Atslēgvārdi:

Dzīvais mironis. Mūžīgi 11

LTV un LR apvienošanas stāsts pārredzamā nākotnē nesola laimīgas beigas. Politiķi grib saglabāt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem, un to vieglāk ir izdarīt tad, ja LTV un LR ir novājinātas, bet to uzraugs NRTP — bezzobains un iztapīgs.

Iesaki citiem:
Varde 255x203
Foto:jectre

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas patlaban strādā pie topošā Elektronisko mediju likumprojekta un kuras rokās tāpēc ir Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) nākotne, pagājušajā gadā atstāja nepadarītu vienu fundamentālu mājas darbu. Negaidīti komisijas pērngada pēdējā sēdē deputāti sāka diskutēt, vai LTV un LR vispār vajadzētu apvienoties. Lēmums pieņemts netika, un tā nu deputātiem šonedēļ beidzot būs jāizšķiras, vai topošajā Elektronisko mediju likumā ierakstīt, ka Latvijā turpmāk būs viens sabiedriskais medijs.



Nav gatavi balsot par LTV un LR apvienošanu

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) uz Saeimu bija atnesusi priekšlikumu topošajā likumā vārdu „sabiedriskie mediji” vietā ierakstīt „sabiedriskais medijs”, kas nozīmētu ar likuma spēku dot zaļo gaismu LTV un LR saplūšanai vienā raidorganizācijā. „Es neesmu gatava balsot!” paziņoja deputāte Ina Druviete no Pilsoniskās savienības (PS). „Izvēršas diskusijas par to, vai ir nepieciešams viens vai divi sabiedriskie mediji,” vēlāk tiks ierakstīts tās dienas komisijas sēdes protokolā. Druviete uzstājās, sakot, ka nav pārliecināta, vai visas iesaistītās puses joprojām vēlas apvienoties: „Es neticu, ka nav mainījusies situācija.” Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis paziņoja, ka viņa apvienība vēlēšanu gadā neatbalstīs nekādas izmaiņas. Brigmanis gan nebija pamanījis, ka LTV un LR apvienošana šogad nemaz nav paredzēta.

Deputāti vienojās runāt ar savām frakcijām un šonedēļ atkal atgriezties pie likumprojekta. Parlamentāriešiem gan ir bijis pietiekami daudz laika, lai beidzot tiktu skaidrībā, vai LTV un LR jāapvienojas. Saeima jau vairākus gadus ļoti gausi izstrādā jaunu elektronisko mediju vides juridisko regulējumu, kam jāaizstāj 1995.gadā pieņemtais Radio un televīzijas likums. Jaunajam likumam arī būtu jāpārņem ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, un tam bija jābūt izdarītam jau līdz pagājušā gada 19.decembrim. Tomēr komisija joprojām skata likumprojekta priekšlikumus 2.lasījumam, un komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) lēš, ka ar to varētu tikt galā līdz Lieldienām. Latvija gan nav vienīgā ES dalībvalsts, kas laikā nav pārņēmusi direktīvu, un to attaisnojoties sev par labu min arī Saeima.



NRTP vietā — fonds

Turpat Saeimā katru pirmdienas rītu jau kopš novembra sākuma sanāk darba grupa, kas radās pēc tam, kad premjera uzrunātie mediju eksperti no valdības mājas tika pāradresēti uz parlamentu[1]. Saeimā pie viena galda tika nosēdināti eksperti, deputāti, NRTP cilvēki, LTV un LR vadība. Šeit jau ir panākta vienošanās, ka labākais variants ir viens sabiedriskais medijs, un šajā grupā ir arī Druviete, kas tagad sakās vēl neesam gatava šo apņemšanos ierakstīt arī likumā.

Daudzi parlamentārieši uz darba grupu nāk ļoti epizodiski. Daži, kas atnāk, sēž un klusē. Situāciju glābj vien runātīgie Boriss Cilevičs (SC) un Anta Rugāte (TP). Daudzi deputāti vienkārši nesaprot, par ko ir saruna. Partijas uz darba grupu atsūtījušas arī tos, kuriem trūkst fundamentālu zināšanu par mediju darbības pamatprincipiem, tāpēc arī grūti ar savu domu un viedokli veidot kvalitatīvu diskusiju par LTV un LR nākotni. „Neviens vēl nav pateicis un pārliecinājis, kas būs jaunais medijs — televīzija un radio ir atšķirīgas lietas, un vēl internets. Kādā veidā funkcionēs šis jaunais medijs, kā tas darbosies vienlaicīgi ēterā un ekrānā?” kādā no darba grupas sēdēm jautāja deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK).

