gudras lietas, bet tā teorija neapstiprinās praksē. Bezpajumtnieki (pensionāri, invalīdi, sievietes grūtnieces, alkaholiķi, bezdarbnieki u.c.) Rīgā joprojām mitinās patversmēs ar ļoti stingru režīmu (pa dienu, kā arī pēc darba - piespiedu kārtā - obligāti uz ielas, pārgulēt ļauts līdz rītam un atkal uz ielas...) Nevari pat pastrādāt, atpūsties pēc darba, sakrāt pat to naudiņu, lai noīrētu dzīvokli (arī tas vēl jāatrod). Praksē tā teorija, ko atbalsta ES nedarbojas, acīmredzot mūsu Latvijas ierēdņu saimei ir ļoti izdevīgi saņemt naudu tikai teorētiskajam atbalstam, jo praktiski viņi (mūsu pašu ierēdņi) šiem nelaimē nonākušajiem cilvēkiem negrib palīdzēt. Man vismaz vēl dažus mēnešus vajadzētu drošu un mierīgu (bez pastāvīga stresa) pajumti virs galvas, lai es varētu strādājot, iekrāt naudiņu dzīvokļa īrei. Tāda sajūta, ka tev pat tikko ieliktu pagaidu pamatu apzināti sit ārā no zem kājām, lai tu būtu spiests klaiņot arī pēc darba, nevis atpūsties...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ieva Bloma

paldies, Dace, par info par sada audita esamibu UK! izlasiju textu un pirma doma bija par to, vai sadu ideju UK butu attistijusi ari tad, ja butu eiro klubina, vismaz ja piekrit argumentam, ka monetaras savienibas problemas slepjas nepietiekama limenja ekonomiskaja & institucionalaja centralizacijaa :)
bet interesanti bus pasekot lidzi rezultatiem, jo temts jau visai "viltigs", it ipasi, ja megina pa taisno veidot sakaribu ES likumdosanas failure = ES limena kompetence attiecigaja joma nav nepieciesama. Tik biezi ES likumdosana, nestrada tiesi vieteja enforcement (un pat ne transposition) faktora del. Bet tas automatiski nepierada, ka ES limena kompetence nebutu nepieciesama. Un no otras puses, to pasu enforcement failure noteikti var saskatit visur kkada limeni un tadejadi rast attaisnojumu tam, ka vaina jau isteniba nav faktaa, ka regulejums tiek pienemts ES limeni.

Image011
Dace Akule

Paldies par komentāru! Jā, es arī domāju, ka iegūtais materiāls var sniegt dažādas atbildes par iemesliem, kāpēc "kaut kas nestrādā" - varbūt, ka kaut kur nav nepieciešama tik specifiska likumdošana ES līmenī, bet varbūt citreiz vaina tiešām ir tajā, kā ES normas piemēro dalībvalsts. Gaidīsim Lielbritānijas audita rezultātus par pirmajām jomām (vajadzētu būt vēl šogad)!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
puansons

ES būs nākotne,tik ilgi kamēr būs nauda,ko dalīt dalībvalstīm,un kamēr to pieskatīs ASV un NATO.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 5 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 137 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 2 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 23 Autors:Dace Akule