Demokrātijas darbarīki 3

Vairākus citviet eksistējošus līdzdalības rīkus varētu ieviest Latvijā bez īpašas piepūles un milzīgām izmaksām, bet ieguvumi varētu būt neatsverami.

Iesaki citiem:

2011.gadā Latvijā tika izveidots jauns līdzdalības rīks – parakstu vākšanas platforma manabalss.lv, ar kuru Latvijas iedzīvotājiem tika paplašināts tiesību loks, proti, tika piešķirtas kolektīvo petīciju tiesības. Šāds solis būtiski uzlaboja iespēju sabiedrībai aktīvi iesaistīties valsts dienaskārtības veidošanā, mudinot Saeimu pievērst uzmanību tieši tām problēmām, kas iedzīvotājiem šķiet svarīgākās.

Laika periodā no 2011.gada jūnija līdz 2014.gada septembrim portālā tika iesniegta 801 iniciatīva, no kurām 71 ieguva vairāk kā 100 parakstus, bet 14 iniciatīvas - vairāk par 10 000 parakstu. Astoņos gadījumos Saeima ir pieņēmusi lēmumus idejas attīstīt tālāk – vai nu iniciatīvas mudināta, vai patstāvīga lēmumam rezultātā. Atskatoties uz līdz šim paveikto, manabalss.lv apkopotā statistika ilustrē līdzdalības uzlabojumus - kopš portāla darbības sākuma iniciatīvas ir parakstījuši 106 536 cilvēki, kopējam parakstu skaitam sasniedzot 316 469.

Kā jebkurai jaunai iespējai, arī šai iniciatīvai ir nepieciešams laiks, lai cilvēki novērtētu tās sniegtās iespējas un sāktu to aktīvi izmantot.

Tomēr līdz šim sasniegtais iesaistīšanās līmenis un pats fakts, ka šāda iespēja pastāv, ir lielisks sasniegums demokrātijas kvalitātes uzlabošanā Latvijā.

Atskatoties uz paveikto, šķiet piemērots brīdis, lai apsvērtu, vai ir kādi citi līdzdalības veidi, kas mums vēl būtu nepieciešami. Ja jā, kāpēc un kā tos ieviest? Un kas mudinātu cilvēkus būt aktīviem un iesaistīties?

Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumu, PROVIDUS ir izveidojis līdzdalības rīku krātuvi tiešsaistē, kurā aprakstam katru līdzdalības rīku, kas mums šķiet interesants un efektīvs - ar cerību, ka varbūt kāds no šiem rīkiem varētu iedvesmot līdzīgu rīku veidošanu Latvijā un gūt līdzīgus panākumus kā citviet pasaulē. Mūsu apskats liecina, ka vairāki līdzdalības rīki varētu veiksmīgi darboties arī Latvijā, tomēr, lai tas notiktu, ir nepieciešama iniciatīva gan no valsts pārvaldes, gan sabiedrības puses.

Kādi ir populārākie līdzdalības rīki citviet un ko no tiem varam mācīties?

Līdzdalības rīku piemēru ir ļoti daudz un ir samērā sarežģīti prognozēt, cik viegli katru no tiem būtu ieviest Latvijā. Tomēr ir vērts pakavēties pie vispārējām tendencēm, lai saprastu, kādā virzienā vēlamies doties.

Visvairāk līdzdalības rīku vai platformu var atrast ASV un Lielbritānijā, lai arī eksistē vairākas kvalitatīvas līdzdalības platformas arī citviet Eiropā (ar dažām no tām var iepazīties PEP-NET e-līdzdalības organizāciju tīkla mājaslapā). Lielbritānijā, piemēram, sabiedrības iesaistīšanās ir pietiekoši plaši izplatīta, lai rastos uzņēmumi (Delib, Intellitics, Govdelivery), kuru pamata uzdevums ir izveidot mobilās vai tiešsaistes līdzdalības aplikācijas valsts iestādēm un pārvaldes institūcijām.

Kopumā līdzdalības rīkus var iedalīt vairākās kategorijās, kuru starpā paši populārākie ir petīciju vai parakstu vākšanas portāli, kuri cīnās par atbalstu konkrētam projektam (piemēram, populārais globālais parakstu vākšanas tīkls Avaaz.org) un monitoringa portāli, kuros tiek uzraudzīta kāda konkrēta institūcija, noteiktu pienākumu izpilde vai arī tā ļauj cilvēkiem ziņot par konkrētu likumu neievērošanu. Uzraudzības portāli ir noderīgi līdzdalības uzlabošanai, sniedzot sabiedrībai padziļinātu informāciju par attiecīgo problēmu, vai arī palīdzot izdarīt kādu izvēli (piemēram, komunikācijas tīkli ar deputātu kandidātiem vai ar informāciju par viņiem). Tieši petīciju un uzraudzības portāli ir ieguvuši lielāko popularitāti plašākā sabiedrībā.