Pasēdējuši darba grupā, kur konceptuāli spriež par sabiedriskā medija nākotni, deputāti vēlāk komisijā, kur jau jābalso par konkrētiem priekšlikumiem Elektronisko mediju likumā, sūdzas, ka vairāk varēja būt ekspertu priekšlikumu, ko ierakstīt likumā. Tomēr te nu paši deputāti nonāk pretrunās, jo tik ļoti atvērti jaunām idejām viņi nemaz nav. Īpaši tad, ja ekspertu priekšlikumi paredz būtiskas atkāpes no principiem, par ko deputāti jau iepriekš, pirms ekspertu parādīšanās, komisijā vienojušies. Tā tas noticis arī ar pieaicināto mediju speciālistu priekšlikumu NRTP vietā veidot Sabiedrisko mediju fondu, kas būtu jaunās sabiedriskās raidorganizācijas kapitāldaļu turētājs, bet ar citām NRTP funkcijām varētu nodarboties kāda valsts iestāde. „Tas ir destruktīvs piedāvājums,” komisijas sēdē paziņoja deputāts Cilevičs, un, citiem kolēģiem piebalsojot, secināja, ka darba grupa dara to, kas nemaz nebijis plānots. „Darba grupa ir novirzījusies no uzdevuma,” secināja deputāte Rugāte. Šo ekspertu priekšlikumu apšauba arī NRTP, jo uzskata, ka nav skaidrs fonda juridiskais regulējums.



NRTP — vāja un uzbrūkoša

LTV un LR vadība uz darba grupu labprāt atnāk, lai pažēlotos, ka sabiedrisko mediju finansējums ir nepietiekams, un lai parlamentāriešiem vēlreiz atgādinātu, ka vajadzētu iedot papildus naudu. Tad, kad sākas saruna, kādu LTV un LR saturu par šo naudu sabiedrība dabūs pretī, abu mediju vadītāju entuziasms noplok. Ļoti maz darba grupā tiek diskutēts par to, kāds tad izskatīsies jaunais sabiedriskais medijs, kāds būs tā saturiskais piedāvājums. No LTV šefa Edgara Kota teiktā izriet, ka visas LTV problēmas atrodas ārpus pašas TV mājas Zaķusalā — parlaments iedod pārāk maz naudas un tāpēc ir vāja žurnālistika, bet skatītāji nav lojāli, jo nenovērtē, viņaprāt, vērtīgo LTV saturu, un tāpēc ir slikti auditorijas rādītāji. Kots auditorijai pārmet liekulību: „Tad, kad cilvēkiem uz ielas paprasa, kāds ir mīļākais žurnāls, kuru jūs lasāt, tad bieži procentuāli pārsvarā atbilde ir — Rīgas Laiks. Bet pēc tirgus un auditorijas pētījumiem, es izpētīju, vispirktākais un abonētākais žurnāls ir Privātā Dzīve.” LR priekšnieks Dzintris Kolāts atšķirībā no Kota tik cītīgi darba grupas sēdes nemaz neapmeklē. Bieži atnāk ar kavēšanos, sēž malā, diskusijās neiesaistās. Kolāts nav slēpis, ka ir pret LTV un LR sapludināšanu vienā organizācijā.

NRTP, kas ir LTV un LR kapitāldaļu turētāja, uz darba grupu nāk aizvainojusies. Priekšsēdis Ābrams Kleckins bieži sataisa dusmīgu seju, saķer galvu, bet viņa vietniece Dace Buceniece savukārt mēdz izsmiet ekspertu priekšlikumus. Viņa vairākkārt nav spējusi pārliecinoši atbildēt uz akadēmiķu un nozares profesionāļu jautājumiem par NRTP kompetenci un atbildību. „Es šobrīd jūtos kā atnākusi uz eksāmenu, kur visi uzdod jautājumus un nopratina,” kādā no sēdēm atzina Buceniece. Neizturējusi kritiku, viņa parasti atbild ar pretuzbrukumu, apšaubot ekspertu kompetenci un pārmetot savtīgas intereses. „Kā es saprotu, šeit arī darba grupā sēž potenciālie kandidāti nākamajai šai Nacionālajai radio un televīzijas padomei vai kā tā sauksies. Ļoti labi, tad jūs varēsit pierādīt beidzot sevi darbībā!” atcirta Buceniece, reaģējot uz LU profesores Intas Brikšes aizrādījumu, ka padome neievēro likumu, kas nosaka, ka NRTP pārstāv sabiedrības intereses.

