Foto: AFI, Nora Krevneva
Atliek cerēt, ka eirodeputāti tomēr lielāku uzmanību veltīs savu solījumu izpildei, caur Eiropas Parlamentu risinot ekonomiskās problēmas, kas Latviju skārušas tik ļoti, ka etniskie dalījumi būtu jānoliek malā.
Latvijā pat sliekai skaidrs, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, salīdzinot ar pašvaldību vēlēšanām, bija otrās klases — mazāk svarīgas. To varēja redzēt, gan vērojot priekšvēlēšanu kampaņas, gan analizējot politiķu uzstāšanās medijos, gan (dažos gadījumos) arī lasot partiju programmas. Arī vēlētājiem Eiropas vēlēšanas bija mazsvarīgākas — tikai 20% iedzīvotāji atzina, ka viņus tās interesē, un tas ir rekordzems rādītājs visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Tomēr, kā jau bija sagaidāms, pašvaldību vēlēšanas radīja pozitīvu blakus efektu un vēlētāji, balsojot par pārstāvjiem vietējā varā, pie viena nobalsoja arī par pārstāvjiem EP.
Par tiem pašiem pārstāvjiem, kas veido arvien jaunus un nozīmīgus ES likumus, kurus nedrīkst nepārņemt vai neņemt vērā nacionālajos likumos. Par tiem pašiem, kas ļauj ES darboties arvien jaunās jomās, samazinot laukus, kuros dalībvalsts var nerēķināties vai nekonsultēties ar ES. Par tiem pašiem, kuru loma gan likumdošanas veidošanā, gan budžeta izstrādē, palielināsies, ja/kad stāsies spēkā Lisabonas līgums. Acīmredzot, daudzus šie argumenti maz interesē. Tāpēc arī Eiropas vēlēšanas bija otrās šķiras. Kas mums šajā balsojumā sanācis?
Ar skepsi un protestu
Pirmkārt, ja EP vēlēšanās tika sagaidīts protesta balsojums pret valdošajām partijām, tad Latvijā tas noticis tikai ar Tautas partiju (TP), kas zaudējusi līdzšinējo vienu deputāta vietu EP. Vēl tāpat kā līdz šim EP nedarbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis, kas var būt izskaidrojams ar to, ka zemniekus aizstāvēt solījās pilnīgi visas partijas un pašu ZZS pārstāvošie zemkopības ministri nav spējuši panākt, daudzuprāt, pienācīgus nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem.
Otrkārt, par spīti krīzei Latvijā atbalstu nav guvušas sociāldemokrātiskās idejas, jo gan Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), gan sociāli liberālā Sabiedrība citai politikai (SCP) nespēja pārvarēt 5% barjeru. Te gan jāpiebilst, ka Saskaņas centra (SC) programma ir sociāldemokrātiska un partija visticamāk strādās sociālistu grupā EP, tomēr tās kampaņā vairāk izcēlās nevis sociālie, bet etniskie jautājumi.
Treškārt, izrādās, ka eiroskeptiski mēs esam tikai sabiedriskās domas aptaujās, vērtējot Latvijas dalību ES. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas dalība ES ir „slikta lieta”, un kopš 2004.gada arvien samazinās to iedzīvotāju skaits, kas ES novērtē pozitīvi.[1] Ar šiem rādītājiem Latvija izceļas uz pārējo dalībvalstu fona, pietuvinoties eiroskeptiskajiem britiem. Tomēr pretēji britiem, kas šoreiz EP ievēlējuši jau 13 deputātus[2], kas sola panākt Lielbritānijas izstāšanos no ES, mēs Latvijā neesam savu skepsi izpauduši, atbalstot eiroskeptiskās partijas. Tuvu 5% barjerai izdevies piekļūt tikai Libertas.lv[3]. Varbūt tas nozīmē, ka latviešu eiroskepse ir tikai modē nākusi poza, vai arī eiroskeptiskās partijas nespēj piedāvāt saturiski pievilcīgus argumentus vai alternatīvas.
Pa vecam
Paskatoties uz iespējamo Latvijas EP deputātu sadalījumu pa politiskajām grupām, redzams, ka nekādas īpašās izmaiņas nav notikušas, izņemot divus jauninājumus. Pirmkārt, divi deputāti no SC, visticamāk, pievienosies sociāldemokrātu grupai (PES), kas agrāk nevarēja lepoties ar Latvijas deputātiem savējo vidū. Otrkārt, TB/LNNK, kas agrāk varēja lepoties ar četriem deputātiem labējo Nāciju Eiropas grupā (UEN), nu palikusi ar vienu deputātu, un pagaidām šīs grupas nākotne ir neskaidra, jo daļa tās līdzšinējo biedru mainīs grupas piederību. Tas tieši attiecas arī uz Latvijas deputātiem, jo agrākā tēvzemiete Inese Vaidere Pilsoniskās savienības rindās ieies lielākajā EP grupā — kristīgo demokrātu EPP-ED grupā. Tādējādi šajā grupā kā līdz šim, arī turpmāk, visticamāk, darbosies trīs vai pat četri deputāti no Latvijas: no Jaunā Laika un Pilsoniskās savienības[4]. Bet Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā kā līdz šim darbosies arī PCTVL deputāte Tatjana Ždanoka.