Ja runā par tēmām, kas visvairāk piesaista cilvēkus, tad tās noteikti ir problēmas, ar kurām cilvēki saskaras ikdienā un kas pasliktina viņu dzīves kvalitātes līmeni. Šeit par labu piemēru kalpo rīks, kas ir populārs Lielbritānijā - Fix my street. Tas dod iedzīvotājiem iespēju iesniegt savus novērojumus par ielu seguma bojājumiem, nesavāktiem atkritumiem, sabojātiem soliņiem un citām problēmām, kas viņiem šķiet aktuālas apkārtējā vidē. Vietējā pašvaldība uz iesniegumiem reaģē, cenšoties atrisināt attiecīgo problēmu.

Šādi rīki ir populāri, jo tie atvieglo birokrātisko slogu un padara informācija apmaiņu daudz ātrāku – tā vietā, lai iesniegumu rakstītu vairāki atsevišķi cilvēki, viņu novērojumi tiek apkopoti vienā vietnē.

Savukārt amerikāņu līdzdalības rīks Politifact kalpo par labu piemēru otram līdzdalības rīku tipam- uzraudzības rīkiem- kas palīdz cilvēkiem izvērtēt kādu institūciju vai konkrētu politiķu darbu. Ja šie rīki darbojas saistošā veidā, tad tie var iegūt lielu iedzīvotāju atbalstu un radīt patiesu interesi plašākā sabiedrībā. Šīs platformas gadījumā, portāla pētnieki vērtē politiķu izteikumus un solījumus, lietojot ‘patiesības mērlenti’, kur katrs izteikums vai solījums tiek vērtēts kategorijā no „patiess” līdz ”nepatiess”. Tādējādi, šis rīks ļauj niansēti vērtēt politiķu solījumus un tajā pašā laikā, izmantojot humoru, informācija sabiedrību sasniedz draudzīgā un viegli uztveramā formātā.

Interesanti, ka līdzdalības rīku popularitātē ir redzamas atšķirības valstu vidū. Piemēram, Lielbritānijā populāri ir arī diskusiju portāli ekspertiem, līdzdalības rīku krātuves (kā piemēram Participation Compass) un petīciju portāli. Savukārt ASV izplatītākas ir platformas, kas cīnās par ”datu atvēršanu” un valdības darba caurspīdīguma veicināšanu, piemēram, Opening Parliament, Opening Government un Open Knowledge Foundation.

Visbeidzot, noteikti atsevišķi jāizceļ arī petīciju līdzdalības rīki, kas pēdējo gadu laikā ir ieguvuši lielāku popularitāti un atbalstu. Šo rīku mērķis ir savākt noteiktu parakstu skaitu, lai vai nu ierosinātu politikas izmaiņas, paustu nosodījumu kādai netaisnīgai idejai vai arī izteiktu atbalstu kādai apsveicamai darbībai. Šeit kā piemēri būtu minami gan mūsu pašu manabalss.lv Latvijā vai globāli plaši pazīstamais Avaaz.org, kas apvieno vairākus desmitus miljonu cilvēku pasaulē, cīnoties par, piemēram, dabas un cilvēktiesību aizsardzību.

Latvijas pieredze pasaules kontekstā

Lai arī tas nesasniedz tik milzīgu auditoriju kā Avaaz.org., tomēr portāls manabalss.lv reāli ietekmē Saeimas darba kārtību, ko var uzskatīt par retumu. Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesa ļoti nopietnā līmenī, un Latvija izceļas ar šo sasniegumu uz citu pasaules iniciatīvu fona.

Tajā pašā laikā lielākā daļa iniciatīvu, kas iegūst lielu iedzīvotāju atbalstu portālā manabalss.lv, ir radušās cilvēku neapmierinātības dēļ. Citiem vārdiem, idejas dzimušas, kad cilvēki vairs nevar klusēt. Ja vēlamies, lai līdzdalība kļūtu par ikdienišķu parādību, nevis retiem izņēmumiem, tad ir ļoti svarīgi strādāt pie iedzīvotāju uzticības un dialoga veicināšanas starp institūcijām un iedzīvotājiem, izmantojot arī līdzdalības rīkus.

Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka iedzīvotāju ticība savām spējām ietekmēt lēmumus Latvijā ir zemā līmenī (Eirobarometra dati rāda, ka Latvijā tikai 33% iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij ir kāda nozīme).

Pirmie soļi līdzdalības veikšanā Latvijā varētu būt komunikācijas tīklu izveidošana saziņai ar sabiedrību – līdzīgi kā iepriekš minētais fixmystreet vai arī whatdotheyknow rīks kas ļauj lietotājiem sekot līdzi konkrētām institūcijām un pārvaldes iestādēm, uzdodot tām jautājumus par sev svarīgām tēmām. Tomēr visbūtiskāk valdībai ir spert pirmos soļus lielākas atklātības virzienā, mudinot sabiedrību iesaistīties dialogā ar valsts iestādēm, lai kāds arī līdzdalības rīks tiktu izvēlēts šī mērķa sasniegšanai.