NRTP pašai ir sava darba grupa, pašai savi eksperti — lielākoties esošie un bijušie LTV, LR un NRTP funkcionāri[2]. Tomēr nekādu rezultātu arī tur vēl nav. NRTP pat nespēj nosaukt konkrētus termiņus, kādos LTV un LR apvienošana varētu notikt. Vienīgais, ko padome ir pateikusi — apvienošanās nenotiks agrāk par 2012.gadu. Tas NRTP atstāj brīvas rokas, jo vēlāk grūti paprasīt padomes atbildību par apvienošanās procesa gaitu. No NRTP vadības teiktā var saprast, ka apvienošanās process būtiski sabremzēts, jo nav naudas, par ko samaksāt auditorkompānijai Ernst&Young, lai viņi turpinātu LTV un LR apvienošanas izpēti. NRTP nosauktās izmaksas ir 70 000 — 100 000 latu. Bez auditorkompānijas palīdzības pašai padomei darbs tik raiti uz priekšu neiet.



Holšteinam jāaiziet

NRTP darba grupas locekļi patlaban gatavojot tēzes par jaunā sabiedriskā medija virsuzdevumu, un to NRTP darba grupā dara arī bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins. NRTP akceptējusi, ka par sabiedrisko mediju nākotni lemj arī cilvēks, kurš bija spiests atstāt LTV šefa krēslu, jo neizrādījās pietiekami spēcīgs, lai turētos pretī politiskajam spiedienam noņemt no ētera dokumentālo filmu Putina sistēma[3]. Tieši viņš skandāla pirmajās dienās samelojās, ka filma nav parādīta, jo esot sabojājies „horizontālais taimkods”. Ja var ticēt tam, ko portālam diena.lv bija sacījusi padomes preses sekretāre Dārija Juškeviča, tad NRTP visi izlikušies, ka „horizontālā taimkoda” stāsts viņiem nav zināms, jo par Holšteina pagātnes kļūdām tagad neviens NRTP loceklis neesot ieminējies.

Holšteinam nav morālu tiesību lemt par sabiedrisko raidorganizāciju nākotni un NRTP darba grupu būtu jāatstāj. Tieši tāpat, kā to nule ir izdarījis Saeimas darba grupā strādājošais bijušais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kurš pirms dažām dienām iestājies Pilsoniskajā savienībā. Partiju intereses darba grupā jau pārstāv Saeimas deputāti, un PS darba grupā nepienākas lielāka pārstāvniecība nekā citiem politiskajiem spēkiem. Jāpiebilst, ka šai partijai darba grupā jau ir deputāte Druviete un kādreizējā žurnāliste Aija Cālīte-Duļevska. Pie tam darba grupas sākotnējā ideja bija sapulcināt nozares lietpratējus, kuri stāv ārpus partiju interesēm. Ja šis statuss zaudēts, darba grupa jāpamet.



Pārāk daudzi grib saglabāt status quo

Saeimas darba grupa janvāra beigās vai februāra sākumā uzrakstīs gala ziņojumu un ar to arī darbu būs beigusi. Ja darba grupas priekšlikumi paliks ārpus topošā Elektronisko mediju likuma, var uzskatīt, ka darba grupa ir cietusi neveiksmi. Un visdrīzāk tā arī notiks. Līdzšinējā parlamentāriešu uzvedība liek pamatoti šaubīties, vai tiešām kāds no mediju ekspertu izstrādātajiem priekšlikumiem iegūs likuma spēku. Likumdevējs ziņojumu ieliks atvilktnē un ātri aizmirsīs. Nav pamata optimismam, ka ekspertu idejas atzīs NRTP, kuras uzdevums ir vadīt LTV un LR apvienošanu.

Saeimas darba grupa bija apņēmusies tikt galā ar ļoti ambicioziem mērķiem — uzrakstīt vīziju par sabiedrisko mediju attīstību, LTV un LR apvienošanas ekonomisko un finansiālo modeli, nacionālā pasūtījuma koncepciju, NRTP vadības modeli un uzdevumus. Tomēr jau pirmās darba grupas sēdes parādīja, ka nekāda vienošanās par šiem fundamentālajiem jautājumiem šeit nenotiks. Iesaistītie spēlētāji — Saeima, NRTP, LTV, LR un mediju eksperti — pārstāv pārāk dažādas intereses, turklāt to izpratne par sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem — saturu, finansēšanas modeli un uzraudzību — ir tik ļoti atšķirīga, ka konsensus nav iespējams per se.