Tabulā uzskatāmi redzams līdzšinējais un visticamākais nākotnes deputātu dalījums EP grupās.
Kā tad tā?
Jau 2004.gada vēlēšanās, pa vidu protestiem pret latviešu valodas mācīšanas palielināšanu skolās, lielāko lomu kampaņā nospēlēja TB/LNNK” jau ierastie aicinājumi latviešiem nepadoties, tā baidot vēlētājus ar „krievu nākšanu” arī EP, proti, pārāk lielu PCTVL pārstāvniecību EP. Toreiz šī kampaņa beidzās ar četrām deputātu vietām TB/LNNK un vienu deputātu PCTVL.
Līdzīgi saukļi tika atkārtoti arī šogad. TB/LNNK savā kampaņā gan bija uzzīmējusi krāsainu Latviju[5], kas varētu likt nezinātājam noticēt, ka partija Latviju redz arī etniski daudzveidīgi bagātu, tomēr galvenais vēstījums bija melnbaltais „latvieši pret krievvalodīgajiem”. Daudz mērenāks, tomēr saturiski līdzīgs uzstādījums bija arī PS.
Tas, ka vēlētāji izvēlējās mērenāku latviešu konservatīvismu PS izskatā, kā arī mērenāku tā saucamo „krievu partiju” SC izskatā, nozīmē, ka acīmredzot, salīdzinoši radikālākās versijas viņiem vairs nešķiet tik pievilcīgas. Tomēr dominējošais diskurss, vērtējot EP rezultātus, tik un tā ir palicis — trīs deputāti „krievvalodīgajiem”, pieci vai seši deputāti „latviešiem”. Tam seko vaimanāšana par to, cik ļoti deputāti līdz šim ņēmušies, cenšoties „neitralizēt” Ždanokas darbību EP, un tagad būšot jācenšas darboties pret veselu trīs SC un PCTVL deputātu aktivitāti.
Nesaprotu, par ko, spriežot pēc „latviešu mediju” fokusa, mēs brīnāmies? Ja aptuveni 45% Latvijas iedzīvotāju (nevis vēlētāju, bet iedzīvotāju!) ir krievvalodīgie, tad taču loģiski, ka tas atspoguļojas arī EP. Vēl jo vairāk, man kā vēlētājai atliek cerēt, ka deputāti tomēr lielāku uzmanību veltīs savu solījumu izpildei, tajā skaitā, caur EP risinot ekonomikas krīzes raisītās problēmas, kas taču Latviju skārušas tik ļoti, ka etniskie dalījumi būtu jānoliek malā.
__________________________________________
[1] Pēc jaunākajiem 2009.gada maija datiem no SKDS, katrs ceturtais (22.5%) uzskata, ka Latvijas dalība ES ir „laba lieta”, kamēr pretējam apgalvojumam piekrīt katrs trešais (30%) iedzīvotājs. Tikmēr gandrīz puses iedzīvotāju (43.5%) vērtējumā Latvijas dalība ES ir „ne laba, ne slikta lieta”.
[2] UK Independence Party (UKIP) šoreiz vēlēšanās ieguvuši rekordlielu vēlētāju atbalstu, palielinot savu līdzšinējo pārstāvniecību EP par vienu deputātu.
[3] Libertas.lv ieguva 4.32% balsu, kamēr Rīcības partija – tikai 0.4%.
[4] Līdz šim EPP-ED darbojās divi deputāti no Jaunā Laika un viens deputāts no Tautas Partijas. Turpmāk EPP-ED aktīvi būs gan viens deputāts no Jaunā Laika, gan divi (un vēlāk, visticamāk, pat trīs) deputāti no Pilsoniskās Savienības. Ja Īrija otrajā referendumā šī gada oktobrī nobalsos par Lisabonas līguma ratifikāciju, un ratifikācija noslēgsies arī pārējās valstīs (Polija, Čehija, Vācija), tad līdz ar līguma stāšanos spēkā, Latvijai pienāksies 9 deputātu vietas, un papildus vietu iegūs vēlēšanu uzvarētāji Pilsoniskā Savienība.
[5] TB/LNNK kampaņā izmantotā Latvijas karte bija izveidota no krāsainiem raibiem punktiem.
Izplūduši mērķi, neizskaidroti uzdevumi
Par drošību — ar tukšiem saukļiem