Tātad, vairākus citviet eksistējošus komunikācijas un datu pieejamības rīkus varētu ieviest Latvijā bez īpašas piepūles un milzīgām izmaksām, bet ieguvumi varētu būt neatsverami. Šādu rīku izmantošana vairotu iedzīvotāju uzticību valdībai un valsts iestādēm, kā arī veicinātu vēlmi iesaistīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Tomēr jāpatur prātā, ka sākotnēji šādu rīku izmantošana ir gandrīz pilnībā atkarīga no valdības vai attiecīgās valsts iestādes labās gribas un vēlmes būt caurspīdīgākiem un aktīvāk iesaistīt valsts iedzīvotājus.

Sabiedrība var izdarīt spiedienu un pieprasīt informāciju, tomēr, ja valdībai nebūs vēlmes un prasmju atsaukties, sadarbība var apstāties un iedzīvotāju uzticība var kristies vēl vairāk.

Tā ilgtermiņā, sabiedrības uzticībai turpinot samazināties, valdība var ne tikai zaudēt vēlētāju atbalstu un savu leģitimitāti, bet arī bremzēt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanas procesu un iedragāt demokrātijas kvalitāti.

Publikācija sagatavota projektā "PROVIDUS - valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā". Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta in Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

Plašāka informācija par finansējuma sniedzēju: www.sif.lv, www.eeagrants.org, www.eeagrants.lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
EDGARS

Bez demokrātijas jau "nākamajā līmenī" (J.Bikše) vēl daudz kas pārgājis - to notikumi Parīzē spilgti apliecina. Ne jau viena pati demokrātija esošās sistēmas būtību raksturo - te kaut kas vēl, pie kam daudz, daudz nozīmīgāks pastāv. Ar demokrātijas rīkiem jau esošo sistēmu ne par milimetru neuzlabot - vien kādā "nākamajā līmenī" novirzīt:"Savā pagājušā gada [ 2009 ] pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības. "D.Beitnere-LaGalla. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003#ixzz3OYJvy7Af

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jāzeps Bikše

Atbildot Jāņa Skagaiļa komentāram- manabalss.lv ir maigi saistošs Saeimai, un viss ko deputātiem vajag izdarīt ir "pataisnoties", ja tā var izteikties, un konstruktīvi argumentēt savu viedokli, ko realitātē pārsvarā dara viņu palīgi vai pieaicināti eksperti. Demokrātijas darbarīki ir palikuši salīdzinošā novārtā, ja salīdzina ar neskaitāmiem jauninājumiem citās IT nozarēs. Tas ko Jūs sakāt par "pūli" ir aplami, tieši pretēji, elektroniskie rīki tiek lietoti salīdzinoši individuāli. Internets un dažādi tehnoloģiskie risinājumi ir devuši iespēju demokrātijai pāriet "nākamajā līmenī", mainot 20. gs. informācijas apmaiņas režīmu, kurā sabiedrība uztver informāciju caur TV, avīzēm, plakātiem, kas ir lēni un viegli manipulējami, uz tādu kurā gandrīz momentāni ir iespēja atbildēt, diskutēt, argumentēt veidojot ne tikai kvantitatīvu informācijas burzmu, bet kvalitatīvu saturu, ar ko nodarbojās tie paši izbijušie avīžnieki un neskaitāmi neatkarīgi komentētāji/blogeri.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Skagalis

Demokrātijai ir nepieciešami darbarīki.piekrītu.Bet es uzskatu ,ka tie ir nepieciešami kvalitatīvi.Jā arī kvantitatīvi ir nepieciešami-savā vietā un laikā.Viņi var viens otru papildināt.un veiksmes gadījumā tā arī notiek.Bet ja ne ko tad?Politiķim kā tādam Pavlova sunim reaģēt uz kvantitatīviem kairinājumiem?Lūk portālā manabalss.lv nobalsoja par to-tātad tas ir tautas viedoklis.Bet ja būtu b.Stalins un viņš teiktu pretēji-tad ko -viņjiem ir jāizlocās vai kā?Manuprāt kvalitatīva politika ,taistarpā demokrātiska, prasa iedziļināšanos,noteiktu brīvību,laiku,materiālus resursus.tā ir pilsoniska vai sīkpilsoniska(tai skaitā proletāriska),bet pūlis-tas ir ietekmes objekts nevis subjekts.kas tas par darbarīku,atvainojiet((

Citi autora darbi
6479325377 48036964e2 o

E-demokrātija darbībā 8 Autors:Indra Mangule