LTV un LR apvienošanas stāsts pārredzamā nākotnē nesola laimīgas beigas. Pārāk daudzi no iesaistītajiem nemaz nav ieinteresēti sistēmu būtiski reformēt. Politiķi grib saglabāt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem, un to vieglāk ir izdarīt tad, ja LTV un LR ir novājinātas, bet to uzraugs NRTP — bezzobains un iztapīgs. Cietēju pozīcijās labprāt paliktu arī abas raidorganizācijas, jo tā vienmēr pa kabatai ir arguments, lai attaisnotos par neveiksmēm. Arī pati NRTP pašreizējos apstākļos jūtas gana komfortabli. Ir pārāk maz to, kas patiešām vēlas sagraut status quo.

_________________________

[1] Pērnā gada rudenī premjers Valdis Dombrovskis (JL) vienota sabiedriskā medija izveides vadīšanu vēlējās uzticēt bijušajam a/s Diena prezidentam Arvilam Ašeradenam. Viņš darba grupā sapulcināja mediju ekspertus, taču vēlāk pats Dombrovskis atzina, ka šāda darba grupa nebūtu konstitucionāla, tāpēc uzaicinātos ekspertus iekļāva Saeimas darba grupā, kas strādā Cilvēktiesību komisijas paspārnē.

[2] NRTP darba grupā ir padomes locekļi Ābrams Kleckins, Dace Buceniece, Dzintra Geka, Ingrīda Stroda, Sergejs Kārītis, Imants Skrastiņš, abu sabiedrisko mediji ģenerāldirektori Dzintris Kolāts un Edgars Kots, kā arī NRTP kādreizējā locekle Dārija Juškevica, LR 3.kanāla direktore Gunda Vaivode, LR 4.kanāla direktore Ilona Madesova, LR žurnālists Tālis Eipurs, bijušais NRTP priekšsēdētājs Imants Rākins (TB/LNNK), Latviešu radio pārstāvis Ivo Baumanis, žurnāliste Aija Cālīte-Duļevska (PS), Lattelecom pārstāvis Jānis Ligers un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tehniskā direktora vietnieks Uldis Lavrinovičs.

[3] Bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins amatu atstāja pēc skandāla, ko izraisīja filmas Putina sistēma noņemšana no ētera. Viņš iepriekš stāstīja, ka filma nav parādīta, jo sabojājies „horizontālais taimkods”, tomēr vēlāk atzina, ka tā nav taisnība. Ā.Kleckins ir atklājis, ka LTV zvanījis kāds no ietekmīgām politiskajām aprindām ar pavēli „ņemt to filmu nost”, tomēr Kleckins ir atteicies zvanītāju nosaukt. Pirms filmas noņemšanas ar J.Holšteinu bija sazinājies arī pats Kleckins, jo it kā esot interesējies par filmas ierakstu, ko vēlāk rādīt studentiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Hello I am so delighted I located your blog, I really located you by mistake, while I was watching on google for something else, Anyways I am here now and could just like to say thank for a tremendous post and a all round entertaining website. Please do keep up the great work. cubis

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I am impressed by the information that you have on this blog. It shows how well you understand this subject. Bookmarked this page, will come back for more. subway surf

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I was very pleased to find this site.I wanted to thank you for this great read!! I definitely enjoying every little bit of it and I have you bookmarked to check out new stuff you post. Seattle Web Design Company Services Designer

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

The next time I read a blog, I hope that it doesnt disappoint me as much as this one. I mean, I know it was my choice to read, but I actually thought you have something interesting to say. All I hear is a bunch of whining about something that you could fix if you werent too busy looking for attention. 24 hour Miami locksmith

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I know your expertise on this. I must say we should have an online discussion on this. Writing only comments will close the discussion straight away! And will restrict the benefits from this information. chung cư citygate

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Your knowledge of this subject comes through clearly in this article. I love to read this kind of articles, I hope you will update it. Thank you for sharing it with me. decoración

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Glad to chat your blog, I seem to be forward to more reliable articles and I think we all wish to thank so many good articles, blog to share with us. make clubflyers

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
tayoma callion

I discovered your site ideal for me. It consists of wonderful and useful posts. I've read many of them and also got so much from them. In my experience, you do the truly amazing.Trulyi'm impressed out of this publish. <a href="https://casino1688-th.net">บาคาร่า</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I am pretty much pleased with your good work.You put really very helpful information. Keep it up. Keep blogging. Looking to reading your next post. บาคาร่าออนไลน์

Saistītie raksti
Veci 255x203

Pēdējā iespēja 1 Autors:Dita Arāja

Kresli 255x203(3)

Maigais klēpja sargsuns 1 Autors:Ieva Beitika

Citi autora darbi
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 77 Autors:Jānis Juzefovičs